Šī gada 12.-13. septembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blue Hotel Latvija notika ikgadējā 12. Eiropas Ziemeļvalstu Koksnes zinātnes un inženierzinātnes tīkla konference (angliski: The 12th Annual Meeting of the Northern European Network for Wood Science and Engineering, WSE). Konferences rīkošanu konkursa kārtībā atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padome. 12. konferenci tika uzticēts rīkot Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtam (LVKĶI). Tālajā 2005. gadā sākusies kā Ziemeļvalstu-Baltijas mežsaimniecības un koksnes zinātnieku tuvināšanās iniciatīva, sadarbība pāraugusi 10 līdzvērtīgu partneru regulārās konferencēs.

Konferenci uzsākot, tās nozīmīgums akcentēts Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves I. Jēkabsones un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidenta A. Krasņikova uzrunās.

Šīs konferences moto bija "Koksnes zinātne un inženierzinātne - galvenais faktors virzībai uz bioekonomiku" (angliski: Wood science and engineering - a key factor on the transition to Bioeconomy). Eiropas „Bioekonomikas" koncepcija ieskicē pēc-naftas sabiedrības ekonomiku kā inovatīvu, resursu efektīvu un ilgtspējīgu, racionāli izmantojot bioloģiskos resursus industriāliem mērķiem, un vienlaicīgi saglabājot bioloģisko daudzveidību un aizsargājot vidi. Bioekonomikas stratēģija un darbības plāns fokusēts uz trim aspektiem: jaunas tehnoloģijas un procesi bioekonomikas vajadzībām, bioekonomikas sektora tirgus un konkurētspējas attīstība, politikas veidotāju un ieinteresēto personu (stakeholders) cieša sadarbība. Plašu ziņojumu par šiem jautājumiem sniedza atzītais somu biorafinēšanas koncepcijas speciālists Klaus Niemela. Izsmeļošu referātu par koksnes lomu Latvijas (bio)ekonomikā nolasīja Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Koksne ir nozīmīgs atjaunojamais resurss Ziemeļvalstu un arī Latvijas bioekonomikas nosprausto mērķu sasniegšanai.

Nozīmīgs komponents bioekonomikas attīstībā ir pētniecība - jauni inovatīvi produkti un tehnoloģijas no koksnes un lignocelulozes materiāliem. Šiem jautājumiem bija veltītas Rīgas konferences nozīmīgākās prezentāciju tēmas, ietverot koksnes izmantošanas aspektus, koksnes zinātni, koksnes modifikāciju, instrumentālās pētījumu metodes, koksnes produktus un kompozītus, koksnes ilgizturības jautājumus. Konference paredzēta galvenokārt jaunajiem pētniekiem un zinātniekiem, bet vadošie speciālisti koksnes izpētes jomā bija uzaicināti uzstāties ar plenārreferātiem. Mudinot domāt par jauniem inovatīviem produktiem, konferences kontekstā lieliski iederējās RTU vadošā pētnieka Kaspara Kalniņa atraktīvais plenārziņojums par jauniem multifunkcionāliem koksnes plātņu produktiem. Intensīvais divu dienu konferences darbs norisa septiņās zinātniskās sesijās, tika nolasītas trīs plenārlekcijas un vairāk nekā 30 mutiskie ziņojumi, ar īsu 5 minūšu uzstāšanos prezentēti 16 stenda ziņojumi, diskusijas par kuriem turpinājās pie plakātiem. Rīgā ieradās vairāk nekā 70 koksnes izpētes laukā nodarbinātie pētnieki no 11 Eiropas valstīm. Latvija bija pārstāvēta ar LVKĶI, LLU un RTU pētnieku ziņojumiem. Kopumā konferences darbā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieki. Konference bija laba platforma informācijas apmaiņai par koksnes pētījumu aktualitātēm un savstarpēju kontaktu veidošanai un stiprināšanai, kas sekmēs turpmāku sadarbību starptautisku pētījumu projektu ietvaros.

Konferenci kuplināja Latvijas un Latvijā darbojošos ārzemju kokrūpniecības uzņēmumu AS "Latvijas Valsts meži", AS "Latvijas Finieris", AS "Stora Enso Latvija" līdzdalība, to finansiāls atbalsts ļāva atzīmēt labāko studentu mutisko un stenda ziņojumu, kas patīkami pārsteidza S. Bicki no Getingenas Universitātes un K. Kiiman no Tallinas Tehnoloģiju universitātes.

Konferences ziņojumi un prezentācijas būs pieejami konferences mājaslapā www.wse2016.lv.

Bruno Andersons ,
konferences rīcības komitejas priekšsēdētājs

K. Niemela(Somija) sniedz plenārlekciju

Intensīvas diskusijas pie stendiem, C. Brische(Vācija) un D. Ridley-Ellis(Lielbritānija) Foto:Edgars Kuka