Magda Štaudingere – Voita ( Magda Staudinger-Woit)
(17.08.1902 – 21.04.1997)

Magda Štaudingere-Voita pēc specialitātes augu fizioloģe, pazīstama biopolimēru pētniece, lielmolekulāro savienojumu ķīmijas pamatlicēja un Nobela prēmijas laureāta (1953) Hermaņa Štaudingera atraitne un ilggadēja viņa līdzstrādniece.

Dzimusi 1902.gadā 17. augustā Igaunijā latviešu ārsta (vēlāk, 1920-1932 gados, Latvijas Republikas sūtņa Vācijā) Dr. med. Oskara Voita ģimenē. Beigusi Berlīnes universitāti (1925) un Latvijas Universitāti (1927), Latvijas Universitātes Botānikas laboratorijas asistente pie profesora N.Maltas. 1937.-1953.gados pētījusi lielmolekulāros savienojumus sava vīra profesora H.Štaudingera institūtā Freiburgā, Vācijā. 1969-1976 gados izdevusi H.Štaudingera kopotos rakstus 7 sējumos.

Starptautiskās universitāšu sieviešu federācijas (International Federation of University Women) komitejas locekle un priekšsēdētāja (1965-1968), UNESCO Vācijas dabaszinātņu komisijas priekšsēdētāja (1970-1975), vēlāk šīs komitejas goda locekle, pirmo UNESCO biosfēras programmu koordinatore.

Magda Štaudingere-Voita 30 zinātnisku darbu autore, kuros (1937-1956) likti pamati lielmolekulāro vielu (celulozes, šķiedru, muskuļu proteīnu) mikroskopiskai un elektronmikrosko-piskai pētniecībai, pētīta šķiedru morfoloģija, diskutēta makromolekulu un molekulāro koloīdu nozīme dzīvības norisēs. Līdz ar profesora H.Štaudingera darbiem tie pieder makromolekulārās ķīmijas klasiskajam mantojumam.

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle bioloģijā (1990), LZA Lielā medaļa par ievērojamiem sasniegumiem mūsdienu molekulārās bioloģijas izveidē un atbalstu Latvijas zinātnei.

(1996). Pēc vīra nāves Freibergā, Vācijā 1965.gada M. Štaudingere turpināja tur dzīvot un strādāt.

Īpaši atzīmējami M.Štaudingere-Voitas ziedojumi Latvijas Zinātņu akadēmijai. Jau 1991.g. ziedojusi nelielu naudas summu LZA prēmiju fonda papildināšanai bioloģijā, ķīmijā un medicīnā, bet 1995.gadā – 30 tūkstošu DM (no H.Štaudingera Nobeļa prēmijas ķīmijā noguldījuma procentiem) Magdas un Hermaņa Štaudingeru fonda izveidošanai ar noteikumiem: fonda līdzekļus pamatā izmaksā pensionētiem LZA locekļiem; var būt izmaksas citām mērķiem – stipendijas, projektu apmaksa u.c. Pateicībā par šo ziedojumu LZA uzstādījusi Ropažu kapos simbolisku piemiņas zīmi Freiburgā apbedītajiem M. Štaudingeres vecākiem (piemiņas zīmes autors LZA goda loceklis Indulis Ranka). Pēc M. Štaudingeres aiziešanas mūžībā turpat 1997.g. jūnijā atklāta arī piemiņas zīme Magdai un Hermanim Štaudingeriem. (J.Str.grāmatā 470 un 528 lpp.)

Sk. vēl: Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis, 1991, Nr 9, 140-143; Nr 10 – 141,142

J.Stradiņš. M.Štaudingeres piemiņai.- Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis, sērija A, 1997, 51.sēj., Nr 1/2, lpp.191-192.

 Ar J.Stradiņu, 1991.g.