Kurts Švarcs dzimis 1930. gada 27.aprīlī Rīgā grāmatveža Kurta Švarca un medicīnas masas Martas ģimenē. Beidzis LU Fizikas un matemātikas fakultāti (1954) specialitātē fizika.
Jau studiju laikā universitātē K.Švarcs iestājās Studentu zinātniskajā biedrībā un 2.kursā viņš docenta Ludviga Jansona vadībā izstrādāja savu pirmo zinātniski pētniecības darbu „Sausa gaisa iegūšana ar termodifūzijas un izsaldēšanas palīdzību”. Līdztekus studijām un pētniecībai K.Švarcs no 1951.gada septembra sāka strādāt jaunizveidotajā Rīgas Medicīnas institūta Fizikas katedrā par laborantu. Pēc LVU beigšanas K.Švarcs iestājās aspirantūrā, pētījumus veica gan universitātē, gan Igaunijas Zinātņu akadēmijas Tartu Fizikas un astronomijas institūtā. Zinātņu kandidāta disertāciju „Luminiscences dzēšanas procesi sārmmetālu halogenīdu kristālos” aizstāvēja 1960.gadā Tartu Valsts universitātē, bet fizikas un matemātikas zinātņu doktora disertāciju – PSRS Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā Maskavā 1970.gadā. LR zinātniskais grāds – habilitētais fizikas doktors Dr.habil.phys. (1992).
Vairāk kā trīsdesmit gadus (1961. – 1992.) K.Švarcs nostrādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā: bija laboratorijas vadītājs, zinātniskais direktors, Salaspils atomreaktora zinātniskais vadītājs, Institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs. Profesors cietvielu fizikā (1976), LZA kor.loc. (1971-1990), LZA īstenais loceklis (1990). No 1974.gada līdz 1984.gadam K.Švarcs līdztekus strādāja arī Rīgas Civilās aviācijas institūtā par Fizikas katedras vadītāju. 1976.gadā viņš izveidoja Fizikas institūta Specializēto zinātnisko padomi zinātņu kandidāta un doktora grāda aizstāvēšanai cietvielu fizikā un 15 gadus bija tās priekšsēdētājs. Šajā padomē tika aizstāvētas ap 200 disertāciju.
Kurts Švarcs pētījis radiācijas izraisītos un fotostimulētos procesus neorganiskajos materiālos (jonu kristālos, segnetoelektriķos, amorfos pusvadītājos) – defektu veidošanos un optiskās īpašības, enerģijas migrāciju un lādiņa pārnesi u. c. Izpētījis jonu kristālu luminiscences efektivitātes atkarību no temperatūras, kā arī šo kristālu radiolīzes mehānismu. Izstrādājis termoluminiscentos dozimentrus jonizējošā apstarojuma mērīšanai, par ko kopā ar līdzstrādniekiem 1977. gadā saņēma LPSR Valsts prēmiju. Viņš pētījis materiālus hologrammu ierakstam, dinamisko hologrāfiju, noskaidrojis hologrāfiskā ieraksta optiskās pastiprināšanās efekta galvenās likumsakarības amorfos pusvadītājos. K.Švarcs ir arī LZA Keldiša prēmijas laureāts (1988).
1992.gadā profesoru Kurtu Švarcu uzaicināja uz Heidelbergas universitāti Vācijā par viesprofesoru, uz kurieni viņš pārcēlās kopā ar ģimeni. Kopš 1992. gada Kurts Švarcs strādā Vācijā: no 1992. līdz 1994. gadam bijis Heidelbergas universitātes fizikas profesors, no 1994. gada – vecākais līdzstrādnieks Darmštates Smago jonu pētījumu institūta Materiālzinātņu departamentā un turpina tur strādāt līdz šodienai.
LZA un A/S RD ALFA Gada balva (2000.g.) fizikāun tās inženierpielietojumos par mūža devumu un cietvielu radiācijas fizikas skolas izveidi Latvijā. 2010.g. Kurtam Švarcam piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa par izciliem darbiem un praktiskiem risinājumiem radiācijas fizikā un hologrāfijā.
K.Švarcs ir ap 300 publikāciju (t.sk. 5 monogrāfiju un 3 populārzinātnisko grāmatu) autors. Viņš vadījis 36 zinātņu kandidāta un 4 zinātņu doktora disertāciju izstrādi.
Monogrāfijas:
- К. К. Шварц, З. А. Грант, Т. К. Межс, М. М. Грубе „Термолюминесцентная дозиметрия“, Рига: Зинатне, 1968.
- К. К. Шварц, В. И. Готлиб, Я. Ж. Кристапсон „Оптические регистрирующие среды“, Рига: Зинатне, 1976, 184 c..
- К. К. Шварц „Физика оптической записи в диэлектриках и полупроводниках“, Рига: Зинатне, 1986, 230 c.
- К. К. Шварц, Ю. А. Экманис „Диэлектрические материалы: Радиационные процессы и радиационная стойкость“, Рига: Зинатне, 1989, 188 c.
- K. Schwartz „The Physics of Optical Recording“, Springer: Berlin-Heidelberg. 1993.
Populārzinātniskās grāmatas
- K. Švarcs “Aukstā gaisma”, Rīga: LVI, 1956.
- K. Švarcs “Fotoķīmija”, 1961, Rīga.
- K. Švarcs, A. Ozols “Hologrāfija – revolūcija optikā”, 1975, Rīga: Zinātne.
Sk.vēl: Jānis Jansons. Fizikas profesoram Kurtam Švarcam – 80 gadu. Zvaigžņotā Debess, 2010, pavasaris, lpp.34-39.
Skolnieki par skolotāju – Akadēmiķim Kurtam Švarcam – 70
http://www.lza.lv/ZV/zv000800.htm#9 .
Kurts Švarcs kopā ar Fizikas institūta kolēģiem un līdzstrādniekiem 2000.gada 21.augustā.