Akadēmiķis Andrejs Krasņikovs

LZA attīstības koncepcija

LZA ir sabiedriska organizācija, kas apvieno Latvijas valsts augstākās kvalifikācijas intelektuālo un profesionālo potenciālu ar augstu prestižu sabiedrībā. Tajā pašā laikā liktenīga LZA transformācija no valsts aparāta sastāvdaļas par personāliju akadēmiju būtiski izmainīja tās lomu, reizē atbrīvojot valsts aparātu no nepieciešamības rūpēties par LZA attīstību, pastāvēšanu un tās finansēšanu. Vienlaikus valsts pārvalde atbrīvoja sevi no nepieciešamības ieklausīties LZA rekomendācijās, pieņemot politiskus un tautsaimnieciskus lēmumus. Šīs bēdīgās prakses sekas ir visiem zināmas – panīkusi tautsaimniecība, simtiem tūkstošu Latvijas valsts iedzīvotāju ir pametuši valsti. Zinātņu akadēmijas zinātniekiem ir piedāvāta izvēle, vai nu pārvērsties par intelektuāļu klubiņu (līdzīgu operas mākslas cienītāju klubam), vai arī ar savu aktivitāti atkarot zaudētās pozīcijas un ieņemt nozīmīgo lomu Latvijas valsts attīstības procesā. Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks LZA paaudžu maiņas procesa rezultātā.

Tāpēc ir svarīgi formulēt LZA vadības pašreizējos mērķus.

Politika

Ir jāpaaugstina LZA loma Latvijas valsts sabiedriskajā dzīvē un tās saimnieciskajā darbībā.

Lai to panāktu, ir jāveido zinātniski-rūpnieciskie un zinātniski-lauksaimnieciskie lobiji valsts struktūrās – Saeimā, tās komisijās, lielāko pilsētu pašvaldībās. LZA jāizveido iniciatīvā grupa, kura:

1) veiks pārrunas ar arodbiedrībām, rūpniecisko uzņēmumu asociācijām un lieliem uzņēmumiem (jārunā arī ar partijām);

2) deleģēs (virzīs) zinātniekus, gatavus aizstāvēt LZA intereses varas un aroda struktūrās. Šie zinātnieki var arī nebūt akadēmijas locekļi, tie var pārstāvēt augstskolas un zinātniskās institūcijas (svarīga to apzināšana, koordinēšana un kopīgo mērķu formulēšana);

3) jāpanāk izmaiņas likumdošanā, kuru rezultātā veidotos labvēlīgais nodokļu klimats uzņēmumiem, saistītiem ar zinātniski inovatīvas produkcijas izstrādi. Īpaši, ja šī produkcija tiek eksportēta ārpus Latvijas robežām, bet nodokļi tiek maksāti Latvijā.

Izglītība un informācija

Jāveic zinātnes (Latvijas un starptautiskās) sasniegumu propagandēšana sabiedrībā. Sabiedrībā jāveido sapratne par vienīgo iespēju veidot pārtikušu valsti, balstītu uz inovatīvām tehnoloģijām visās tautsaimniecības jomās, ieskaitot valsts pārvaldi. Jāveido LZA iniciatīvas grupa, kura varētu to organizēt un uzraudzīt. Jāslēdz līgumi ar valsts televīzijas kanāliem (vienu vai vairākiem) par regulāru zinātnisko raidījumu, diskusiju veidošanu un translēšanu. Zinātni popularizējošiem raidījumiem ir jābūt REGULĀRIEM, to mērķis ir:

1) pārliecināt sabiedrību par vienīgo sekmīgo valsts attīstības ceļu – balstītu uz zinātniskām inovācijām ražošanā;

2) pārliecināt Latvijas iedzīvotājus par to, ka vienīgi Latvijā var realizēties viņu veiksmes stāsts dzīvē un karjerā, un nav nekādas nepieciešamības pamest valsti;

3) pārliecināt Latvijas jauno paaudzi par nepieciešamību mācīties dabaszinātnes, parādīt tās nepieciešamību veiksmīgas karjeras veidošanā lielākajā daļā no tautsaimniecības nozarēm.

Panākt LZA dominējošo lomu IZM darbībā (var apspriest zinātnes ministrijas vai arī zinātnes un ekonomikas ministrijas veidošanu).

LZA ir jābūt lietas kursā, kādas programmas (to saturs) tiek pasniegtas skolās, arodskolās, koledžās un augstskolās. Jācenšas iespaidot to izstrādi atbilstoši uz zinātniskiem sasniegumiem balstītas valsts attīstības vajadzībām. Ir jāsadarbojas ar IZM, ir jāveic problēmu zinātniskā analīze (te arī ir vajadzīga iniciatīvas grupa). Kategoriskā formā jāpanāk, lai šauro grupu interešu rezultātā valstī netiktu sagatavoti speciālisti bez zināšanām dotās specialitātes pamatpriekšmetos (piemērs – Zolitūdes gadījums).

Mēs dzīvojam laikā, kad dabas piesārņojuma līmenis pasaulē ir sasniedzis savu kritisko robežu – ir sākušas klimata izmaiņas. Rezultātā strauji mainās uzskats, kādiem jābūt moderniem ražošanas procesiem. Eiropa strauji virzās uz bezatkritumu un bezizmešu ražošanas tehnoloģiju ieviešanu. LZA ir jāpiespiež valsts pārvalde, lai Latvijas izglītības iestādēs tiktu sagatavoti kadri šādu tehnoloģiju ieviešanai un ekspluatācijai.

Jāveido ciešas saites ar skolotāju profesionālo organizāciju. LZA ir jācīnās par skolotāju prestiža celšanu sabiedrībā un to atalgojuma palielināšanu. Pēc būtības ir jāpiedalās mācību programmu apspriedē ar mērķi nepieļaut situāciju, ka skola sagatavo skolēnus, kuri nav spējīgi iegūt Latvijas darba tirgum atbilstošus arodus. LZA ir jāpiedalās Latvijas skolu izvērtēšanā, vai to absolventi ir spējīgi iestāties augstskolās un tehnikumos (statistika) un jādod rekomendācijas, kā šo situāciju atrisināt.

Virzīt IZM valsts profesoru koncepciju un panākt tās pieņemšanu. Koncepcijas pamatā ir ideja par divu pakāpju profesora amata ieviešanu augstskolās. Šī brīža situāciju raksturo nievājoša attieksme no augstskolu administrācijām pret vadošiem profesoriem, tiem tiek samazināts atalgojums un atbrīvotā nauda tiek tērēta birokrātiska aparāta vajadzībām. Ar to daļēji tiek grauts profesoru prestižs sabiedrībā. Par attaisnojumu tiek minēts fakts, ka profesori pēc to zināšanām ir dažādi, un tas tā arī ir. Divu pakāpju profesūras ieviešana Latvijā daļēji atrisinātu šo situāciju. Pašlaik visi profesori valsts augstskolās tiktu pielīdzināti otrās pakāpes profesoram. Par pirmās pakāpes jeb valsts profesoru tiktu ievēlēts uz pieciem gadiem otrās pakāpes profesors ar izciliem zinātniskiem rādītājiem: publikāciju skaitu Scopus (Web of Science) datu bāzē, augstu Hirša indeksu, patentiem un to pārdotām licencēm un reālo, ieviesto tautsaimniecībā, inovāciju skaitu un iegūto no tā ekonomisko efektu. To ievēlētu speciāla LZA padome ar vadošo profesoru un nozares speciālistu līdzdalību. Valsts profesora alga būtu jānosaka IZM, un to nebūtu iespējams mainīt augstskolu administrācijai.

Ir reāli jāpanāk ārzemju augsta līmeņa profesoru piesaistīšana Latvijas valsts augstskolām, veidojot pie IZM speciālu līdzekļu fondu. Pie šiem līdzekļiem nedrīkst būt piekļuve augstskolu administrācijām, lai nepieļautu to nelietderīgu izmantošanu.

Tautsaimniecība

Šobrīd Latvijā ir izveidota oligarhiski birokrātiska valsts. Valstī ir izveidota pietiekami laba (ja var tā teikt) uzraudzības sistēma, vienlaikus pārspīlēti liels ierēdņu skaits (tas krietni pārsniedz nepieciešamo skaitu) padara to neefektīvu. Tajā paša laikā, lai sasniegtu pārticību, valstī ir intensīvāk jāpelna nauda, diemžēl neviens par to valstiski nav padomājis un arī nav spējīgs to izdarīt. Un būtu arī naivi to gaidīt no varas struktūrām, jo ierēdņi tajās tiek atlasīti pēc grupējumu interešu aizstāvības principa.

Ir jāformulē uz jaunām tehnoloģijām balstīta VALSTS rūpnieciskās attīstības koncepcija. To vajadzētu darīt LZA.

LZA jāveido nozaru grupas. Nozaru grupām jāizstrādā nozaru attīstības redzējums un jākļūst par katras nozares gala ekspertiem, bez kuru akcepta netiktu pieņemti valstiski lēmumi.

Panākt LZA pārstāvēšanu Ekonomikas ministrijā, Lauksaimniecības ministrijā, Satiksmes ministrijā. Pārstāvēšanu var panākt, deleģējot zinātniekus valsts struktūrās, kā arī iesaistot perspektīvākus ierēdņus LZA problēmu formulēšanas un risināšanas grupās.

Vienmēr formulēt LZA viedokli svarīgākajos jautājumos un obligāti atspoguļot šo viedokli medijos.

Formulēt lokālos zinātnes mērķus Latvijā. Parādīt, ka tikai zinātniska pieeja var dot nemainīgu pieaugumu tautsaimniecībā un labklājībā. Iepazīstināt ar to plašus sabiedrības slāņus (izmantojot mediju kanālus).

Izveidot tehnoloģiskās palīdzības struktūras Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Atbalstīt domu par nacionālo krājsabiedrību tīkla izveidi un nacionālo komerciālo banku attīstību (nopietni apspriest to LZA).

Zinātniski izanalizēt lielus saimnieciskus projektus un veikt LZA eksperta slēdzienu par to lietderību un realizācijas iespējām.

LZA iekšējā dzīve

Jābalstās uz gados jaunākiem akadēmijas locekļiem.

Iniciatīvas grupas veidot uz brīvprātīga pamata, lai izvairītos no situācijas, ka grupa ir pasīva.

Strādāt ar Latvijas eiroparlamentāriešiem ar mērķi izzināt ceļus un iespēju palielināt Latvijas zinātnes finansēšanu.

Veidot LZA nacionālo kontaktpunktu (paralēli esošajam pie IZM), lai palīdzētu Latvijas zinātniekiem iesaistīties starptautiskā zinātniskā kooperācijā.

Aktīvi slēgt starptautiskus sadarbības līgumus ar līdzīgām organizācijām ārzemēs un veicināt zinātnieku apmaiņu un iesaistīšanu starptautiskos projektos.