Šī gada 19.oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) norisinājās LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidija paplašinātā kopsēde.

Sēdes laikā tika noklausīts Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta pētnieces Dr.chem. Ļubovas Beļkovas ziņojums „Papīrs kā kultūrvēsturisku vērtību un informācijas nesējs. Senāko latviešu valodā izdoto grāmatu papīrs”.

Ziņojumā autore iepazīstināja ar papīra ražošanas veidiem Eiropā un Latvijā viduslaikos, minot, ka papīra ražošanas tehnoloģijas pamatā (Eiropā XV-XVII gadsimtā) ir divi procesi: materiālu sadalīšana atsevišķās šķiedrās un šķiedru savienošana jauna materiāla – papīra iegūšanai. Autore informēja, ka vecākā grāmata latviešu valodā ir 1525. gada Luterāņu mise, kuras saturā varēja būt arī M.Lutera kristīšanas formula, kā arī citi luterāņu rituālu teksti (grāmatas teksts, iespējams, ir latviešu, igauņu un viduslejas vācu valodā). Pēc 1525. gada 8.novembra ceļā uz Rīgu izdevuma tirāža aizturēta Lībekā un viss Livonijai paredzētas eksemplāru skaits sadedzināts. Autores pētījumā tika izmantotas senākās un nozīmīgākās latviešu grāmatniecības vēstures liecības, kas glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā (Kēnigsbergā izdotās luterāņu baznīcas rokasgrāmatas, pirmie valodnieciskie darbi par latviešu valodu, pirmie iespiestie katoļu teksti latviešu valodā, Georga Elgera tulkojumi latviešu valodā). Klātesošajiem tika demonstrētas fotogrāfijas ar pirmajām latviešu valodā iespiestajām grāmatām (M.Luters. Enchiridion. 1586.g. Kēnigsberga, Konvolūts, 1631.g. Rīga, G. Mancels 1638.g. Rīga). Pētījumā tika analizētas papīra izejvielas un sagatavošanas veids, papīra struktūras īpatnības, pH rādītājs, baltuma rādītājs, liešanas veidnes sieta parametri, ūdenszīmes, gravīras u.c. Ziņojumā tika demonstrēti skenējošā elektronu mikroskopa attēli ar pētītajām linu šķiedrām. Noslēgumā autore iepazīstināja ar pētījuma secinājumiem par papīra izgatavošanas materiālu, mikrostruktūru, mikrobioloģiskās augu valsts stāvokli, pH rādītājiem, baltuma pakāpi, ūdenszīmēm, gravīrām u.c. Apkopojot pētījuma rezultātus un secinājumus, autore apstiprināja, ka vērtīgo grāmatu saglabāšanai ir nepieciešami stingri un noteikti glabāšanas apstākļi.

LZA LMZN zinātniskās sekretāres p.i. I.Klepere