2015. gada 29. oktobrī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kārtībā bija paredzēti trīs jautājumi: Dr. habil. oec. Baiba Rivža - VPP EKOSOC LV 1. posmā paveiktā un 2. posma izaicinājumu publiskā izskatīšana; Dr. philol. Māra Grudule - “Kurzemes kultūrvēstures izpētes jautājumi 18.gs”; balvu ekspertu komisiju apstiprināšana.

Sēdes iesākumā R. Karnīte aicināja vispirms klātesošos uzklausīt LZA īstenā locekļa kandidāti LZA korespondētājlocekli Māru Gruduli, sniedzot ziņojumu par savu profesionālo un akadēmisko darbību.

Sēdes ietvaros tika pieņemts atklāti balsot par LZA goda doktora nosaukuma piešķiršanu Kārlim Kangerim, kuru šai vakancei izvirzījusi Latvijas Universitātes (LU) aģentūra “LU Latvijas vēstures institūts”. Klātesošie 30 balsotāji atbalstīja K. Kangera kandidatūru uz LZA goda doktora nosaukuma piešķiršanu.

Sēdes turpinājumā akadēmiķe R. Karnīte aicināja klātesošos uz VPP EKOSOC-LV programmas publisku apspriešanu.

LZA īstenā locekle Baiba Rivža klātesošajiem sniedza detalizētu ieskatu valsts pētījumu programmas “Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)” 1. posmā paveiktajā un iepazīstināja ar programmas 2. posma uzdevumiem. Iesākumā akadēmiķe B. Rivža klātesošos iepazīstināja ar VPP EKOSOC-LV praktisko mērķi – viedās specializācijas nostādnēm atbilstošas tautsaimniecības transformācijas un attīstības modeļa izstrādi. Programma izveidota, lai daudzpusīgos zinātniskos pētījumos radītu zināšanu bāzi par valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības procesiem un veidotu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un rīcībpolitiku teorētisko pamatojumu. Programmā kopumā ir 10 apakšprojekti, kuros iesaistīti 199 dalībnieki no dažādām augstskolām un universitātēm, institūcijām un uzņēmumiem. Akadēmiķe uzsvēra, ka līdz šim nozīmīgs ieguldījums veikts teorētiskā pamatojuma, kā arī Eiropas un Latvijas likumdošanas izpētē, izveidota sākotnējā bibliogrāfija, izmantotās literatūras un avotu saraksts, apkopota svarīgākā zinātniskā literatūra, izveidots pētījumu metodoloģiskais ietvars, izveidota starpdisciplināru kvalificētu pētnieku komanda, aizstāvēti vairāki maģistra un doktora darbi, veikta pirmā kvantitatīvās un kvalitatīvās informācijas apkopošana (aprēķini, intervijas un ekspertu viedokļi par pētījumu problemātiku), programmas projektu rezultātu izplatīšanai un popularizēšanai ir izveidotas atsevišķas projektu mājaslapas Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas, kā arī universitāšu un augstskolu interneta vietnēs.

B. Rivža klātesošos iepazīstināja arī ar katrā apakšprojektā paveiktajiem rezultātiem un plānotiem uzdevumiem nākotnei, uzsverot ikviena apakšprojekta pētāmās problemātikas nozīmīgumu zinātnes attīstībā. Akadēmiķe B. Rivža bija uzrunājusi sēdē piedalīties apakšprojekta 5.2.1. “Izpētīt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos un sniegt priekšlikumus tās stiprināšanai” vadītāju, Dr.habil.oec., Remigiju Poču (Rīgas Tehniskā universitāte) un apakšprojekta 5.2.4. “Sabiedrības atjaunošana, samazinot depopulācijas riskus, veicinot tautas ataudzi un saiknes ar diasporu sekmīgai Latvijas tautsaimniecības transformācijai” vadītāju, Dr.habil.oec., Juri Krūmiņu (Latvijas Universitāte).

LZA HSZN zinātniskās sekretāres p.i. Līva Griņeviča