Raimonds Skuruls (centrā) un iepriekšējo gadu Valtera Capa balvas laureāti Roberts Kalniņš (pa kreisi) un Juris Upatnieks (ASV)	Laureāts kopā ar LZA prezidentu Juri Ekmani, LR Patentu valdes direktoru Zigrīdu Aumeisteru un firmas “Minox” pārstāvi Norbertu Burgeru A.Edžiņas foto

Ievērojamā inženiera, minifotoaparāta Minox radītāja Valtera Capa balva tika iedibināta 2005. gadā. Līdz šim tā piešķirta divas reizes, godinot ievērojamus Latvijas izcelsmes izgudrotājus: Robertu Kalniņu un Benjamiņu Jofi (2005) un Juri Upatnieku (2007) par viņu mūža ieguldījumu izgudrojumos, kas ieguvuši plašu atzinību un pielietojumu pasaules mērogā. Tagad pienākusi kārta trešajai balvai. Tiek apbalvots inženieris Raimonds Skuruls par izcilu ieguldījumu skaņu apstrādes tehnikas jomā.

Iepriecinoši, ka atšķirībā no iepriekšējām reizēm, šoreiz balva tiek piešķirta gados jaunam un radošo spēku pilnbriedā esošam speciālistam par relatīvi īsā laika periodā veiktu izgudrojumu, kas izauklēts un iemiesots beidzamajā desmitgadē un strauji iekaro starptautisko tirgu šodien, atjaunotās neatkarīgās Latvijas apstākļos. Turklāt izstrādājums veikts audiotehnikā, visai populārā tehnikas nozarē, kurā koncentrēta ļoti plaša augsta līmeņa speciālistu loka radošā enerģija, kas rada nopietnu konkurenci jebkuram zinātniskam un tehniskam jauninājumam. R.Skurula izgudrojuma potenciālais praktiskās izmantošanas apjoms arī visai plašs, sākot ar augstas klases audio tehnikas izstrādājumiem, ierakstu studiju un telpu apskaņošanas sistēmām un beidzot ar mājas koncertzālēm un skaņu iekārtām amatieru vajadzībām.

Neesmu akustikas un audiotehnikas speciālists, tādēļ pilnībā nespēju iedziļināties jaunās izstrādnes detaļās. Tomēr savā radošajā darbībā esmu saskāries ar problēmām, kas saistītas ar radio akustiku. Kā zināms, viena no sarežģītākajām elektroakustisko iekārtu problēmām ir skaļruņi. Elektroniskais signāls tajos tiek pārveidots skaņas signālā ar akustisko galviņu palīdzību. Tās ir elektromehāniskas ierīces, kuru uzdevums ir multifrekvenču elektrisko signālu transformēt adekvātā mehāniskā un ar difuzora palīdzību tālāk akustiskā signālā, bez izkropļojumiem saglabājot svārstību spektrālo sastāvu. Pārveidotāja spektrālo raksturlīkni nosaka tā aktīvā un reaktīvā mehāniskā pretestības, kas saistītas ar ierīces masu, elastiskajām īpašībām un viskozo berzi. Pagājušā gada astoņdesmitajos gados zinātniskajā literatūrā tika izvirzīta ideja par magnētisko šķidrumu izmantošanu skaļruņos ar mērķi uzlabot akustisko galviņu dzesēšanu, kas modernajos lieljaudas skaļruņos bija kļuvusi par būtisku tehnikas attīstību bremzējošu problēmu. Šajā sakarībā LZA Fizikas institūts iedibināja radošu sadarbību ar ražošanas apvienību ”Radiotehnika”, kas tai laikā bija izveidojusi skandu AS – 90 ar kopējo akustisko jaudu 90 W. Sadarbības rezultātā tika realizēta šīs ierīces vidējo frekvenču skaļruņa dzesēšana ar magnētisko šķidrumu. Drīzumā vajadzēja sākties jaunas paaugstinātas jaudas skandas AS–100 eksperimentālai ražošanai. Diemžēl ekonomisko pārmaiņu un radiorūpnīcas sabrukuma dēļ šī izstrādne netika pabeigta. Izveidotā magnētisko šķidrumu ražošanas iekārta rūpnīcā tika izdemolēta, tās tehniskā dokumentācija nozaudēta vai izvesta no Latvijas. Pieminu šo gadījumu tādēļ, ka sadarbības rezultātā iepazināmies ar brīnišķīgu un augsti kvalificētu elektroakustikas speciālistu kopu Latvijā. Tās vadītājs Rolands Kerno bija pārmantojis profesionālo pieredzi no pirmskara Latvijas radio un elektroakustikas speciālistiem, arī no tiem, kuri radīja tai laikā ļoti augstvērtīgos ”VEF–Super” radioaparātus. Vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados es biju pārsteigts par šo aparātu brīnišķīgo skanējumu. Darbā ar skaļruņu galviņām izrādījās, ka magnētiskie šķidrumi uzlabo arī skaļruņu akustiskās īpašības, izlīdzinot frekvenču raksturlīkni, kā arī mazinot signālu fāzu un skaņas dinamiskos kropļojumus. Vēl vairāk, magnētiskie levitācijas spēki būtiski atvieglo akustiskā elementa centrēšanu skaļruņa magnētiskajā spraugā, atbrīvojot no šīs funkcijas skaņas difuzoru. Šī iemesla dēļ turpmākajos gados magnētiskie šķidrumi strauji un plaši tika ieviesti automašīnu akustiskajās sistēmās. Diemžēl Latvijas speciālisti šajos izstrādājumos vairs nepiedalījās. Tomēr jāatzīmē, ka mēs joprojām esam saglabājuši radošu sadarbību ar vienu no pasaules vadošajām magnētisko audiošķidrumu ražotājfirmām “Ferotec–USA”, nodrošinot šo firmu ar atsevišķu koloīdu paraugu magnetizācijas mērījumiem un nanodaļiņu dispersā sastāva analīzēm.

Izmantoju šo vēsturisko ekskursu speciāli un ar nolūku, lai pasvītrotu šodien pasniedzamās Valtera Capa balvas nozīmīgumu. Tās saņēmējs jaunais inženieris Raimonds Skuruls vēsturiski turpina iepriekšējo paaudžu radošos pūliņus un atjauno Latvijas radio un audioinženieru skolas augsto starptautisko prestižu. Kā zināms, skaļruņi ir vājākais elements elektroakustisko signālu transformēšanā un skaņas reproducēšanā. Audiosistēmu raksturlīknes pilnībā nepakļaujas precīziem inženieraprēķiniem, skaņas kvalitāti būtiski ietekmē skaļruņu akustiskie un skandu apdares materiāli, kā arī citi grūti kontrolējami apstākļi. Mūsdienu audioindustrijā atskaņošanas kvalitāti galvenokārt uzlabo ar elektroniskām metodēm, koriģējot akustiskos signālus ar dažādu ekvilaizeru palīdzību. Tā kā beidzamajā laikā audiotehnikā plaši izmanto digitālo signālu pārraides un apstrādes tehnoloģiju, skaņas kvalitātes kontroli un korekcijas realizē ar datoru palīdzību. Šādu ceļu izvēlējies arī Raimonds Skuruls. Neskatoties uz milzīgo radošo konkurenci, ko rada pasaules vadošo autogigantu finansu investīcijas, viņam izdevies atrast svaigus un tehnoloģiski inovatīvus risinājumus, kas strauji iegūst starptautisku atzinību un pamazām iekļaujas audiotehnoloģiju tirgū.

Raimonds Skuruls dzimis 1963. gadā Varakļānos. Jau agrā jaunībā iepazinies ar akustikas problēmām, darbojoties par skaņu operatoru amatieru mūzikas ansamblī, 1981. gadā uzbūvējis savu pirmo ekvilaizeru skaņu operatora vajadzībām. Laikā no 1981. līdz 1986. gadam profesionāli izglītojies Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultātē, pilnveidojot savu kvalifikāciju signālu apstrādē un diplomdarbā izstrādājot oriģinālu ‘’trešdaļoktāvas ekvilaizeru’’. Turpmākos gados seko skaņu operatora darbība, tiek izveidota skaņu ieraksta studija un radītas elektroniskās iekārtas studijas un apskaņošanas vajadzībām. Gadsimtu mijā sākas jauns pavērsiens Raimonda Skurula profesionālajā darbībā. Viņš izstrādā modemus platjoslas datu pārraides radio releju līnijām. Tās bija pirmās Latvijā izgatavotās datu pārraides iekārtas, kas atbilst ES standartu prasībām. 2002. gadā sākas darbs pie skaļruņu frekvenču līkņu korekcijas projekta. Tika iegūti pirmie rezultāti, izmantojot akustiskās jaudas frekvenču līknes (AJFL) korekciju. 2005. gadā darbs vainagojas ar Latvijas patentu ”Elektroakustisko starotāju akustisko parametru koriģēšanas paņēmiens un iekārta tā realizācijai”. Tālāk sākas intensīvs darbs pie jaunās tehnoloģijas komerciālas ieviešanas. Izstrādne tiek demonstrēta vairākās starptautiskās izstādēs. 2007. g. tā gūst ievērību Audio Engineering Society izstādē Vīnē, žurnāls “Pro Sound News Europe” jauno korekcijas tehnoloģiju ierindo starp trīs labākajām inovācijām. Šai pašā gadā izstrādne gūst atzinību arī Audio Engineering Society izstādē Ņujorkā: žurnāls “Professional Audio Review” tai piešķir 2007. gada “Excellence” balvu, žurnāls “Live Sound International” to iekļauj desmit labāko produktu grupā, bet žurnāls “Sound&Video contractor” ierindo starp trim labākajām signālapstrādes iekārtām. Latvijas kompānija ”RealSoundLab” caur savām filiālēm un distributoriem ASV, Eiropā un Japānā sekmīgi uzsācis produkta un tehnoloģijas komerciālo realizāciju. Izgudrojums tiek patentēts ārzemēs, nesen ir tapis noslēgts licenču līgums ar kompāniju “Hitachi”, kura plāno iekļaut Latvijas izstrādni firmas izstrādājamos audioproduktos.

Nobeigumā vēlreiz vēlos uzsvērt šodienas Valtera Capa balvas laureāta darba nozīmīgumu, sevišķi Latvijas pašreizējos apstākļos, kas nav labvēlīgi radošam inženiertehniskam un zinātniskam darbam. Inženieris Raimonds Skuruls veicis nozīmīgu ieguldījumu mūsdienas augsto tehnoloģiju jomā un viņa izstrādājums sekmīgi konkurē ar starptautiskā tirgus jaunākajiem produktiem, kas radīti, izmantojot daudz lielākus finansu resursus un vadošo firmu atbalstu. Tas liecina par to, ka neskatoties uz nelīdzvērtīgiem finansiāliem apstākļiem un bēdīgu tehnoloģisko fonu, Latvijas zinātnieki un inženieri ir spējīgi radīt starptautiska līmeņa augsti inovatīvus un komerciāli vērtīgus produktus. Raimonds Skuruls ir cienīgs Valtera Capa balvas laureāts. Viņš patlaban ir pašā radošo spēku plaukumā, tāpēc varam cerēt uz jauniem interesantiem rezultātiem un inovatīviem produktiem nākotnē. Vēlam viņam panākumus turpmākajā radošajā darbā!

Elmārs Blūms, LZA īstenais loceklis

Rīgā, 2009. g. 4. septembrī