Juris Ekmanis, LZA prezidents

Rudens pilnsapulcē mēs tradicionāli atskatāmies uz šajā gadā paveikto un gada svarīgākiem notikumiem. Es gribētu 2012.gadu nosaukt par nozīmīgu un sarežģītu gadu kā visai Latvijai, tā Latvijas zinātnei un augstākai izglītībai, tā arī mūsu akadēmijai.

• Latvija gatavojas pieņemt Nacionālās attīstības plānu (NAP) 2014. – 2020.gadam, un cīnās par savu daļu Eiropas Savienības budžetā. No šī budžeta būs atkarīga mūsu spēja realizēt NAP plānoto arī attiecībā uz zinātni un augstāko izglītību.

• Augstākās izglītības sistēmai arī šis bijis pārbaudījumu un sarežģītu diskusiju gads. Tagad diskusijā iesaistīti arī politiķi. Tā šorīt LNT raidījumā Valsts prezidents solījis noskaidrot kas nozarē notiek.

• Pārbaudījumi sagaida arī Latvijas zinātnes sistēmu – jau tuvākajā laikā ir jāsākas tās Zinātniskās darbības likumā paredzētai starptautiskai izvērtēšanai. Pirmo vērtēšanas etapu – zinātnisko institūciju pašnovērtējuma ziņojumu sagatavošanu par 2006. – 2011.gadiem nodrošināja LZA.

• Tajā pat laikā jau pirms 2 nedēļām pieņemtais valsts budžets 2013. gadam tāpat kā jau daudzus iepriekšējos gadus zinātnes jomā ir stabili nemainīgs. Tas nozīmē, ka papildus valsts budžeta līdzekļus 2013. gadā nedabūsim.

• Arī Latvijas Zinātnes padome šogad ir veikusi vairākus būtiskus jaunievedumus, no kuriem galvenais ir – nodevusi grantu pieteikumus ārvalstu ekspertiem.

• Mūsu akadēmija jau pavasarī izpelnījās visas sabiedrības un mediju uzmanību, kad uz prezidenta amatu bija izvirzīti divi pretendenti un akadēmijas pilnsapulce neizšķīrās, kuram atdot priekšroku. Tas mediju uztverē bija svarīgākais LZA notikums 2012. gadā. Ceru, ka šodien mēs šo balsošanas ciklu sekmīgi beigsim!

Tik daudz par sarežģīto. Bet nedaudz arī par patīkamām ziņām, kuras liecina par to, ka Latvijas zinātne – var un daudz var!

Šonedēļ mēs 2 dienas speciālā konferencē apspriedām VPP 2012. gada rezultātus. Domāju, ka ar paveikto varam pamatoti lepoties. Paveiktais liecina, ka mūsu zinātnieki ir mācējuši formulēt Latvijas sabiedrībai aktuālas problēmas un sava potenciāla iespēju robežās tās sekmīgi risināt. Bez tam ar gandarījumu varu atzīmēt, ka VPP organizatorisko sistēmu veiksmīgi vada LZA locekļi, kuri ir gan visu VPP vadītāji, gan daudzu to atsevišķu projekti atbildīgie izpildītāji. Tas bija arī viens no iemesliem kādēļ VPP atskaites konferences tradicionāli notiek LZA.

Tradicionāli gada beigās Latvijas Zinātņu akadēmija nosauc arī desmit izcilākos Latvijas zinātnes sasniegumus teorētiskajā zinātnē un praktiskajos pielietojumos aizejošajā gadā. Piemēram, šā gada aprīlī svinīgajā akadēmijas sēdē mēs godinājām zinātniekus, kuru pētījumu rezultāti bija nosaukti par Latvijas zinātnes 2011.gada nozīmīgākajiem sasniegumiem, klausījāmies viņu ziņojumus. Desmit gadu laikā, kad akadēmija veic šo vērtēšanu, šādu izcilu zinātnes sasniegumu skaits pārsniedz 100. Arī šī gada decembrī mēs esam paredzējuši nosaukt desmit nozīmīgākos 2012.gada Latvijas zinātnes sasniegumus, paredzēts autorus godināt janvāra sākumā.

Pie gada sasniegumiem jāatzīmē arī, ka akadēmiķis Andris Ambainis sekmīgi vada Eiropas valstu kopīgu projektu par kvantu datoriem. Gribu uzsvērt: divas reizes, kamēr vadību realizēja citu valstu pārstāvji, projektam konkursā neveicās. Kad vadību uzņēmās akadēmiķis Ambainis no mūsu LU Matemātikas un informātikas institūta, projekts konkursu vinnēja. Kvantu skaitļošana – tas ir nākotnes projekts.

Ir vismaz vēl viens līdzīgs Eiropas liela mēroga projekts, kas uzsākts 2012.gadā – “Fotonika” – uz Latvijas Universitātes Atom­fizikas un spektroskopijas institūta bāzes, un to vada Dr. Arnolds Ūbelis. Bet ar 2013.gadu līdzīgus projektus uzsāks Organiskās sintēzes institūts un RSU Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts.

Detalizēta informācija par Latvijas zinātnes veikumu ES projektos pieejama pēdējā laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” numurā Dr.Arnolda Ūbeļa rakstā.

Ar lepnumu jāatzīmē, ka par nopelniem Latvijas labā vairākiem zinātniekiem šogad piešķirti augstākie valsts apbalvojumi.

Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera nosaukumu ieguva: akadēmiķis Jānis Visvaldis Bārzdiņš, LZA korespondētājlocekle Ina Druviete, akadēmiķis Jānis Gardovskis, akadēmiķe Maija Kūle, akadēmiķis Leonīds Ribickis, akadēmiķis Raimonds Valters.

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka nosaukumu ieguva: Dr. habil. hist. Aina Alsupe, akadēmiķis Valdis Bērziņš, LZA goda loceklis Jānis Latvietis,

Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere kļuva: LZA goda doktore Zigrīda Apala.  

Atzinības krusta komandieris kļuva: akadēmiķis Viktors Hausmanis.

LR Ministru kabineta 2012. gada balva piešķirta dzejniekam, atdzejotājam, LZA goda loceklim Knutam Skujeniekam un akadēmiķim Linardam Skujam.

Apsveiksim mūsu kolēģus ar šiem apbalvojumiem! Varbūt ir laiks dibināt speciālu LZA klubu valsts apbalvojumu īpašniekiem?

Pasludinu pilnsapulci par atklātu.