Rīt, 26. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) rudens pilnsapulces laikā tiks pasniegta  LZA Lielā medaļa - akadēmijas augstākais apbalvojums, ko katru gadu piešķir par izciliem radošiem sasniegumiem. Šogad tās laureāti ir LZA akadēmiķis, Daugavpils Universitātes (DU) rektors profesors Dr.biol. Arvīds Barševskis un LZA akadēmiķis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (CFI) direktors Dr.habil.phys. Andris Šternbergs.

Akadēmiķis Dr.biol. Arvīds Barševskis sevi pierādījis kā pasaulē atzīts zinātnieks. Viņa zinātniskais darbs veltīts adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas Latvijas un pasaules faunas, taksonomijas un izplatības izpētei.

Galvenā uzmanība pievērsta skrejvaboļu ģints Notiophilus izpētei. A. Barševskis aprakstījis 34 jaunas sugas no Latvijas, Ķīnas, Krievijas Tālajiem Austrumiem, Filipīnām u.c., tās iegājušas zinātniskajā apritē un pasaules sugu sarakstos. Pirmo reizi publicēta ģints Notiophilus  pasaules faunas sugu bioģeogrāfija, precizētas ziņas par vairāku šīs ģints sugu izplatību. A. Barševskis ir atrisinājis vairākus strīdīgus taksonomiskus jautājumus par dažādu pasaules reģionu faunu, tostarp sugu diagnostikas ziņā vienu no komplicētākajiem reģioniem - Austrumāziju. Izmantotas gan lauku pētījumu metodes, organizējot vairāk nekā 20 ārvalstu ekspedīcijas uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem, Tadžikistānu, Azerbaidžānu, Irānu, Turciju, Madeiras salu, Dienvidspānijas kalniem, Kolas pussalu, gan veicot laboratorijas pētījumus, pielietojot modernas mikroskopijas metodes (konfokālā lāzerskenējošā mikroskopija, digitālā stereomikroskopija), gan DNS izdalīšanu un analīzi. Pirmo reizi šīs ģints sugām DNS izdalīšana veikta no sausa kolekciju materiāla un DNS pētījumi pielietoti kompleksā ar morfoloģiskajiem pētījumiem.

Publicēto darbu rezultāti balstīti uz 60 muzeju kolekciju datu izpēti un apstrādi. Apstrādātajos kolekciju materiālos autors ir konstatējis jaunas sugas (Ziemeļāfrika un Ziemeļamerika). Īpaša uzmanība veltīta ģinšu Notiophilus un Loricela ķīnas faunas izpētei, par kuru līdz A.Barševska pētījumiem bija ļoti nepilnīga informācija. Autors izstrādājis oriģinālu ģints Notiophilus Ķīnas faunas sugu noteikšanas tabulu. Šāda apjoma pētījums par ģints Notiophilus faunas, taksonomijas un izplatības jautājumiem līdz šim pasaulē nav veikts.

A. Barševskis par Latvijas adefāgo vaboļu apakškārtu ir publicējis divas monogrāfijas, kurās apkopoti Latvijas adefāgo vaboļu faunas pētījumu rezultāti, kas publicēti vairāk nekā 200 rakstos. Monogrāfijās iekļautas autora izstrādātas oriģinālas sugu noteikšanas tabulas. Otrajā monogrāfijā „Latvijas airvaboles" apkopotas ziņas par 144 Latvijā konstatētajām adefāgajām ūdensvaboļu sugām.

A. Barševskis publicējis vairāk nekā 200 zinātniskus rakstus, tostarp četras monogrāfijas, izveidojis un vada divus starptautiskās datu bāzēs iekļautus žurnālus - Baltic Journal of Coleopterology un Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis un darbojas 5 starptautisku žurnālu redkolēģijās citās valstīs. A. Barševskis organizējis 6 Starptautiskās konferences „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības problēmas Baltijas reģionā", 4 Baltijas koleopterologu simpozijus un 15. Eiropas karabidologu sanāksmi Daugavpilī.

Kā DU rektors (kopš 2007. gada) Arvīds Barševskis  par prioritāti ir izvirzījis zinātnes attīstību, modernizējot pētniecisko bāzi un attīstot cilvēkresursu kapacitāti.

Akadēmiķis Dr.habil.phys. Andris Šternbergs ir viens no pazīstamākajiem fiziķiem, kas nodarbojas ar jaunu funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju pētniecības  attīstīšanas sekmēšanu un ir atzīts speciālists cietvielu fizikā un materiālu pētniecībā vispār. Savu zinātnisko darbību viņš uzsāka, pētot radiācijas defektus segnetoelektriskajos materiālos un caurspīdīgo segnetokeramiku. Pašreiz viņa galvenās zinātniskās intereses ir saistītas ar funkcionālo materiālu un nanotehnoloģijas problēmu risināšanu, to pielietojumu iespējām produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā, tehnoloģiju pārnesei un uzņēmumu piesaistei pētniecībai un otrādi, kā arī ar radiācijas izturības materiālu pētījumiem un izstrādi Starptautiskā Kodoltermiskās sintēzes eksperimentālā reaktora (ITER) vajadzībām.

Kopš 1999. gada A. Šternbergs ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors. CFI ir viens no lielākajiem un ārvalstu ekspertu augstāk novērtētākajiem un, iespējams, arī viens no atpazīstamākajiem Latvijas pētniecības institūtiem materiālzinātņu jomā. A. Šternbergs ir daudz paveicis, apvienojot dažādu Rīgas zinātnisko iestāžu darbu kopēju mērķu sasniegšanai. Kopš 2005. gadu viņš ir vadījis Valsts pētījumu programmu materiālzinātnē un turpina darīt arī pašreiz. Valsts pētījumu programmas izpildē no 5 universitātēm un 10 institūtiem iesaistīto dalībnieku skaits kopā pārsniedz 250, aptverot vairāk nekā 150 zinātniekus un 100 studentus. Viņa vadībā tiek izpildīts valsts nozīmes pētniecības centra projekts, tajā apvienojot zinātnieku grupas no LU un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), kā arī no LU CFI, LU Fizikas, LU Polimēru mehānikas un RTU Neorganiskās ķīmijas institūta. A. Šternbergs ir arī programmas Apvārsnis 2020 (Spreading Excellence and Widening Participation Call: WIDESPREAD 1-2014: Teaming) vienīgā no Latvijas uzvarējušā projekta CAMART² vadītājs.

Andra Šternberga aktivitātes ir saistītas arī ar starptautisko sadarbību. Viņš ir bijušās starptautiskās EURATOM programmas Latvijas Asociācijas EURATOM-Latvijas Universitāte un tagadējā Eiropas konsorcija kodolsintēzes enerģētikas attīstībai EUROfusion Latvijas organizācijas „EUROfusion" vadītājs, kā arī ir Latvijas pārstāvis vairākās EUROfusion komisijās. Darbojoties kā Latvijas pārstāvis COST Tehniskajā komitejā fizikā un ERANET MATERA projektā, A. Šternbergs ir daudz paveicis, lai Latvijas zinātnieku grupas arvien vairāk iesaistītos starptautiskos projektos.

A. Šternbergs ir vairāk nekā 230 zinātnisku rakstu autors un 10 bakalauru, maģistru un doktora darbu vadītājs, kā arī vairāk nekā 10 starptautisko žurnālu redaktors un 30 konferenču organizācijas un programmas komiteju loceklis.

 Papildu informācija:

A.Barševskis (Daugavpils Universitāte) 

A. Šternbergs (LU Cietvielu fizikas institūts)