Turpinājums. Sākums “ZV” Nr.5, Nr.21

“Latvijas Zinātnieks” – pirmā gada II pusgads

Nr. 15, 1958.g. 21. jūlijā ziņo, ka 11. jūlijā piešķirtas Latvijas PSRS Valsts prēmijas. Acīmredzot – par godu republikas gadadienai. Laureātu vidū ir G. Šturmanis, E. Jakubaitis, A. Kroģeris, V. Apsītis, E. Kasters, J. Surgučevs, A. Petrovs – par pasažieru vagona elektroapgādes sistēmas ar iztaisnotu maiņstrāvu izgudrošanu un ieviešanu tautas saimniecībā. Tā ir pirmā prēmija. Zemākas kategorijas, otro prēmiju, saņēma J. Kalniņš – par grāmatu “Satīras asajā gaismā”.

Interesanta publikācija, kas ir to vērta, lai to citētu. Runa ir par Fizikas institūta magnētisma laboratorijas laborantu A. Linku, kurš, dienēdams aktīvajā karadienestā Staļingradā, izglāba biedru. 1958. g. 21. jūnijā ierindnieks A. Links, atrazdamies netālu no karaspēka daļas sporta pilsētiņas, ieraudzīja, ka kaimiņu daļas ierindnieks N. Tovts, remontēdams darbnīcas jumtu, uzkritis uz elektrības vada ar augstu spriegumu (380 voltu) un viņam draud nāves briesmas. Riskēdams ar dzīvību, ierindnieks A. Links uzrāpās uz jumta, kur zem elektriskās strāvas atradās ierindnieks N. Tovts, un izglāba viņu. Patlaban ierindnieks N. Tovts ārstējas slimnīcā. Ierindnieka A. Linka vīrišķīgā rīcība ir militāra biedriskuma paraugs, padomju karavīra augsto īpašību izpausme, Padomju Armijas slaveno tradīciju turpinājums, kur cīnītāja devīze arvien ir bijusi un būs: “Pats ej bojā, bet glāb biedru.” A. Links izpelnījis ne vien uzslavu, bet arī 10 dienu ilgu atvaļinājumu uz dzimteni. Droši vien ierindnieks N. Tovts atšķirībā no ierindnieka A. Linka nebija fiziķis.

Rubrikā “Jauni zinātņu kandidāti” uzzinām, ka Ķīmijas institūta zinātniskā sekretāre Asja Lokenbaha kļuvusi par ķīmijas zinātņu kandidāti.

Nr. 16, 1958. g. 1. augustā iepzīstina ar Valsts prēmijas laureātiem. Tie ir Fizikas institūta zinātniskie līdzstrādnieki Vladimirs Januškovskis, Jegošua Taksars, Antons Tumuļkāns un Harijs Gunne, kuri Valsts prēmiju zinātnē un ražošanā saņēma par rūpniecības procesu automatizācijas releja tipa radioaktīvo aparātu zinātnisko pamatu izstrādāšanu.

Laikrakstā apskatāms ZA Botāniskā dārza projekts.

Nr.17, 1958.g. 13. augustā stāstīts par folkloristu ekspedīcijām Valkas rajonā un Latgalē. Vasara jau ir visīstākais ekspedīciju laiks Taču apkārt braukā ne tikai folkloristi. Ievērības cienīga ir informācija “Latvijas mikrobioloģe Zviedrijā”.

Latvijas PSR ZA Mikrobioloģijas institūta direktora vietniece zinātniskajā darbā, medicīnas zinātņu kandidāte Rita Kukaine izbrauca uz Maskavu, no kurienes dosies uz Stokholmu, lai padomju delegācijas sastāvā piedalītos VII Starptautiskajā Mikrobiologu kongresā, kas notiks no šā gada 4. līdz 9. augustam. Domājams, ka tādi gadījumi mūsu Zinātņu akadēmijā nav parasta lieta, ja jau par to raksta laikrakstā.

Nr 18, 1958.g. 27. augustā nāk ar sēru ziņu. 14. augustā pēkšņā nāvē miris akadēmiķis profesors Pauls Stradiņš. Par to dziļi sēro Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs un Latvijas PSR Ministru Padome. Šķiet, ka patiesi sēro. 40. gadu beigu un 50. gadu sākuma rīdīšana ir beigusies, profesors Stradiņš ievēlēts par LPSR Augstākās Padomes deputātu, apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni, uz viņa privāto kolekciju bāzes oficiāli nodibināts Medicinas vēstures muzejs. Nu tik strādāt un strādāt. Bet nekas nav palicis bez pēdām, un profesors Pauls Stradiņš mirst 62 gadu vecumā, kā tagad rakstītu – spēku pilnbriedā. Bet spēku vairs nebija atlicis.

Sen nopelnīto atzinību, PSRS augstāko apbalvojumu Ļeņina prēmiju sagaidīja akadēmiķis J. Endzelīns. Kokneses Nākā, akadēmiķa vasaras mītnē LPSR ZA prezidents J. Peive apsveica akadēmiķi Ļeņina prēmiju komitejas un Latvijas PSR ZA Prezidija vārdā un pasniedza viņam laureāta diplomu, bet Valodas un literatūras institūta direktors E. Sokols piesprauda laureāta nozīmi.

16. augustā akadēmiķis, PSRS ZA korespondētājloceklis vēstures zinātņu doktors profesors Jānis Zutis atskatījās uz sešdesmitpieciem nerimtīgā darbā pavadītiem mūža gadiem. Redz, ko nozīmēja piedzimt 19. gadsimtā (1893.g.) – ne bērnības, ne kā. Tikko piedzimsti, tā – nerimtīgā darbā!

“Latvijas Zinātnieks” 18. numurā, 1958.g. 10. septembrī lasām “Par Paula Stradiņa piemiņas saglabāšanu mūžos”. LPSR Ministru Padome nolēmusi piešķirt P. Stradiņa vārdu Republikāniskajai klīniskajai slimnīcai un Medicīnas vēstures muzejam. Sākot ar 1959. gada 1. janvāri nodibināt divas Paula Stradiņa stipendijas Rīgas medicīnas institūta teicamniekiem. Izdot P. Stradiņa zinātnisko darbu izlasi un uzstādīt krūšutēlu pie P. Stradiņa Republikāniskās klīniskās slimnīcas.

Nr. 19, 1958.g. 24. septembrī rakstīts par Astrofizikas laboratorijas priekiem. Beidzot varēs uzsākt astronomiskos no-vērojumus savā observatorijā uz ziemeļiem no Baldones ap 70 m virs jūras līmeņa paugurainā, mežu apaugušā augstienē pie Riekstu kalna. Tur uzcelti trīs paviljoni optiskiem instrumentiem un darba māja. Nākamgad paredzēts sākt sešu dzīvokļu dzīvojamo māju.

“Latvijas Zinātniekā” parādās jaunums – lappuse, kas veltīta vienam institūtam. Šajā gadījumā – Bioloģijas institūtam. Tajā stāstīts par Limnoloģisko staciju, botāniķu ekspedīciju, hidrobiologu ekspedīciju Usmā, jauniem, perspektīviem tautas selekcijas saldiem ķiršiem. Esot izpētīti vietējie (tautas selekcijas) saldie ķirši Talsu, Ēdoles, Dobeles un Madonas apkaimē. Jūliju un augustu ekspedīcijā pavadījuši ZA Bioloģijas institūta un augu selekcijas sektora un LVU Botāniskā dārza darbinieki.

Nr. 20, 1958.g. 8. oktobrī laikraksts priecājas, ka Valodas un literatūras institūta zinātniskā līdzstrādniece Melita Stengrēvica teicami aizstāvējusi filoloģijas zinātņu kandidāta diserāciju “Leksikas stilistisko grupu izmantojums J. Raiņa līrikā”.

Nr. 21, 1958.g. 22. oktobrī “Zinātnieki protestē”. Akadēmijas darbinieku kopsapulcē Zinātnes pilī vienbalsīgi pieņemta rezolūcija, ”Cīņas mēnesi pret atomieročiem, par kodolieroču izmēģinājumu izbeigšanu” atbalstot.

Nr. 22 , 1958.g. 5. novembrī uzzinām, ka Vēstures un materiālās kultūras institūtā nepilna gada laikā ir aizstāvēta jau sestā vēstures zinātņu kandidāta disertācija. Tās autore ir aspirante, jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Ārija Bērziņa.

Nr.23, 1958.g.19. novembrī publicēts jaunā zinātnieka J. Stradiņa rakstiņš “Likts pamatakmens Organiskās sintēzes institūtam”. 6. novembra pēcpusdienā Aizkraukles ielā pulcējās tauta, lai vienlaicīgi atzīmētu Oktobra svētkus un pamatakmens likšanu jaunceltnei. Tā pamatakmens likšana gan ir tāda simboliska, jo ēkas divu spārnu četrstāvīgie korpusi jau izslejas pāri apkārtnei, tagad pienākusi kārta vidējai – vienojošai ēkas daļai. Tās pamatos tad arī iemūrēja nerūsējošā tērauda ietveri ar dokumentu nākošajai paaudzei kopā ar jaunāko laikrakstu un žurnālu numuriem un apgrozībā esošo sīknaudu.

Tuvojamies gada beigām. Nr. 25, 1958.g. 17. decembrī – lappuse “Valodas un literatūras institūtā”.

Nr. 26, 1958.g. 31. decembrī – Laimīgu Jauno gadu!

Trīs jauni zinātņu kandidāti no Valodas un literatūras institūta – Milda Graudiņa, Viktors Hausmanis un Maija Mauriņa. Labu veiksmi, kāpjot zinātnes kalnā!