No 15. līdz 17. septembrim Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) norisinājās X Baltijas-Ziemeļvalstu Agrometrikas konference "Matemātika un statistika sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai," kurā piedalījās zinātnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Agrometrikas tīklojums pastāv jau no 1998. gada, apvienojot Baltijas un Ziemeļvalstu lauksaimniecības universitāšu matemātiķus un statistiķus. Šīs iniciatīvas ietvaros jau notikušas desmit agrometrikas konferences: Kauņā, Lietuvā (1998, 2005, 2014), Karaski, Igaunijā (1999), Jelgavā, Latvijā (2001, 2010, 2016), Upsalā, Zviedrijā (2003), Otepē, Igaunijā (2005), Tartu, Igaunijā (2012).

Jau ir izveidojusies tradīcija, ka Agrometrikas konferences organizatori apkopo iepriekšējo gadu pieredzi un nodod to tālāk, tādējādi saglabājot domu par Agrometrikas tīklojumu. Tiek novērtētas arī radušās problēmas un progress, kas panākts sadarbībā starp Baltijas un Ziemeļvalstu lauksaimniecības universitātēm Agrometrikas (matemātika un statistika lauksaimniecības zinātnē un studijās) jomā, kā arī iezīmēti turpmākās sadarbības virzieni. Baltijas un Ziemeļvalstu Agrometrikas tīklojuma idejas būtība:

1) saprast, kāda veida matemātika un kādā apmērā nepieciešama lauksaimniecības speciālistiem;

2) izveidot kopīgus standartus augstākajā matemātikā, jo studiju programmu saskaņotība ir svarīgs faktors Eiropas kopējā izglītības telpā;

3) uzlabot studiju kvalitāti, daloties pieredzē un zināšanās.

X Agrometrikas konferences laikā plenārsēdē un piecās darba sekcijās tika prezentēti 24 ziņojumi, no tiem 5 stenda referāti. Konferencē piedalījās četras Latvijas augstskolas - Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Ventspils Augstskola. Lietuvu pārstāvēja divas augstskolas - Aleksandra Stulginska Universitāte un Šauļu Universitāte, savukārt Igauniju - Igaunijas Dzīves Zinību Universitāte.

Konferences pirmajā dienā notika pieredzes apmaiņa starp augstskolām, tās iepazīstināja ar savām matemātikas un statistikas studiju programmām, mācību metodēm, kredītpunktu sistēmu u.c. Tika salīdzināti arī diagnostikas testa matemātikā rezultāti. Šie testi tika izveidoti 2001. gadā un visas tīklojuma augstskolas tos arvien pilda, tādējādi iespējams salīdzināt studentu priekšzināšanas matemātikā Baltijas valstīs.

Savukārt 16. septembrī, konferences otrajā dienā darbs bija organizēts atbilstoši pieteiktajai tematikai:

1) matemātiskās kompetences sabiedrības ilgtspējīgas attīstības kontekstā;

2) matemātikas un statistikas kursu saturs, didaktika un studiju procesa organizācija;

3) matemātiskā modelēšana lauksaimniecības pētījumos un studijās;

4) jauno tehnoloģiju loma starpdisciplināru pētījumu un studiju procesa nodrošināšanā;

5) izglītības problēmas un risinājumi mūsdienu skolās, universitātēs un pieaugušo izglītībā.

Konferences dalībnieku ziņojumi parādīja matemātikas lomu ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā visos tās aspektos: vides, ekonomiskajā un sociālajā. Zinātnieki prezentēja pētījumus par matemātiku kā instrumentu, kas gan apraksta problēmas, gan sniedz iespējas izvērtēt situācijas un pieņemt pamatotus lēmumus. Konferences laikā tika prezentēti arī dažādi matemātiskie modeļi, ar kuru palīdzību iespējams plānot resursu izlietojuma problēmas, veikt piesārņojuma kontroli un prognozēt iespējamās sekas.

Matemātikas loma ilgtspējīgā attīstībā ir ļoti svarīga no kompetenču aspekta. Tāpēc konferencē tika daudz diskutēts gan par matemātikas un statistikas kursu saturu, gan par mācību metodēm, gan studiju procesa organizāciju, jo šobrīd visām universitātēm ir svarīgs jautājums - kā organizēt matemātikas studijas, lai attīstītu tās kompetences, kas nepieciešamas ilgtspējīgai sabiedrībai. Latvijā šis jautājums ir jo sevišķi aktuāls, jo kā zināms, līdz 2020. gadam matemātikas mācīšana skolās tiks pārveidota uz kompetencēs balstītu apmācību. Tāpēc arī augstskolām jau laikus jāmeklē risinājumi. Konferences laikā tika piedāvāti vairāki risinājumi: veidot kopīgus starp-augstskolu kursus par matemātikas pielietojumu, lai studentos veidotu prasmi izprast resursu izlietojuma problēmas (pamata studiju studentiem un maģistrantiem), aktivizēt studentu zinātniski pētniecisko darbu matemātikā, ieviest studiju procesā uz informācijas tehnoloģijām balstītus jauninājumus u.c.

Konferences trešā diena bija veltīta dažādām komandas veidošanas aktivitātēm un ietvēra plašu sociālo programmu.

Kā turpmākie sadarbības virzieni tika noteikti:

1) darbs pie kopīgu starpdisciplināru studiju programmu izveides;

2) agrometrikas studijām piemērotas programmatūras apzināšana un ieviešana;

3) kopīgu agrometrikas studijām nepieciešamo datu bāzu izveide;

4) lauksaimniecībā izmantojamo matemātiskās modelēšanas metožu apzināšana un izplatīšana starp Baltijas un Ziemeļvalstu universitātēm;

5) statistikas konsultācijas organizēšana Baltijas valstīs;

6) dalīšanās ar mācīšanas un mācīšanās pieredzi un zināšanām u.c.

X Agrometrikas konference, iespējams, kļūs par jaunu pa­grieziena punktu agrometrikas tīklojuma attīstībā:

1) saturiski - uzsākts darbs pie matemātikas un statistikas lomas aktualizēšanas ilgtspējīgas attīstības kontekstā;

2) organizatoriski - tīklojumam pievienoties tiek aicinātas arī reģionālās universitātes, kas pēc būtības arī ir vērstas uz lauku attīstību reģionu griezumā.

Konferenci līdzfinansēja Nordplus Augstākās izglītības programmas projekts Nr. NPHE-2016/10342 "Izpratnes veidošana par matemātikas lomu speciālista kompetences sekmēšanā ilgtspējīgas attīstības kontekstā".

Anna Vintere, LLU Matemātikas katedra,
 Agrometrikas tīklojuma koordinatore

Konferences dalībnieki gatavi darbam    Foto: R.Zeltiņa