Zinâtnes Vçstnesis

Citi “Zinâtnes Vçstneða” numuri

1998. gada 20. jûnijs * 12(157) _______________________________________________________________________________________

Latvijas Zinâtnes padomes, Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Zinâtnieku savienîbas laikraksts

_______________________________________________________________________________________

 

Numura saturs

*******************************************

Latvijas sabiedrîbai, Latvijas valdîbai, Eiropas zinâtòu akadçmijâm

Latvijas Zinâtòu akadçmijas vçstîjums
sakarâ ar Salaspils pçtnieciskâ kodolreaktora darbîbas apstâdinâðanu

Jânis STRADIÒÐ,
Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents

1998. gada 16. jûnijâ

 

Numura saturs

**************************************

Latvijas Zinâtòu akadçmijas vadîbai

Nav nepiecieðams atgâdinât visu to, ko profesors Edgars Siliòð mums ir mâcîjis. Viòa kompetence, viòa gaiðums un skaid rais prâts, kâ arî viòa spçja cienît citus cilvçkus, mûs visus ir bagâtinâjusi.

Es jau ilgus gadus esmu vçrojis viòa rakstura vçrtîbas un apbrînojamo personîbu. Es, kopâ ar citiem, mçìinâju piedalîties viòa darbos un tuvoties viòam kâ Cilvçkam. Mana neaizmirstamâ viesoðanâs Rîgâ un iekïauðanâs Akadçmijas ârzemju locekïu saimç, kas bija iespçjams, pateicoties vi òam, mûsu kopîgâs publikâcijas, viòa vieso ðanâs Parîzç, kad man bija tâ laime mazliet labâk izprast, kâds viòð ir, kâ arî vçl daudz citu lietu... tas viss kopâ tagad manî jaucas ar priecîgâm atmiòâm un dziïâm skumjâm.

Es personîgi turpinâðu visu, ko esam iesâkuði, viòa piemiòas vârdâ, kâ arî pateicîbâ par to, ko viòð man ir devis.

Patiesâ cieòâ,

ÞAKS SIMONS,
Latvijas Zinâtòu akadçmijas ârzemju loceklis,
Industriâlâs Ímijas un fizikas augstskolas profesors.
Parîzç, 2. jûnijâ.

 

Numura saturs

**************************************

Valsts — sabiedrîba — zinâtne
(LZA prezidents akadçmiíis JÂNIS STRADIÒÐ)

— Runâjam un rakstâm par to, ka valsts, sabiedrîba un zinâtne it kâ eksistç paðas par sevi, ka ir vâjinâjusies sasaiste starp tâm. Vçl sliktâk — tâs tiek pretnostatîtas. Valsts intereses sabiedrîba nereti neuzskata par savçjâm un otrâdi, par zinâtni jau nemaz nerunâjot. Tâ ir vajadzîga vairs tikai paðiem zinâtniekiem, vismaz tâ tas tiek pasniegts. Kâdas ir jûsu domas par to?

— Te jâatgrieþas pie sarunas, kas man ar Valsts prezidentu notika pirms daþiem mçneðiem un bija tieði par ðiem jautâjumiem — par valsti un zinâtni, par Latvijas 80. gadadienu, kas jau puslîdz piemirsta aktuâlo notikumu paçnâ. Pie tam visvairâk cilâts tiek nevis tas, kas notika pirms 80 gadiem, bet tie 50 gadi, kad Latvijas valsts nebija — holokausts, leìionâri utt. Lîdz ar to 80 gadi gandrîz kâ pazuduði, par tiem pat nepieklâjîgi runât. Varbût nav îstas cieòas pret Latvijas neatkarîbas ideologiem? Esam stipri vien piemirsuði Èaksti, kas bija pirmais latvieðu parlamentârietis. Mazi pasâkumi bûs Jelgavâ, bet varbût varçtu rîkot Èakstes demokrâtijas seminârus? Tas jâlemj Èakstes demokrâtijas fondam.

Tâlâk — Rainis. LZA ir doma iedibinât Raiòa balvu latvieðu kultûrâ, filozofiskâs domas attîstîbâ, jo Rainis ir latvieðu pirmais eiropeiskais domâtâjs. 1915. gadâ viòð proponçja Eiropas Savienoto valstu ideju. Taèu ir arî iebildumi. It kâ neesot naudas... Bet cik tad tâs naudas vienai balvai vajag, to varçtu sadabût. Rainis — sociâldemokrâts, mûs neatbalstîs un nesapratîs latvieðu emigrâ cija... Bet lielâka par Raini Latvijas neatkarîbas idejas paudçja taèu nav! Arî Raiòa runas Saeimâ par kultûru u. c. bija izcilas, mçs tâs pâ râk maz zinâm.

Ìenerâlis Jânis Balodis, Brîvîbas cîòu varonis — esot NKVD aìents no 1936. gada. Piedodiet, bet tâs taèu ir pilnîgas muïíîbas! Tâ ir latvieðiem raksturîgâ nomelnoðanas tieksme, bet tas liecina arî par to, ka kaut kas ðajâ valstî nav kârtîbâ. Mçs kliedzam par tâm pârestîbâm, ko mums nodara sveðinieki, bet ko mçs paði nodarâm savai paðapziòai?

Protams, ka Saeimas vçlçðanas oktobrî un valsts jubileja no vembrî ir sanâkuðas pârâk tuvu kopâ, un politiíiem diemþçl rûp tikai pirmâs. Bûs tomçr Akadçmijai oktobrî jâsasauc svinîga piln sapulce — par Latvijas 80 gadiem, vçstures pieredzi un nâkotnes vîzi jâm. Par vîzijâm jau runâjâm starptautiskajâ simpozijâ martâ Reiterna namâ. Tas bija veltîts nacionâlajai identitâtei un Eiropas vîzijâm.

— Kâdus zinâtnes jautâjumus jûs pârrunât ar Valsts prezidentu?

— Zinâtne, salîdzinâjumâ ar Igauniju un pat Lietuvu, Latvijâ ir kritiskâ stâvoklî — gan finansiâlâ ziòâ, gan arî valsts attieksmes un prestiþa ziòâ. Latvija ir vienîgâ valsts, kur nav nacionâlas balvas kultûrâ un zinâtnç. Vçlreiz atgâdinâju Akadçmijas ierosmi iedibinât Latvijas balvu. Labi, mçs nodibinâjâm Grindeksa balvu, vçlmi nodibinât lîdzîgas balvas ir izteikuðas vçl daþas firmas, taèu katra ðâda balva nav liela, tikai daþus tûkstoðus, un pa visâm kopâ nepârsniegs viena granta lielumu, kamçr no valsts zinâtne tomçr saòem miljonus, tâdçï nav korekti aizbildinâties ar ðo privâto balvu esamîbu. Tâs var atvieglot izcilo zinâtnieku vecumdienas, stimulçt jaunos zinâtniekus, bet tâs nav pielîdzinâmas valsts atzinîbai. Var teikt — valsts atzinîba ir Triju Zvaigþòu ordenis, bet cik tad ir tâdu zinâtnieku, kas to ir saòçmuði par zinâtni? Es teiktu — tikai Andris Caune. Man ordenis ir vairâk kâ Atmodas darbiniekam. Vçl zinâtniekiem pieðíirtas daþas Triju Zvaigþòu ordeòa Goda zîmes. Tâs pirms kara deva pagasta skrîveriem.

— Ir taèu tâdi, kas saka — ko tur mazâ valstî ar zinâtni krâmçties.

— Te man ir Latvijâ iznâkoðs krievu laikraksts, kurâ mûsu Saeimas deputâts Dobeïa kungs saka, ka tâda Zinâtòu akadçmija vispâr jâlikvidç, jo tâ nav nekas vairâk kâ “bandîtu jumts”, kas nodarbojas ar lîdzekïu sadali savçjiem. Þçl, ka Dobeïa kungs, pats bijuðais Akadçmijas institûta darbinieks, acîmredzot valstiskâs aizòemtîbas dçï pat nav pamanîjis, ka jau daudzus gadus ar lîdzekïu sadali nodarbojas nevis Zinâtòu akadçmija, bet Zinâtnes padome, kas nav viens un tas pats. Bet tâdi izteikumi un tâdas publikâcijas arî veido sabiedrisko domu. Jau daudzkârt pieminçtajâ Igaunijâ valsts atbalsts zinâtnei divas reizes lielâks nekâ pie mums, un tâ nav attieksme no valsts puses vien, tâ ir arî sabiedrîbas attieksme. Jâ, mazâ valstî ir grûti pateikt, kâdu zinâtni vairâk atbalstît. Vai dot naudu nacionâlai zinâtnei vai programmu zinâtnei, kas valstij ir noderîga, bet kur nekas nav zinâtniskos izdevumos publicçjams, tik praktiska, utilitâra tâ ir. Tâ ir zinâtnes devalvâcija. Ârkârtîgi þçl, ka îsâ laika posmâ no mums ðíîrâs divi tik izcili zinâtnieki kâ Valdis Bçrziòð un Edgars Siliòð. Lieli, starptautiski zinâtnieki. Jaunâ paaudze ir ïoti gudri jauni cilvçki, bet ar ïoti praktisku ievirzi.

— Likums par zinâtnisko darbîbu ir pieòemts. Bûs vienpakâpes doktori un nebûs nekâdas kvalifikâcijas pârbaudes institûcijas. Kâ jûs to vçrtçjat?

— Principâ man nav iebildumu pret vienpakâpes doktoriem, bet tiem tad arî ir jâbût doktoriem. Akadçmijas ierosinâjums bûtu — lûgt Ministru kabinetu, lai tas deliìçtu Akadçmijai îpaðas pilnvaras nevalstiskas zinâtniskâs kvalifikâcijas komisijas izveidoðanai. Tâ veidotu neatkarîgas ekspertu grupas noteiktâs nozarçs un apstiprinâtu doktora zinâtnisko grâdu. Taèu jautâjums, vai to akceptçs universitâtes? Vai neuzskatîs par iejaukðanos savâs iekðçjâs lietâs, jo pçc jaunâ likuma doktora disertâciju varçs aizstâvçt tikai universitâtçs un zinâtnes centros, kuru vçl nav un par kuriem nevienam nav lielas nojçgas. Neviens netraucçs “svaigu” doktoru tûdaï ievçlçt kâdâ augstskolâ par profesoru — bez nekâdas zinâtnisko darbu kopas, kaut gan pasaules praksç doktora grâds ir tikai viens no priekðnoteikumiem ievçlçðanai par profesoru. Vçl jâbût parauglekcijâm, darbu kopai pçc doktora grâda iegûðanas, rekomendâcijâm. Tas viss jâiestrâdâ augstskolu likumâ. Tur ir darbs Zinâtòu akadçmijai kopâ ar Latvijas Zinâtnes padomi un Augstâkâs izglîtîbas padomi.

— Mçs tiekamies Jâòu gaidâs.

— Man bija tas gods kïût par Radio 99,5 aptaujas “Jâni — 95”. Toreiz Radio mâjâ visi pretendenti kopâ notiesâja 99,5 kilogramu smagu sieru. Nebija slikti. Vçlu sekmes visiem Jâòiem!

 

Numura saturs

**************************************

“Bez labas ziedçðanas nebûs labu augïu”
(LZA goda loceklis, XXII Vispârçjo Dziesmu svçtku virsdiriìents JÂNIS DÛMIÒÐ)

— Cienîjamo diriìent! Cik gadu jau esat pavadîjis kopâ ar Dziesmu svçtkiem?

— Kâ tieðam Dziesmu svçtku dalîbniekam man ðis jau ir 51. gads, kopð mani, Konservatorijas studentu, 1947. gadâ Jçkabs Mediòð uzaicinâja uzòemties Ogres rajona koru virsdiriìenta “posteni”. “Vai es to spçðu?...” toreiz jautâju. “Spçsit”. Tâ mçs abi ar Haraldu Medni, kuram uzticçja Siguldas rajona korus, sâkâm meklçt, kas palicis pâri no pirmskara koriem, diriìentiem, kurus stipri vien bija “izravçjis” Baigais gads un karð. Es labi atcerçjos 1938. gada Dziesmu svçtkus Uzvaras laukumâ, biju jau liels puika — 16 gadu. Taèu toreiz es vçl biju klausîtâjs, nevis dalîbnieks. Uz ðiem Dziesmu svçtkiem es izeju ar 11 Talsu novada koriem. 36 gadus kopâ ar “Senrîgu”, agrâko “Rîgu”. Septiòus gadus vadîju arî Zinâtòu akadçmijas Tautas kori “Gaismaspils”, un man ir prieks, ka tagad to dara mans skolnieks Olafs Tomenass.

— Bet lielâ Dziesmu svçtku kopkora priekðâ?

— Kopð 1955. gada — visos Latvijas Vispârçjos dziesmu svçtkos. Bija jau arî daþâdâm jubilejâm veltîti dziesmu svçtki, un kur tad vçl Skolu jaunatnes dziesmu svçtki, tos es vçrtçju îpaði augstu, jo svarîgi ir iesçt sçklu jau mazâ bçrnâ, un tad to kopt un audzçt. Kur tad citâdi radîsies tie lielie, labie kori ar lieliem, labiem dziedâtâjiem?

— Un tâdi joprojâm ir?

— Redzçsiet, cik jauns bûs lielais Dziesmu svçtku koris! No Talsu novada vien trîs jaunieðu kori. “Senrîgâ” arî tâdi zelta zçni! Ïoti, ïoti daudz jaunatnes. Bez kâdas lûgðanas un pierunâða nas.

— Kâpçc latvieðu tauta dzied? Kâ Dziesmu svçtki spçj pastâvçt cauri laikiem un varâm? Kâ vispâr latvieðiem “pielipa” dziesmu svçtki?

— Ja kâdai tautai vçl nav rakstu valodas, tâ nav ne romieði, ne grieíi, tad tâ savu garîgo dzîvi izpauþ ârkârtîgi smalkâs dziesmâs, dainâs, ko nodod tâlâk no paaudzes paaudzç. Tie ir dziesmu kamoli, ko glabâ lâdç, lai grauzçji netiek klât. Tâs ieraksta tautas tçrpos un jostu rakstos, kur var izlasît mûsu indoeiropeisko sâkotni. Tâdçï es Dziesmu svçtku pirmssâkumu negribu saistît ar 1873. gada 1. Vispârçjiem dziesmu svçtkiem Rîgâ, pat ne ar 1864. gada dziesmu svçt kiem Dikïos. Tie aizsâkâs jau pagâjuðâ gadsimta 20.—30. gados, kad radâs pirmie izglîtîbu baudîjuðie skolotâji, kas, piemçram, Vecpiebalgas korim varçja mâcît Haidnu un Hendeli, ko paði bija sko lotâju institûtâ mâcîjuðies no Vâcijâ izglîtîbu guvuðajiem pasniedzçjiem. Dziesmu svçtki nevar notikt, iekams kori jau kaut ko nav iemâcîjuðies. Es gribu teikt, ka Dziesmu svçtki guï paðâs mûsu tautas dzîlçs, tâdçï tie rada tâdu rezonansi un turpina skançt joprojâm. Vienkârði tâ ir forma, kas ideâli sakrita ar tautas garu. Tâdçï nav svarîgi, vai nauda ir vai nav, vai vara tâda vai citâda, — Dziesmu svçtki bija, ir un bûs!

— Kas ðajos Dziesmu svçtkos bûs tâds, kas liks klau sîtâjiem nodrebçt?

— Diriìents (man nepatîk vârds “virsdiriìents”, it kâ bûtu arî apakð- un sân-diriìenti), stâvot kopkora priekðâ, ik reizi jût to milzîgo auru, kas nâk no dziedâtâjiem, un dod no sevis pretî, lai bûtu ar dziedâtâjiem kâ viens. Katrâ koncertâ ir tâdi brîþi, kad kâ viens saplûst arî dziedâtâji ar klausîtâjiem. Kuri tie bûs ðoreiz, var tikai minçt. Ïoti laba ir Jura Karlsona dziesma “Dainu kalnâ”, bet tâ programmâ ir otrâ dziesma, kad vçl ne vieni, ne otri nav îsti iesiluði. Ïoti laba dziesma ir jaunajam komponistam Jurim Vaivodam “Rîga dimd” — ar tâdu jauku humora piesitienu. Spoþa ir Selgas Mences “Neba maize pati nâca”. Un, protams, beigâs tâs dziesmas, bez kurâm klausîtâji nejustos kâ Dziesmu svçtkos bijuði — “Gaismas pils”, “Jâòu vakars”, Raimonda Paula “Manai dzimtenei”.

— Jâ, bez “Jâòu vakara” nav nekâdi Dziesmu svçtki, tâpat kâ bez “Gaismas pils”.

— Par Jâòiem man ir tâda doma. Kâdçï tieði ðeit, mûsu klimatiskajâ joslâ, Jâòi daþâdâm tautâm ir tik svarîgi svçtki? Kâdçï tâdi nav, teiksim, Gruzijâ? Tâdçï, ka tur vasaras saulgrieþu laikâ jau viss ir noziedçjis un ievâc raþu. Pie mums tas ir vislielâkâs ziedçðanas laiks, bet bez labas ziedçðanas nav labu augïu. Tâpat, ja nebûs dziedoðu bçrnu, nebûs laba turpinâjuma. Vai zinât, ka skolâs, kur ir muzikâlâs klases, to skolçni arî citos priekðmetos ir sekmîgâki? Viòi attîstâs labâk.

Runâjot vçl par Jâòiem — mums, Dziesmu svçtku virsdiriìen tiem un deju virsvadîtâjiem Kultûras ministrija jau bija sagâdâjusi brînumjauku Jâòu ielîgoðanu Burtnieku namâ. Tas ir brîniðíîgi — sajust, kâ Burtnieku namâ atgrieþas tâ garîgâ gaisotne, kuru savâ laikâ radîja tur dzîvojoðie rakstnieki un kultûras darbinieki. Vairs nav pagalma, kur Barontçvs skaldîja malciòu, bet viòð ðajâ namâ dzîvoja, tur pie viòa ciemos brauca otrs gara milzis — Emilis Melngailis. Tas nevar izgaist bez pçdâm.

— Nu tad — ne tikai Jâòus ielîgot, bet arî krietni nolîgot. Un — lai skan!

 

Numura saturs

*************************************

No Jâòiem lîdz Jâòiem
(LZA goda loceklis mâkslinieks JÂNIS STRUPULIS)

Ðogad, kâ jau parasts, laikam lîgoðu pie radiem Pumpuros, bet pagâjuðâ gada Jâòu naktî biju ielûgts Stopiòu pagasta Lîgo dârzâ pie milzîga ugunskura. Ðo pagasta pulcçðanâs vietu veidojis mans kolçìis tçlnieks Uldis Sterìis, ozolu birzî ievietodams lielos akmeòos iekaltus latvju rakstus. Tajos Lîgo svçtkos biju vaiòagots diviem ozollapu vaiòagiem. Kad pirmais kronis bija noðïucis uz kakla, pagasta vecâkais svinîgi paziòoja, ka Heraldikas komisija pieòçmusi manis izstrâdâto Stopiòu pagasta ìçrboni, pirmo Latvijas pagasta ìçrboni, un man uzlika otro vaiòagu.

Kas bijis starplaikâ starp pagâjuðâ un ðâ gada îsâkajâm naktîm? Patiesîbâ pagâjuðos Jâòus ielîgo jâm jau 20. jûnijâ Medicînas vçstures muzejâ, atklâjot manu P. Stradiòa balvas laureâta izstâdi, pie tam visaugstâkajâ lîmenî — ar J. Stradiòa, T. Millera un K. Arona uzrunâm, ar jâòu zâlçm, jâòu sie ru un jâòu alu muzejnieku un mâkslas draugu kompânijâ! Ðai izstâdei togad sekoja vçl vienpadsmit, tai skaitâ viena Osakâ.

Radusies arî medaïu kaudzîte, gribçtos pieminçt manam studiju laika skolotâjam R. Bçmam veltîto medaïu, Itâlijas vçstnieka Latvijâ A. Pietromarki medaïu, pirmajai Latvijâ bûvçtai lokomotîvei veltîto. Arî paðam nâcâs tçlot lokomotîvi, organizçjot un nosûtot Latvijas medaïu kolekciju uz FIDEM (starptautiska medaïu mâkslas federâcija) izstâdi Holandç, un Dantes biennâlei Ravennâ. No turienes saòçmu arî maziòu un plânu zlta medaïinu, pieðíirtu gandrîz pirms gada.

Turpinâju tradîciju 1. augustâ braukt pie draugiem uz Dâniju un pavadît tur vasaras nogali. Manâ rîcîbâ tur gaiða jumta telpa, kur varu drusku pagleznot un pazîmçt, kam Rîgâ diemþçl trûkst laika.

Tîìera gads, kâ jau tam pieklâjas, sâcies vçtraini. Mâkslas dienu personâlizstâde LZA 228. telpâ un vçl septiòas citas izstâdes. Metru garð bronzas lasis 2. vispârçjâ latvieðu mâkslas izstâdç. Pabeigti pçdçjo Rîgas 800 gadu jubilejas monçtu aversu modeïi un zelta 100 Ls apgrozîbas monçtas modelis. Ðtutgartes monçtu þurnâla lasîtâju aptaujâ noskaidrotas 15 labâkâs Pasaules monçtas, un to skaitâ ir manis projektçtâ un veidotâ zelta 10 Ls piemiòas monçta “GAFELÐONERIS JULIA MARIA”. Izgatavota Latvijas Farmakoloìijas biedrîbas O. Ðmîdeberga medaïa un LFB logo. Izstrâdâts LZA prezidenta amata íçdes projekts un uzraudzîta tâs izgatavoðana.

Un, nolaiþoties uz Zemes, vçl kâda praktiska un materiâla lieta: esmu privatizçjis pirms 10 gadiem paða uzbûvçto mâkslinieka darbnîcu bçniòos.

 

Numura saturs

**************************************

 

Internetâ — arî “Zinâtnes Vçstnesis”
(LZA korespondçtâjloceklis JÂNIS KRISTAPSONS)

 

— Ðis jau bûs treðais “Zinâtnes Vçstneða” numurs, kuru iespçjams izlasît Internetâ. Kâ Zinâtòu akadçmija lîdz tam nonâca?

— Internets ir jauna un interesanta lieta. Es jums piemçra pçc datorâ sameklçðu, kas ir teikts par Vispasaules tîmekli. Lûdzu! Ja vçlaties, izkopçðu.

Lîdz pat 1989. gadam Internet bija nekomerciâls datortîkls, bet 1992. gadâ Tims Berners Lî radîja World Wide Web ideju (WWW jeb W3 — Vispasaules tîmeklis). Tâ radâs iespçja tîklu izmantot ne tikai zinâtniskiem mçríiem, bet tajâ arî pirkt, pârdot un izvietot reklâmas. Tieði pateicoties Vispasaules tîmeklim, darboðanâs datortîklâ kïuva lîdzîga krâðòi ilustrçtas grâmatas lasîðanai. Tîmeklis ir hipertekstuâla informâcijas sistçma. Hiperteksts ir teksts, kurâ atseviðíi vârdi, attçli, simboli ir îpaði iezîmçti un, tos ieklikðíinot ar datora peli, iespçjams piekïût jaunai informâcijai — teksta komentâriem, sîkâkam izklâstam, ilustrâcijai utt.”

Nu lûk — ðo lielisko iespçju Zinatòu akadçmija izmanto sava veida reklâmai, t. i., lai informçtu ne tikai par akadçmiskâm norisçm, bet arî par Latvijas zinâtniekiem un viòu darbîbu. Mçs savâ serverî esam ielikuði 150 Latvijas zinâtnieku, ne tikai akadçmijas locekïu, CV lîdz ar viòu krâsainâm fotogrâfijâm, ìimenes locekïu “bildçm”, vaïaspriekiem un citâm cilvçciskâm “vâjîbâm”. Protams, arî E pasta adresi, lai zinâtnieks vai kâda cita persona jebkurâ pasaules malâ var ar viòu saistîties, ja tâda interese ir radusies. Tas ir tas koðâkais, ko es jums varu nodemonstrçt, bet jûs taujâjât par sâkumu. WWW serveri Latvijâ ir daþâdas kvalitâtes. LR Saeimas serverî, piemçram, var atrast visus tautas priekðstâvjus ar îsâm biogrâfijâm. Arî daþas Latvijas pilsçtas ir sevi ielikuðas. No kâ tas ir atkarîgs? Pirmkârt, ir vajadzîga laba griba un priekðniecîbas interese, otrkârt, — kaut cik laba tehnika un kadri, kas to izdara. Man jau sen bija vçlme palaist Zinâtòu akadçmiju Internetâ, bet nebija attiecîgas klases tehnikas. Ðî iespçja radâs, kad Akadçmijas Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïai iedeva modernu datoru un Tjuòinas kundze piekrita, ka pusi no datora operatîvâs un pastâvîgâs atmiòas pârveidoja par Interneta serveri. Tas notika 1996. gada jûlijâ. Tâtad, tagad varam atzîmçt pirmo divu gadu jubileju. Mums ir lielisks speciâlists, LZA Skaitïoðanas centra ilggadîgais vadîtâjs Elmârs Lange, bet speciâli Interneta servera izveidoðanai palîgâ mums nâca ïoti apdâvinâts datorspeciâlists Mârtiòð Gills, starp citu, Latvijas Zinâtòu akadçmijas studentu prçmijas laureâts. Lielâ mçrâ pateicoties viòam, Zinâtòu akadçmijas serveris Internetâ ir ne tikai saturîgs, bet arî izskatîgs un pat atraktîvs. Tieði viòð ierosinâja zinâtnieku CV ievietot nevis klasiskus portretus, bet ìimenes attçlus, fotogrâfijas no eksotiskiem ceïojumiem u. c.

— Pçc kâdiem principiem tiek ievietota informâcija?

— Tai ir jâbût vienotai sistçmai, kurâ var atrast gan ziòas par zinâtniekiem, ziòas par institûtiem un operatîvo informâciju, kâ, piemçram, Zinâtòu akadçmijas sçdes un Senâta sçdes, svarîgâko notikumu hroniku un nu arî “Zinâtnes Vçstneða” publikâcijas — no sâkuma lîdz beigâm, t. i. arî disertâciju aizstâvçðanas. Vçl princips ir tâds, ka pamatinformâcija tiek gatavota vienu reizi un daudzkârtîgi izmantojama. Tâ, piemçram, jau 1996. gadâ mçs ielikâm Internetâ visu LZA Gadagrâmatu angïu valodâ un izlasîtâ veidâ arî latvieðu valodâ. Bieþi ir tâ, ka latvieðu tekstam ir piebilde — sîkâk skat. angïu tekstâ, jo informâcijas adresâts tomçr galvenokârt atrodas ârzemçs, vispirms jau mûsu paðu zinâtnieki ârzemçs, kuri gan varçtu iztikt ar latvieðu valodu, bet, kâ jau minçju iepriekð, viens no mûsu mçríiem ir informçt ârzemju zinâtnisko sabiedrîbu.

— Kâ atrast informâciju?

— Mums ir divas t. s. sâkuma lapas jeb satura râdîtâji angïu un latvieðu valodâ. Gribat atrast “Zinâtnes Vçstnesi”? Lûdzu! Vispirms iziet uz Latviju, Latvijas zinâtni, Latvijas Zinâtòu akadçmiju un tad uz “Zinâtnes Vçstnesi”. To var darît no jebkuras pasaules malas, tâtad varat tikai priecâties, cik liels ir kïuvis jûsu potenciâlo lasîtâju loks.

— Mçs jau tagad visu salîdzinâm ar kaimiòiem. Kâ ir ðajâ jomâ?

— Ja aplûkojam elektroniskâ pasta adreðu skaitu uz 10 000 iedzîvotâjiem, tad Latvijai tas ir 33, Igaunijai — 125, tâtad — èetras reizes vairâk, bet Lietuvai — 12, t. i. — trîs reizes mazâk. Taèu zinâtniskajâ tîklâ mçs esam mazliet priekðâ igauòiem. Igaunijas valdîbas politika ir datorizâcijâ likt iekðâ vairâk Eiropas Savienîbas naudu, par ko viòi iegâdâjas brîniðíîgu tehniku. Lietuvas Zinâtòu akadçmija tikai pagâjðgad sâka datorizçties. Arî daþa laba rietumvalstu zinâtòu akadçmija nav pieslçgta tîkliem. Tâ kâ vismaz ðajâ ziòâ mums nav ko kaunçties.

— Bçrni un jaunieði datorus lieto tikpat dabiski kâ elpo un runâ. Kâ ir ar vecâko paaudzi?

— Vecâkâs paaudzes zinâtniekiem ir jâpârvar zinâma psiholoìiska barjera, pie tam tâ ir lielâka humanitâro zinâtòu pârstâvjiem. Nu jau kâdu laiku Zinâtòu akadçmijas locekïi sçþu protokolus, likumus, vispâr — visu informâciju saòem nevis “papîru” veidâ, bet savâ datorâ. Pie tâs jâpierod. Tas, ka tu vari ar maðînu strâdât dialoga reþîma, ka atbildi uz jautâjumu saòem gandrîz momentâli, ir milzîga bauda. Pie tam informâcijas iegûðana ir gandrîz neierobeþota, jo starptautiskajâ tîklâ ir kolosâli meklçtâji. Es to nodemonstrçju mûsu prezidentam Jânim Stradiòam. Uzdevu sameklçt vârdu “Stradiòð”, un dators izspïâva atpakaï kâdas 100 norâdes. “Tagad tikai jâizðíiro, kas ir mans tçvs, kas — mans dçls un kas es pats,” teica prezidents.

P.S. “Zinâtnes Vçstnesi” Internetâ varat meklçt ðâdi:

http://www.lza.lv/zv00.htm

 

Numura saturs

**************************************

LATVIJAS ZINÂTNIEKU SAVIENÎBÂ

Par Augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes attîstîbas nacionâlo koncepciju

11. jûnijâ Latvijas Zinâtnieku savienîbas valde, piedaloties LZS padomes pârstâvjiem, vçlreiz izteica savas domas par nu jau apvienoto Augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes attîstîbas koncepciju. Protams, visvairâk tika runâts par to, kas arî visvairâk sâp — par katastrofâlo lîdzekïu trûkumu, kur attîstîbas kocepcija neparedz bûtiskas izmaiòas. Bet tâ taèu ir paredzçta lîdz 2010. gadam! Ðobrîd aug stskolâs pieklâjîgas algas ir tikai profesoriem (“Lai nebçgtu prom no augstskolas!”), bet docentam jâapmierinâs ar aptuveni 110 latiem. Tika demonstrçtas sakarîbas starp studentu skaitu, finansçjumu un strauju sabiedrîbas degradâciju vai kâpumu. Kâ pa rasts, tika piesaukts Igaunijas gaiðais piemçrs. Arî tur tiek ap spriesta izglîtîbas politika, pie kam to Igaunijas parlamentâ paredzçts bez jau notikuðâs sçdes apspriest vçl vismaz èetras reizes, lai ðâ gada beigâs varçtu apstiprinât vienotu izglîtîbas politiku. Parlamenta Kultûras komisijas (tâ ir atbildîga par ðo jautâjumu) priekðsçdçtâja Talvi Merja Latvijas laikraksta “Diena” koresponden tei teikusi, ka deputâtu lielâ interese par ðo jautâjumu “liecina, cik augstu mçs vçrtçjam izglîtîbu”. Parlaments cerot uz plaðu sabiedrîbas diskusiju par ðo tçmu, lai izglîtîbas politikas galîgâ varianta izstrâdâðana nepaliktu tikai iestâþu ziòâ. Tâ vien prasâs citçt “Dienas” publikâciju, lai parâdîtu mûsu kaimiòvalsts attieksmi pret izglîtîbu.

“... daþâdu iemeslu dçï Igaunijai ðobrîd ir iespçja un nepiecieðamîba padarît izglîtîbu par galveno nâcijas attîstîbas un valsts stratçìisko resursu, kas padarîtu valsti konkurçtspçjîgu mûsdienu atvçrtajâ pasaulç. (..) Reformas mçríis ir padarît efektîvâku izglîtîbas sistçmu, uzlabot izglîtîbas kvalitâti un nodroðinât sociâlo taisnîgumu izglîtîbas sfçrâ. Ðo mçríu veikðanai nepiecie ðams deviòu gadu laikâ palielinât valsts izdevumus izglîtîbai no 5,3% no iekðzemes kopprodukta (kâ tas ir paðlaik) lîdz 7,3% (pirmajos divos gados par 0,3% un nâkamajos par 0,2%), un ðai summai jâpalielinâs uz valsts (50%) un privâto investîciju (50%) pamata.

Pçc Igaunijas Finansu ministrijas datiem 1998. gadâ izglîtîbai paredzçtie izdevumi valsts gada budþetâ ir 17,7%. Igaunijas valdîba, apsprieþot nâkamâ gada valsts budþetu, paredzçjusi palielinât izdevumus izglîtîbai un kultûrai par vairâk nekâ 400 miljoniem kronu (aptuveni 16 milj. latu).”

Mûs neglâbs, ja valdîba izglîtîbai “piemetîs” 1—2 miljonus. Ir jâbût lielam ieguldîjumam, tikai tad var cerçt uz rezultâtiem.

No cita pie cita ceïoja “Baltâ grâmata”, kura jau iznâkusi 1995. gadâ, bet diemþçl tikpat kâ nav bijusi pieejama. Tajâ var izlasît, kas satrauc Eiropu, kur finansçjums izglîtîbai un zinâtnei ir piecas reizes lielâks nekâ pie mums. Izrâdâs, problçmas ir tâs paðas — nekavçjoties jâapmierina visu sabiedrîbas locekïu prasîbas pçc izglîtîbas, jo tas ir vienîgais sabiedrîbas augðupejas ceïð. Darba tirgû var konkurçt tikai izglîtoti cilvçki. Mûsu apstâkïos satrauc arî tas, ka tâ saucamâ racionâlâ izglîtîba ârzemçs aizòem 1/3 daïu no apmâcîbas, bet mums tikai 1/7 daïu. Par izvçles priekðmetiem kïûst tieði tie, kas attîsta zinâtnisku domâðanu un zinâtnisku pieeju. Cilvçkiem ar zinâtnisku pieeju nevar iestâstît nezin ko, manipulçjot ar “ârzemju ekspertu slçdzieniem”. Nav jau tâ, ka ârzemnieki nebûtu nekur derîgi. Kâ savdabîgs humors tika pieminçts Skrîveru dendrârijs, kas ir praktiski sabrucis un nevienu tas îpaði neuztrauca. Taèu, kad franèu delegâcija neatrada tualeti, stâvoklis uzreiz mainîjâs, un nu pats valsts ministrs to òçmis savâ aizgâdnîbâ. Tâtad, reizçm ir labi, ja kâds pabaksta no ârpuses.

Kâdçï tieði ðobrîd ir aktualizçjies Augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes attîstîbas nacionâlâs koncepcijas jautâjums? Tâdçï, ka pastâv reâla iespçja, ka Ministru kabinets to var pieòemt zinâðanai. Ka tâ no rîcîbas programmas var kïût par papîru, ko, kâ teiktu vecos laikos, “pabâþ zem vadmalas”. Tas ir ïoti veiksmîgs formulçjums, kas neprasa nekâdu finansçjumu. Nu, izlasîjâm. Nu, pieòçmâm zinâðanai... Viss lielais un ilgstoðais darbs izrâdîsies lieks.

Zinâtnieku savienîbas valde nolçma rekomendçt pieòemt koncepciju un, no savas puses, pçc iespçjas plaðâk informçt sabiedrîbu par to. Tika izteikts un atbalstîts priekðlikums sâkot jau ar 17. jûniju uzaicinât lielâko partiju lîderus uz Latvijas Zinâtnieku savienîbu, lai uzzinâtu viòu attieksmi pret izglîtîbu un zinâtni. Savukârt preses piedalîðanâs nodroðinâtu ðo izteikumu publicitâti un iespçju uz tiem atsaukties, ja priekðvçlçðanu solîjumi nesakritîs ar turpmâko darbîbu. Vienlaicîgi tiks organizçts apaïais galds par jautâjumu, kâdçï zinâtnieki nevar ietekmçt sabiedrîbas procesus Latvijâ. (Tika izteiktas pat tik radikâlas domas, ka aicinât zinâtniekus, studentus, skolotâjus vçlçðanâs balsot tikai par tâm partijâm, kuru programmâs bûs atbalstîta izglîtîba un zinâtne. Maz gan ticams, ka kâdas partijas programmâ ðâda atbalsta nebûs.)

Tika runâts arî par Latvijas Zinâtnieku savienîbas kongresu, kam pçc statûtiem jânotiek ðoruden, taèu, òemot vçrâ Saeimas vçlçðanas, jaunas valdîbas sastâdîðanu, kâ arî Latvijas 80. gadadienu, klâtesoðie vienojâs par to, ka ðis laiks jâizmanto, lai savestu kârtîbâ LZS biedru skaitu, Uzòçmumu reìistrâ reìistrçtu statûtus, vârdu sakot — nokârtotu visus organizatoriskos jautâjumus un kongresu rîkotu nâkamâ gada janvârî.

Rita Bebre, kas rûpîgi seko Zinâtnieku savienîbas vçsturei, atgâdinâja, ka ðogad 27. novembrî Latvijas Zinâtnieku savienîba kïûst 10 gadus jauna!

Zaiga Kipere

 

Numura saturs

**************************************

Bet kâ bûs ar fundamentâliem pçtîjumiem?

Sekojot aicinâjumam apspriest laikrakstâ “Zinâtnes Vçstnesis” 1998. gada 27. aprîïa nr. 8(153) publicçto Latvijas Republikas Zinâtnes attîstîbas nacionâlâs koncepcijas (LR ZANK) projektu (turpmâk — Projekts), vçlos izteikt apsvçrumus par daþiem, bet manuprât ïoti bûtiskiem jautâjumiem, vispirms, protams, izsakot Projekta autoriem atzinîbu par ðî valsts kultûrpolitikas attîstîbas nodroðinâðanai nepiecieðamâ dokumenta izstrâdâðanu un nodoðanu sabiedrîbas vçrtçðanai.

Tâtad:

1) òemot vçrâ, ka Projekts ir veidots kâ stratçìisko pamatnostâdòu kopums, dokumenta sâkumdaïâ vismaz daþâs rindâs uzsvçrt zinâtnes kâ kultûras neatòemamas sastâvdaïas nozîmi, jo ðis aspekts nav mazâk svarîgs par tâs lomu jaunu tehnoloìiju izstrâdâðanâ, kam Projektâ pievçrsta galvenâ uzmanîba. Ðim nolûkam iesakâm iedaïu “Problçmas izklâsts par stâvokli Latvijas zinâtnç” iesâkt ar ðâdu ievadu:

“Ievçrojot, ka:

— zinâtne kâ cilvçces kultûras neatòemama sastâvdaïa ir galvenais sabiedrîbas materiâlâs un garîgâs attîstîbas virzîtâjspçks,

— zinâtniskais potenciâls ir nacionâla bagâtîba un viens no valsts garîgâs neatkarîbas priekðnoteikumiem,

— pastâv sakarîba — jo attîstîtâka zinâtne, jo lielâka valsts labklâjîba,

Latvijâ valsts veicina un atbalsta zinâtniskos pçtîjumus un zinâtnes kâ sistçmas attîstîbu,”

jo jâòem vçrâ, ka Projektu lasîs ne tikai zinâtnieki, kuriem daudz kas ir zinâms un saprotams gan bez vârdiem, gan kontekstâ, bet to lasîs (un, galvenais, pieòems atbildîgus un saistoðus lçmumus!) ierçdòi un politiíi, kuru lielam vairumam diemþçl kvalifikâcija un izpratne ïoti specifiskajos ar zinâtni un ar zinâtnes un sabiedrîbas mijiedarbîbu saistîtajos jautâjumos, kâ râda lîdzðinçjâ visai bçdîgâ pieredze par zinâtnes reformas lozunga aizsegâ faktiski veikto zinâtnes nîdçðana (piem., Atomreaktora slçgðana, kas ir politiski, bet ne zinâtniski risinâts jautâjums) ir, ïoti saudzîgi izsakoties, nepietiekama un nesavienojama ar XXI gadsimta sâkuma situâciju un normâla kultûrcilvçka pasaules uztveri, tâdçï ir jâformulç ðâdi vispârçji principi un jâuzsver, ka mûsdienîgas nâcijas kultûridentitâte bez zinâtnes vispâr nav iedomâjama;

2) nav saprotama Projekta nostâdne, ka fundamentâlie pçtîjumi tajâ ir pieminçti tikai daþas reizes, piemçram — 6. rindkopâ no sâkuma — tâtad, it kâ garâmejot un, lîdz ar to, kâ mazsvarîgi. Bet ir taèu vispârzinâma, var teikts elementâra (âbeces!) patiesîba, ka tieði fundamentâlie pçtîjumi ir jaunu tehnoloìiju izstrâdes bâze. Tâtad, kâ Latvijas Zinâtnes padome (LZP) domâ realizçt I nodaïas 2. iedaïâ noteiktâs prioritâtes zinâtnes attîstîbai Latvijâ bez fundamentâliem pçtîjumiem fizikâ, matemâtikâ u. c. ar ðîm paðu noteiktajâm prioritâtçm saistîtos zinâtnisko pçtîjumu virzienos? Kâ tiks veikta, piemçram, studentu sagatavoðana informâcijas tehnoloìijâ, materiâlzinâtnçs utt. bez augstâkâs kvalifikâcijas speciâlistiem fizikâ, matemâtikâ utt. un kur ðie speciâlisti (zinâtòu doktori) radîsies, ja netiks veikti arî fundamentâli pçtîjumi ðajos virzienos? Tâdçï prioritâro virzienu sarakstâ obligâti jâiekïauj fizika un matemâtika kâ nozares, kuru attîstîba nosaka visu citu dabas zinâtòu nozaru attîstîbu un, kas nav mazâk svarîgi, kopâ ar astronomiju palîdz veidot mûsdienîgu pasaules uzskatu. Kâ saskaòot LZP izstrâdâtos un ekspertu komisiju darbâ pielietotos zinâtnisko pçtîjumu nozîmîbas kritçrijus — publikâcijas prestiþos þurnâlos, citçjamîbas indekss utt., kas râda, ka tieði fizikâ, matemâtikâ ðie râdîtâji Latvijâ ir visaugstâkie, ar to, ka ne fizika, ne matemâtika Projektâ nav pat pieminçti?

Jânosaka, ka fundamentâlie pçtîjumi ir jâkoncentrç galvenokârt universitâtçs, neizslçdzot, bet atbalstot tur, protams, arî ar tiem saistîtu lietiðíu pçtîjumu projektu izstrâdes.

Uzskatâm, ka par prioritâriem ir jâpasludina visi pçc 1991. gadâ iesâktâs zinâtnes redukcijas un nepârtrauktajâm zinâtnes reformâm Latvijâ vçl saglabâjuðies zinâtniskâs pçtniecîbas virzieni, un ka prioritâðu noteikðanai bûtu jâbalstâs uz trim principiem:

a) ir pieprasîjums no izglîtîbas un kultûras,

b) ir pieprasîjums no tautsaimniecîbas,

c) ir pasaules klases rezultâti (arî bez pieprasîjuma).

Prioritâðu konkrçtais saraksts, kâ arî organizatoriskâs formas to sasniegðanai varçtu bût regulâri pârskatâms un precizçjams. To varçtu dot arî kâ Pielikumu. Projektâ noteiktais Prioritâro virzinu saraksts ir visai vienpusîgs un nepilnîgs. Nav saprotams, kâdçï jâdala prioritâtes Latvijâ no prioritâtçm ES, ja tur praktiski atkârtojas viens un tas pats;

3) lai Latvijas zinâtni izvestu no dziïas krîzes situâcijas, valsts budþeta finansçjums zinâtnei kopumâ ir nekavçjoties jâpalielina lîdz 1% (un nevis kâ Projektâ ieteikts — lîdz 0,8%) no iekðzemes kopprodukta, jo tieði Latvijâ valsts budþeta finansçjums visu laiku ir bijis viszemâkais, salîdzinot ar Austrumeiropas un citâm Baltijas valstîm, optimâli sadalot ðo finansçjumu starp fundamentâliem un lietiðíiem pçtîjumiem;

4) runâjot par zinâtniskajiem centriem paredzçt (noteikt), ka tajos tiek attîstîti galvenokârt lietiðíie pçtîjumi, kuri saistîti ar valsts kâdas tautsaimniecîbas nozares vajadzîbâm un veicina tâs attîstîbu, neizslçdzot, protams, arî tâdu fundamentâlu pçtîjumu realizçðanu, kuri var dot vçrâ òemamu ieguldîjumu valsts izglîtîbas un kultûras vajadzîbu apmierinâðanâ vai zinâtnisko pçtîjumu lîmeòa paaugstinâðanâ;

5) vajadzçtu tomçr pârskatît ðobrîd vienpusîgo zinâtnisko pçtîjumu finansçðanas principu, kas nosaka tikai pçtîjumu projektu (grantu) finansçðanu, lîdzîgi kâ vairums valstîs paredzot institûtu un pçtniecîbas centru bâzes finansçjumu, bet pçtniecîbas projektu finansçjumu kâ papildus finansçjuma avotu;

6) VI nodaïâ iestrâdât iedaïu par nepiecieðamîbu radît no valsts budþeta vai no valsts zinâtnes budþeta neatkarîgus zinâtnes finansçðanas (inovâcijas) fondus, galvenokârt, lietiðío pçtîjumu un izstrâdòu atbalstam, nosakot ðiem fondiem nodokïu maksâjumu vai citus atvieglinâjumus.

Turpmâk tâdu principiâli svarîgu dokumentu izstrâdâðanu vajadzçtu organizçt atklâta konkursa kârtîbâ, varbût pat uzticot to divâm grupâm un tad pçc apsprieðanas izvçloties labâko.

A. Balklavs, fiziíis

Numura saturs

**************************************

Medicînas problçmas var risinât vienoti

Gleznainajâ Daugavas kreisajâ krastâ, kur atrodas Valsts Veterinârmedicînas diagnostikas centra plaðâs telpas (Rîgâ, Lejupes ielâ 3) 26. un 27. maijâ pulcçjâs ârsti un veterinârârsti uz seminâru “Veterinârâs un humanitârâs medicînas izglîtîba: hlamidioloìija un mikoloìija (molekulârâs bioloìijas principi antropozoonoþu diagnostikâ)”. Viòus vienoja interese par zinâtniskajiem sasniegumiem antropozoonoþu diagnostikâ, par molekulârâs bioloìijas zinâtniskajiem sasniegumiem un ðo principu pielietoðanu praktiskajâ medicînâ, t. i. veterinârâs un humanitârâs medicînas lietiðíajâs zinâtnes nozarçs un ðo disciplînu ikdienas darbâ.

Lekciju lasîja Latvijas Mikrobiologu asociâcijas prezidents, LU Mikrobioloìijas katedras vadîtâjs profesors Indriíis Muiþnieks. Ârsti uzzinâja par zinâtnieku intelektuâlo devumu praksei, hlamîdiju un sçòu izraisîto slimîbu laboratoriskajâm diagnostikas metodçm, kas saistâs ar nukleînskâbju identificçðanu. Ðîs antropozoonoþu diagnostikas metodes bija iespçjams nodemonstrçt ar modernu aparatûru nokomplektçtajâs Veterinârdiagnostikas centra laboratorijâs (direktors Rafaels Joffe).

Ðodienu raksturoja, akcentçjot diagnostikas iespçjas Latvijas medicînâ, Labklâjîbas ministrijas valsts sekretâra vietnieks medicînas jautâjumos, profesionâli labi sagatavotais un sertificçtais mikologs Imants Rezebergs. Izcilu priekðlasîjumu hlamidioloìijâ sniedza LZA korespondçtâjlocekle, LZP programmas vadîtâja seksuâli transmisîvo slimîbu jomâ profesore Aija Þilevica. Viòas lekciju papildinâja LZP programmas vadoðâ pçtniece Dr. med. Aina Bçrzupe. Klausîtâji varçja izsekot imûnfluoriscences metoþu iespçjâm un iegûto rezultâtu klîniskajai interpretâcijai, tâs pielietojot hlamîdiju ierosinâto slimîbu diagnostikâ. Hlamîdiju izraisîtâs slimîbas veterinârmedicînâ un to diagnostikas iespçjas ieskicçja Seroloìijas sektora vadîtâja M. Keice.

Mikoloìijas problemâtiku humanitârajâ medicînâ atspoguïoja LZP apakðprogrammas 9.112.1 vadîtâja, privâtdocente Dr. med. Inâra Anèupâne, bet stâvoklis sçòu izraisîto slimîbu izplatîbâ un to diagnostikâ izskançja Valsts Veterinârmedicînas diagnostikas cen tra mikoloìijas nodaïas vadîtâjas S. Balodes lekcijâ. Patogçno sçòu kultûru muzeja eksponâtus demonstrçja Mikoloìijas laboratorijas vadîtâja G. Kazâka. Ârstiem tika nodemonstrçts dermatomikozes gadîjums bçrnu vecumâ. Seminârâ skartâ temata ietvaros LZP programmas pçtnieki ir saòçmuði èetrus patentus uz igudrojumu.

Minçtajâ saietâ ar atzinîbu pieminçja veterinârârsta, Tçrbatas Univeristâtes profesora, LU Medicînas Fakultâtes pirmâ dekâna Ernesta Paukula sniegumu ârstu un veterinârârstu izglîtoðanâ. Tas saistîjâs arî ar sçòu un hlamîdiju izraisîtajâm slimîbâm. Ðie jautâjumi atspoguïoti viòa sarakstîtajâs mâcîbu grâmatâs — “Infekcija un imunitâte”, Rîga: Valters un Rapa, 1931; “Vispârçjâs patoloìijas pamati”, Rîga,: LU, 1938. Seminârâ grâmatas tika demonstrçtas. Par minçto informçja LLU docents G. Preinbergs. Tika atzîmçts, ka atðíirîbâ no ðodienas, pirmâs Medicînas augstskolas veidoðanâ trûka docçtâju, un LU Medicînas fakultâtes veidoðanâ aktîvi piedalîjâs Tçrbatas Universitâtes profesors E. Paukuls, privâtdo cents Dr. med. Pçteris Sniíers u. c. Seminârâ tika atgâdinâts, ka intelektuâlo vçrtîbu koncentrâciju pirmâs Latvijas Augstskolâ savâ habilitâcijas darbâ atspoguïojis Mâris Baltiòð.

Nevalstisko un valstisko struktûru pârstâvju dialogos izskançja, ka lietiðíajâm zinâtnçm un praktiskajâm veterinârâs un humanitârâs medicînas nozarçm pie antropozoonozçm ir vairâk kopîgu un maz atðíirîgu problçmu. Lai optimizçtu darbu minçtajâs disciplînâs, intelektuâlâs vçrtîbas un finansiâlâs iespçjas ir mçrítiecîgi apvienot.

Alfrçds Miltiòð, LZA kor. loc., Dr. habil. med., prof.

Numura saturs

*************************************

Valerijas Siecenieces paliekoðâ piemiòa

Valerija Sieceniece nesagaidîja Latvijas Akadçmiski Izglîtoto Sievieðu Apvienîbas (LAISA) septiòdesmito gadskârtu, kas apritçja ðogad 12. jûnijâ. Ar to bija saistîta visa viòas dzîve — darbos, pasâkumos, iecerçs, varbût par sapòos. Viòa bija LAISA dibinâtâju vidû 1928. gadâ. Liktenîgi, ka viòa bija pçdçjâ Valdes priekðnieces vietniece, kad padomju vara 1941. gadâ Latvijas Akadçmiski Izglîtoto Sievieðu Apvienîbu slçdza, un ir pçdçjâ no vecâkâs paaudzes biedrçm, kas atstâj tâs rindas.

Valerija Sieceniece dzimusi 1905. gadâ 13. novembrî Valkâ, bçrnîbu un pirmos skolas gadus pavadîja Tçrbatâ. Tur mâcîjâs Puðkina ìimnâzijâ krievu valodâ, jo latvieðu skolas nebija. Viòas tçvs Pçteris Liepiòð bija viens no Ziemeïu armijas dibinâtâjiem, tâpçc ìimene uz Rîgu pârcçlâs, sekojot Latvijas atbrîvoðanas cîòu gaitai.

Valerija Sieceniece no bçrnîbas atcerçjâs tâdas ainas, ka Tçrbatâ viòu dzîvoklî bieþi viesojies pulkvedis Beríis un pulkvedis Kal niòð. Viòi par kaut ko apspriedâs ar tçvu, bet mamma no pe lçkâm karavîru segâm piegrieza pagonas, kuras bçrni lika kaudzîtçs.

Tçvs kïuva par Ziemeïu armijas intendantu (apgâdnieku), un viòam ar darbiniekiem pieðíîra lielu elegantu dzîvokli Raiòa bulvârî 9, kur tagad ir Francijas vçstniecîba. No turienes viòa vçroja, kâ trûcîgi ìçrbti latvieðu puiði ar ðautençm aizsoïo cînîties pret Bermontu. Aleksandra bulvâris, tagadçjâ Brîvîbas iela, bija robeþa, aiz kuras sâkâs fronte. Atpakaï pa novembra sniegu brauca kamanas, no kurâm ârâ nokarâjâs kâjas.

Sâkumâ Rîgâ viòa turpinâja mâcîties krievu valodâ. Bet kad direk tore teica — redziet, cik labi, mums drîz bûs krievu valdîba at pakaï, Valerija protestçja, — nç, nebûs labi, mans tçvs ir latvietis!

Viòas dzîves pavasaris izplauka neatkarîgajâ Latvijas valstî. Mûþs veda cauri Latvijas baltajâm un melnajâm dienâm. Viòa vienîgâ no savas dzimtas piedzîvoja Latvijas otro neatkarîbu un varçja iesaistît tajâ savu mûþa pieredzi.

Kad LAISA 1992. gadâ atjaunoja darbîbu, Valerija Sieceniece tûlît piedâvâja savu palîdzîbu un padomu. Viòas specialitâte bija ekonomika. Kopð 1929. gada 1. jûnija iznâca þurnâls “Latvijas Akadçmiski Izglîtoto Sievieðu Apvienîbas Ziòojumi”, ko vçlâk saîsinâti sauca “LAISA Ziòojumi”. Valerija Sieceniece tajâ regulâri atspoguïojusi ekonomiskos jautâjumus un sadarbîbu ar ârzemju organizâcijâm. Viòa tikusi ievçlçta par delegâti uz akadçmiski izglîtoto sievieðu vispasaules kongresiem un konferencçm Parîzç, Stokholmâ u. c., par ko stâsta viòas regulârâs publikâcijas þurnâlâ.

Kopð 1929. gada V. Sieceniece piedalîjâs LAISA Latvijas nacionâlajâ kopdarbîbas komitejâ un vçlâk vadîja Ârzemju sakaru komisiju.

Valerija Sieceniece veltîja savu radoðo enerìiju un izdomu LAISA mçríiem, kas saistîjâs ar sievietes profesionâlâs un zinâtniskâs kvalifikâcijas celðanu, akadçmiski izglîtoto sievieðu zinâðanu izmantoðanu valsts un sabiedriskajâ dzîvç un Latvijas prestiþu visâs nozarçs. Bûdama ekonomiste, viòa atbalstîja priekðlikumu par lauku saimniecîbas iegâdi, kas kalpotu LAISA materiâlajam atbalstam, darbam un atpûtai. Ðo un daudzus citus nodomus Latvijâ pârtrauca padomju okupâcija 1940. gadâ.

1941. gada 14. jûnijs viòu ðíîra no dzimtenes, un uz visiem laikiem — no tçva un vîra. Sibîrijâ mazâ sieviete atguva spçkus, kad pilnîgi negaidîti citu izvesto vidû sastapa savu mâti. Viòa pârdzîvoja savçjos, bet nepalika viena. Kad atgriezâs Latvijâ, nevarçdama citur savu izglîtîbu realizçt, viòa sâka Rîgas ielu vçstures pçtîjumus. Vçl pagâjuðâ gada maijâ LAISA sarîkoja Latvieðu biedrîbas namâ viòas publisko lekciju par unikâlajiem faktiem no tâ, ko parasti par savu Rîgu nezinâm.

Valerija Sieceniece aizgâja pa Aizsaules taku ðogad maijâ, un tika guldîta Rîgas Meþa kapos lîdzâs savam vîra tçvam slavenajam tautsaimniekam Pçterim Sieceniekam. Turpat ir arî plâksnîte ar vîra Aleksandra Siecenieka vârdu, viòa mûþs tika pârtrauks 1942. gadâ Soïikamskâ.

Valerija Sieceniece piedzîvoja LAISA un savas korporâcijas Gundega atjaunoðanu, viòa noskaidroja savu tuvinieku nelaikâ pârtrauktâs dzîves faktus un nodeva ziòas par viòiem Kara un Latvijas Okupâcijas muzejam, viòas darbs ieguldîts Rîgas vçstures un kuìniecîbas muzejâ. Valerijas Siecenieces dzîvesstâsts ir iekïauts profesora Pauïa Lazdas (Viskonsinas universitâte, ASV) pçtîjumâ un glabâts Nacionâlâs Mutvârdu vçstures kolekcijâ Filozofijas un socioloìijas institûtâ. Tâ ir paliekoðâ Valerijas Siecenieces un viòas tuvinieku mûþa piemiòa.

LAIS prezidente Emilija Gudriniece,
Mâra Zirnîte

Numura saturs

*************************************

“GRINDEKS” GADA BALVA ZINÂTNÇ

Ceturtdien, 4. jûnijâ, LZA Senâta zâlç publiskâs akciju sabied rîbas “Grindeks” Padomes priekðsçdçtâjs Valdis Jâkobsons un Lat vijas Zinâtòu akadçmijas Prezidents Jânis Stradiòð parakstîja vieno ðanos par sadarbîbu un “Grindeks” gada balvâm un prçmijâm zinâtnç.

Parakstîtais dokuments paredzçs finansiâlu atbalstu vçrtîgu zinâtnisku un populârzinâtnisku darbu izdoðanai, veicinâs zinâtnes un raþoðanas vçl cieðâku sadarbîbu, sniedzot konsultâcijas un organizçjot kopçjus izglîtojoðus pasâkumus.

Sâkot ar 1998. gadu, LZA un publiskâ a/s “Grindeks” iedibina 4 ikgadçjas balvas un prçmijas labâkajiem jaunajiem zinâtniekiem un 3 ikgadçjas prçmijas un balvas ievçrojamâkajiem Latvijas zinâtniekiem par izcilu veikumu vai mûþa devumu. Katra prçmija attiecîgi paredzçta 250 un 1000 latu apmçrâ.

Prçmijas pieðíirs atbilstoði îpaðam nolikumam un to izmaksu finansiâli nodroðinâs publiskâ a/s “Grindeks”. Prçmijas un balvas tiks pasniegtas ikgadçjâ svinîgâ ceremonijâ “Grindeks” dibinâðanas dienâ — 20. decembrî. Profesors Jânis Stradiòð uzskata, ka tâdçjâdi “tiks rasta iespçja veicinât jaunatnes iesaistîðanu zinâtniskajos pçtîjumos, atzîmçt nozîmîgâkos devumus Latvijas zinâtnç, kultûrâ un raþoðanâ, kâ arî iepazîstinât sabiedrîbu ar jaunâkajiem sasniegumiem ðajâs jomâs.”

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

PROJEKTS

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un publiskâs akciju sabiedrîbas “Grindeks” ikgadçjâs balvas ievçrojamâkajiem Latvijas zinâtniekiem

1. Latvijas Zinâtòu akadçmija un publiskâ akciju sabiedrîba “Grindeks” katru gadu pieðíir trîs kopîgas balvas ievçrojamâkajiem Latvijas zinâtniekiem par izcilu veikumu vai mûþa devumu.

1. Balvas tiek pasniegtas svinîgâ ceremonijâ sabiedrîbas “Grindeks” dibinâðanas dienâ — 20. decembrî. Balvas pasniedz Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents un publiskâs akciju sabied rîbas “Grindeks” padomes priekðsçdçtâjs vai arî viòu pilnvarotas amatpersonas.

3. Katra balva sastâv no diploma un naudas prçmijas 1000 latu apmçrâ.

4. Lîdzekïus naudas prçmijai pieðíir sabiedrîba “Grindeks”.

5. Balvas pieðíir ekspertu komisija, kura sastâv no 7 locekïiem. Komisijas lîdzpriekðsçdçtâji ir Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents un publiskâs akciju sabiedrîbas “Grindeks” padomes priekðsçdçtâjs. Pârçjie ekspertu komisijas locekïi ir trîs Latvijas Zinâtòu akadçmijas zinâtòu nodaïu priekðsçdçtâji un vçl pa vienam pârstâvim no Latvijas Zinâtòu akadçmijas un publiskâs akciju sabiedrîbas “Grindeks”.

6. Ekspertu komisija savu lçmumu pieòem, aizklâti balsojot. Lçmums jâpieòem katru gadu lîdz 20. novembrim.

7. Balvas laureâtu pretendentus izvçlas Latvijas Zinâtòu akadçmijas nodaïu komisijas, balstoties uz Latvijas Zinâtòu akadçmijas izsludinâtiem konkursiem. Katra nodaïa iesaka ne mazâk kâ 2—3 kandidâtus, no kuriem ekspertu komisija izvçles vienu balvas pieðíirðanai.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un publiskâs akciju sabiedrîbas “Grindeks” ikgadçjâs balvas labâkajiem jaunajiem zinâtniekiem

1. Latvijas Zinâtòu akadçmija un publiskâ akciju sabiedrîba “Grindeks” katru gadu pieðíir èetras kopîgas balvas labâkajiem jaunajiem zinâtniekiem.

2. Balvas tiek pasniegtas svinîgâ ceremonijâ sabiedrîbas “Grindeks” dibinâðanas dienâ — 20. decembrî. Balvas pasniedz Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents un publiskâs akciju sabiedrîbas “Grindeks” padomes priekðsçdçtâjs vai arî viòu pilnvarotas amatpersonas.

3. Katra balva sastâv no diploma un naudas prçmijas 250 latu apmçrâ.

4. Lîdzekïus naudas prçmijai pieðíir akciju sabiedrîba “Grindeks”.

5. Balvas pieðíir ekspertu komisija, kura sastâv no 7 locekïiem. Komisijas lîdzpriekðsçdçtâji ir Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents un publiskâs akciju sabiedrîbas “Grindeks” padomes priekðsçdçtâjs. Pârçjie ekspertu komisijas locekïi ir trîs Latvijas Zinâtòu akadçmijas zinâtòu nodaïu priekðsçdçtâji un vçl pa vienam pârstâvim no Latvijas Zinâtòu akadçmijas un publiskâs akciju sabiedrîbas “Grindeks”.

6. Ekspertu komisija savu lçmumu pieòem, aizklâti balsojot. Lçmums jâpieòem katru gadu lîdz 20. novembrim.

7. Balvas laureâtu pretendentus izvçlas Latvijas Zinâtòu akadçmijas nodaïu komisijas, balstoties uz Latvijas Zinâtòu akadçmijas izsludinâtiem konkursiem jaunajiem zinâtniekiem. Katra nodaïa iesaka ne mazâk kâ 2—3 kandidâtus, no kuriem ekspertu komisija izvçlas vienu balvas pieðíirðanai. Vçl vienu balvas laureâtu komisija izvçlas no savu lîdzpriekðsçdçtâju kopîgi ieteiktajiem 2—3 kandidâtiem; ðo kandidâtu ieteikðanâ lîdzpriekðsçdçtâji vadâs no vçlmes îpaði atbalstît kâdu noteiktu zinâtnes virzienu Latvijâ vai arî no kâdiem citiem apsvçrumiem, kuru motîvus viòi dara zinâmus ekspertu komisijai.

 

Numura saturs

**************************************

Latvijas Farmakoloìijas biedrîbai — 25

22. maijâ P. Stradiòa Medicînas vçstures muzejâ Latvijas Farmakoloìijas biedrîba atzîmçja savu 25. jubileju. Biedrîbas priekðsçdçtâja LZA akadçmiíe Vija Kluða savâ uzrunâ pieminçja, ka ðis ir vçsturisks mirklis un notiek vçsturiskâ vietâ, kas liecina par Latvijas farmakoloìijas senâm tradîcijâm, kaut arî pati biedrîba vçl ir tik jauna. Taèu tradîcijas ir un top vçl. Latvijas farmakoloìijas biedrîba var lepoties, vispirms, ar saviem biedriem, kas nepaguruði strâdâ farmakoloìijâ, neskatoties uz visai nestabilajiem finansiâliem apstâkïiem. Tâ var lepoties ar saviem bijuðajiem biedriem, kuri vai nu ir pensijâ, vai ieòem augstus posteòus citâs darba vietâs. Un vçl biedrîba var lepoties ar to, ka tai ir tik daudz draugu, lobiju un atbalstîtâju ne tikai Latvijâ, bet visâ pasaulç. Pirmo reizi seðpadsmit no viòiem ir ievçlçti par Latvijas Farmakoloìijas biedrîbas goda biedriem, cerot uz raþîgu sadarbîbu arî turpmâk. Deviòiem klâtesoðajiem tika pasniegta O. Ðmîdeberga medaïa, goda locekïa apliecinâjums, kâ arî viòi parakstîjâs biedrîbas Goda grâmatâ.

Jubilejas sçdç tika nolasîts LZA prezidenta Jâòa Stradiòa apsveikums, kuru viòð atsûtîjis no slimnîcas. Tas, kâ parasti, bija ne tikai trâpîgs, bet arî asprâtîgs. Latvijas farmakoloìija, feministiska savâ sâkotnç (raganas, pûðïotâjas, riebçjas), izgâjusi diþu vîru posmu, atkal ir atgriezusies sievieðu droðajâs rokâs, ko godam pârstâv biedrîbas priekðsçde Vija Kluða (lûdzams neuzskatît viòu par mûsdienu raganu!). Akadçmiíis J. Stradiòð novçl farmakologiem izturîbu, enerìiju un uzticîbu.

Tâlâk sekoja V. Kluðas referâts par izcilo latvieðu farmakologu Osvaldu Ðmîdebergu (1838—1928)*, kurð gan Latvijâ nav strâdâjis ne dienu. Tâ, starp citu, bija J. Stradiòa ideja iedibinât O. Ðmîde ber  ga medaïu biedrîbas goda biedriem. To izgatavoja zinâtnei un me di cînai vienmçr atsaucîgais tçlnieks, LZA goda loceklis Jânis Stru  pulis.

Svinîgâs sçdes dalîbnieki noklausîjâs biedrîbas goda biedra Svena Uves Egrena (Zviedrija) lekciju, sniedza un saòçma ziedus, apsveica paði un tika apsveikti, kâ jau tas jubilejâs parasts.

Z. K.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Osvalds ÐMÎDEBERGS (1838—1921), farmakologs. Par viòu A. Vîksnas grâmatâ “Tçrbatas Universitâte” (Rîga, “Zinâtne” 1986) teikts: “Pa to laiku (19. gs. vidû — red.) Tçrbatâ bija radies jauns virziens pasaules farmakoloìijâ, kura pamatlicçji bija Rûdolfs Bûheims un it seviðíi viòa skolnieks Osvalds Ðmîdebegs (dzimis Laidzç, tagadçjâ Talsu rajonâ, pçc izcelsmes latvietis). Ar abu ðo profesoru darbiem aizsâkâs analîtisks posms farmakoloìijas attîstîbâ, kad daudzi jau sen lietoti preparâti tika eksprimentâli pârbaudîti ar dzîvniekiem un noteikta to iedarbîba uz organisma funkcijâm (reizçm arî pilnîga nelietderîba terapijâ). Izveidojâs precîza zinâtne — eksperimentâlâ farmakoloìija. [..]

Osvalds Ðmîdebergs bija profesors Tçrbatas Universitâtç trîs gadus, pçc tam izveidoja ievçrojamu zinâtnisko skolu Strasbûrâ. Pçtot muðmires viòð atklâja jaunu alkaloîdu — muskarînu. Ðmîdeberga darbos galvenokârt pçtîtas asinsrites indes, viòð aprakstîjis digitalînu un sagatavojis trîssçjumu mâcîbu grâmatu farmakoloìijâ. Pie Ðmîdeberga Strasbûrâ mâcîjies izcilais humânists Nobela prçmijas laureâts Alberts Ðveicers.”

 

Numura saturs

**************************************

Jauna grâmata

A. Caune “Rîgas Pârdaugava pirms 100 gadiem”

Pârdaugavas iedzîvotâji 19. gs. beigu un 20. gs. sâkuma atklâtnçs
Rîga “Zinâtne”, 1998

Pçc èetriem gadiem iznâcis turpinâjums vçsturnieka un arheologa, LZA akadçmiía Andra Caunes grâmatai “Rîgas vecpilsçta pirms 100 gadiem”, kas izpelnîjâs lielu lasoðâs sabiedrîbas interesi. Tâ tak bija viena nebijusi ideja — stâstît par Rîgu gadsimtu mijâ ar veco pastkarðu palîdzîbu! Ne jau ar pastkarðu vien. Kas ir bilde bez erudîta komentâra? Tas pats, kâ nesakarîga maldîðanâs pa Meþa kapiem, nejauði uzskrienot virsû kâdam pazîstamam vârdam vai grâmatâs attçlotam piemineklim. Andris Caune kâ autors ir ïoti zinoðs, intriìçjoðs un lieliski stâstoðs.

Un tagad — pçc Vecrîgas, par kuru katrs uzskata, ka par to viòð kaut ko zina, — Pârdaugava. Sava veida Terra incognita Daugavas labâ krasta iemîtniekiem, pilsçta pilsçtâ. Vienîgais, kur gribas iebilst autoram, — ne jau nesenâ pagâtnç vien pârdaugavieði teica “jâbrauc uz Rîgu”. Saka joprojâm. Vçl trakâk! Saka “jâbrauc uz pilsçtu”, tik maz zaïumos, jâ, jâ, vçl joprojâm zaïumos, slîgstoðâs Pârdaugavas iemîtnieki sevi asociç ar akmens mûros iesprostota jiem centra iedzîvotâjiem.

Pirmajâ Rîgas namiem un iedzîvotâjiem veltîtajâ grâmatâ autors atzinies, ka viòa kolekcijâ ir tuvu pie seðarpus tûkstoðiem Rîgas pastkarðu. Varbût ir cerîba lîdz Rîgas 800. jubilejai sagaidît vçl kâdu tikpat interesantu grâmatu? Ðîs grâmatas tapðanâ palîdzîgu roku sniegusi Rîgas Dome, un tâ pilnîgi loìiski iekïaujas plaðajâ galvaspilsçtas jubilejas programmâ.

Un tagad — maza mîkla. Vai jums izdosies atpazît ðo vietu? Andris Caune par to raksta: “Pçc desmit gadu darbîbas 1897. gada 10. oktobrî parku ar visâm çkâm Eberts iznomâja uzòçmîgam skatuves mâksliniekam Vilhelmam Rîkhofam. Jaunâ nomnieka laikâ uzplauka tieði vasaras teâtris. Ziemâ daþâdi koncerti un sarîkojumi notika arî restorâna çkâ. Teâtra zâlç un balkona loþâs kopâ bija pâri par 600 skatîtâju vietâm. Ieejas karte maksâja no 30 kapeikâm lîdz 1 rublim. Teâtra skatîtâjiem ieeja parkâ bija par brîvu, pârçjiem apmeklçtâjiem bija jâpçrk îpaðas ieejas kartes. Tâs sâkotnçji maksâja 10 kapeikas, vçlâk 15 kapeikas. Teâtra izrâdes sâkâs darbdienâs ceturksni pçc astoòiem vakarâ, bet svçtdienâs — vienu stundu agrâk. Svçtdienâs bieþi rîkoja vçl arî otru dienas izrâdi. Izrâdes no tika vâcu valodâ, uzveda komçdijas, operas vai operetes un tâ sauktâs jautrâs tautas spçles. Parks un teâtris gadsimtu mijâ kïuva tik populârs, ka to pieminçja visos Rîgas tûristu ceïveþos. Izrâþu sâ kumam un beigâm pieskaòoja arî Âgenskalna lînijas kuìîðu satiksmi.”

Kas un kur tas bija?                                                Z. Kipere

 

Numura saturs

**************************************

Disertâciju aizstâvçðana

1998. gada 29. jûnijâ plkst. 16.00 Latvijas Medicînas akadçmijas (AML) Promocijas un habilitâcijas terapeitisko disciplînu padomes atklâtâ sçdç Rîga, Dzirciema ielâ 16, Hipokrâta auditorijâ

SANDRA LEJNIECE

aizstâvçs promocijas darbu “P-glikoproteins un p53 onkogçns onkohematoloìisko slimîbu gadîjumos” medicînas doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai.

Oficiâlie recenzenti: Dr. habil. med. profesors J. Anðeïeviès, Dr. habil. med., profesors R. Rozentâls, Dr. med. V. Saulîte.

Ar promocijas darbu var iepazîties AML bibliotçkâ un Akadçmiskajâ bibliotçkâ.

* * *

1998. g. 30. jûnijâ plkst. 11.00 Latvijas Sporta pedagoìijas akadçmijas (Brîvîbas ielâ 333, 73. auditorijâ) Promocijas padomes sçdç savu promocijas darbu “Sporta un sporta izglîtîbas attîstîba un iespçjas Latvijas Universitâtç” pedagoìijas doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai aizstâvçs

JÂNIS MELBÂRDIS.

Recenzenti: LU profesore, Dr. h. ped. A. Kopelovièa, LSPA profesors, Dr. h. ped. L. Þukovs, LSPA profesors, Dr. ped. G. Briòíis.

Ar promocijas darbu var iepazîties LSPA bibliotçkâ un Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ.

* * *

1998. g. 1. jûlijâ pl. 14.15 V-206 aud. (Lomonosova, 1) RAU Habilitâcijas un promocijas padomes sçdç notiks inþenierzinâtòu habilitçtâ doktora grâda pretendenta disertâcijas aizstâvçðana:

Dr. inþ. VALDIMIRS ÐELKOVÒIKOVS

“Radiosakaru radiâlo sistçmu ar kustîgiem objektiem efektivitâtes paaugstinâðana”.

Recenzenti: Dr. h. inþ. K. Krçsliòð, Dr. h. inþ. A. Trojanovskis, Dr. h. inþ. J. Baklanovs.

* * *

1998. g. 3. jûlijâ notiks LU Ekonomikas zinâtòu nozares habilitâcijas un promocijas padomes atklâtâ sçde (Aspazijas bulv. 5., 302. auditorijâ), kurâ disertâcijas ekonomikas doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai aizstâvçs:

plkst. 10.00               DANUTE JASJKO.

Temats: “Latvijas lauksaimniecîbas un pârtikas produktu tirgus izpçte: principi, problçmas, metodes.”

Recenzenti: O. Krastiòð, Dr. habil. oec., profesors; V. Kozlinskis, Dr. habil. oec., profesors; V. Niedrîte, Dr. oec., docente;

plkst. 12.00               JORGS KOPPS.

Temats: “Menedþmenta konsultatîvâ palîdzîba invalîdu profesionâlâs integrâcijas jautâjumos.”

Recenzenti: J. Porietis, Dr. habil. oec., profesors; D. Ðíiltere, Dr. oec., docente; A. Bçrziòð, Dr. oec., docents.

Ar promocijas darbiem var iepazîties LU bibliotçkâ un Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ.

* * *

1998. gada 7. jûlijâ plkst. 15.00 Latvijas Medicînas akadçmijas (AML) Promocijas un habilitâcijas íirurìisko disciplînu padomes atklâtâ sçdç Rîgâ, Dzirciema ielâ 16, Hipokrâta auditorijâ

DAINIS KRIEVIÒÐ

aizstâvçs promocijas darbu “Aortas stentu — protçþu eksperimentâlais modelis” medicînas doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai.

Oficiâlie recenzenti: Dr. habil. med., profesore L. Feldmane, Dr. habil. med., profesors R. Rozentâls, Dr. med. V. Zvirgzdiòð.

Ar promocijas darbu var iepazîties AML bibliotçkâ un Akadçmiskajâ bibliotçkâ.

* * *

Latvijas Universitâtes Matemâtikas zinâtòu nozares habilitâcijas un promocijas padome 1998. gada 3.jûnija sçdç pieðíîra habilitçtâ matemâtikas doktora (Dr. habil.math.) zinâtnisko grâdu Rîgas Aviâcijas Universitâtes Augstâkâs matemâtikas katedras vadîtâjam Ïevam Simoòanam par habilitâcijas darbu “Lî algebru reprezen tâciju varietâtes. Lokâli galîgu Lî algebru struktûra”.

Balsoðanas rezultâti: par — 13, pret — nav, nederîgu biïetenu — nav.

* * *

Latvijas Universitâtes Matemâtikas zinâtòu nozares habilitâcijas un promocijas padome 1998. gada 3. jûnija sçdç pieðíîra matemâtikas doktora (Dr. math.) zinâtnisko grâdu Rîgas Tehniskâs universitâtes lektorei Evijai Liepai par promocijas darbu “Markova impulsu dinamiskâs sistçmâs bazçtu kociklu robeþteorçmas un stabilitâte”.

Balsoðanas rezultâti: par — 9, pret — nav, nederîgs biïetens — 1.

* * *

Rîgas Tehniskâs universitâtes Inþenierzinâtòu nozares Elektrotehnikas un Enerìçtikas apakðnozaru habilitâcijas un promocijas padome H-05 1998. gada 11. jûnija atklâtâ sçdç Andrejam Svalovam pieðíîra inþenierzinâtòu doktora grâdu enerìçtikâ par promocijas darbu “Energosistçmu asinhronâ reþîma novçrðanas un likvidâcijas iekârtu sintçze un optimizacija”.

Balsoðanas rezultâti: par —12, pret — nav, nederîgu biïetenu nav.

 

Numura saturs

Citi “Zinâtnes Vçstneða” numuri