Ieva Krūmiņa

Nav noslēpums, ka mūsu valsts pilnvērtīgai attīstībai esošais zinātnieku skaits nav pietiekams. Pašreizējā Latvijas zinātnes elite ir cienījamos gados un arvien aktuālāks kļūst jautājums par paaudžu nomaiņu zinātnē; par jauniešu iesaisti augstākajā izglītībā, zinātnē un tās politikas veidošanā. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) kā savu misiju ir izvirzījusi zinātnes vides attīstīšanu un atjaunošanu, kvalitatīvu jauno speciālistu iesaisti un zinātnes popularizēšanu jauniešiem, motivējot viņus saistīt savu nākotni ar pētniecību.

Pirms kāda laika Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Ojārs Spārītis vērsās pie LJZA ar lielisku ideju – rīkot valsts mēroga pasākumu, kurā pieredzes bagāti zinātnieki un dažādu nozaru eksperti, kuru ikdienas darbs saistīts ar zinātni, stāstītu par saviem sasniegumiem un izaicinātu jauniešus uzstādīt sev ambiciozus mērķus, studēt un apsvērt karjeras iespējas zinātnē.

Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, šī ideja 22.oktobrī materializējās. Latvijas Universitātes (LU) rektora prof. Indriķa Muižnieka un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta prof. Ojāra Spārīša atklātajā pasākumā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā piedalījās gandrīz trīs simti jauniešu klātienē, bet vairāk nekā četri simti vēroja pasākuma tiešraidi pie saviem datoriem.

Zinātnieku paneli vadīja komunikācijas zinātnes doktors, LJZA konsultatīvās padomes biedrs Mārtiņš Kaprāns. Bioloģijas doktore Anda Hūna, kas šogad saņēma “L’Oréal” stipendiju sievietēm zinātnē, klātesošos aizveda ceļojumā šūnu pasaulē. Tad doktors Ronalds Zemribo, kurš savulaik saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par 2011. gada nozīmīgāko atklājumu Latvijas zinātnē, sniedza atbildi uz jautājumu,vai organiskā sintēze ir zinātne vai māksla? Pēc šīm nopietnajām tēmām Guntis Kuļikovskis, Rīgas Tehniskās universitātes Robotikas kluba dibinātājs un Mega Sumo robotu radītājs aizrāva klausītājus ar stāstu par robotiem, kas 2014. gadā uzvarēja robotu finālsacensībās Japānā. Arī roboti piedalījās forumā un saņēma jauniešu neviltotu interesi. Ceturtais paneļa dalībnieks bija mākslas vēsturnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis, kas stāstīja jauniešiem par mākslas vēsturi. Fotogrāfijās izskatot konkrētus piemērus, tapa skaidrs, cik savstarpēji papildinošas ir dažādas zinātņu nozares un kā atklājumi vienā nozarē paver jaunas iespējas citā. Piemēram, atklājumi par cilvēka fizioloģiju sekmē precīzāku cilvēka ķermeņa atainojumu mākslā. Foruma dalībnieki varēja arī uzdot jautājumus par sev interesējošām lietām gan tieši no zāles, gan izmantojot mikroblogošanas vietni Twitter.

Kad bija beidzies zinātnieku panelis, sanākušajiem jauniešiem tika dota iespēja sadalīties darba grupās, lai pamatīgāk iepazītu to zinātnes nozari, kas viņus ir ieinteresējusi. Uzņēmuma “Latvijas Mobilais telefons” prezidents, doktors Juris Binde stāstīja par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējām zinātnisko pētījumu un inovāciju jomā. Vidzemes Augstskolas Zināšanu un tehnoloģiju centra direktors, doktors Kaspars Osis iepazīstināja ar ceļu no izgudrojuma līdz gatavajam produktam. Vidzemes Augstskolas rektors, doktors Gatis Krūmiņš meklēja atbildi uz jautājumu, vai, pētot vēsturi, var modelēt arī nākotni, apspēlējot dažādus iespējamos scenārijus (piemēram, kā būtu, ja nebūtu sabrukusi PSRS). Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, doktors Roberts Ķīlis stāstīja, ko un kāpēc pēta antropoloģija un kam tas vajadzīgs. LU Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, doktors Vjačeslavs Kaščejevs atbildēja uz jautājumiem par kvantu fiziku, aizraujot un iedvesmojot jauniešus.

Pasākuma laikā jaunieši izmantoja savas iemaņas un prasmes moderno tehnoloģiju lietošanā, ne tikai diskutējot Twitter vietnē un sociālajos tīklos, bet arī izveidojot video par zinātnes aktualitātēm, kas šobrīd ir apskatāms vietnē Facebook: www.facebook.com/jaunozinatne. Gan pasākuma laikā, gan arī pēc tā tika saņemtas neskaitāmas pozitīvas atsauksmes, kā arī bieži tika uzdots jautājums, kad būs iespējams apmeklēt nākamo Topošo zinātnieku forumu vai līdzīgu pasākumu, kas popularizē zinātni .

Pasākuma laikā jauniešiem bija iespēja arī piedalīties nelielos konkursos un iegūt balvas. Tomēr visvērtīgākās balvas tika visiem: pirmkārt, iedvesma, otrkārt daudz vielas pārdomām pirms rudens brīvlaika un treškārt – atziņa, ka zinātnei ir nākotne.

Pasākums notika Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītā projekta “Zinātnes popularizēšana jauniešiem 2015” ietvaros.