2020. gada 16. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta direktore Dr. Ņina Linde piedalījās tiešsaistes ekspertu seminārā "Latvijas perspektīvas pandēmijā: ekonomikas atveseļošanās un ES politikas nākotne" (Latvia's perspectives on pandemic: economic recovery and the future of EU policy), ko organizēja Polijas Starptautisko attiecību institūts (PISM), lai prezentētu viedokli par Latvijas pieredzi pandēmijas apstākļos. Pārējie semināra dalībnieki bija Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā vietniece,  vēstniece Alise Balode, PISM galvenā Baltijas valstu  eksperte Kinga Raś un PISM Briseles biroja direktors Dr. Łukasz Jurczyszyn. 

Paneļdiskusijas laikā Ņina Linde sniedza prezentāciju par Latvijas pieredzi cīņā ar vīrusu. Starp Baltijas valstīm Latvijā reģistrēts vismazākais vīrusa  infekciju skaits un ieviesti mazākie ierobežojumi. Tajā pašā laikā valsts ātri pieņēma lēmumu par nozīmīgu atveseļošanās paketi, lai stabilizētu valsts ekonomisko situāciju.

LZA Ekonomikas institūts izvirzīja četrus galvenos veiksmes faktorus, kāpēc Latvijā ir viens no zemākajiem COVID-19 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem Eiropā:

1) valdības ātra reakcija uz vīrusa uzliesmojumu Latvijā, īstenojot ārkārtas situāciju un paziņojot par visiem ierobežojumiem, kas ar to saistīti.

Ārkārtas situācija Latvijā tika pasludināta 2020. gada 12. martā, kad Latvijā atklāto gadījumu skaits nebija sasniedzis pat 30. Latvija to izdarīja laikā, kad daudzas citas Eiropas valstis vēl atradās lēmumu pieņemšanas un novērtēšanas procesā.

2) augsts ārstu un medicīnas darbinieku profesionālais līmenis Latvijā.

Zinātnes loma ir viens no galvenajiem aspektiem lēmumu pieņemšanā  jebkādas krīzes pārvarēšanā. Covid-19 krīzes laikā Latvijas valdība ir respektējusi zinātniekus un medicīnas ekspertus, ievērojot viņu ieteikumus un ņemot vērā medicīnas nozares profesionāļu norādījumus pirms politisko lēmumu pieņemšanas. Tas veicināja zinātniski pamatotu risinājumu ieviešanu un daļēji kontrolēja vīrusa uzliesmojumu, jo lielākā Covid-19 gadījumu daļa bija izsekojama. 

3) augsts tiesiskās apziņas līmenis iedzīvotāju vidū.

Latvijas iedzīvotāji ievēro likumdošanu, kā arī ārstu un valdības noteiktos ierobežojumus un ieteikumus. Lielākā sabiedrības daļa ievēroja pašizolācijas noteikumus un 2 m attālumu; līdz ar to tika reģistrēts ļoti neliels skaits ierobežojumu pārkāpumu.

4) dabiska sociālā izolācija.

Salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits ir izkliedēts visā valstī, tāpēc tas ļāva izvairīties no vīrusa izplatības reģionos ārpus Rīgas un laukos.

Seminārs bija daļa no diskusiju cikla par COVID-19 krīzi Centrālajā un Austrumeiropā.

LZA Ekonomikas institūts