LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde 2016. gada 25. februārī

2016. gada 25. februārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde. Darba kārtībā bija šādi jautājumi:

LZA HSZN ieteikums LZA prezidenta amatam,

LZA Senāta locekļu kandidātu izvirzīšana,

LZA HSZN priekšsēdētājas Raitas Karnītes atskaite,

LZA HSZN priekšsēdētāja vēlēšanas,

Dr. art. Gunas Zeltiņas ziņojums par monogrāfiju “Šekspīrs. Ar Baltijas akcentu”,

Dr. hab. art. Silvijas Radzobes ziņojums par kolektīvo monogrāfiju “Latvijas jaunā režija”,

Dr. habil. arch. Jāņa Krastiņa ziņojums par monogrāfiju “Liepāja: Jūgendstila arhitektūra”.

Akadēmiķe R. Karnīte aicināja LZA HSZN locekļus atklātā balsojumā izdarīt izvēli par LZA prezidenta kandidātu O. Spārīti. Klātienē balsojumu izteica 36 balsotāji un 3 pilnvarotie pārstāvji, 3 balsojumi bija saņemti elektroniski. Balsojumā LZA HSZN nodaļas ietvaros O. Spārītis vienbalsīgi tika atbalstīts LZA prezidenta amatam. LZA HSZN balsojums tika pieņemts par spēkā esošu un nodots tālākai izskatīšanai LZA Senātā.

Otrajā sēdes darba kārtības jautājumā akadēmiķe R. Karnīte aicināja izvirzīt un atbalstīt ar balsojumu LZA Senāta locekļu kandidātus no LZA HSZN. Sēdes dalībnieki izvirzīja un vienbalsīgi apstiprināja šādus LZA Senāta locekļu kandidātus: Maiju Kūli, Gunti Zemīti, Ilgu Jansoni un Daci Markus.

Akadēmiķe R. Karnīte informēja, ka akadēmiķis Tālavs Jundzis ir izvirzīts LZA Lielās medaļas piešķiršanai un aicināja izteikt HSZN atbalstu. Klātesošie atbalstīja T. Jundža izvirzīšanu LZA Lielajai medaļai.

Jautājumā par LZA HSZN nodaļas priekšsēdētāja vēlēšanām sēdi vadīja akadēmiķis Juris Urtāns. J. Urtāns aicināja ziņot LZA HSZN priekšsēdētāju R. Karnīti.

Akadēmiķe R. Karnīte klātesošos iepazīstināja ar veikumu LZA HSZN pēdējo 4 gadu periodā. Ziņojums bija veidots kā pārskats par 2012. gada pavasarī pieņemtās LZA HSZN darbības stratēģijas izpildi. Lielāko daļu no iecerētajiem darbiem ir izdevies izpildīt, tomēr ne visus. Līdz šim nav bijuši veiksmīgi zinātnes popularizācijas pasākumi – LZA HSZN Akadēmiskie lasījumi. R. Karnīte pateicas uzrunātajiem lektoriem par atsaucību, tomēr pasākumu organizētājiem neizdevās ieinteresēt klausītājus. Tāpēc LZA Akadēmisko lasījumu vietā tagad tiek organizēti HSZN ekspertu “konsīliji” par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. 2015. gada pavasarī pirmais konsīlijs bija veltīts valsts prezidenta vēlēšanām. Konsīlijā bija plašas diskusijas par valsts prezidenta institūciju un amata kandidātiem dažādu ekspertu skatījumā. 2016. gada februārī norisinājās otrais konsīlijs, kurā apsprieda gāzes tirgus liberalizācijas jautājumu. Aprīlī plānots organizēt konsīliju par integrācijas politiku Latvijā.

R. Karnīte atzīmēja, ka ir sakārtots LZA Terminoloģijas komisijas darbs un par vadītāju iecelts Māris Baltiņš. Nav izdevies izveidot iecerētās zinātniskā produkta un zinātniskā mantojuma datu bāzes.

R. Karnīte uzsvēra, ka pietrūkst sadarbība ar institūtiem. Nav skaidras izpratnes – kas ir bijušo LZA institūtu “produkts”, un kas ir LZA “produkts”.

Salīdzinot ar laiku, kad darbību uzsāka šī LZA vadības komanda, LZA vairākas jomas ir sakārtotas, tomēr vēl daudz jādara. LZA ir jāatrod niša un īpašā funkcija, kas nosaka tās vietu un attaisno nodokļu maksātāju naudas izlietojumu. R. Karnīte ziņojuma nobeigumā izteica pateicību klātesošajiem par sadarbību. Baltijas Stratēģisko pētījumu centrs ir bijis ilggadīgs un vērtīgs LZA partneris. Laba sadarbība izveidojusies ar Daugavpils Universitāti, Vidzemes Augstskolu un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju.

Pēc akadēmiķes R. Karnītes ziņojuma, J. Urtāns ziņoja, ka atbalsta ieteikumus R. Karnītes ievēlēšanai par LZA HSZN nodaļas priekšsēdētāju ir iesnieguši akadēmiķis Saulvedis Cimermanis un LZA Goda loceklis Jānis Streičs. Pieteikumi no citiem kandidātiem uz LZA HSZN priekšsēdētāja vakanci nebija saņemti.

J. Urtāns aicināja apstiprināt balsu skaitīšanas komisiju. Balsu skaitīšanas komisijā tika apstiprināti: Baiba Rivža, Dace Markus, Ivars Ločmelis. Klātesošie tika lūgti aizklāti balsojot izteikt viedokli par LZA HSZN nodaļas priekšsēdētājas vakancei atkārtoti izvirzīto akadēmiķi R. Karnīti. Par LZA HSZN priekšsēdētāju ar balsu vairākumu ievēlēta akadēmiķe Raita Karnīte.

Sēdes turpinājumā O. Spārītis uzsvēra, ka “bezierunu uzticēšanās satur riskus un pozitīvo bilanci. Vērtējot R. Karnītes darbu, jūsu klātbūtne liecina par to, ka nodaļa ir vienota. Tiek īstenota interesanta programma. HSZN pirmā izstrādāja nodaļas nolikumu un tikai tad to izdarīja pārējās nodaļas. LZA darbs atdzīvojas. Pagājušā gada rudenī, kad tika apspriesta LZA Stratēģija (tās autore ir R. Karnīte), tad, kad to apspriedām LZA Senātā, akadēmiķe Maija Kūle vaicāja, vai LZA ir veiktspēja, lai šo Stratēģiju izpildītu. Tie kas intensīvi strādā var izdarīt to, ko ir nodomājuši. Akadēmijas misija ir sabiedrības izglītošana. LZA ir vienīgā Latvijas zinātnes kopuma pārstāve starptautiski un Latvijā”. O. Spārītis izteica cerību, ka komanda spēs strādāt atbilstoši laikmetam, pārstāvot Latvijas zinātnes ekselenci.

Sēdes nobeiguma daļā tika ziņots par LZA ikgadējā konkursa “Desmit gada zinātniskie sasniegumi Latvijā” 2015. gadā izvirzītajiem darbiem:

Dr. art. G. Zeltiņa ziņoja par monogrāfiju “Šekspīrs. Ar Baltijas akcentu”,

Dr. hab. art. S. Radzobe ziņoja par kolektīvo monogrāfiju “Latvijas jaunā režija”,

Dr. habil. arch. J. Krastiņš ziņoja par monogrāfiju “Liepāja: Jūgendstila arhitektūra”.

Sēdes noslēgumā akadēmiķe R. Karnīte pateicās visiem, kas bija iesūtījuši darbus LZA ikgadējam konkursam “Desmit gada zinātniskie sasniegumi Latvijā” 2015. gadā un aicināja to darīt arī tupmāk.

LZA HSZN priekšsēdētāja Raita Karnīte
LZA HSZN zinātniskās sekretāres p.i. Līva Griņeviča

Māksliniece Inguna Krolle-Irbe dāvina savu darbu Akadēmijai A.Edžiņas foto

2016. gada 24. martā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kārtībā bija trīs jautājumi:

LZA HSZN nolikuma grozījumi un to apstiprināšana (ziņo R. Karnīte),

Dr. art. Elitas Grosmanes ziņojums par Agneses Bergholdes monogrāfiju “Rīgas Doma viduslaiku arhitektūra un būvplastika eiropeisko analoģiju kontekstā”,

Ingunas Krolles – Irbes zīmējumu un akrila gleznu sērijas “FREKVENCES MODULĀCIJAS” izstādes atklāšana.

Sēdes sākumā tika izskatīts LZA HSZN Nolikums. Sēdes dalībnieki apsprieda R. Karnītes, J. Urtāna, O. Krastiņa, T. Koķes un klātesošo ieteikumus par nolikuma papildinājumiem un vienojās par izmaiņām. LZA HSZN nolikuma izmaiņas tika apstiprinātas atklātā balsojumā.

Sēdes turpinājumā Dr. art. Elita Grosmane ziņoja par Dr. Agneses Bergholdes monogrāfiju “Rīgas Doma viduslaiku arhitektūra un būvplastika eiropeisko analoģiju kontekstā”. Monogrāfija ir veidota uz Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūtā izstrādātas disertācijas pamata. E. Grosmane ir bijusi A. Bergholdes doktora darba vadītāja. Monogrāfijā A. Bergholdes galvenais uzdevums bija izpētīt būvplastiku tipoloģiskā un salīdzinošā nozīmē, un noskaidrot periodu, kad lielākā daļa no Rīgas Domā esošajiem paraugiem tikuši radīti. Līdz šim disertācijas tēma par Rīgas Domu un arhitektūru būvvēstures sakarā nav bijusi plaši analizēta. Monogrāfijā pirmo reizi plaši un detalizēti aplūkota Rīgas Doma bagātīgā 13. gs. būvplastika kā ansambļa koptēla neatņemama sastāvdaļa dievnama un klostera būvvēstures kontekstā.

Sēdes nobeigumā klātesošie piedalījās mākslinieces Ingunas Krolles – Irbes zīmējumu un akrila gleznu sērijas “FREKVENCES MODULĀCIJAS” atklāšanā. I. Krolle–Irbe par gleznu sēriju saka: “Zīmējumu sērijā vizualizēta skaņa, kā matērijas plūdums ar savu vienreizīgo raksturu – apstādināts laika skrējiens, lai ieskatītos frekvences modulētajā viļņojumā. Kompozīcijas rodas ārpus apziņas, ar lielu nepieciešamību tapt fiksētām. Skaņa ir tik pat netverama kā doma. Protams, ir iespēja to pierakstīt, tomēr, tās pati būtība ir gaisīga un,– jau vēsture. Skaņa veido mūsu sajūtu – harmoniju vai satraukumu”.

LZA HSZN zinātniskās sekretāres p.i. Līva Griņeviča