“Ir sācies Starptautiskā astronomijas gada 2009 (SAG2009) finiša skrējiens. Konference ir viens no svarīgākajiem SAG2009 pasākumiem Latvijā. Gada gaitā līdz šodienai ir bijušas daudzas iespējas izdzirdēt astronomijas vārdu un uzzināt kaut ko jaunu par to, kas notiek ārpus mūsu planētas Zemes. Jau kopš janvāra pirmajām dienām dažādās Latvijas vietās notika publiski debess demonstrējumi, aprīlī notika observatoriju atvērto durvju diena klātienē un ar interneta starpniecību, Latvijas astronomija pagodināta ar divām mākslinieciski interesantām un informatīvi bagātām pastmarkām. Vasarā Ērgļos notika ikgadējais astronomijas seminārs “Ērgļa Tau”, ir notikuši divi Debess vērotāju salidojumi pie Starspace observatorijas Rāmkalnos, pavasarī un rudenī esam uzturējuši diskusijas divās astronomijai veltītās Zinātnes kafejnīcās, bet Latvijas Astronomijas biedrības sanāksmes–semināri ir notikuši ik mēnesi bez vasaras atelpas.

SAG2009 ir iedvesmojis arī ar astronomiju tieši nesaistītus cilvēkus un organizācijas veidot tematiskas ievirzes pasākumus (Zinātnieku nakts, Annas ielas svētki, piedzīvojumu festivāls “Ceļojums kosmosā”, TV spēle “Zini vai mini” utt.), publicēt rakstus un veidot TV un radio raidījumus.

Tajā pašā laikā labi zinām grūto ekonomisko situāciju. Nav patīkami saņemt ziņas, ka ir apdraudēta ne tikai tradīcijām bagātā populārzinātniskā žurnāla Zvaigžņotā Debess nākotne, bet finansējuma pārtraukšanas dēļ var pilnībā apstāties Baldones Riekstukalnā esošās observatorijas darbība.”

(No SAG2009 koordinatora Latvijā sagatavotiem materiāliem konferences dalībniekiem)

ANO izsludinātā Starptautiskā astronomijas gada 2009 ietvaros 9.–10. oktobrī notika populārzinātniskā konference “Astronomija Latvijā”, kas vienlīdz gan profesionāliem astronomiem, gan tiem, kas par šo zinātnes nozari interesējas savienojumā ar citu nodarbošanos – citu zinātnes nozaru pārstāvjiem, skolotājiem, studentiem un vaļasprieka astronomiem – bija iecerēta jau iepriekšējā gada rudenī un ar Zinātņu akadēmijas laipnu gādību notika ZA augstceltnē, – pirmo reizi šāda formāta pasākums ar tik daudzveidīgu tematiku: par astronomijas pirmsākumiem Latvijā, par astronomiju skolā un augstskolā, par interesantām astronomijas tēmām un pētījumu metodēm, par astronomiju vaļaspriekam un astronomiju dzīvē un kultūrā.

Pateicoties SAG2009 koordinatora Latvijā Mārtiņa Gilla rūpīgajam laikus veiktajam darbam, konferencē varēja piedalīties arī astronomi ārpus Latvijas – LZA ārzemju loceklis Dainis Draviņš (Lundas observatorija, Zviedrija), Imants Platais (Hopkins universitāte, ASV) un Andris Vaivads (Zviedrijas Kosmiskās fizikas institūts, Upsala), kas būtiski kuplināja pašlaik jau diezgan trūcīgo pašu zinātņu doktoru astronomu saimi.

Pasākums tās dalībniekiem bija bez maksas, taču tie, kas bija pieteikušies elektroniski, saņēma ne tikai Konferences programmu, bet arī IAU un UNESCO bagātīgi ilustrēto 31 lpp. brošūru INTERNATIONAL YEAR OF ASTRONOMY 2009 (speciāls 25.95 kg sūtījums no IYA2009 biroja) un ESA un IAU DVD EYES ON THE SKIES u.c. informāciju.

Konferencē bija pieteikušies vairāk nekā 200 dalībnieku, sākot ar pamatskolnieku līdz zinātņu doktoram, no Rīgas, Balviem, Daugavpils, Grobiņas, Jūrmalas (Majori, Pumpuri, Sloka), Ķeguma, Liepājas, Mārupes, Ogres, Smiltenes, Suntažiem, Valmieras, Vecpiebalgas, Ventspils, kuru vidū bija ne tikai skolēni, skolotāji, studenti, pasniedzēji, zinātnieki, bet arī visdažādāko nozaru astronomijas interesenti.

Konferences piecās sesijās bija iespējams noklausīties 32 referātus par astronomijas tēmām, kas ir aktuālas mūsu valstī. Konferenci atklāja un pirmo sesiju vadīja Mārtiņš Gills. Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidents Andris Vilks ne tikai sacīja ievadvārdus, bet bija arī starp konferences klausītājiem.

No pirmās dienas divu sesiju 12 referātiem minēsim piecus. Jāņa Kaminska (Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra) referāts Strūves meridiāns UNESCO sarakstā bija stāsts par to, ka Latvija atrodas to 10 valstu sastāvā, kuras šķērso vēsturiskais V. Struves vārdā nosauktais 2820 km garais ģeodēziskais loks jeb meridiāns, kas kopš 2005.g. 15.jūlija ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Tas ir unikāls 19. gs. objekts visas cilvēces izpratnē, kas arī apstiprināja I.Ņūtona hipotēzi, ka mūsu planēta ir saplacināta no poliem un precizēja tās izmērus. Andrejs Alksnis (LU AI Astrofizikas observatorija) ziņojumā Šmita teleskopa uzstādīšana Riekstukalnā sniedza ieskatu par pirmajiem optiskajiem astronomiskiem instrumentiem Baldones observatorijā Riekstukalnā un novērojumiem, kas tur izdarīti laika posmā no 1958. līdz Šmita teleskopa uzstādīšanai 1966. gadā, kā arī parādīja Šmita teleskopa montāžas gaitas fragmentus, kas fiksēti 8 mm kinolentā.

Ausma Bruņeniece (Pumpuru vidusskolas astronomijas skolotāja), Inese Dudareva (LU Fizikas un matemātikas fakultāte) kopīgajā ziņojumā Interaktīvā tāfele astronomijas/fizikas stundās raiti demonstrēja interaktīvās tāfeles izmantošanu astronomijas un fizikas stundās, kas dod iespēju dažādot mācību metodes. Interaktīvā tāfele ir kā liels datorekrāns, kurā, izmantojot tāfeles rīkus, var strādāt ar vizuālo materiālu, piemēram, pārvietot, grupēt un klasificēt galaktikas, veidot Saules evolūcijas shēmu no attēla fragmentiem, darboties ar zvaigžņotās debess grozāmo karti, papildinot informāciju kartē un attēlos u.tml.

Andris Gribusts (Izdevniecība “Lielvārds”) referātā Dabaszinību un astronomijas stundas ar Activote balsošanas sistēmu iepazīstināja ar Activote – integrētu individuālo atbilžu reģistrēšanas sistēmu, kas veicina visas klases iesaistīšanos un mācību procesa pilnveidi, ko ērti pielietot gan apgūtās tēmas izpratnes noskaidrošanai, gan pārbaudes darbiem, kā arī organizējot diskusijas. Konferences dalībniekiem bija iespēja pārliecināties par savām zināšanām astronomijā, lietojot Activote balsošanas sistēmu.

Dainis Draviņš ziņojumā Latvijas astronomu un astronomijas studentu pieeja teleskopiem Kanāriju salās, Havajās un citviet – kā izmantot ES OPTICON starpvalstu programmu pastāstīja par OPTICON http://www.astro–opticon.org – sadarbības tīklu optiskai un infrasarkanai astronomijai Eiropā, kas apvieno pārdesmit vadošu organizāciju un no ES 7. ietvara pētniecības programmas (2007– 2013) saņem 10 miljonu eiro atbalstu. Viena no starpvalstu programmām ļauj izmantot daudzus Eiropas valstīm piederošus teleskopus observatorijās Francijā, Kanāriju salās, Austrālijā, Čīlē, Havajās un citviet. Pieteikties izmantot šos teleskopus var astronomi no tām ES dalībvalstīm, kurām nepieder attiecīgais teleskops, un prioritāte ir pirmās reizes lietotājiem, jauniem pētniekiem. Astronomiem, kuriem piešķir novērošanas laiku, no OPTICON līdzekļiem arī nodrošina visas ceļošanas un iztikas izmaksas.

Pirmās dienas vakarā no ZA augstceltnes 17.stāva platformas Arņa Gintera (Starspace Rāmkalnu observatorija) vadībā starp mākoņiem interesenti centās gūt mirkļus ar Jupiteru un tā Galileja pavadoņiem.

Otrās dienas pirmo sesiju vadīja Dainis Draviņš. Šai divu daļu sesijā “Profesionālo pētījumu objekti un metodes” 10 ziņojumi. Dmitrijs Docenko (LU Astronomijas institūts) referātā Karstā starpgalaktiku vide sniedza mūsdienu zinātnes stāvokļa apskatu attiecībā pret karsto starpgalaktiku vidi galaktiku kopās un starp tām. Šī vide pašreiz satur vairāk nekā pusi no visiem atomiem Visumā un ir aktīvo astronomisko pētījumu objekts. Diemžēl par to ir pieejams diezgan maz informācijas latviešu valodā, ko autors centās izlabot šajā referātā. Andrejs Alksnis ziņojumā Oglekļa zvaigznes DY Per vieta maiņzvaigžņu saimē stāstīja par ilglaicīgiem oglekļa maiņzvaigznes Perseja DY novērojumiem ar Šmita teleskopu Baldones Riekstukalnā, par to, kā pavērās šīs oglekļa maiņzvaigznes spožuma svārstību dīvainības. Ne mazāk interesanti bija arī K.Lapuškas (LU Astronomijas institūts) referāts par pavadoņu lāzerlokāciju Latvijā, A.Salīša (Daugavpils Universitāte) par komētu izcelsmes pētījumiem Latvijā, A.Vaivada par Zemes magnetosfēru kā plazmas laboratoriju un citi ziņojumi.

Pēcpusdienā vēl divas sesijas ar 10 ziņojumiem vaļasprieka astronomiem un par astronomijas elementiem kultūrā. Interesanti bija daudzi ziņojumi, minēsim dažus. Aija Laure (LU FMF Fizikas maģistrantūras 2. kurss, Astrospektroskopijas laboratorija) referātā Astronomiskie novērojumi mājas apstākļos aprakstīja faktorus, kas ietekmē un jāņem vērā, veicot novērojumus, Latvijā redzamo zvaigznāju, Saules, Mēness, planētu un debess parādību novērošanu, novērojumos izmantotās optiskās ierīces, ilustrēja zvaigžņotās debess šķietamo griešanos ap Polārzvaigzni. Mārtiņš Gills (www.saulespulkstenis.lv) referātā Saules pulksteņi Latvijā aplūkoja saules pulksteni ne tikai kā pagātnes liecinieku, tos veido arī mūsdienās gan ar interesanta vides elementa, gan ar laika rādīšanas funkciju, analizēja Latvijā esošo saules pulksteņu kopīgās iezīmes. Nevar nepieminēt arī arhitektes I.Heinrihsones (Rīgas Celtniecības koledža) stāstu par Tukuma pilskalnā atrasto senlietu saistībā ar mūžīgā kalendāra pierakstu no 12./13. gs.

Konferenci nobeidza Jānis Kleperis un folkloras kopa “Budēļi” (LU Cietvielu fizikas institūts) ar tautasdziesmām par zvaigžņoto debesi, satura un izpausmes pētījumiem folkloras kopas skatījumā.

Konferences laikā Latvijas Universitāte vāca akadēmiskā personāla un Latvijas Zinātnes padome – zinātnieku parakstus pret valsts budžeta finansējuma tālāku samazinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei 2010.gadā, tādējādi, piem., zinātne, ņemot vērā samazinājumu šogad, nākamgad saņems 39% no 2008. gada finansējuma, kas ir klajā pretrunā gan ar valsts interesēm, gan starptautiskajam saistībām un draud Latvijas kā neatkarīgas, demokrātiskas valsts pastāvēšanu, kā tas teikts Atklātajā vēstulē Latvijas valsts vadītājiem.

Par ko tas liecina? Jau Jānis Pliekšāns, 1891.gadā kļūdams par Rīgas progresīvās inteliģences avīzes «Dienas Lapa» atbildīgo redaktoru, centies visiem spēkiem izplatīt gara gaismu, kas ir katras tautas augstākais mērķis, kam stipri gara ieroči, tas nav pārvarams nekādās dzīves briesmās, jo plašāki sniedzas izglītība, jo lielāks tautai spēks, – vēlāk, savās lugās apliecinādams varas iespēju brīvi manipulēt ar gara tumsībā slīkstošu tautu, uzrādīja, ka varai ir izdevīga garīgi neattīstīta tauta, kas vadoņa cēlā mērķa apmulsināta, nespētu iebilst pret nelietīgu līdzekļu izmantojumu.

Rainis (1865–1929), kas pats allaž ir bijis informēts par jaunākajiem zinātnes sasniegumiem, dziļi tos izpratis un filozofiski vērtējis, uzskatīja, ka priekšstats par pasaules iekārtojumu ir nepieciešams katram inteliģentam cilvēkam, tāpēc par ļoti nozīmīgu literārās un zinātniskās darbības nozari uzskatījis zinātnes popularizēšanu. Toties daļa mūsdienu inteliģences jau vairs neatšķir planētu no zvaigznes, un ir nonākts jau tiktāl, ka Latvijas Radio pirmajā programmā nopietni aizrunājas par “zaļo cilvēciņu” “ietekmi” uz cilvēces progresu ...

“Arvien aktuālāks kļūst jautājums, uz ko tiek orientēta un kāda grib būt Latvijas sabiedrība – radoša vai patērējoša un veģetējoša. Nepieciešams atcerēties, ka neviena sabiedriskās aktivitātes forma nav tik auglīga un rentabla kā zinātne. Diemžēl līdz šim Latvijas attīstība vairāk ir tikusi virzīta uz pakalpojumiem (bankas, sakari, tranzīts, tūrisms), nevis ražošanu.[..]

Vai Latvija vēl būs nacionāla valsts ar fundamentālo zinātni un ražošanu kā galveno šādas valsts pamatu vai tikai teritorija, kurā pieejami dažādi pakalpojumi (tai skaitā azartspēļu nami, intīmklubi, zīlēšanas saloni u. tml.), atkarīgs no jums – izglītības un zinātnes politikas veidotājiem un plašsaziņas līdzekļu vadītājiem un žurnālistiem.” (No “ZvD” Redakcijas kolēģijas Aicinājuma sakarā ar “Zvaigžņotās Debess” 45. jubileju, 2003 http://www.lza.lv/ZV/zv031800.htm#11.)

Paralēli konferencei tās norises vietā ZA augstceltnes 3.stāvā bija skatāma izstāde “Visuma izpēte” no Francijas .