22.janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā katrs savu autogrāfu uz trim vienlīdzīga satura līgumiem lika LZA prezidents Ojārs Spārītis, L’ORÉAL Baltic ģenerāldirektors Johans Bergs un izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile (UNESCO Latvijas Nacionālā komisija), apliecinot, ka jau divpadsmito reizi trīs gudras un šarmantas Latvijas zinātnieces – viena zinātņu doktore vecumā līdz 40 gadiem un divas doktorantes, jaunākas par 33 gadiem, veselu gadu saņems ievērojamu stipendiju savam zinātniskajam darbam un izaugsmei.

Skaista privilēģija vienīgajai no Baltijas valstīm, par ko jāpateicas eksprezidentei, LZA akadēmiķei un pastāvīgajai stipendijas goda patronesei Vairai Vīķei–Freibergai, kura vairāk kā jebkurš cits izprot, ko nozīmē būt sievietei zinātniece, vienlaikus arī sievai un mātei, jo gandrīz katru reizi, kad stipendiju pasniegšanas ceremonijā iepriekšējā gada stipendiātes stāsta par gadā paveikto, zinātnieču kopējam bērnu pulciņam var piepulcināt vēl kādu.

L’ORÉAL tradicionāli atbalsta zinātnieces, kuras veic pētījumus dzīvības zinātnēs un materiālzinātnēs. Ojārs Spārītis varēja palepoties ar to, ka viena no jauno zinātnieču stipendiātēm Līga Grīnberga pēdējās LZA locekļu vēlēšanās kļuvusi par korespondētājlocekli – ļoti liela atzinība joprojām gados vēl jaunajai zinātniecei.

Mārīte Seile minēja trīs iemeslus, kādēļ šīs stipendijas ir tik svarīgas. Pirmais – jāizmanto katra iespēja stāstīt par sasniegumiem Latvijas zinātnē Šis pasākums, kuru plaši atspoguļo masu informācijas līdzekļi, lieliski kalpo šim mērķim. Otrais – sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Pasaulē plaši pazīstamā firma L’ORÉAL savu kosmētikas preču klāstu gan nepapildinās ar Latvijas zinātnieču izstrādnēm, bet tas ir piemērs, kā ražotājiem novērtēt un atbalstīt zinātni kopumā. Treškārt – sievietes zinātnieces kā piemērs vīriešiem. Latvijā proporcionāli ir vislielākais sieviešu zinātnieču skaits Eiropas Savienībā – ap 56 %, starp doktora grādu ieguvējiem pat pirmā vieta – 60 %. Tas ir paraugs daudzām pasaules valstīm. Apsveicama ir stipendiāšu viesošanās skolās, turklāt ne tikai lielpilsētās, bet arī laukos, lai pastāstītu par savu darbu un iedrošinātu jauniešus ievēlēties ceļu zinātnē.

Novēlējums žūrijai, turpmāk vērtējot iesniegtos darbus – lai katra stipendiāte būtu radošs cilvēks, cilvēks, kas dod kaut ko būtisku sabiedrībai, jo visu UNESCO programmu kopīgais mērķis ir – lai sabiedrība veidotos labāka, radošāka.

Z. Kipere