2016. gada 27. janvārī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika sabiedriskās darbinieces Mirdzas Burgmeisteres (1922 – 1989) esperanto valodā sastādītās grāmatas “Rainis, Aspazija kaj esperanto“ (Rainis, Aspazija un esperanto) atvēršanas svētki. Grāmata izdota 2015. gada nogalē, atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu. Tās sastādītāja M. Burgmeistere vairākus gadus gan Latvijas arhīvos un muzejos, gan ārzemēs meklēja un apkopoja informāciju par latviešu dzejnieku Raiņa un Aspazijas saistību ar starptautisko valodu esperanto.

Pieredzējušais esperantists Āris Smildziņš lasa dzejoli no jaunās grāmatas.
Fotogrāfs – Jānis Brencis.

Lai gan abi dzejnieki nebija esperantisti, viņu un esperantistu ceļi nereti krustojušies, jo vairākkārt ir lūgta atļauja tulkot viņu darbus esperanto valodā. Gan Raiņa, gan Aspazijas literārā darbība ar viņu dzejoļu atdzejojumiem esperanto valodā popularizēta ārzemēs jau starpkaru laikā. Bet 1933. gadā esperanto valodā iznāca Raiņa luga “Mīla stiprāka par nāvi“, kuru tulkoja jūrmalnieks Ints Čače. Rainis sarakstījās ar bulgāru esperantistu, tulkotāju Ivanu Krestanovu (1890 – 1966), kas sarakstījis 1919. gadā Bernē izdoto brošūru “ El la Proksima Oriento” (No Tuvajiem Austrumiem). Tajā ievietotas esejas par Ukrainu, Lietuvu, Latviju, Baltkrieviju, Somiju, Tatarstānu, Gruziju. Interesanti, ka esejā par Latviju pieminēti tādi dižgari kā Stenders, Dinsbergs, Hūgenbergers, Merķelis, K. Valdemārs, Pumpurs, kā arī pirmo reizi esperanto valodā rodami fakti par Aspaziju un Raini. Ivans Krestanovs savu brošūru atsūtīja Rainim un lūdza to izplatīt tālāk. No Raiņa un Krestanova sarakstes uzzinām, ka latviešu dzejnieks nedaudz ir interesējies par esperanto valodu, kuru viņš uzskata par visaristokrātiskāko mākslīgo valodu. Lai gan Rainis esperanto valodu nepārvaldīja, viņš uzskatīja, ka tā būtu jāmāca visās skolās.

Esperanto valodā atdzejoti arī Aspazijas dzejoļi. Viens no atdzejotājiem, Nikolajs Ķurzēns savus pirmos dzejoļus latviešu valodā uzticēja Aspazijai un saņēma atzinīgu vērtējumu. Esperantists N. Ķurzēns sarakstījās ar Aspaziju un viņi ir arī satikušies. Bez tam gan Aspazijas, gan Raiņa dzeju atdzejojuši esperantisti: dzejniece, triju starptautisku esperanto literatūras konkursu laureāte Elvīra Lippe (1905 – 1989), starptautiska esperanto literatūras konkursa laureāts Arturs Kubulnieks u. c. Bez tam grāmatā atrodami Raiņa lugas “Indulis un Ārija” fragmenti, kā arī aforismi. Lai gan teksti ir vienīgi esperanto valodā, tostarp abu dzejnieku biogrāfijas, kuru autores ir literatūrzinātnieces Gundega Grīnuma (par Raini) un Saulcerīte Viese (par Aspaziju), literārie darbi ir gan oriģinālvalodā, gan esperanto valodā. Grāmatas vāku rotā medaļu mākslinieka Jāņa Strupuļa Rainim un Aspazijai veltītās medaļas. Mākslinieks J. Strupulis bija personīgi pazīstams ar grāmatas sastādītāju M. Burgmeisteri un viņa veidotās medaļas esperantisti aizveduši saviem draugiem dažādās pasaules valstīs.

Noslēdzot Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu, lasītājiem nodota savdabīga grāmata, kas, iespējams, iepazīstinās ar dzejniekiem ne tik daudz Latvijas kā ārzemju interesentus. Latvijas esperantisti grāmatu dāvinās draugiem dažādās pasaules valstīs. Interesanti, ka grāmata savu lasītāju gaidīja vairāk kā 25 gadus. Mirdza Burgmeistere to bija sagatavojusi izdošanai izdevniecībā “Liesma“ jau 1989. gadā, bet laikā, kad Latvijā norisa straujas pārmaiņas, to neizdevās iespiest nedz valsts izdevniecībā, nedz kādā privātā uzņēmumā. No trim sagatavotajiem manuskriptu eksemplāriem ir izdevies atrast tikai vienu, kas pēc sastādītājas aiziešanas mūžībā tika nodots pazīstamajai zinātņu vēsturniecei, Rīgas Tehniskās universitātes asociētajai profesorei Alīda Zigmundei. Viņa organizētāja grāmatas izdošanu, nododot manuskriptu pavairošanai biedrībai “Aleksandra Pelēča lasītava” tādu, kāds tās bija iecerēts 1989. gadā.

Grāmatas atvēršanas svētkos RTU asociētā profesore Alīda Zigmunde iepazīstināja interesentus ar grāmatas tapšanu, kā arī tās saturu. Pateicoties viņai, varam iepazīt Raini un Aspaziju nedaudz citā aspektā. Jāpiebilst, ka A. Zigmunde gan sagatavoja M. Burgmeisteres pēcnāves izdevumu, gan palīdzēja segt izdevumus tās iespiešanai.

Ivans Griņevičs.