Latvijas Zinātņu akadēmijas izvirzītos kvalitātes
kritērijus šogad pārliecinoši pārvar divpadsmit ievērojami sasniegumi, kuru
pārnese kā uz Latvijas teorētiskās zinātnes pētījumiem, tā arī uz praktiskajām
atklājumu izmantojuma metodēm jau tagad dod valsts ekonomikai nozīmīgus
inovatīvus instrumentus, un var dot vēl vairāk tautsaimnieciski efektīva
papildinājuma. 2014. gada zinātnisko sasniegumu daudzināšana ir nopietns
signāls Latvijas ekonomiskās attīstības plānotājiem un ražotājiem, kuru atbildība
ir efektīva gan valsts, gan starptautisko finanšu investīciju izmantošana
tehnoloģiskās pārneses ražotņu izveidei, kas ļautu zinātniskos atklājumus un
tajos potencēto peļņas iespēju izmantot mūsu valsts labklājības
sekmēšanai.
Pārsoļojot kārtējam astronomiskā gada slieksnim, Latvijas
Zinātņu akadēmija (LZA) paziņo, ka 2015. gadu tā sagaidīs akadēmiskās zinātnes
divsimt gadu jubilejas zīmē, un šī jubileja uzliek lielu atbildību gan zinātnes
kvalitātei, gan zinātnes administrēšanas sekmēm. Tādēļ ar lielu gandarījumu
šodien iepazīstinām sabiedrību ar Latvijas zinātnieku izcilākajiem
sasniegumiem, kas gūti 2014. gadā. Jau daudzus gadus Latvijas Zinātņu
akadēmijas eksperti vērtē dažādu nozaru teorētiskos un praktiskos izgudrojumus
un to ietekmi Latvijas un pasaules zinātnē. Nosaucot desmit vai par šo skaitli
nedaudz lielāku atklājumu skaitu, raksturojot to zinātnisko novitāti un godinot
arī katra atklājuma autoru vai pētnieku komandu, mēs apliecinām Latvijas
zinātnieku atpazīstamību, sekmes un starptautisko konkurētspēju, un lepojamies
ar zinātnisko sasniegumu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ar atgriezenisko
saiti - jaunu zinātnieku un speciālistu alkas pēc kvalitatīvas izglītības
un iespēju iesaistīties peļņu nesošo pētījumos.
Modernajā zinātnē reti būs tādi gadījumi, kad kāds
pētījums vai atklājums būs "tikai" teorētisks vai "tikai"
praktisks. Mūsdienu zinātne pārvar nozaru robežas un apvieno fundamentālās un
praktiskās zinātņu nozares, liek izmantot gan humanitāro, gan dabaszinātņu iespējas
sabiedrībai nozīmīgu problēmu izziņai. Latvijas Zinātņu akadēmijas izvirzītos
kvalitātes kritērijus šogad pārliecinoši pārvar divpadsmit ievērojami
sasniegumi, kuru pārnese kā uz Latvijas teorētiskās zinātnes pētījumiem, tā arī
uz praktiskajām atklājumu izmantojuma metodēm jau tagad dod valsts ekonomikai
nozīmīgus inovatīvus instrumentus, un var dot vēl vairāk tautsaimnieciski
efektīva papildinājuma. 2014. gada zinātnisko sasniegumu daudzināšana ir
nopietns signāls Latvijas ekonomiskās attīstības plānotājiem un ražotājiem,
kuru atbildība ir efektīva gan valsts, gan starptautisko finanšu investīciju
izmantošana tehnoloģiskās pārneses ražotņu izveidei, kas ļautu zinātniskos
atklājumus un tajos potencēto peļņas iespēju izmantot mūsu valsts labklājības
sekmēšanai.
Atbilstoši nolikumam Latvijas Zinātņu akadēmijas
izsludinātajā ikgadējā konkursā "Desmit gada zinātniskie sasniegumi
Latvijā" piedalījās vairāki desmiti zinātnisko institūciju un iesniedza 39
pieteikumus. No tiem LZA eksperti par labākajiem atzinuši divpadsmit
sasniegumus, kas 2014. gadā veikti teorētiskajās zinātnēs un arī
praktiskajos pielietojumos. Latvijas akadēmiskā sabiedrība lepojas ar
panākumiem fizikā - nanotehnoloģijās, medicīnas ķīmijā - organisko preparātu
sintēzē, informācijas tehnoloģijās, humanitārajās zinātnēs - letonikā, mākslas
vēsturē un baltu valodniecībā, augļkopībā un inovatīvu pārtikas tehnoloģiju
izstrādē un pielietošanā, paužot savu gandarījumu par izcilajiem rezultātiem.
LZA prezidents Ojārs Spārītis
Teorētiskā zinātne
1. Pirmo reizi demonstrēta elektronu pāru skaldīšana
nanoelektroniskajā "kvantu paātrinātājā". LZA
korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitāte.
Eksperiments tika veikts Leibnica Hanoveres Universitātē
(Leibniz Universität Hannover), piedaloties kvantu sūkņu speciālistiem
no Vācijas federālā metroloģijas institūta (Physikalisch-Technische
Bundesanstalt, PTB), savukārt teorētiskos pierādījumus un modelēšanu radīja
LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas kvantu nanoelektonikas
teorijas grupa asociētā profesora LZA korespondētājlocekļa Vjačeslava Kaščejeva
vadībā. Rezultāti publicēti nozares vadošajā žurnālā pasaulēNature
Nanotechnology (Nature Nanotechnology, Partitioning
of on-demand electron pairs). Latvijas zinātnieku dalība pētījumā ir finansēta no
valsts budžeta Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo pētījumu projekta
"Nelīdzsvara kvantu statistika elektroniskajās nanoierīcēs" ietvaros.
Viens no lielajiem nanotehnoloģiju mērķiem ir iemācīties
vadīt atsevišķu daļiņu uzvedību tik precīzi, lai tās saglabātu savas kvantu
īpašības. Augstas tīrības pakāpes pusvadītāja kristāla malas kalpo kā viļņvadi
elektronu netraucētai kustībai pēc inerces. Kopā ar nesen izstrādāto kvantu
sūkņu tehnoloģiju tas ļauj veikt daļiņu paātrinātājiem līdzīgus eksperimentus.
Vācijas un Latvijas zinātnieku veiktais eksperiments ir
ne tikai pierādījis, ka elektronus var pēc izvēles nosūtīt katru uz savu pusi,
bet arī atnesis pārsteigumu. Eksperimenta datu padziļināta teorētiskā analīze
atklājusi, ka pie noteiktajiem uzstādījumiem divi elektroni vienmēr paliek
kopā, it kā tos saturētu kāds pievilkšanās spēks. Noskaidrot šī spēka
izcelsmi un pielietošanas iespējas, ko tas paver, ir turpmāko pētījumu
izaicinājums.
2. Izstrādāta un pielietota jauna evolucionāro algoritmu
metode kristālisku un nanokristālisku materiālu lokālās strukturālās un
termiskās nesakārtotības pētījumiem, izmantojot rentgenstaru absorbcijas
spektru analīzi. Mg. Jānis Timošenko, Dr. Andris
Anspoks, Dr. Aleksandrs Kalinko, LZA korespondētājloceklis Aleksejs
Kuzmins, akadēmiķis Juris Purāns, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas
institūts.
Materiālu īpašību nosaka tā ķīmiskais sastāvs un to
veidojošo atomu līdzsvara novietojums, kā arī atomu kustības dinamika un to
korelācijas. Visa šī informācija ir iekodēta materiāla rentgenstaru absorbcijas
spektrā (RAS). Izstrādāta jauna skaitlisko simulāciju metodi, kas ļauj,
analizējot RAS, šo bagātīgo informāciju rekonstruēt. Metodes pamatā ir
materiāla lokālās struktūras modelēšana, izmantojot evolucionāro algoritmu -
pieeju, kas imitē dabiskās atlases procesus dzīvā dabā. Apvienojot pieejamo
lieldatoru un modernās RAS teorijas piedāvātās iespējas, metode būtiski
paplašina no RAS analīzes iegūstamās informācijas apjomu kompleksiem
kristāliskiem un nanokristāliskiem materiāliem.
3. Apkopoti Latvijas zinātnieku jaunākie atzinumi par
latviešiem kā nāciju (etnosu) un Latviju kā valsti. „Latvieši
un Latvija", Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga, 2013, 528 lpp. Galvenais
redaktors akadēmiķis Jānis Stradiņš, atbildīgie redaktori akadēmiķe Ilga
Jansone un LZA korespondētājloceklis Andrejs Vasks. Redkolēģija: Dr.habil.chem.,
Dr.h.c.hist. Jānis Stradiņš, Dr.habil.philol. Viktors
Hausmanis, Dr.habil.philol. Ilga Jansone, Dr.habil.sc.pol.,
Dr.iur. Tālavs Jundzis, Dr.habil.phil. Maija Kūle, Dr.habil.hist. AndrejsVasks,
Dr.hist. Guntis Zemītis.
Četru sējumu akadēmiskais izdevums „Latvieši un
Latvija" tapis valsts nozīmes pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par
valodu, vēsturi un kultūru" (2005-2009) un tās nākamā posma „Nacionālā
identitāte: valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība"
(2010-2013) ietvaros. Izdevuma veidošanā iesaistīti vairāk nekā 80 autori.
Enciklopēdiskais krājums turpina P. Šmita, J. Endzelīna,
F. Baloža, A. Švābes, P. Kundziņa un citu Latvijas zinātnes klasiķu aizsāktās
tradīcijas, sniedzot akadēmisku informāciju par latviešiem un Latviju. Krājums
ir lielisks izziņas avots gan studējošajai jaunatnei, gan citiem interesentiem.
4. Izveidotas un apkopotas baltu valodu
ģeolingvistiskās kartes, kas uzskatāmi rāda gan abām valodām raksturīgo
parādību kopīgo areālu izplatību leksikā un semantikā, gan arī fonētiskās un
morfoloģiskās īpatnības, kā arī valodu kontaktus. „Baltu
valodu atlants. Leksika 1. Flora", Latvijas Universitātes Latviešu valodas
institūts, Vilnius, 2013, 569 lpp. Sastādītāji: D. Mikuleniene, Dr. philol. Anna Stafecka.
Recenzenti: Prof.habil. Dr. Z. Zinkevičius, Dr.habil.philol. Ojārs
Bušs.
Baltu valodu atlants ir Latvijas Universitātes Latviešu
valodas institūta un Lietuviešu valodas institūta kopīgs projekts, kas
sagatavots ar Lietuvas Zinātnes padomes un Latvijas Valsts pētījumu programmas
„Nacionālā identitāte" finansiālu atbalstu.
Izdevuma kartēs un komentāros uzskatāmi atspoguļoti
kopīgie un atšķirīgie floras elementu nosaukumi latviešu un lietuviešu valodas
dialektos: savvaļas augu (rudzupuķes, pelašķa, ceļtekas u.c.), ogu
(zemenes, avenes, mellenes, kazenes), kultūraugu (labības, kviešu, griķu),
dārzeņu un sakņaugu (kartupeļa, kāļa, sīpola, ķiploka), augļu koku (bumbieres,
plūmes). Nosaukumu salikumi atsevišķos dzīves gadījumos ir nozīmīgi gan
latviešu, gan lietuviešu auditorijai dažādās vecuma grupās.
5. Pirmo reizi kopš Latvijas valsts neatkarības
atjaunošanas publicēts akadēmisks Latvijas vispārējās mākslas vēstures
izdevums. "Latvijas
mākslas vēsture", IV sējums: "Neoromantiskā modernisma periods:
1890-1915", Rīga, 2014, 640 lpp. Sastādītājs un zinātniskais redaktors prof. Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš,
teksts: prof. Dr.habil.art. Eduards
Kļaviņš, Dr.art. Kristiāna Ābele, asoc.prof. Dr.art. Silvija Grosa, prof. Valdis
Villerušs. Izdevēji: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts,
Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds.
Latvijas mākslas zinātnieku devums ir akadēmisks
Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevums, kas jaunatklājumu un
interpretācijas ziņā tālu pārspēj citus šī žanra darbus. Autori aplūko
nacionālās mākslas un arhitektūras skolas veidošanos, līdzvērtīgu uzmanību
veltot arī cittautu personību veikumam. Izdevumam ir zinātniska un
enciklopēdiska vērtība, tas izmantojams kā izziņas avots mākslas vēstures
jautājumos. Pateicoties izdevuma angļu versijai, lasītāji arī ārpus mūsu valsts
robežām varēs atklāt Latvijas kultūras telpas internacionālo raksturu un tās
ciešo saikni ar pasaules mākslu.
6. Izpētītas ziemāju labību un ziemas rapša slimību
attīstības īpatnības un to izplatības likumsakarības Latvijas apstākļos,
izstrādātas rekomendācijas vidi saudzējošai un ilgtspējīgai slimību
ierobežošanas sistēmai. Autoru kolektīvs Dr.biol. Birutas
Bankinas vadībā, LLU Lauksaimniecības fakultāte un MPS „Vecauce", Priekuļu
laukaugu selekcijas institūts, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts,
Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs, Valsts augu aizsardzības
dienests.
Integrētā augu aizsardzība paredz zinātnisko pētījumu
izmantošanu, lai panāktu saimnieciski efektīvu un videi draudzīgu ražošanu.
2008.-2014. gada pētījumos konstatēta ziemas rapša, ziemas kviešu un miežu, kā
arī rudzu un tritikāles nozīmīgāko slimību izplatība un novērtēts to postīgums.
Izpētīti slimību attīstības cikli un kritiskie periodi to izplatībā, kā arī
pārbaudītas dažādas fungicīdu lietošanas shēmas. Pirmo reizi Latvijā
konstatētas rapša stublāju puves ierosinātāju sugas un aprakstītas to
dzimumstadijas. Izpētītas kviešu lapu dzeltenplankumainības ierosinātāja
bioloģiskās īpatnības. Rezultātā izstrādāts zinātniskais pamatojums integrētai
aizsardzībai un konkrētas rekomendācijas (ieskaitot prognozēšanas elementus)
ziemāju labību un rapša slimību ierobežošanai.
Praktiskie pielietojumi
1. Latvijā sintezētā aktīvā pretvēža viela
„belinostats" atļauta lietošanai ASV medicīnas praksē periferālās
T-limfomas ārstēšanā. Dr. Klāra Dikovska, akadēmiķis Ivars Kalviņš, Dr. Einārs
Loža, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
Belinostata iegūšana un izpēte ir pirmais gadījums Latvijas
pēdējo 20 gadu vēsturē, kad mūsu zinātnieku kolektīvs pierādīja, ka ir spējīgs
efektīvi sadarboties ar citu valstu kolēģiem un ieņemt līdztiesīgu vietu
starptautiskā pētnieku konsorcijā, sekmīgi izstrādājot oriģinālas zāles.
2. Izstrādātas jaunas augstas izšķirtspējas
masspektrometrijas metodes noturīgā organiskā piesārņojuma noteikšanai Baltijas
jūras un Latvijas iekšējo ūdeņu zivīs un citos pārtikas produktos. Dzintars
Začs, Jekaterina Rjabova, Iveta Pugajeva, Dr. Arturs Vīksna, Dr. Vadims
Bartkevičs; Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais
institūts „Bior" un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte.
Līdz šim pētījumos par apkārtējās vides un pārtikas
produktu piesārņojumu pielietotās metodes analītiskās ķīmijas jomā ir bijušas
piemērotas tikai iepriekš zināmu vielu noteikšanai. Autoru izstrādātās augstas
izšķirtspējas masspektrometrijas metodes ļauj vienlaicīgi noteikt vairākus
simtus piesārņotāju pat ļoti zemā koncentrācijā. Šo metožu papildus
priekšrocība ir iespēja veikt iepriekš nezināmu vielu klātbūtnes novērtēšanu
pat vairākus gadus pēc mērījumu veikšanas. Latvijas zinātnieku devums jau ir
atzinīgi novērtēts pasaulē.
3. Izstrādāta un Latvijas pašvaldībās praktiski aprobēta
integrēta intelektuāla platforma vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam. Akadēmiķis
Jurijs Merkurjevs, Dr. Arnis Lektauers, Dr.habil. Galina
Merkurjeva, Dr. Julija Petuhova, Dr. Andrejs
Romānovs, Dr. Jānis Zvirgzds, Rīgas Tehniskā universitāte.
Platformas konceptuālo pamatu veido informācijas
tehnoloģija, kas ļauj veikt sarežģītu dabas un tehnoloģisko sistēmu monitoringu
normālās un ārkārtas situācijās, tai skaitā vides un tehnoloģisko procesu
modelēšanu un prognozēšanu, apstrādājot integrētos datus no virszemes,
aviācijas un kosmosa sensoriem, kā arī no sociālajiem informācijas avotiem. Tās
elementi ir tālizpētes attēlu apstrādes rīki, ģeogrāfiskā informācijas sistēma,
modelēšanas bloks, rezultātu analīzes modulis un tīmeklī bāzētie risinājumi.
Izstrādātā platforma ir praktiski aprobēta Daugavpils, Madonas un Rīgas
pašvaldībās, veicot Daugavas plūdu, Lubānas ezera, Madonas pilsētas un Madonas
novada mežu monitoringu.
4. Enciklopēdiskā monogrāfijā apkopoti pasaules un
Latvijas peoniju audzētāju un selekcionāru sasniegumi. Dr.biol.h.c. Aldonis
Vēriņš. "Latvietis un viņa peonijas", LU Akadēmiskais apgāds, 2014,
480 lpp.
Apjomīgajā enciklopēdiskajā monogrāfijā atrodamas
visaptverošākās ziņas par izcilākajiem pasaules peoniju audzētājiem un
selekcionāriem un viņu sasniegumiem gan agrotehnikas izstrādē, gan arī jaunu,
modernu šķirņu izveidē, tai skitā aprakstīta arī paša grāmatas autora Aldoņa
Vēriņa 40 gados krātā pieredze, kā arī doti pasaules labāko 1227 peoniju šķirņu
apraksti.
5. Izstrādātas tehnoloģijas augļu, ogu un dārzeņu
biezeņiem zīdaiņu uzturam no bioloģiskās saimniecībās iegūtām izejvielām. Dr.sc.ing. Solvita
Kampuse, Dr.sc.ing. Anita Blija, LZA korespondētājlocekle Dalija
Segliņa, M.sc.sal. Anita Olšteine, LLU Pārtikas tehnoloģiju
fakultāte, Latvijas Valsts augļkopības institūts.
Augļu un ogu biezeņu izstrāde pēc SIA „Lat Eko Food"
pasūtījuma tika uzsākta 2011. gadā Latvijas Valsts augļkopības institūtā (LVAI)
un dārzeņu biezeņu - 2012. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU)
Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. Ir zinātniski pamatots, ka bioloģiskie
produkti mazina lieku bērna pakļaušanu toksisko vielu uzņemšanai ar pārtiku.
Izvērtējot bioloģisko izejvielu priekšrocības, veikts pētījums, nosakot to
piemērotību biezeņu gatavošanai zīdaiņiem, vienlaikus ne tikai saglabājot
bioķīmisko un uzturvērtību, bet arī uzlabojot sensoros rādītājus. Zinātnieki
vienlaikus ir veikuši kompleksus pētījumus, pārbaudot Latvijā audzētu augļu,
ogu un dārzeņu šķirnes, atlasot piemērotākās, izstrādājot receptūras un veicot
produktu kvalitatīvo īpašību testēšanu optimālā uzglabāšanas laika noteikšanai.
Kā jaunums biezeņos tiek izmantoti smiltsērkšķi un topinambūri, kas ir
zinātniski pamatota veselīga un vērtīga izejviela. Produktu izstrādē
piesaistīta arī Latvijas Pediatru-gastroenterologu asociācija, kas atzinīgi
novērtējusi jaunos produktus un iesaka tos lietošanā. Jaunie produkti un
pārstrādes tehnoloģijas ļauj nodrošināt bērniem kvalitatīvu, ekoloģiski tīru,
ģeogrāfiskajai videi atbilstošu un veselībai drošu pārtiku ar augstu
uzturvērtību.
SIA „Lat Eko Food" jaunos produktus ar preču zīmi
„Rūdolfs" patērētājiem tirdzniecības tīklos uzsāka piedāvāt 2012. gadā,
turklāt augļu, ogu biezeņi starptautiskā izstādē „Riga Food" ieguvuši
godalgu „Zelta medaļa" par izcilu kvalitāti Zemkopības ministrijas
nominācijā „Latvijas Gada Ekoprodukts 2012". Izstrādātie produkti ir
ieguvuši starptautisko Bioloģiska produkta sertifikātu, kas norādīts uz iepakojuma,
kā arī tiem ir piešķirta Latvijas Bioloģiskās Lauksaimniecības asociācijas
preču zīme „Latvijas Ekoprodukts". Šobrīd tirgū ir
iespēja iegādāties 15 dažādu biezeņu veidus, kas izstrādāti sadarbībā ar
zinātniekiem. Latvijas bioloģisko augļu un dārzeņu audzētājiem tādējādi tiek
radīta iespēja realizēt savu ražu, veicinot jauna segmenta attīstību pārtikas
rūpniecībā. SIA „Lat Eko Food" darbība no biznesa idejas līdz uzbūvētai
ražotnei 2014. gadā četru gadu garumā ir izcils rezultāts uzņēmēju un zinātnieku
veiksmīgai savstarpējai sadarbībai, kas tiek turpināta papildinot produkcijas
klāstu ar jauniem produktu veidiem.
6. Augļu koku somaklonālās mainības agrīnas diagnostikas
paņēmiens ģenētiski identiska materiāla atlasei un upeņu reversijas vīrusa
(BRV) eliminācijas paņēmiens, pielietojot ozona gāzi meristēmu kultūrās. Ph.D. Inga
Moročko-Bičevska, Ph.D. Gunārs Lācis, Dr.agr. Līga
Lepse, Ph.D. Alina Gospodaryk, M.biol. Irita
Kota-Dombrovska, M.biol. Neda Pūpola, Dr.biol. Ineta
Samsone, Latvijas Valsts augļkopības institūts, Pūres Dārzkopības pētījumu
centrs.
Ābeles un upenes Latvijā ir plašāk audzētās augļkopības
kultūras, kuru audzēšanas rentabilitāti būtiski ietekmē ar stādiem izplatīti
vīrusi. Izstrādātais mainības noteikšanas paņēmiens atveseļota stādmateriāla
audzēšanā saīsina šķirņu atbilstības pārbaudes laiku pēc in vitro no
vairākiem gadiem līdz dažām nedēļām, un dod iespēju augļu kokiem pielietot
pavairošanu ar meristēmām, paplašinot to atveseļošanas iespējas. Kombinējot
meristēmu pavairošanu ar ozona gāzes apstrādi, tiek būtiski paaugstināta augu
atveseļošanas efektivitāte, salīdzinot ar citām metodēm. Izstrādātie paņēmieni
nodrošinās stādmateriāla efektīvu atveseļošanu un drošu pavairošanu
stādaudzēšanas procesā un kolekciju uzturēšanā.