10. novembrī LZA Senāts apstiprināja nodaļu lēmumu pieškirt Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora (Dr.h.c.) grādu vēsturniekam Dr.hist. Kārlim Kangerim un datorzinātņu doktoram (Dr. sc. comp.) Mārim Vītiņam.

Dr. hist. KĀRLIS KANGERIS

Kārlis Kangeris dzimis Augustdorfā, Vācijā. Izglītību ieguvis Minsteres latviešu ģimnāzijā. 1983. gadā Stokholmas universitātes Vēstures institūtā ieguvis filozofijas kandidāta grādu. 2002. gadā Latvijas Universitātē aizstāvējis doktora disertāciju “Latvija un tās iedzīvotāji vācu okupācijas varā” un ieguvis Dr.hist. zinātnisko grādu.

Kopš 2008. gada Kārlis Kangeris ir pētnieks LU Latvijas vēstures institūtā. Līdz 2015. gada 1. novembrim publicējis 94 zinātniskus rakstus, ir 4 grāmatu līdzautors, kā arī darbojies vairākos starptautiskos un nacionālos zinātniskos projektos, galvenokārt par tēmām, kas attiecas uz Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem, pētot 20. gs. totalitāros režīmus, to darbību un sekas, kolaboracionismu. Kārļa Kangera pētījumi balstīti arhīvu studijās, tajā skaitā Hūvera institūta arhīvā, citos ASV arhīvos.

Kārlis Kangeris ir uzņemts ārvalstu zinātniskās organizācijās un biedrībās – Zviedrijas vēsturnieku savienibā (Svenska Historiska Fōreningen), Baltijas vēstures komisijā Vācijā (Baltische Historische Kommision in Deutschland). Vēl pirms pārcelšanās uz dzīvi Latvijā, 1993. gadā K. Kangeris tika ievēlēts par Latvijas vēstures institūta korespondētājlocekli.

Kārlis Kangeris darbojies vairākās zinātnieku komisijās – Latvijas vēsturnieku komisijā (kopš 13. 11. 1998), komisijā “PSRS totalitārā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai” (kopš 10. 11. 2013), ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības Vēstures un zinātnes komisijas loceklis (kopš 08.2007) un “Speciālās starpdisciplinārās komisijas par bijušās Valsts drošības komisijas dokumentu saglabāšanu, izmatošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konststēšanu” priekšsēdētājs (kopš 05.08 2014).

Kārlis Kangeris par savu pētniecības objektu izvēlējies sarežģītas, sabiedriski nozīmīgas, bet tajā pat laikā jūtīgas tēmas. Viņa pētījumi vienmēr bijuši objektīvi, arhīvu studijās balstīti un zinātniski pamatoti, kas ļāvis viņam kļūt par starptautiski atzītu vēsturnieku. Augstu vērtējama viņa sabiedriskā aktivitāte, nevairīšanās iesaistīties dažādu komisiju darbā un projektos.

LU profesors Dr.sc.comp. MĀRIS VĪTIŅŠ

Māra Vītiņa pētījumi un izstrādes datorsistēmu programmatūras jomā ir ieguldījums e-pakalpojumu izveidē; pētījumi un izstrādes datorikas satura un datorbāzētas mācīšanās jomā ir ieguldījums Latvijas sabiedrības datorpratības vairošanā; akadēmiskais darbs datorzinātņu studiju programmās ir ieguldījums informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares jauno speciālistu sagatavošanā. Profesora pienesums e-pakalpojumu izveidē, sabiedrības datorpratības vairošanā un jauno speciālistu sagatavošanā ir ieguldījums informācijas sabiedrības veidošanā Latvijā.

Māris Vītiņš ir piederīgs Latvijas Universitātei kopš 1966. gada – matemātikas students (1966 – 1971), vēlāk pētnieks un docētājs, pašlaik profesors Datorikas fakultātē un Datorikas fakultātes Informātikas mūžizglītības katedras vadītājs.

Profesora pētījumi lielu datu apstrādes sistēmu programmatūras izstrādes jomā, tostarp programmatūras izstrādes automatizācijas jautājumi, kā arī datorikas satura un datorbāzētas mācīšanās jomā ir izpildīti Latvijas Zinātnes padomes (LZP) un citu projektu ietvaros.

Profesors ir vairāk nekā 70 publikāciju autors vai līdzautors, tajā skaitā trīs mācību grāmatu līdzautors.

Profesors ir LZP eksperts.

Māris Vītiņš ir RTU informātikas tehnoloģijas apakšnozares “E-studiju tehnoloģijas un pārvaldība” promocijas padomes loceklis.

Profesors ir aktīvs akadēmiskajā darbā, docē studiju kursus un vada noslēguma darbus gan datorzinātņu bakalaura, gan datorzinātņu maģistra studiju programmā. Profesors ir izveidojis un vadījis Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotāja profesionālo bakalaura studiju programmu.

Īpaši atzīmējams ir:

· ieguldījums pētniecības, studiju un iformācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares satuvināšanā un sadarbības veicināšanā;

· Eiropas datorprasmes sertifikāta (ECDL) programmas ieviešana Latvijā;

· Latvijas skolēnu informātikas olimpiāžu organizēšana un Latvijas informātiķu valstsvienības gatavošana un vadīšana pasaules informātikas olimpiādēs. Par izciliem Latvijas skolēnu rezultātiem pasaules informātikas olimpiādēs profesors ir deviņas reizes apbalvots ar LR Ministru kabineta Goda diplomu un saņēmis Ata Kronvalda prēmiju.

Māris Vītiņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavaieris.