12. decembrī notika LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde “Vīrusveidīgās daļiņas un jaunas vakcīnas”, kuru sagatavoja akad. Pauls Pumpēns.

P.Pumpēns savā ievadreferātā “Kas ir VLP? Virus–like particles = Vīrusveidīgās daļiņas” īsumā raksturoja 1985. gadā Elmāra Grēna laboratorijā piedāvātos divus jēdzienus – VLP un VLP proteīnu inženierija – kā jaunu principu bioloģiski aktīvu vielu konstruēšanai. VLP spēju iepakot un pārnest gēnus kā DNS, tā RNS veidā var izmantot tādu vakcīnu veidošanai, kas apvieno sevī proteīnu un gēnu vakcināciju. Bet sevišķi svarīga tā ir gēnu terapijas preparātu izveidošanai. Referents informēja, ka sadarbībā ar LBMC uz mūsu zinātnieku pētīto VLP pamata Šveices firma Cytos Biotechnology aktīvi veido terapeitiskās vakcīnas, un vairākas vakcīnas jau ir klīnisko pārbaužu stadijās.

Ziņojumu “Vīrusveidīgo daļiņu trīsdimensionālā struktūra” nolasīja Dr.biol. Kaspars Tārs. Referents norādīja, ka šobrīd LBMC tiek veikti mazo RNS fāgu, kā arī dažādu augu vīrusu strukturālie pētījumi, kas sniedz ieskatu vīrusu strukturālajā evolūcijā, mono-mēru pašsavākšanās spējā un genomiskās RNS atpazīšanā. Šiem pētījumiem ir arī praktiska nozīme. Tā kā fāgu rekombinantās daļiņas tiek izmantotas potenciālo vakcīnu radīšanā, noderīga var izrādīties jebkura informācija par fāgu apvalka proteīna struktūru.

Dr.biol. Andris Zeltiņš savā ziņojumā “Augu vīrusveidīgās daļiņas” skaidroja, ka augu vīrusi nav infekciozi cilvēkiem un dzīvniekiem, tāpēc tie nevar tikt izmantoti tiešai vakcinēšanai kā cilvēku vai dzīvnieku vīrusi. Tomēr to strukturālie proteīni, kas veido vīrusu apvalku, var tikt izmantoti vakcīnu konstruēšanā kā epitopu nesēji. LBMC pēdējos gados ir klonēta vesela rinda augu vīrusu strukturālo gēnu un 11 no tiem, ekspresējot mikroorganismos, veido vīrusiem līdzīgas daļiņas. Laboratorijas dzīvnieku imunizāciju eksperimenti liecina, ka modificētas augu VLP var tikt izmantotas kā vakcīnas, jo spēj izraisīt efektīvu specifisku antivielu veidošanos pret “iebūvētajiem” epitopiem. Augu VLP var tikt pielietotas arī jaunu nanomateriālu radīšanā. To struktūrā iespējams ievadīt kā nukleīnskābes, tā arī metālu nanodaļiņas, kas var kalpot gan kā imūnstimulatori, gan kā jauni diagnostiku un terapijas līdzekļi.

Pēc ziņojumu noklausīšanās risinājās aktīvas un saistošas pārrunas par tajos skartajām problēmām.