Pieliec prātu, aiztaupi spēku (Latviešu sakāmvārds)

Baiba Rivža,
Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas valdes priekšsēdētāja

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) dibināšanas 20 gadi 3. februārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā tika atzīmēti ar Jubilejas kopsapulci, gan atskatoties vēsturē – LAPA izveidošanu un pārstāvniecību Augstākās izglītības padomē (AIP) rosināja Augstskolu likums (AL); gan pasniedzot Gada atzinības balvu Liepājas Universitātes ilggadējajai profesorei, emeritētajai zinātniecei Dainai Lieģeniecei; gan izvēršot diskusiju par profesūras attīstību – kā saistībā ar valsts noteikto juridisko un finanšu ietvaru, tā ar profesora profesionālajām un personiskajām kvalitātēm. Mans īpašais paldies gandrīz pustūkstotim asociācijas biedru, LAPA pirmajam valdes priekšsēdētājam un pašreizējam vietniekam LU profesoram Jurim Krūmiņam un sekretārei Klementinai Novikai.

Iekšējā un ārējā aktivitāte

LAPA darbības gadi rāda, ka akadēmiskā personāla augstākā sastāva – profesūras – organizācija ir aktīvi darbojusies gan augstskolu un zinātnisko institūciju iekšējā vidē, piedāvājot un izvērtējot dažādas katra laika studiju novitātes (piemēram, diskusijas “3+2 = ?”, Boloņas process un studiju kvalitāte), gan izcēlusies ar sabiedrisko aktivitāti un iesaistījusies jautājumu risināšanā plašākā kontekstā, tajā skaitā valstiski svarīgu dokumentu izstrādē un apspriešanā (piemēram, NAP, Latvija 2030, Valsts budžeta dotācijas AI un zinātnei, Eiropas struktūrfondu plānojums 2014.–2020. gadam), piedalījusies 860 studiju programmu 28 studiju virzienos izvērtēšanā projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi to kvalitātes pilnveidei” ietvaros un tam veltītas monogrāfijas izveidošanā. LAPA ir pārstāvniecība ne tikai AIP, bet arī Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijā (VZKK) ar iespēju Latvijas mērogā sekot līdzi promocijas darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

Pozitīvajām tendencēm jālīdzsvaro negatīvās

Kā zināms, doktorantūra ir profesūras bāze un nozīmīgākais akadēmiskā personāla izaugsmes resurss. Augstākais VZKK akceptēto promocijas darbu skaits ir bijis 2013. gadā – 314, bet 2015. gadā tie ir 276 darbi (2006. gadā – tikai 82 darbi). Izaugsme neapšaubāmi ir saistāma ar ES struktūrfondu atbalstu doktorantūrai doktorantu stipendiju veidā, kas diemžēl šobrīd vairs neturpinās. Pastāv ESF atbalsta programma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” – pēcdoktorantūras granti ir ļoti svarīgi, jo jaunie zinātnieki saskaras ar tādām tipiskām Latvijas augstākās izglītības un zinātnes problēmām kā darbu nepilnā laikā un zemu atalgojumu. Būtiski nepieciešams ir atbalsts doktorantūrā studējošajiem, iesaistot tos praktiskos projektos un zinātniskos pētījumos, īpaši eksakto zinātņu (tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) studiju virzienos.

Vēl viens aspekts – iedzīvotāju dabiskais pieaugums (Latvijā pēc 2014. gada datiem uz 1000 iedzīvotājiem tas ir mīnusos, bet ES 28 valstīs vidēji tomēr ar plusa zīmi) un studentu skaits vispār, kas var atsaukties arī uz doktorantūru. Laika posmā 2008.–2023. gads katrā vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem iedzīvotāju kritums ir ļoti straujš, tad gadus desmit tas prognozēts kā gandrīz nemainīgs vai ar nelielu pieaugumu, līdz klāt nākamā straujā lejupslīde un 2050. gadā šo vecuma grupu iedzīvotāju daudzums ir samazinājies vismaz trīskārtīgi vai pat četrkārtīgi salīdzinājumā ar 1996. gadu. (Skat. tabulu 1 un 2.) Bet, kā mēdz teikt, no nākotnes ir grūti izvairīties un tāpēc tai ir jāgatavojas.

Kļuvis mazāks studējošo skaits uz vienu pamatdarbā strādājošo profesoru (lai gan dažādās augstskolās tas ir atšķirīgs un juridisko personu dibinātās izglītības institūcijās joprojām liels), turklāt šī pozitīvā proporcija izveidojusies, par laimi, ne tikai uz pēdējā laikā samazinājušos studentu daudzuma rēķina, bet arī tāpēc, ka profesoru un asociēto profesoru skaits un īpatsvars Latvijas augstskolās kopš krīzes ir palielinājies. (Skat. tabulu 3 un 4.)

Augsts vērtējums un – nosaukums uz mūžu?

Kā kopsapulces atklāšanā uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, AL likuma grozījumiem saistībā ar profesūras tālāko pilnveidi, profesora un asociētā profesora amata pretendenta zinātniskās un akadēmiskās kvalifikācijas novērtēšanas kārtību un profesora statusa regulējumu šobrīd Saeimā ir saņemti gandrīz simts priekšlikumi, tajā skaitā no LAPA un LZA. LAPA kopā ar LZA un AIP precizēja IZM sagatavotos kritērijus, iebilstot pret to, ka nav ņemta vērā nozaru specifika, proti mākslas augstskolās zinātniskā kvalifikācija būtu aizstājama ar mākslinieciskās jaunrades kritēriju; kā arī būtu jāņem vērā humanitāro zinātņu specifika starptautiski citējamo publikāciju (Scopus) nodrošinājumā. Vispār līdzās Scopus datu bāzei ir jāietver arī citas nozaru atzītās un ieteiktās datu bāzes. Tāpat prasība par 3 starptautisku ekspertu vērtējumu nav samērīga un atbilstoša augstākās izglītības finansējumam; turklāt pretendenta starptautisko vērtējumu, tajā skaitā svešvalodu zināšanu jomā, dod starptautiskās publikācijas un iesaiste starptautiskos projektos. Tālab arī kritēriji jāpapildina ar nolasītiem referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs. Jaunajiem noteikumiem ir arī jāparedz pārejas periods, lai prasības pretendentiem būtu zināmas laikus.

Īpaši izcelšu LZA un LAPA priekšlikumu AL grozījumiem 28. panta (2’) par profesora statusa regulējumu – ar personu, kas vienā un tajā pašā augstskolā vēlētā profesora amatā nostrādājusi vismaz divus ievēlēšanas termiņus, beidzoties kārtējam ievēlēšanas termiņam profesora akadēmiskajā amatā, rektors ar senāta akceptu var slēgt darba līgumu uz nenoteiktu laiku bez atklāta konkursa izsludināšanas uz atbilstošo vakanto profesora amata vietu; un – profesora nosaukums vismaz divus termiņus ievēlētajiem profesoriem saglabājas uz mūžu.

Diskusijā par šiem jautājumiem IZM Augstākās izglītības un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa pievienojās tam, ka šiem akadēmiskās kvalifikācijas novērtēšanas noteikumiem ir jābūt tiešām kvalitatīvi izstrādātiem un daudzie priekšlikumi to sekmēs. Attiecībā uz resursu piesaisti no struktūrfondiem akadēmiskā personāla attīstībai tika minēti 34 miljoni.

Padomdevējs ar portatīvo datoru padusē

AIP priekšēdētājs Jānis Vētra uzsvēra akadēmiskās autonomijas nozīmi arī personāla atlasē, jo nav vienas “zelta olekts”, bet ir arī pašas augstskolas vajadzības, paša profesora intereses. Dažkārt ir sajūta, ka profesors ir darba zirgs, kam viss jāvelk, un tad nelīdzēs tas, ka esi ar “ārvalstu sukām izsukāts”, jo ir jāstrādā Latvijas realitātē, proti, personāla vērtēšanas un atlases kritēriji nevar to apiet un būt vienpusīgi. Vienlaikus profesoram jābūt taisnīgam, apveltītam ar drosmi, bez kuras nav iespējams īstenot jaunas idejas, kā arī uz sadarbību orientētam un harizmātiskam, lai uzrunātu sabiedrību un lai tā ieklausītos piedāvātajās idejās.

LZA viceprezidents Tālavs Jundzis akcentēja konkurenci, kas nodrošina kvalitāti – diemžēl Latvijā reti ir konkurss uz akadēmiskā personāla vakancēm. Tas saistīts arī ar finansējumu akadēmiskā un zinātniskā procesa nodrošināšanai un atalgojumu, kas ir viens no priekšnoteikumiem kvalitātes prasību uzturēšanai.

LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete formulēja nemainīgo profesora kodolu – metodiski pareizi dot labāko un iedvesmot ar savas personības spēku. Anekdotiskais tipāžs – dzīvo savā pasaulē un, galvu nepacēlis no nodzeltējušiem pierakstiem, lasa lekciju – vairs nav iespējams. Šādi stereotipi ir jākliedē ar atvērtību sabiedrībai, vēl vairāk jārāda, ka arī Latvijā ir gudra un mūsdienīga profesūra. Taču tās attīstība ir jāplāno, tajā nedrīkst būt gadījuma cilvēku, tāpēc pastiprināti jāpievērš uzmanība pēctecībai, laikus jāatbalsta studenti, doktoranti, kas ieņems tagadējo profesoru vietas.

Latvijas Studentu apvienības prezidente Ilva Grigorjeva pauda priekšstatu par jēdzienu – studentu centrēta izglītība: tā ir vienlaikus brīva un cieņpilna studentu un mācībspēku komunikācija, sadarbība un savstarpēja mācīšanās, turklāt ar aizrautību. LLU prodekāne zinātnes un ārvalstu studiju jautājumos Dina Popluga pārstāvēja jauno zinātnieku un docētāju vīziju, lietojot tādus atslēgas jēdzienus kā – modernais cilvēks digitālajā laikmetā un digitālā paaudze, attiecinot to ne vien uz studentiem, bet arī mācībspēkiem. Šodien jau pirmā asociācija par profesoru ir – ar portatīvo datoru padusē! To prasa viņa ārējais tēls un kompetences. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Vilnis Rantiņš izcēla profesora kā galvenā padomdevēja lomu – dažādās sabiedrības norisēs, arī ražotājiem, kas reāli jau notiek. Kas gan būtu Latvija bez sava lielā prāta spēka – profesūras?!

3. tabula

Studējošo un pamatdarbā strādājošo profesoru proporcija Latvijā

4. tabula