Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Juris Hartmanis - datorzinātnieks un skaitļošanas teorētiķis, kurš kopā ar Ričardu E.Stearnsu saņēma 1993. gada ACM Tjūringa balvu kā atzinību par pētījumiem, kas radīja pamatus Skaitļošanas sarežģītības teorijai.

Juris Hartmanis dzimis 1928.g. 5.jūlijā Rīgā. Viņa tēvs bija Mārtiņš Hartmanis, Latvijas armijas ģenerāls. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā viņa tēvu arestēja padomju vara un viņš cietumā mira. Pēc 2. pasaules kara beigām Jura Hartmaņa māte ar bērniem pameta Latviju bēgļu gaitās - emigrējusi uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Beidzis Hānavas Latviešu vidusskolu Vācijā (Hesenes zeme, Frankfurte pie Mainas) (1947). Studējis fiziku Mārburgas universitātē (1949, bakalaura grāds), matemātiku Kanzassitijas universitātē (1951 maģistra grāds) (tagad Misūri-Kanzassitijas universitāte). Matemātikas doktora grādu (1955) ieguvis Kalifornijas Tehnoloģiskā institūtā. Strādājis Kornela un Ohaio Valsts universitātēs (1955 - 1958), firmas General Electric zinātnisko pētījumu centrā (1958-1965), kur kļuva par pasaulē pazīstamu zinātnieku datoru programmēšanas un teorētiskās informātikas jomā. J.Hartmanis 1965 g. nodibināja Kornela universitātē vienu no pirmajiem ASV Informātikas departamentiem (Department of Computer Science) un bija tās vadītājs (1965-1971, 1977-192, 1992-1993). Pēc ASV universitāšu asociācijas oficiāla vērtējuma, šis departaments diezgan stabili ik gadus ieņem vadošu vietu starp ASV augstskolu informātikas departamentiem. 1996 – 1998 gados viņš bija direktors of the National Science Foundation Directorate of Computer and Information Science and Engineering (CISE) (Vašingtonā). 1998.g. - Walter R.Read profesors of Engineering Kornella universitātes informātikas departamentā (1998 – 2001). Kopš 2001 – pensionārs.

Visaugstākās prēmijas datorzinātnēs - Turing Award (Association for Computing Machinery) - laureāts "in recognition of their seminal paper which established the foundations for the field of computational complexity theory" (1993). Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa (2001) par izcilu ieguldījumu datorzinātņu attistībā. Daudzu akadēmiju un biedrību loceklis: National Academy of Engineering (1989), American Academy of Arts & Sciences (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (1990), American Academy of Arts and Sciences, New York State Academy of Sciences (1982), American Association for Advancement of Science (1981), Association for Computing Machinery (1994). Misūri-Kanzassitijas universitātes Goda doktors (1999).

Grāmatu sērijas "Lecture Notes in Computer Science" izdevējs; žurnālu SIAM Journal of Computing, Journal of Computer and System Sciences, Fundamenta Informaticae redaktors. Autors regulāram algoritmu sarežģītības teorijas pārskata rakstu slejai žurnālos "SIGACT News" (ASV) un "Bulletin of the European Association of Theoretical Computer Science". Daudzu zinātnisku žurnālu redkolēģijas loceklis (EATCS Monographs in Theoretical Computer Science; Springer-Verlag; International Journal of Foundations of Computing). J.Hartmaņa vadībā zinātņu doktora grādu aizstāvējuši vairāk nekā 20 zinātnieki no dažādām valstīm, pie J.Hartmaņa vairakkārt stažējušies Latvijas zinātnieki, viņš lasījis lekcijas Latvijas Universitātē.

Zinātniskie pētījumi attiecas uz algoritmu un rēķināšanas sarežģītības teoriju. 1965.gadā publicētajā rakstā pirmo reizi ieviesti visi sarežģītības teorijas pamatjēdzieni un ar šo publikāciju faktiski sākās šīs teorijas attīstība. Vašingtonā 1988.g. notika starptautiskā zinātniskā konference algoritmu un rēķināšanas sarežģītības teorijā, veltīta J. Hartmaņa 60.dzimšanas dienai.

Sk. vēl par J.Hartmani:

Alan L.Selman (Ed.) Complexity Theory Retrospective, 1990, 234p. Springer-Verlag New York-Berlin_Heidelberg. (In honor of the contribution of Juris Hartmanis to the field of complexity theory, a special session of invited talks by Richard E. Stearns, Allan Borodin at all );

Oral-History: Juris Hartmanis (Page created by Mroth, 20 April 2009) http://www.ieeeghn.org/wiki/index.php/Oral-History:Juris_Hartmanis