Sestdiena, 20. aprīlis
 |
Latvijas Zinātņu akadēmijaLatvian Academy of Sciences |
Edgars DUNSDORFS
25-11-2009
Edgars DUNSDORFS Viņš bija pats ražīgākais Latvijas vēsturnieks, 59 grāmatu, neskaitāmu rakstu autors. Viņš bija pats daudzpusīgākais mūsu vēsturnieks, aptverot neiedomājami dažādus tematus un laikmetus – no 12.-13. līdz 20. gadsimtam, līdz mūsu dienām. Viņš bija pats kritiskākais vēsturnieks, apšaubīja itin kā vispārzināmas patiesības, vēstures dogmas, tomēr allaž vadoties no vēstures patiesības un nākotnē dibināta latviešu patriotisma... Profesors Dunsdorfs bija pati pēdējā dzīvā saite starp laikmetiem – starp vēstures zinātni pirmskara neatkarīgajā Latvijā un to, kas veidojas mūsdienu Latvijā. (J.Stradiņš) Edgars Dunsdorfs dzimis 1904.gada 20.novembrī Saldū, Latvijā. Beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti (1933) un kā stipendiāts braucis uz Zviedrijas arhīviem Stokholmā pētīt Latvijas tautsaimniecības un vispārējās vēstures problēmas jaunā, novatoriskā, plašākā tvērumā, ievadot mūsu vēstures zinātnēs jaunas, uz skaitļiem dibinātas metodes, rosinot kritisku domāšanas garu. E.Dunsdorfs 1937.gadā sācis strādāt Latvijas universitātē. 1943.gadā kļuvis profesors un kādu laiku bijis arī Tautsaimniecības fakultātes dekāns. No 1946. līdz 1948.gadam – Baltijas universitātes profesors un viens no tās rektoriem. [Baltijas univ. dibināta 14.03.1946.g. Hamburgā ]. No 1948.gada dzīvo Austrālijā. Ilgstoši (kopš 1968.gada ) bijis Melburnas universitātes profesors. Ārkārtīgi plašs un daudzpusīgs ir E.Dunsdorfa zinātniskās darbības diapazons. Par Latvijas vēsturi sarakstījis vairāk nekā desmit zinātnisku un populārzinātnisku grāmatu un pāri par simts rakstiem latviešu, angļu un vācu valodā. Izcils sasniegums ir viņa sarakstītie trīs apjomīgie Latvijas vēstures sējumi: Latvijas vēsture 1600 – 1710 (1962), Latvijas vēsture 1500 – 1600 (1964, kopā ar A.Spekki) un Latvijas vēsture 1710 - 1800 (1973). Liela nozīme ir arī viņa vēstures avotu un karšu publikācijām. Sava mūža otrajā pusē E.Dunsdorfs pievērsies ne vien Latvijas 16. – 18., bet arī 20.gadsimtam un rakstījis par Latvijas valsts izveidošanu, Kārļa Ulmaņa dzīvi un citiem jautājumiem. Ilggadējais zinātnisko rakstu krājuma „Archīvs” autors un redaktors. Viens no izcilākajiem visu laiku latviešu vēsturniekiem. Īpaši augstu vērtējams kā saimnieciskās vēstures pētnieks. Par aktīvu darbību latviešu sabiedrībā, latviešu zinātnes un kultūras veicināšanu E.Dunsdorfs saņēmis vairākus apbalvojumus – Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda balvu (1962), Tautas balvu (1968), Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda balvu (1971), Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu (1994), LR Triju zvaigžņu ordeni (1995). E.Dunsdorfs - 59 grāmatu autors, 14 grāmatu tulkotājs. Sekmīgu zinātnisko un pedagoģisko darbību E.Dunsdorfam nodrošinaja labās svešvalodu zināšanas. Starp apgūtajām valodām viņš pats minēja: angļu, dāņu, flāmu, holandiešu, krievu, latīņu, latviešu, lietuviešu, norvēģu, ukraiņu, vācu un zviedru valodu. LZA goda loceklis (1990), Latvijas vēstures institūta goda biedrs jau 1939.gadā un 1990 aprīlī atjaunots šajā statusā. Saldus pilsētas Goda pilsonis. E.Dunsdorfs uzdāvināja LZA „Grāmata par Saldu” 2500 eks., kuras pēc autora norādījuma tika izdalītās Rīgā un Saldū. Edgars Dunsdorfs nomira 2002.gada 24.martā Melnburnā, Auetrālijā, kur dzīvoja un strādāja vairāk nekā pusi no sava mūža. Viņa pelnu urna apglabāta Rīgā, Raiņa kāpos, kur uzstādīts tēlnieka Induļa Rankas veidots piemineklis. Vēl sk.: Edgars Dunsdorfs. Biobibliogrāfija. Sastādijis Andris Caune. Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999, 122. lpp. Par Baltijas universitāti – sk. LZA Vēstis A, 1996, sēj.50. Nr 1, lpp.89-90. |
