21. oktobrī ar CFI vadošas pētnieces Dr.phys. Līgas Grīnbergas ziņojumu “Par pētījumiem ūdeņraža uzglabāšanā un iegūšanā” sākās nodaļas locekļu iepazīstināšana ar jaunajiem LZA locekļu kandidātiem. Labus vārdus par Līgas pētījumiem un darbību zinātnes popularizēšanā Latvijā teica akad. Andris Šternbergs, akad. Andrejs Siliņš un akad. Andris Krūmiņš. Ārzemju locekļa kandidatūru Tarmo Soomeri raksturoja LZA prezidents Ojārs Spārītis un akad. Andrejs Siliņš. Tarmo Soomere ir Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Tallinas Tehniskās universitātes Kibernētikas institūta Viļņu inženierijas laboratorijas vadītājs, Academia Europaea loceklis un Baltijas Asamblejas balvas zinātnē laureāts. Šo balvu viņš saņēma par izciliem sasniegumiem jūras zinātnē, sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas zinātniekiem. Akad. Juris Purāns un akad. Andris Šternbergs raksturoja otrā ārzemju locekļa, izcila itāļu fiziķa Antonio Blankoni kandidatūru un viņa sadarbību ar LU CFI. Antonio Blankoni ir Romas Starptautiskā materiālzinātnes Centra direktors, Romas Sapienza Universitātes profesors, Eiropas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis un LU CFI Starptautiskās konsultatīvās Padomes loceklis.

Sakarā ar FTZN nolikuma apspriešanu FTZN priekšsēdētājs akad. Juris Jansons informēja, ka ir saņemti daži priekšlikumi nolikuma projekta uzlabošanai un ierosināja priekšlikumu apstrādāšanai izveidot darba grupu. Nodaļas locekļi vienbalsīgi nolēma izveidot darba grupu J.Ekmaņa, A Krūmiņa un A Siliņa sastāvā.

28. oktobrī FTZN sēdes dalībnieki iepazinās ar īsteno locekļu kandidātiem. LZA kor.loc., Dr.sc.ing. Andrejs Krasņikovs  referātā “Kompozītie materiāli būvniecībā. Mehānika, tehnoloģijas un modelēšana. “ atspoguļoja savas sasniegumus šajā virzienā. Šķiedru betons, starptautiski saukts par fibrobetonu, ir kompozītmateriāls, kurš sastāv no betona matricas ar tajā disperģētām īsām šķiedrām. Pēdējo gadu sasniegumi betonu tehnoloģijas un jaunu betonu ievešanā būvniecības apritē nosprauž jaunus mērķus betonu mehānikas izpētē. Referātā bija iekļauti veiktie pētījumi, kuri skar galvenās šķiedru betonu tehnoloģiju problēmas: mikromehāniku, šķiedru sadalījuma izpēti konstrukcijās, plaisu veidošanos modelēšanu un protams profesora pedagoģisku darbību RTU. LZA kor.loc. Dr.phys. Mārtiņš Rutkis referātā “Starpmolekulārā mijiedarbība –manus pētījumus vienojošais fenomens” aprakstīja pētījuma tematiku un lietotās metodes. Sadarbībā ar RTU ķīmiķiem viņam izdevies radīt un izpētīt vairāk nekā 50 oriģinālas struktūras molekulāros materiālus – jauna veida organiskos stiklus, kuri veido dzidras plānas kārtiņas. 2013. gadā LZA šos pētījumus atzīmēja kā “Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums praktiskajos lietojumos”. Slēgtā balsošanā FTZN izteica savu atbalstu visiem LZA locekļu kandidātiem un piešķīra LZA goda doktora grādu Mārim Vītiņam. 28.oktobri tika apstiprināts arī FTZN nolikums.

4. novembrī AS “Latvenergo” telpā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS “Latvenergo” Gada balvu ekspertu komisijas sēde.

11.novembrī LZA goda doktors Jānis Jansons sakarā ar ANO pasludināto “Gaismas gadu” nolasīja referātu “Optisko fotonu skaitīšana un tās lietojums vēsturiskā skatījumā.” Fotonu skaitīšanas metodika ir samērā komplicēta, jo optiskā starojuma atsevišķa fotona enerģija ir ļoti maza – ar kārtu
10^–19J. Lai tādu enerģijas porciju atsijātu no elektriskajiem trokšņiem fotouztvērējā un saistītajās elektriskajās ierīcēs, kā arī lai daudzkārtīgi pastiprinātu līdz līmenim, kāds ir nepieciešams ciparu elektroniskajām ierīcēm, vajadzīgas labas priekšzināšanas un pieredze. Šī iemesla dēļ fotonu skaitīšanas metodika vēl praktiski nav izgājusi no pētnieciskajām laboratorijām kā standartmetode, ko var plaši un nekļūdīgi lietot jebkurš nespeciālists vāju optisko starojumu mērīšanai. Prezentācijā tika īsumā apskatīta autora daudzu gadu ilgā pieredze fotonu skaitīšanas metodikas attīstīšanā un tās lietošanā vāju un ātri mainīgu optiskā starojuma plūsmu mērīšanā.

Vidzemes Augstskolas profesors Egils Ginters nolasīja referātu “Politikas lēmumu imitāciju modelēšana – Eiropas Komisijas iniciēto zinātniskas pētniecības ietvara programmu projektu pieredze”. Tautsaimniecības politikas plānošanā bieži tiek pieņemti intuitīvi un kļūdaini lēmumi. Analītiska modelēšana ir apgrūtināta, jo to ietekmē liels stohastisku būtisko faktoru skaits. Tādēļ aktuāls ir imitāciju modelēšanas pielietojums, nodrošinot nozares speciālistiem interaktīvas un nepastarpinātas piekļuves iespējas politikas plānošanas lēmumu seku prognozēšanas un analīzes rīkiem. Eiropas Komisija FP7 ietvara programmas ietvaros tika iniciējusi vairākus projektus, kas ir saistīti ar politikas modelēšanu. Viens no šādiem projektiem ir FP7-ICT-2011-7 IP projekts FUPOL (2011-2015) “Future Policy Modelling”, kura galvenais uzdevums ir jaunas pieejas politikas modelēšanā izstrāde, piedāvājot politikas veidotājiem gan semantiskas analīzes, gan imitācijas modelēšanas rīku kopu, tas dod iespēju, pārbaudīt iespējamos risinājumus, kas saistīti ar atpūtas vides teritorijas pieļaujamās noslodzes plānošanu, velosipēdu maršrutu izstrādi lielajās pilsētās un biznesa attīstības plānošanu ierobežotu ražošanas resursu apstākļos. Savukārt FP7-ICT -2009-5 IP projekta CHOReOS (2010-2014) “Large Scale Choreographies for the Future Internet” īstenošanas gaitā izstrādātā metodika, kas balstās uz sistēmu dinamikas imitācijas modelēšanas lietojumu, atļauj novērtēt piedāvāto tehnoloģisko risinājumu ilgtspēju.

Referāts izraisīja lielu interesi un diskusiju. Nodaļas locekli ierosināja vēlreiz izdiskutēt problēmu plašākā akadēmijas vidē.

S.Negrejeva