Vērša gads

Vērša gads sācies ar ziņu, ka drīzumā vērša gaļa kļūs dārgāka. Līdz ar akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam, cigaretēm un degvielai. Parasti to, kas kļūst stipri dārgāks, vairs labprātīgi nepērk un gribot negribot tam jāiet mazumā. Kā jau nepieprasītai precei. Piemēram, grāmatām pēc PVN četrkāršošanas.

Alkohols un cigaretes savu noņēmēju atradīs, par to rūpju nav. Jāuztraucas par vēršiem un degvielu, plašākā nozīmē – kurināmo. Enerģijas resursiem, vislabāk – atjaunojamiem. Un te nu vēršiem ( arī govīm, jo vērsis ir tāds kā simbolisks raglopu koptēls; neviens taču restorānā nepasūta “govs gaļas steiku”) var būt liela nozīme, par ko aizdomājies ir vien retais. Lielbritānijas zinātnieki konstatējuši, ka lielie raglopi, saēdušies lekno Anglijas zāli, tā, piedodiet par izteicienu, piebezdē gaisu, ka atmosfērā katastrofāli pieaug metāna koncentrācija un pastiprinās siltumnīcas efekts. Lūk, kas ir vainīgs pie visas planētas klimata sasilšanas, jo līdzīgus pētījumus ar aitām, pierīkodami tām zem astes šļauku un uz muguras gāzes uzkrāšanas balonu, izdarījuši Austrālijas zinātnieki zemeslodes apakšpusē un nonākuši pie analoga secinājuma. Bet Austrālijā to aitiņu ir simtiem tūkstošu, varbūt pat miljonu. Ja vēl pieskaita klāt Jaunzēlandes aitas, tad kļūst pilnīgi skaidrs, kas vainīgs pie ozona cauruma virs Antarktīdas.

Ne velti ir teiciens, ka jūsu atkritumi ir mūsu ienākumi. Šajā gadījumā tas, ko nesaprātīgais lops par baltu velti palaiž gaisā, ir vistīrākā biogāze, kas pat nav jāsavāc smirdīgā, bomžu apsēstā Getliņu izgāztuvē. Latvijas zaļajās ārēs ganītos brangu raglopu un pūkainu aitiņu ganāmpulki, un kat-ram lopiņam uz muguras gāzes balons! Absoluti pastorāla idille! Eiropas enerģētikas komisārs apraudātos no aizkustinājuma. Vakarā gāzi pārsūknē lielajā cisternā, un ir gan silts ūdens, ar ko muti nomazgāt, gan elektrība TV vakara ziņām par globālo ekonomisko krīzi.

Uzdevums mūsu zinātniekiem – veterināriem (izselekcionēt bezdelīgākās šķirnes un tādu zāli, kas dod vislielāko gāzveida atlikumu), enerģētiķiem, inženieriem, vides zinību speciālistiem, ekonomistiem, kā vistuvākajā nākotnē, kamēr pēdējie vērši (govis) vēl nav apēsti, padarīt Latviju par absolūti zaļu, enerģētiski pašpietiekamu valsti.

Vēl par krīzi. Gandrīz katru rītu LNT 900 sekundēs ekrānā parādās premjerministrs un stāsta par krīzi, tādēļ mazie bērni, kas tajā laikā pošas uz bērnudārzu, viņu iesaukuši par Krīzes opīti. Viens no krīzes diktētajiem priekšlikumiem ir ministriju apvienošana, jo nesen noteikts, ka pārvaldes aparāta darbiniekiem mēneša alga nedrīkst pārsniegt 2700 un cik tur latu, bet par tādu smiekla naudu neviens negrib strādāt. Ko vajag, to vajag, tikai, ministrijas apvienojot, būtu jāvadās pēc jau pastāvošajām saitēm un vēsturiskajām kopsakarībām. Mans priekšlikums ministriju apvienošanai būtu šāds. Jāapvieno:

Kultūras ministrija ar Satiksmes ministriju – kas vēl vairāk izmanto transportu kā kori un deju kolektīvi dziesmu svētkos, lielie profesionālie orķestri un kori braucieniem uz festivāliem pēc lielajām balvām, operas solisti, gādādami Latvijai slavu Vīnē, Londonā, Ņujorkā u.c.;

Izglītības un zinātnes ministrija ar Iekšlietu ministriju – tad iglītības sistēmas brāķis paliktu pašu aprūpē mazgadīgo noziedznieku kolonijās u.c. pāraudzināšanas iestādēs, bet Zinātņu akadēmijas rindas papildinātos ar jauniem un staltiem Policijas akadēmijas absolventiem;