22. oktobrī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde, kurā uzklausīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāves Māras Kazubiernes informāciju par arodbiedrības sarunām ar Izglītības un zinātnes ministriju par sasāpējušajiem izglītības un zinātnes finansējuma jautājumiem. Bāzes finansējums zinātniskajām iestādēm paredz tikai infrastruktūras uzturēšanu, nevis zinātnieku algas. Zinātnisko darbinieku atalgojums budžetā nav paredzēts. “Kad mēs aizvakar tikāmies ar Izglītības un zinātnes ministriju pilnā sastāvā un tika jautāts par bāzes finansējumu, es savā naivumā neticēju, ka algu vispār nav,” teica M. Kazubierne. Visos likumos taču ir teikts, ka bāzes finansējums sastāv no divām daļām – infrastruktūrai un algām. Līdz ar to arodbiedrība pastāv uz to, ka bāzes finansējumam jābūt līdzšinējam – 8,48 miljoni latu plānoto 4,9 miljonu latu vietā. Atalgojuma sadaļā ir jāatrod iztrūkstošie 2,5 miljoni.

M. Kazubierne teica, ka skolotāji reizēm iebilst – zinātniskie darbinieki izbrauc uz skolotāju masu rēķina, jo paši skolotāju organizētajās aktivitātēs piedalās mazā skaitā. Šis nu ir tas brīdis, kad zinātniekiem ir jāparāda sava aktivitāte, vēl jo vairāk tāpēc, ka plašsaziņas līdzekļi to tūdaļ ievēro un parāda, kā tas bija skolotāju piketā, kur bija arī zinātnei veltīti plakāti.

LZS Valde nolemj rakstiski atbalstīt Latvijas Zinātnes padomes ieteikumu nākamā gada budžetā saglabāt zinātnes finansējumam šī gada līmeni plus piešķirt līdzfinansējumu Eiropas struktūrfondiem.

R. Bebre informēja par 6. un 7. novembrī paredzēto Starptautisko kreativitātes konferenci, kas notiks LZA augstceltnē (6. XI) un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (7.XI). Tajā plenārsēdē un 6 sekcijās nolasīs 83 referātus. Konferences dalībnieku vidū būs pārstāvētas tādas eksotiskas valstis kā Ēģipte, Irāna u.c.

27. novembrī, Latvijas Zinātnieku savienības dibināšanas gadadienā, LZA augstceltnē, Akadēmijas laukumā 1, plkst. 16. 00 tiks gaidīti LZS Padomes locekļi, līdzi ņemot groziņus.