Akadēmiķis Andrejs Ērglis

Septiņas tēzes par zinātni Latvijā

Latvijas Zinātņu akadēmijai kā Latvijas zinātnes simbolam un virzītājai jāiesaistās Latvijas zinātnes attīstībā un pārmaiņās, līdz ar to attīstoties un mainoties pašai sadarbībā ar jau esošo un nākošo zinātnes realizētāju saimi.

1. TĒZE: modernās zinātnes pamatuzdevumi ir: a) veicināt zināšanu sabiedrības un b) zināšanu virzītas (uz zināšanām balstītas) ekonomikas izveidi. Ar to šobrīd saprotam sabiedrību, kur ekonomisko procesu virza informācija un zināšanas. Tās attīstību nosaka piekļuve informācijai un prasme to pārvaldīt, savlaicīga un pakāpeniska investīciju plūsmas pārorientēšana uz nemateriālām vērtībām – sabiedrības sociālo kapitālu, izprotot tā būtisko lomu ekonomisko procesu apritē. Zināšanu virzīta (uz zināšanām balstīta) ekonomika – ekonomiskā sistēma, kura galvenais attīstības un ražīguma faktors ir zināšanu un tehnoloģiju izmantošana inovatīvā veidā.

2. TĒZE: katrai civilizētai valstij ir jāuztur kaut neliela, bet sava zinātne. Protams, vajadzīgi profesionāli izglītoti, praktiski orientēti, varoši cilvēki, kurus ikdienā bieži dēvējam par zinātniekiem, kuriem jānodrošina Latvijas kā mūsdienīgas valsts funkcionēšana, laba rutīna, kuri ir lietpratēji savās nozarēs. Taču īstā zinātne ir kas vairāk – tā atklāj jaunas patiesības, tā izdibina pasauli, ļauj izprast likumības, kaut šaurā nozarē. Vai arī ļauj gūt praktisku labumu, izgudrot jaunus materiālus, ierīces, programmas, pārveidojot, atvieglojot. civilizējot dzīvi. Ja šīm inovatīvajām zinātnēm tiek sniegts valsts atbalsts, “sēklas nauda”, ja ir pašmāju uzņēmēji, kas izgudrojumus pārvērš reālos konkurētspējīgos produktos, tad tās spēj dot lielu peļņu, arī valstij. Savukārt humanitārās un sociālās zinātnes pētī sabiedrību, identificē un klasificē vispārcilvēciskās un nacionālās vērtības. Tās ir ciešāk saistītas ar kultūru, īpaši ar nacionālo kultūru, kas ir no liela svara mazajām tautām. Abu veidu zinātnes jebkurā valstī izglīto tautu, vajadzīgas vispārējā kultūras līmeņa, intelektuālās temperatūras uzturēšanā un celšanā, īpaši augstākās izglītības veidošanā. Un, beidzot, zinātne dod sabiedrībai kritisko domāšanu, dod sabiedrībai spriedumus, ne aizspriedumus, ir sabiedrības brieduma un profesionalitātes garants, ir savā ziņā demokrātijas un brīvdomības, kopā ar reliģiju, arī ētikas garants, vismaz tam tā būtu jābūt (J.Stradiņš, lekcija, 2013).

3. TĒZE: atsevišķās zinātņu jomās Latvija ir guvusi būtiskus sasniegumus, piemēram, medicīnā, farmācijā un materiālu zinātnē.

4. TĒZE: Latvijas zinātnei, lai aizietu no atsevišķu zinātnisko sasniegumu piemēru uzskaites uz modernu inovatīvu tautsaimniecībā nozīmīgu nozari trūkst: „galvas” regulēta zināšanu pārneses sistēma („nervi”) uz gala patērētāju – „orgānu” sekojošu identificētu problēmu dēļ: nepietiekams finansējums, tehnoloģiju attīstības un inovāciju infrastruktūras trūkums, pētniecības un inovāciju darbības organizatoriskā struktūra. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama šo procesu sintētiska reorganizācija valsts līmenī.

5. TĒZE: pirmie visaptverošas reorganizācijas un pilnveides soļi tiek realizēti: atbilstoši Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes (LPISP) dotajam uzdevumam, uzsākta Tehnoloģiju attīstības un inovāciju infrastruktūras klāsteru (TAIIC) priekšizpēte. TAIIC koncepcija: publiski, atvērtas pieejas infrastruktūras centri tehnoloģiju attīstībai un inovācijai (TAIIC) jārada viedās specializācijas virzienos, kā pamatu izmantojot Valsts nozīmes pētniecības centrus (VNPC), tos paplašinot un pārveidojot par nozares konsorcijiem tādā juridiskā formā, kas nodrošina efektīvu zinātnieku un komersantu sadarbību, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā investēto komersantu līdzekļu apjoma būtisku pieaugumu. TAIIC mērķis ir radīt augsta līmeņa pielietojamas zināšanas un zinātību, kas izmantojamas produktu, tehnoloģiju un inovācijas radīšanai uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. TAIIC uzdevumi ir veikt daudznozaru lietišķos pētījumus un sniegt zinātņietilpīgus pakalpojumus; komercializēt pētījumu rezultātus; veidot un adaptēt tehnoloģijas; veikt atbilstības analīzes.

6. TĒZE: nākošais solis ir augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju integrācija. Šīs integrācijas forma ir Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas platforma. Tā tiek veidota, lai uzlabotu izglītības, zinātnes un lietišķo pētījumu kapacitāti, tehnoloģiju attīstību un inovāciju, kā arī veicinātu to savstarpējo integrāciju. Šīs platformas mērķi: 1) inovācijas un pētniecības koordinācija valsts mērogā, 2) vienota ilgtspējīga infrastruktūras plānošana, 3) infrastruktūras kopīga izmantošana zinātnei un inovācijām, 4) komercializācijas, t.sk. ekonomisko ieguvumu vadības stratēģija.

7. TĒZE: uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidei kardināli nepieciešams ir ilgtermiņa pilnvērtīgas attīstības komplekss ar skaidri iezīmētu finanšu plūsmu. Tāda ir „Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas programma”. Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome un vadošo zinātnisko institūciju vadītāji ir vienojušies par sektorālas investīciju platformas izveidi Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas programmas sagatavošanai iesniegšanai Eiropas Investīciju bankai. Investīciju platforma ir speciālam mērķim veidots līgums vairāku projektu vai projektu grupas finansēšanai. Ir paredzētas trīs veidu investīciju platformas: 1) reģionālās investīciju platformas, kas apvieno reģionālus investīciju projektus, 2) sektorālas investīciju platformas, kas var apvienot projektus kādā noteiktā sektorā, 3) nacionālās investīciju platformas, kas var apvienot noteiktus investīciju projektus attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Eiropas struktūrfondu finansējuma (ESF) apgūšanas ietvaros 2014.-2020. (2022.) gadam būs nepieciešams nodrošināt līdzfinansējumu augstākās izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un veselības aprūpes infrastruktūrai 178,8 milj. EUR apmērā. Plānoto projektu realizācijai zinātniskajām institūcijām būs jāpiesaista kredītresursi. Papildus ESF tehnoloģiju attīstības un inovāciju infrastruktūras izveidei vēl nepieciešami līdz 400 milj. EUR. Iesaiste Junkera investīciju plānā veicinās Latvijas attīstības projektu ilgtspēju un sekmēs valsts ekonomisko izaugsmi.