Akadēmiķis Tālavs Jundzis

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas nostādnēm starptautiskajā sadarbībā 2016-2020 ¹

Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Hartu un Statūtiem LZA pienākumos ietilpst Latvijas zinātnieku starptautisko kontaktu veidošana, sadarbība ar citām zinātņu akadēmijām, zinātniskām asociācijām, apvienībām, biedrībām un savienībām; starptautisko zinātnisko sakaru uzturēšana un Latvijas zinātnes pārstāvniecība starptautiskās zinātniskās organizācijās. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam starp LZA galvenajiem darbības virzieniem paredzēta: aktīva piedalīšanās zinātnes politikas veidošanā, starptautisko kontaktu veidošana un veicināšana, kā arī zinātnes popularizēšana. Šie uzdevumi cieši sasaucas ar LZA starptautisko darbību.

Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības stratēģija 2015.–2020. gadam, ko LZA Senāts apstiprinājis 2015. gada 15. septembrī, pamatojoties uz līdzšinējo veikumu, nosaka galvenos starptautiskās sadarbības virzienus stratēģijas darbības laikā. To vidū paredzot paplašināt starptautiskos kontaktus, lielāku vērību pievērst starptautisko ieteikumu īstenošanai Latvijas zinātnē, plašāk iesaistīt zinātniekus starptautiskajās programmās un ekspertīzēs, veicināt Latvijas zinātnes eksportspēju un rūpēties par Latvijas nacionālā intelektuālā īpašuma aizsardzību.

Ņemot vērā Latvijas Zinātņu akadēmijas darbību regulējošos tiesību aktus un stratēģiskās pamatnostādnes, nākamajiem četriem gadiem būtu izvirzāmi šādi galvenie uzdevumi starptautiskajā sadarbībā:

– aktīvi līdzdarboties starptautiskajās organizācijās zinātnes politikas veidošanā, galvenokārt Eiropas mērogā – Eiropas Zinātņu akadēmiju federācijā (ALLEA) – kas apvieno spēkus darbā pie zinātnes politikas analīzes, dabaszinātņu izplatības uzlabošanas, ētikas kodeksa veidošanas, intelektuālā īpašuma aizsardzības un citiem jautājumiem;

– iesaistīties jaunajā Eiropas Komisijas zinātnisko konsultāciju/ieteikumu sistēmas (scientific advice mechanism, SAM) darbā, kas nodrošinās neatkarīgu zinātnisku viedokli Komisijai politikas veidošanas procesā, līdzdarbojoties aktivitātēs, kur pilnvaras uzticētas Eiropas Akadēmiju konsorcijam (ALLEA, EASAC, Academia Europeae, Euro-CASE, FEAM);

– iesaistīt LZA locekļus vai LZA izvēlētus ekspertus starptautisko organizāciju darba grupās, risinot nevien Eiropas mēroga, bet arī globālus jautājumu;

– efektivizēt LZA pienākumu operatīvi konsultēt Saeimas deputātus un valdību zinātnes politikas starptautisko nostādņu jautājumos, kā arī nostiprināt dialogu starp zinātni un dažādām sabiedrības interešu grupām, jēgpilni izmantojot akadēmiju organizāciju (piem., EASAC, ALLEA, IAP) ekspertu grupu izstrādātos pārskatus/ziņojumus par tām problēmām un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras mūsdienu uz zināšanām balstītā sabiedrība;

– pilnveidot sadarbību ar citu valstu zinātņu akadēmijām un turpināt LZA divpusējās zinātniskās sadarbības līgumu ietvaros Latvijas zinātnieku īstermiņa mobilitātes vizīšu un ārvalstu zinātnieku uzņemšanas programmas, piešķirot prioritāti kopīgu projektu izstrādāšanai. Ieinteresēt Latvijas zinātniekus izmantot divpusējos līgumos paredzētās iespējas starptautiskajām apmaiņas vizītēm;

– īpašu nozīmi piešķirt sadarbības uzturēšanai un attīstīšanai ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām (informācijas apmaiņa, koordinācija un viedokļu saskaņošana, pilnvarojumi pārstāvniecībai starptautiskā mēroga pasākumos), regulāri rīkot un piedalīties Baltijas intelektuālās sadarbības konferencēs, pievēršot tām lielāku sabiedrības un politiķu uzmanību;

– aktīvāk plānot starptautisku zinātnisku sēžu u.tml., tostarp to starptautisko organizāciju, kurās LZA ir dalībniece, sanāksmju sagatavošanu un noturēšanu LZA, tādējādi spodrinot ne vien Akadēmijas starptautisko, bet arī nacionālā līmeņa atpazīstamību;

– paturēt LZA pirmtiesības Pasaules latviešu zinātnieku kongresu (PLZK) rīkošanā un veikt priekšdarbus nākamā – ceturtā šāda lielkongresa sasaukšanai. Sadarbībā ar Latvijas universitātēm, augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, Izglītības un zinātnes ministriju, Zinātnieku savienību un Jauno zinātnieku apvienību sasaukt PLZK 2018. gada jūnijā;

– pilnveidot iesākto sadarbību ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību, aktivizējot Konsultatīvās padomes latviešu trimdas jautājumos, kura darbojas pie LZA, darbību, rīkojot kopīgas konferences un izstādes;

– aktivizēt LZA Senāta un tā locekļu iesaisti starptautiskās sadarbības jautājumu risināšanā: aicināt Senāta locekļus uzņemties atbildību par to vai citu starptautiskās sadarbības sektoru vai institūciju, kļūstot par LZA attiecīgu kontaktpersonu vai ekspertu; starptautiskās sadarbības jautājumus regulāri iekļaut Senāta darba kārtībā;

– palielināt izdevuma “LZA Vēstis” A un B daļas lomu starptautiskajā apritē, paplašinot starptautiski nozīmīgas publikācijas un aktivizējot ārzemju zinātnieku darbību redkolēģijā, panākt izdevuma iekļaušanu prestižās starptautiskajās datu bāzēs;

– starptautisko sakaru jomā stiprināt kontaktus ar Saeimas attiecīgajām komisijām, Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu ministriju, ārvalstu vēstniecībām Latvijā un Latvijas universitāšu, augstskolu ārējo sakaru institūcijām, kā arī Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā.

¹ Nostādnes izstrādātas sadarbībā ar LZA prezidenta padomnieci starptautiskajos sakaros Dr.geogr. Anitu Dravenieci