3. starptautiskā zinātniskā konference
Rīga un Ventspils 8.-10. septembris 2016

2016. gada 8. septembrī Latvijas Universitātē un 9.- 10. septembrī Ventspils Augstskolā (VeA) notika 3. starptautiskā zinātniskā konference „Valodu kontakti un kontrasti III". To organizēja LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Dr. philol. Igors Koškins sadarbībā ar VeA Tulkošanas studiju fakultātes mācībspēkiem un pētniekiem: fakultātes dekānu Dr. philol. Guntaru Dreijeru, Dr. philol. Dzintru Leli-Rozentāli, Dr. philol. Agnesi Dubovu un Dr. philol. Tatjanu Stoikovu. Pasākuma organizēšanā piedalījās arī pārstāvji no kaimiņvalstu zinātņu akadēmijām: Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, profesors Dr. habil. philol. Aleksandrs Lukašaņecs un Krievijas Zinātņu akadēmijas Lingvistisko pētījumu institūta profesors Dr. habil. philol. Sergejs Mizņikovs.

Valodu kontaktiem un kontrastiem veltītas starptautiskas konferences notikušas jau 2008. un 2013. gadā LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Toreiz konferenču dalībnieki vairākkārt uzsvēra, ka šāda pētījumu tēma ir svarīga ne tikai Latvijai, kuras kultūrvēsturē vērojama dažādu valodu un kultūru mijiedarbība, bet nozīmīga arī visam Baltijas jūras reģionam, jo šeit gadsimtu gaitā ir saskārušās atšķirīgas kultūras, tradīcijas un valodas, un visa reģiona vēsturiskā attīstība tādēļ noritējusi multilingvisma zīmē. Arī šogad aizvadītā konference apliecina, ka šī tēma un problemātika joprojām ir aktuāla. Turklāt konferences tematiku veidoja arī valodu kontaktu lietišķie aspekti, kas saistīti ne tikai ar tulkošanas, bet arī svešvalodu apguves teoriju un praksi. Konferences nobeigumā tika secināts, ka valodu kontakti ir vienlīdz nozīmīgs pētniecības priekšmets vairākās lietišķās valodniecības jomās - kontaktlingvistikā un sociolingvistikā, sastatāmajā valodniecībā, tulkojumzinātnē un valodu apguves pētniecībā. Tas pamato ne tikai kārtējās konferences problemātikas paplašinājumu, bet arī citu Latvijas augstskolu iesaistīšanos konferences organizēšanā. Šoreiz konferences dalībniekiem - viesiem no citiem Latvijas novadiem un citām valstīm - bija lieliska iespēja apmeklēt Rietumlatvijas pilsētu Ventspili un iepazīties ar Ventspils Augstskolu, kurā studē topošie tulki un tulkotāji.

Konference „Valodu kontakti un kontrasti III" iekļaujas arī zinātniskās biedrības "Latvijas Nacionālā slāvistu komiteja" darbības programmā. Šī komiteja ir dibināta 2013. gadā un savu darbību tā koordinē atbilstoši Starptautiskās slāvistu komitejas Statūtu noteikumiem, apvienojot Latvijas speciālistus, kuru zinātniski pētnieciskais darbs ir veltīts gan slāvu valodu un kultūras, gan baltu un slāvu valodu un kultūras sakariem. Latviešu valodai vēsturiski ir bijuši cieši kontakti ar vācu, krievu, poļu un baltkrievu valodu, tādēļ konferences referātos tika plaši atspoguļota starpnozaru problemātika - saistoša ne tikai slāvistiem, bet arī ģermānistiem un baltistiem.

Starptautiskajā konferencē piedalījās zinātnieki no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Krievijas, kā arī mācībspēki un pētnieki no Latvijas augstskolām: Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Ventspils Augstskolas, Baltijas Starptautiskās Akadēmijas u. c. Kontaktlingvistikas problēmas tika iztirzātas gan teorētiskā, gan lietišķā skatījumā. Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar reģiona lingvistisko izpēti, baltu un citu valodu mijiedarbības problemātiku, kā arī aktualitātēm tulkošanā un tulkojumzinātnē. Vairākos referātos runātāji pievērsās arī lingvodidaktikas problēmām, proti, svešvalodu (galvenokārt krievu valodas kā svešvalodas) apguvei.

Referāti bija kārtoti atsevišķos tematiskos blokos; referenti un klausītāji varēja aktīvi piedalīties diskusijās par noteiktu kontaktlingvistikas tēmu.

Pirmā konferences darba diena galvenokārt bija veltīta valodu kontaktu vispārīgajai problemātikai, vēsturiskajiem valodu kontaktiem Latvijā, kā arī valodu kontaktu izpausmēm dažādās sfērās, piemēram, izglītībā, publicistikā, senajos tekstos un daiļliteratūras tulkojumos.

Baltkrievu valodnieks Aleksandrs Lukašaņecs (Minska) aplūkoja situāciju mūsdienu slāvistikā, iezīmējot galvenās tendences un perspektīvas. Viņš uzsvēra, ka šobrīd jāpanāk, lai slāvistu vidū nezustu interese par komparatīvistikas tradicionālajiem aspektiem. Baltkrievu etimologs Nikolajs Antropovs (Minska) dalījās savā pieredzē par šķirkļu izveidi "Baltkrievu valodas etimoloģiskajā vārdnīcā". Referāts bija veltīts baltkrievu valodas priedēkļvārdu etimoloģizācijas tēmai. Analizējot raksturīgus piemērus, Juris Baldunčiks (Ventspils) aplūkoja divu latviešu valodas devējvalodu - vācu un krievu valodas - konkurenci 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā. Savukārt Igors Koškins (Rīga) vēstīja par valodu kontaktiem sociālās terminoloģiskās leksikas vēsturē, tuvāk aplūkojot senos aizguvumus latviešu valodā. Jeļenas Koroļovas (Daugavpils) referātā tika aplūkotas vairākas parādības Latgales vecticībnieku valodā, kas trīssimt gadus attīstījusies citvalodiskā vidē. Interesants un rosinošs bija Krievijas valodnieces Oksanas Isersas (Omska) referāts par taktu kā runas darbības stratēģiju un tā apguvi krievu valodas kā svešvalodas kursā. Igaunijas valodniece Jeļizaveta Kostandi (Tartu) referēja par telpas un laika lokalizāciju diasporas diskursā. Šī problemātika tika analizēta, ievērojot Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju diskursa īpatnības.

Konferences otrajā darba dienā nolasītie referāti bija veltīti baltu un slāvu valodu kontaktiem frazeoloģijā, kā arī krievu valodas lomai un attīstības īpatnībām Latvijā un Igaunijā. Jeļena Koņickaja (Viļņa) aplūkoja aizguvumus no slāvu valodām lietuviešu frazeoloģijā, Tatjanas Stoikovas (Ventspils) uzmanības lokā bija universālie priekšstati par pasauli un cilvēku slāvu un baltu frazeoloģismos. Gan šajos referātos, gan Oksanas Kovzeles un Jeļenas Koroļovas (Daugavpils) kopreferātā par krievu un latviešu salīdzinājumiem rakstu valodā un izloksnēs īpaša uzmanība tika pievērsta lingvokulturoloģijas problemātikai. Savukārt multilingvisma problēmas starpkultūru komunikācijas aspektā bija Irinas Stoļarovas (Sanktpēterburga) uzmanības lokā, referātu veltot filologam un ceļotājam Aleksandram Genisam, bet Ļubova Kaširina (Rīga) piedāvāja salīdzinošu diskursīvās stratēģijas analīzi latviešu un krievu politiķu publiskajā runā. Klausītāju interesi piesaistīja arī Irinas Moisejenko (Tallina) referāts par praktiskās krievu valodas mācību grāmatas īpatnībām, kas izstrādāta speciāli Igaunijas ģimnāzijām. Referāta autore ir vairāku mācību grāmatu līdzautore, un konferences dalībnieki varēja iepazīties ar kaimiņvalsts metodoloģisko pieredzi. Igauņu valodniece Inna Adamsone (Tallina) pievērsa uzmanību igauņu valodas aizguvumiem krievvalodīgajos plašsaziņas līdzekļos.

Plaša un interesanta bija referātu tematika, kuri tika nolasīti konferences trešajā dienā. Divi referāti bija veltīti valodu kontaktu specifikai starpkaru periodā Latvijas brīvvalstī. Vēsturniece Anna Mohova-Kosarevska (Rīga) analizēja starpetnisko attiecību atspoguļojumu 20. gadsimta 30. gadu krievvalodīgajā presē. Turpinot šā perioda analīzi, Agnese Dubova un Dzintra Lele-Rozentāle (Ventspils) pievērsās valodniecības publikāciju kontaktlingvistiskajai analīzei, iekļaujot Latvijas zinātniskā diskursa apskatā arī vācu valodu un vācbaltiešu zinātnieku devumu Latvijas valodniecības attīstībā.

Trīs referāti bija veltīti tulkojumzinātnes aspektiem. Guntars Dreijers (Ventspils) analizēja lingvokulturoloģiskos tulkojuma aspektus daiļliteratūras pārskatos, kas publicēti angļu valodā. Jānis Veckrācis (Ventspils) aplūkoja tulkojuma starpkultūru un interpretatīvo komponentu, kā piemēru izmantojot krievu dzejnieka Josifa Brodska dzejoļu tulkojumus angļu un latviešu valodā. Jeļenas Veļmanes-Omeļinas un Valentīnas Ščadņevas (Tartu) kopreferātā uzmanība tika pievērsta tā dēvētajiem "paralēlajiem tekstiem" igauņu un krievu valodā, analizējot Igaunijas oficiālos lietišķās saziņas materiālus.

Konferenci noslēdza divi referāti, kuru tematika saistīta ar krievu un latviešu valodas kontaktiem mūsdienās. Natālijas Malašonokas (Ventspils) pētījums bija veltīts aizguvumiem Latvijas krievvalodīgo jauniešu slengā, savukārt Diāna Neimane (Ventspils), balstoties latviešu un krievu valodas materiālā, vēstīja par darījumvēstules specifiku mūsdienu starpkultūru komunikācijā.

Konferences dalībnieku referāti raisīja interesi gan referentu, gan klausītāju vidū, mudinot uz spraigām diskusijām par referātos aplūkotajiem jautājumiem. Konferences organizētāji sola turpināt valodu kontaktiem un kontrastiem veltītās konferences.

Igors Koškins, LU HZF profesors