Agnese Stunda-Zujeva

Šovasar jau sesto gadu Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) rīkoja nometni jaunajiem zinātniekiem. Nometnes vadmotīvs ir dot iespēju satikties dažādu nozaru jaunajiem zinātniekiem (doktoriem, doktorantiem un arī aktīviem maģistrantiem), apzināt savas spējas un iespējas, pilnveidot savu izpratni par kvalitatīvu zinātni un iedvesmoties jauniem darbiem, smeļoties ierosmi no pieredzējušiem un atzītiem pētniekiem Latvijā.

Šī gada nometnes tēma bija “Pārdod zinātni!”. Nosaukums ar nolūku izvēlēts tikpat divdomīgs kā pati zinātnes pastāvēšana Latvijā. It kā vajag kaut ko pārdot, bet nav skaidrs – vai tā ir ūtrupe vai laba darba vērtīgie augļi? Kas pārdod zinātni un kā tā nokļūst līdz klientam? Vai tas, ka to pērk, nozīmē, ka ir pieprasījums un jēga strādāt? Un vai tad, ja kaut ko nepērk, tas ir nekam nederīgs? Es uzskatu , ka nometne ieviesa nelielu skaidrību un deva pārdomu vērtas idejas par to, kā zinātniekam atrast savu “nišu” tirgū.

Pasākuma centrālā daļa bija paneļdiskusija Lēdurgas Kultūras namā. Ar savu klātbūtni mūs pagodināja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Ministre dalījās savos vērojumos par to, kāpēc tik daudzi jaunieši netiek līdz zinātnei un pat augstākajai izglītībai. Tam ir vajadzīga spēja sapņot un uzdrīkstēties. Bērni vēl sapņo un iztēlojas sevi dažādās profesijās, bet daudzi vidusskolnieki vairs nesapņo un nemeklē tālāk par ikdienā sastopamo. Ar idejām un naudu vien uz priekšu netikt, nepieciešama arī pašpārliecinātība un drosme savas ieceres realizēt. Zinātne nav lokāla, tai ir jābūt vērtībai visas pasaules kontekstā. Zinātniekiem nav tikai jāstrādā ar komercpasūtījumiem, izpildot citu dotos uzdevumus, bet ir jāredz soli tālāk un jānāk ar saviem priekšlikumiem. Patīkami bija dzirdēt komplimentu no pašas ministres, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbība ar LJZA ir viens no veiksmīgajiem sadarbības piemēriem.

Paneļdiskusijas viesi bija IZM  Augstākās izglītības un zinātnes departamenta vadītāja Ph.D. Agrita Kiopa un IZM Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktores vietniece Santa Šmīdlere; uzņēmējus pārstāvēja SIA “Conelum” līdzīpašnieks Antons Adamovičs un Vides risinājumu institūta vadītāja Inese Suija-Markova; piedalījās arī   Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors, Kognitīvo zinātņu un semantikas centra direktors Dr.Phil. Jurģis Šķilters, kurš nesen saņēma Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” apbalvojumu “Taureņu uzbrukums”. Diskusiju moderēja Latvijas Radio žurnāliste, raidījuma “Zināmais nezināmajā” vadītāja Sandra Kropa.

Dažas domas no paneļdiskusijas “Pārdod zinātni!”:

· Zinātnieks viens pats reti kad apvieno sevī visas tās personības un intelektuālās īpašības, kas nepieciešamas produkta izgudrošanai, attīstīšanai un virzīšanai tirgū. Ar uzņēmējdarbības organizatorisko un tirgus pusi jānodarbojas uzņēmējiem. Prakse rāda, ka labāk veicas tiem, kam ir komanda.

· Starp zinātnisko ideju un uzņēmumu varētu būt komercializācijas centri, kuri darbotos kā vidutāji komandas izveidošanā un popularizētu veiksmes stāstus. Šobrīd universitātes neizmanto savu kapacitāti pilnībā – piemēram, neliekot ekonomikas un biznesa studentiem risināt reālus uzdevumus, lai viņi jau studiju laikā maksimāli iepazītu un izmantotu dažādu fakultāšu daudzveidīgās kompetences. Jāsaprot, ka inovācijas ceļš no idejas līdz īstenošanai ir dārgs un grūts, pat ja ideja jau ir relatīvi nobriedusi.

· Strādājot komandā, nav jātērē laiks, lai attīstītu savas vājās puses, bet jākoncentrējas uz saviem talantiem. Attīstīts talants ir iespēja tikt tālāk, iztērējot mazāk laika un enerģijas, nevis cīnīties ar saviem trūkumiem, lai sakostiem zobiem sasniegtu viduvējības līmeni. Sasniegumi savukārt rada pozitīvas emocijas un vēlmi darboties tālāk.

· Ir jāspēj uzņemties atbildību par savu izvēli – atrast aktuālu tēmu atbilstoši savām interesēm. Ir pietiekami daudz gadījumu, kad tiek pētīti neperspektīvi jautājumi, kas nekur neved. Jo ilgāk tos pēta, jo vairāk žēl iztērētā laika un ir grūtāk pamest attiecīgo tēmu. Protams, ka var pētīt to, ko ļoti gribas, bet tad nevajag vainot citus, ka hobiju neapmaksā. Pieejot savām spējām un talantiem radoši, ir lielākas iespējas darīt to, kas patīk un par ko arī maksā. Katrai zinātņu nozarei var ar lielāku vai mazāku piepūli atrast lietišķo pusi. Protams, ne visam var uzreiz identificēt konkrētu klientu, iespējams, ka potenciālais klienets ir plašāka sabiedrības daļa. Piestrādājot pie tā, lai zinātnieka ideju saprastu plašāka sabiedrības daļa, atbalstu gūt uzņēmējdarbībā ir vieglāk.

· Vai zinātniekiem ir nākotne Latvijā? Zinātniekiem vajadzētu būt tai sabiedrības daļai, kam atrast darbu nav grūti, jo tā ir labi izglītota un profesionāla. Ik pa laikam mainīt darbu un, iespējams, arī nozari reizēm ir noderīgi arī zinātniekiem.

Par pēcdoktorantūru un zinātnisko grupu grantiem

IZM atbildīgo pārstāvju A. Kiopas un S. Šmīdleres ziņojums par jauno grantu noteikumu izstrādes progresu pārliecināja, ka demokrātija ir laba (jo tas nozīmē, ka dažādi viedokļi – t.sk. LJZA izteiktie – tiek ņemti vērā), bet lēna (jo, kamēr atrod kompromisus un tos iestrādā normatīvajos aktos, paiet daudz laika). Jāatzīst, ka grantu noteikumi būs salīdzinoši moderni un salāgoti ar Eiropas praksi. Projektu zinātnisko izvērtēšanu veiks starptautiskie eksperti, un arī atskaišu rakstīšana nebūs projektu izpildītāju galvenā nodarbe. Viens no pēcdoktorantūras grantu mērķiem būs karjeras izaugsme, tāpēc vadošo pētnieku amatu ieņēmējiem piemērotāki būtu zinātnisko grupu granti. Pēcdoktorantūras grantus varētu saņemt apmēram 430 projekti. Ņemot vērā 2015. gada beigu finansējuma pārrāvumu zinātnē, pēcdoktorantūras grantu pirmajā uzsaukumā tiks novirzīta lielākā finansu daļa. Jaunie zinātnieki tiek aicināti rūpīgi izvēlēties savu tēmu, grupu un darba devēju, jo šī ir lieliska iespēja uzsākt jaunu posmu savā zinātniskajā dzīvē.

Pieredzes stāsti par pētniecību ārzemēs

Kā zināms, daudzi projekti prasa starptautisku sadarbību, arī topošajos Pēcdoktorantūras grantos būs punkts par pētniecību ārzemēs. Tāpēc aicinājām LJZA biedrus un nometnes dalībniekus padalīties ar savu pieredzi ārzemēs.

Jāsaka, ka vairākus mēnešus ilga pieredze ārzemēs bija tikai nedaudziem dalībniekiem, savukārt no tiem, kam tāda bija, dažiem tā bija jau vairākkārtīga. Tātad pirmais secinājums – grūti ir tikai iesākt. Cerams, ka izstāstītā pieredze noderēs par uzmundrinājumu pārējiem, jo kopumā radās iespaids, ka viesstudentu vai ekspertu uzņemšanas sistēma ārzemju augstskolās un zinātniskajos institūtos ir labi atstrādāta un, ierodoties kādā valstī pirmo reizi, sadzīves formalitātes nokārtot nav grūti. Kā dalībnieki pasmējās, lielākās grūtības zinātnieks sagādā sev pats, pieļaujot kļūdas, kādas var gadīties arī Latvijā – kaut ko sajaukt, aizgulēties utml. Veidi, kā nolūkot vietu un atrast finansējumu, lai tur nokļūtu, ir visdažādākie. Kaut vai izsūtot vairāk nekā 100 e-pastus, līdz beidzot tiek saņemta pozitīva atbilde.

Vakara izzinošā daļa piedāvāja iespēju “satikt” leģendāro un ļoti moderno šķidro slāpekli. Izrādās, ka arī jaunie zinātnieki ir piesardzīgi pret nepazīstamo. Tomēr viņi ātri iedvesmojas viens no otra un dažiem standarta uzdevumiem spēj attīstīt papildus versijas. Gaisa spēja izplesties un sarauties temperatūras ietekmē, lai arī jau skolā dzirdēta, tomēr praksē skatīta daudziem lika sajūsmā noelsties vai apcerēt skolā garām palaisto.

Pie ugunskura, klētī, sporta laukumā un pirtī, kā parasti, risinājās neformālā daļa brīvā stilā ar iespēju sapazīties vēl nepazīstamajiem un uzzināt,kā pa šo gadu gājis pazīstamajiem. Tomēr šis gads atšķīrās ar LJZA desmitgades jubilejas cienīgu foto-fono šovu “Zilzibeņu rībējiens”, ko kā pārsteigumu bija sarūpējis Pērkontēvs. Pērkona grandi stereo izpildījumā no vienas debesu pamales līdz otrai ar tikpat plašiem zibeņu lokiem bija, iespējams, iespaidīgais desmitgades svinību uzvedums. Ar nelielu novēlošanos ieradās arī lietus savā dāsnākajā izpildījumā, kam izdevās pārspēt meteorologu kvotas un normas jau dažās minūtēs. No rīta secinājām, ka telšu inženierijas sasniegumi ir atzīstami – tikai viena telts no pārdesmit bija izmirkusi un likusi tās iemītniekiem rītu sagaidīt klētiņā.

Svētdienas rīta seminārā uzzinājām vairāk par pieredzi un pētījumiem Vācijā Fraunhofera institūtā un lietišķo pētījumu organizēšanu lielā institūtā. Otrajā semināra daļā Dr. hist. Gatis Krūmiņš stāstīja par nesenās vēstures pētījumiem Padomju Savienības finanšu jautājumos. Gaidīsim Latvijas 100 gadu jubileju, kad šis un citi nesenās vēstures pētījumi tiks izdoti grāmatā. “Reklāmas rullītis” bija tiešām intriģējošs un radīja sajūtu, ka vēsture, iespējams, ir viena no pārsteigumu pilnākajām zinātņu nozarēm. Veicot pētījumu, nekad nevar zināt, kurā vietā atklāsies unikālas vēstures liecības, turklāt bieži vien šīs liecības ir saglabājušās līdz mūsdienām, tikai pateicoties nejaušībām.

Pateicības

Pievienojamies Krimuldas novada domes pārstāvim, kas pauda prieku par ilgstošo sadarbību un lepnumu par saviem novadniekiem, kas dzīvē tālu tikuši, piesaucot gan Garlību Merķeli, gan Vidzemes augstskolas rektoru Dr. hist. Gati Krūmiņu un viņa kundzi Ievu Krūmiņu, kuri nodrošina nometnes norisi Lēdurgā jau sesto gadu.

Paldies paneļdiskusijas dalībniekiem un pārējiem runātājiem par atsaucību un dalību! Paldies Lēdurgas pagasta un Krimuldas novada vadībai, Lēdurgas kultūras namam par plašajām telpām un viesmīlīgajai jauno zinātnieku Krūmiņu ģimenei no “Jaunurčiem” par neformālo saviesību un telšu pilsētiņas vietu pie romantiskā dīķa!

Un, protams, liels paldies LJZA aktīvākajiem biedriem, kas brīvprātīgi plānoja, organizēja un vadīja šo pasākumu: Agnesei, Sandijai, Zanei, Ievai, Janai, Gitai un Egilam, kā arī pārējiem, kas iesaistījās dažādos mazos, bet svarīgos darbiņos.

Uzziņai

LJZA Vasaras nometne norisinājās no 7. līdz 9. augustam Lēdurgā. Nometnes dalībnieki varēja apmeklēt gan visu nometni, gan piedalīties tikai paneļdiskusijā Lēdurgas Kultūras namā 8. augustā. Ja vēlies apmeklēt nometni nākamgad un nepalaist garām citus interesantus LJZA rīkotos pasākumus, kļūsti par Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedru vai seko līdzi jaunumiem www.ljza.lv vai LJZA Facebook lapā. Jaunais zinātnieks mūsu izpratnē ir gan doktorants, gan maģistrants, kas aktīvi darbojas zinātnē, gan arī doktors vēl 10 gadus pēc grāda iegūšanas.