Jau ilgus gadus augļkopības zinātnieki Dobelē regulāri organizē Lauku dienas, kuru laikā iepazīstina komercaudzētājus, augļu pārstrādes uzņēmumus un citus interesentus ar jaunākajiem praktisko pētījumu rezultātiem, novērojumiem saimniecībās ekspedīciju laikā un citām aktualitātēm. Šī pasākuma ietvaros organizētas arī jauno un perspektīvo šķirņu un produktu izstādes - degustācijas.

Šoruden izstāde - degustācija notika 8. septembrī. Tā kā jūlijā organizētajās Lauku dienas uzmanība tika veltīta zemenēm (Pūrē) un ogulājiem un ķiršiem (Dobelē), tad septembrī akcents tika likts uz augļu kokiem - ābelēm, plūmēm, bumbieriem un pīlādžiem. Kā katrās Lauku dienās, neizpalika arī informācija no Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra un Valsts augu aizsardzības dienesta kolēģiem par augus apdraudošajām slimībām, kaitēkļiem un šībrīža aktualitātēm to ierobežošanai.

Dienas pirmajā daļā notikušajā seminārā zinātnieki prezentēja pētījumu rezultātus sekojošās jomās: 1) reģistrācijai iesniegtās jaunās augļu koku un ogulāju šķirnes (E. Kaufmane); 2) pirmie rezultāti plūmju uzglabāšanas laika pagarināšanā, izmantojot augļu apstrādi ar 1-metilciklopropenu (V. Radenkovs); 3) dažādu mēslojumu ietekme uz ābolu fizioloģisko slimību izplatību (V. Pole); 4) dārza pīlādžu šķirnes, to audzēšanas iespējas augļudārzos (I. Drudze). Īpašu interesi izraisīja plūmju uzglabāšanas (līdz ar to realizācijas) laika pagarināšanas iespējas, izmantojot jaunas, modernas tehnoloģijas, kā arī pīlādžu šķirņu un to starpģinšu hibrīdu (pīlādžu krustojumi ar aronijām, vilkābelēm, bumbierēm un ābelēm) daudzveidība.

Pasākuma ietvaros zinātnieki dalījās ar starptautiskajās konferencēs iegūto informāciju un iespaidiem. Ņemot vērā to, ka Lauku dienas seminārs veltīts praktiķiem, ziņojumos tika akcentēti tieši pielietojamo pētījumu rezultāti, kā arī redzētais un dzirdētais izmēģinājumu un komercdārzu apmeklējumu laikā. E. Kaufmane un I. Grāvīte informēja klātesošos par 11. Starptautiskajā plūmju ģenētikas, selekcijas un pomoloģijas simpozijā (Freizingā, Vācija) gūtajām atziņām. Ziņojumā tika akcentētas šībrīža aktuālākās problēmas plūmju audzēšanā Eiropā un zinātnieku sasniegumi to mazināšanā - piemēram, Vācijā un Rumānijā radītas jaunas, pret postošāko kauleņkoku slimību šarku rezistentas un izturīgas šķirnes un potcelmi; jauni agrotehniskie audzēšanas paņēmieni (t.sk. zem plēves tuneļiem) ar mērķi paaugstināt augļu kvalitāti, kas šobrīd aktuāla tēma visās valstīs; jaunākās tehnoloģijas plūmju vākšanas gatavības precīzai noteikšanai, bioķīmiskā sastāva izpētei u.c. Kontekstā ar Dārzkopības institūta zinātnieku iesaisti starptautiskā projektā, kura ietvaros uzsākta modeļsaimniecību tīkla izveide Latvijā, ļoti vērtīga pieredze tika iegūta Vācijā apmeklējot vairākas plūmju audzēšanas saimniecības ar dažādiem ražošanas modeļiem, audzētajām šķirnēm, vainagu veidošanas sistēmām un izmantoto stādmateriālu. Zinātniecēm bija iespēja redzēt firmas VOEN ražotos dažāda veida plastikāta tuneļu segumus gan aizsardzībai pret lietu un krusu, gan arī tīklus pret kaitēkļiem, t.sk. Eiropā strauji izplatošos, postīgo kaitēkli Drozophyla suzuki. Starptautiskajā konferencē bija piedāvāta iespēja redzēt dažādus vainagu veidošanas paņēmienus, uzsvērta augļu kvalitātes lielā nozīme, uz ko jātiecas visā ražošanas procesā, sākot ar ziedu retināšanu (ar ķīmiskiem paņēmieniem), vainaga izgaismošanu (pārsvarā slaidā vārpsta, kas mazina arī Pseudomonas izplatību, kas ir liela problēma šajā lietainajā reģionā), segumu, mēslošanu (daudz lieto lapu mēslojums, Ca miglojumus kombinē ar fungicīdu miglojumiem), pareizu augļu novākšanas laiku utt. Šo aktivitāšu mērķis - paplašināt tiešo pārdošanu no lauka, tā novēršot garo loģistikas ķēdi līdz lielveikaliem. Tiešā pārdošana no lauka Vācijā kļūst arvien populārāka. Audzētāji uzsver, ka laba raža ir 10 t/ha, bet vienlaikus, nodrošinot kvalitāti, ne tik daudz tiecoties uz kvantitāti. Vēlās plūmju šķirnes tiek audzētas tikai zem segumiem, lai paspēj ienākties, un tās var uzglabāt dzesētavā pat līdz Ziemassvētkiem. Daudz ko no šīs pieredzes iespējams pārņemt arī Latvijā, protams, ne mehāniski, bet, pielāgojot šķirnes un pareizu, mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu, audzēšanas agrotehniku. Tie ir jauni izaicinājumi Dārzkopības institūta zinātniekiem.

E. Rubauskis informēja par 11. starptautiskajā simpozijā "Dārzu sistēmās integrēti augļaugu vainagi, potcelmi un vides fizioloģiskie aspekti" aktualizētajām jomām. Viņš akcentēja, ka šobrīd plaši izmantotās dārzu sistēmās augļu koku vainagos netiek izmantoti ap 40% saules gaismas, kas atstājis kardinālu ietekmi uz augļu koku vainagu veidošanas tendencēm Eiropā. Tās vērstas uz to, lai maksimāli izmantotu pieejamo saules gaismu, iegūtu kvalitatīvus augļus un maksimālu iespējamo ražu, uzlabojot darba efektivitāti. Viena no atziņām - apvienojot mehanizētu koku veidošanu (kontūrgriešana) ar koku veidošanu ar rokām, darbs paveicams divas reizes ātrāk un par 20 % samazinās nogriezto zaru daudzums. Šis paņēmiens uzlabo strādājošo darba drošību un darba efektivitāti (nogriezto zaru daudzums laika vienībā no koka).

Pasākuma apmeklētāji visas dienas garumā izmantoja iespēju apskatīt un degustēt ābolu, bumbieru, plūmju, pīlādžu un arī krūmcidoniju šķirnes. Ļoti interesanta bija Pūres zinātnieku sagatavotā plašā pīlādžu pārstrādes produktu izstāde - degustācija. Saldās un sāļās mērces, sukādes, ievārījumi, dažādi biezeņi un ievārījumi, kas ļoti atšķiras pa šķirnēm utt. Lauku dienas apmeklētāji varēja apskatīt stenda ziņojumus, ar kuriem zinātnieki piedalījušies dažādos pasākumos, arī uzdot jautājumus un padiskutēt par katru no interesējošām tēmām.

Otrā dienas daļa bija veltīta lauka izmēģinājumu apskatei. Lielu apmeklētāju interesi izraisīja krūmcidoniju stādījums, kur varēja apskatīt lielo hibrīdu daudzveidību, kā arī saņemt zinātnieku informāciju par aktuālo audzēšanā, augu aizsardzībā, augļu kvalitātes nodrošināšanā u.c. Šī kultūra pēdējos gados kļūst arvien populārāka gan sava augstvērtīgā bioķīmiskā sastāva, gan pārstrādes produktu (jo sevišķi sukāžu, kuru ražošanas tehnoloģija savulaik radīta un patentēta Dārzkopības institūtā) ražošanas un eksporta apjomu pieauguma dēļ. Kā vienmēr, audzētāju īpašu interesi izraisīja jauno šķirņu piedāvājums - katram pašam bija iespēja redzēt tās dārzā, ieklausīties speciālistu informācijā par pozitīvajām īpašībām un trūkumiem, izvēlēties savam dārzam piemērotākās.

Gan audzētāji, gan Latvijas augļkopju asociācijas pārstāvji, kas piedalījās Lauku dienā, ļoti pozitīvi novērtēja informāciju, ko zinātnieki sniedza šī pasākuma ietvaros.

Kā otrs nozīmīgs pasākums septembrī atzīmējama Dārzkopības institūta dalība starptautiskajā pārtikas izstādē "Riga Food-2016" stendā "Inovācija pārtikai", kuru organizēja Latvijas Tehnoloģiskais centrs un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā. Izstādes laikā Dobeles zinātnieki iepazīstināja ar institūtā izstrādātiem inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem augļu pārstrādes jomā un jaunākajām ābolu šķirnēm - ‘Lienīte', ‘Roberts', ‘Velte', ‘Baiba'. Šo šķirņu āboli izceļas ar ļoti garšīgiem un izskatīgiem augļiem, ko novērtēja arī izstādes apmeklētāji. Lielu interesi izraisīja sīkaugļu jeb kreba tipa āboli ‘Kuku', kas piemēroti gan vīna un sidra gatavošanai, gan arī kompotiem un konditorejas izstrādājumu dekorēšanai. Pūres zinātnieki izstādes apmeklētājus pārsteidza ar plašo pīlādžu šķirņu klāstu - vairāk nekā 10 dažādu šķirņu ar saldiem augļiem bez pīlādžiem raksturīgā rūgtuma. Dārzkopības institūts ir vieta, kur smelties praktiskās zināšanas, un dalība „Riga Food-2016" izstādē ir nozīmīga platforma, kur uzņēmējus un interesentus iepazīstināt ar jaunām izstrādnēm.

Šoruden vēl plānoti divi pasākumi, kuros tiks demonstrēti zinātnieku sasniegumi un popularizēta augļkopības zinātne. 30. septembrī gan Dobelē, gan Pūrē norisināsies Zinātnieku nakts pasākumi, bet 1. oktobrī - tradicionālais Ābolu festivāls, ko institūts rīko sadarbībā ar Dobeles novada pašvaldību. Tā laikā līdzās dažādām ar augļkopību saistītām aktivitātēm jau piekto reizi tiks pasniegts nozares augstākais apbalvojums - Ābolu ordenis.

Edīte Kaufmane, Dārzkopības institūta vadošā pētniece

Dalība izstādē „Riga Food-2016" Foto: E. Kaufmane