Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1999. gada  7. jūnijs: 11 (177)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Pasniegtas pirmās “Aldara” balvas

Š. g. 27. maijā Kultūras muzejā “Dauderi” tika pasniegtas pirmās Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s “Aldaris” kopīgās balvas zinātnē. Diplomus, mākslinieka Jāņa Strupuļa darinātās nozīmes un naudas balvu saņēma 86 gadus vecais nenogurdināmais pārtikas tehnoloģijas speciālists un jauno speciālistu audzinātājs Pāvils Zariņš, kurš 1938. gadā sācis strādāt “Aldarī”, okupācijai sākoties bija tā direktors, brīnumainā kārtā palika dzīvs un vēlāk saistīja savu dzīvi ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (akadēmiju). Tādu pat balvu saņēma arī LZA akadēmiķis Uldis Viesturs.

Tika pasniegtas četras 1999. gada balvas jaunajiem zinātniekiem, no kuriem LU maģistres Daces Leveikas darbs saistīts ar jau nām spirta iegūšanas tehnoloģijām, bet LU maģistranta Ivo Odīša darbības vide ir banku sistēma. Savukārt Koksnes ķīmijas institūta doktorantei Ilzei Irbei, kuras darbam ir liela praktiska nozīme celtniecībā, novēlēja to sekmīgi pabeigt ar doktora zinātnisko grādu.

Vēsturniece Linda Dumpe un astronoms Arturs Balklavs-Grīnhofs tika apbalvoti ar LZA un a/s “Aldaris” Goda diplomiem, pie kam vēsturniecei “Aldara” prezidents V. Gavrilova kungs apsolīja izdot grāmatu par Latvijas alus darīšanas tradīcijām, bet astronomam ieteica palūkoties uzmanīgāk – vai tiešām pie debesjuma saskatāms tikai Piena ceļš, nevis Alus ceļš.

Tā gan svinīgi, gan ar jokiem tika ievadīts pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s “Aldaris” lielais kopējais pasākums, kurš dienas otrajā pusē turpinājās Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā ar izstādes “Alus un veselība” atklāšanu un diskusiju “Alus un sabiedrības veselība”. Plašāk par tur redzēto un runāto lasiet nākamajā – Jāņu numurā.

Z. K.

Latvijas Zinātņu akadēmijas
un akciju sabiedrības
“Aldaris” 1999. gada
balva zinātnē:

Dr. habil. sc. ing. Uldim Viesturam par darbu kopu biotehnoloģisko procesu izstrādāšanā un ieviešanā.

LZA un a/s “Aldaris” 1999. gada balva zinātnē jaunajiem zinātniekiem:

Dacei Leveikai – par darbu “Ksilozes reduktāzes, ksilīta dehidrogenāzes, ksilulokināzes gēnu integrācija Saccharomyces cerevisiae hromosomālajā DNS”,

Ilzei Irbei – par darbu “Koksnes struktūras un sastāva izmaiņas brūnās trupes sēņu iedarbības rezultātā”,

Ivo Odītim – par darbu “Meta modeļu izmantošana informācijas sistēmu izstrādei IS Tehnoloģijas vidē”.

Valdim Bērziņam – par darbu “Keramikas darināšana un lietošana Sārnates neolīta apmetnē”.

Linda Dumpe par monogrāfiju “Latviešu tradicionālā piensaimniecība” tiek apbalvota ar LZA un a/s “Aldaris” Goda diplomu.

Dr. phys. Andrejs Alksnis

LZA Senāts š. g. 25. maijā apstiprināja LZA goda doktora grādu Andrejam Alksnim.

Andrejs Alksnis dzimis 1928. gada 15. jūlijā Valmierā skolotāju ģimenē.

Mācījies Latvijas Valsts universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē astronomijas specialitātē (1947–1951), 1951./52. mācību gadā turpinājis mācības M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes (MVU) Mehānikas un matemātikas fakultātē un 1952. gadā beidzis MVU astronomijas specialitātē.

No 1952. gada strādājis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā: Fizikas institūta Astronomijas sektorā (līdz 1958. g.), Astrofizikas laboratorijā (1958–1967), Radioastrofizikas observatorijā (1967–1997) par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku (līdz 1961. g.), vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1961–1980), Astrofizikas daļas vadītāju (1980–1991), vadošo zinātnisko līdzstrādnieku (1992–1993).

Fizikas institūta aspirants (1954–1957), piekomandēts PSRS ZA Krimas Astrofizikas observatorijai. 1961. gadā aizstāvējis disertāciju Valsts Šternberga Astronomijas institūtā (MVU) un viņam piešķirts fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grāds, 1964. gadā – vecākā zinātniskā līdzstrādnieka nosaukums astrofizikas specialitātē.

1993. gada aprīlī ievēlēts par profesoru zvaigžņu astronomijas specialitātē LZA Radioastrofizikas observatorijā un piešķirts profesora nosaukums. Kopš 1997.1.VII. – vadošais pētnieks (zvaigžņu astronomija) LU Astronomijas institūtā.

Starptautiskās Astronomu savienības biedrs (darba grupu “Liela lauka attēlošana” un “Pekulārie sarkanie milži” loceklis), Eiropas Astronomijas biedrības, Eirāzijas Astronomijas biedrības un Latvijas Astronomijas biedrības biedrs.

Autors vai līdzautors ap 150 zinātniskām publikācijām (to skaitā divas monogrāfijas).

NOLIKUMS

par Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku darbu konkursu

Balvas uz zinātnisko darbu konkursa pamata piešķir maģistrantiem, doktorantiem, kā arī jauniem pētniekiem neilgi pēc maģistra vai doktora darba aizstāvēšanas. Konkursam var iesniegt darbus, kurus veicis zinātnieks, ja viņš iesniegšanas brīdī nav vecāks par 30 gadiem.

Katru gadu LZA piešķir 9 balvas:

l fizikas, matemātikas un inženierzinātnēs – 3, no tām viena ir Ludviga un Māra Jansonu balva par labāko darbu fizikā;

l ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātnēs – 3, no tām viena ir Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balva par labāko darbu ķīmijā;

l humanitārajās un sociālajās zinātnēs – 3, no tām viena ir Zentas Mauriņas balva par labāko darbu literatūrzinātnē un filozofijā;

Balvas minimālais lielums ir Ls 100,-

Pieteikumi un dokumenti jauno zinātnieku konkursam iesniedzami LZA Senāta sekretārei Dr. chem. Almai Edžiņai, Akadēmijas laukumā, 1, 2. stāvā, Rīga, LV-1524, (tālrunis uzziņām 7223931) līdz 1999. gada 31. oktobrim

Konkursā iesniedzamie dokumenti:

l motivēts LZA īstenā locekļa, zinātniskā institūta vai augstākās mācību iestādes senāta vai domes ieteikums, kurā dots īss konkursā iesniedzamā darba vērtējums un jaunā zinātnieka vispārējo zinātnisko aktivitāšu raksturojums;

l konkursa darbs, norādot uz titullpas institūta vai augstskolas nosaukumu, darba nosaukumu latviešu un angļu valodā, autora vārdu, uzvārdu, pilsētu, kur tas veikts, un gadu; uz titullapas jābūt norādei LZA jauno zinātnieku darbu konkursam;

l darba īsa anotācija (līdz 1 lpp.) latviešu valodā;

l publicēto darbu saraksts (ja tādi ir);

l uzziņu lapa par darba autoru: vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, darba vieta, doktorantūra, maģistratūra vai to beigšanas gads, mājas un darba pilnas adreses un telefoni, elektroniskā pasta adrese (ja tāda ir).

Konkursā iesniegtos darbus vērtē LZA Senāta ievēlētās ekspertu komisijas. Godalgotie darbi glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, pārējos izsniedz autoriem.

Konkursa ekspertu komisijas izvirza labākos no iesniegtajiem darbiem reflektēšanai uz LZA un citām balvām ar LZA līdzdalību.

Ceturtdien, 1999. gada 10. jūnijā plkst. 13.00

Latvijas Zinātņu akadēmijas sēžu zālē,
Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā

notiks

Programmmā:

* “Lingvistiskā integrācija” – Ina Druviete

* “Integrācija un Valsts valodas likums” – Dzintra Hirša

* “Sabiedrības integrācija Latvijā. Valsts programmas koncepcija un tās apspriešanas gaita” – Baiba Pētersone

* “Integrācijas motīvi” – Vilnis Zariņš

* “Latvijas vēstures mācīšana skolā kā integrācijas programmas sastāvdaļa” – Ilga Kreituse

* “Kultūras loma integrācijas procesā” – Knuts Skujenieks

* “Etnisko konfliktu cēloņi jaunāko laiku vēsturē” – Visvaldis Lācis

* “Augstākā izglītība un sabiedrības integrācija” – Juris Krūmiņš

* “Ekonomiskās attīstības ietekme uz sabiedrības integrāciju” – Raita Karnīte

* “Integrācijas sociāli ekonomiskie šķēršļi” – Oļģerts Krastiņš

* “Latvijas zinātnieku problēmas sabiedrības integrācijas procesā” – Maija Kūle

* “Intelekts – viens no četriem sabiedrības integrācijas faktoriem Latvijā” – Jānis Freimanis

* “Sabiedrības integrācijas zinātniskais nodrošinājums” – Elmārs Vēbers

Profesors
Fransuā Zurabišvili Rīgā

Profesors Zurabišvili tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidentu Tāli Milleru, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vadību, Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru Pēteri Laķi un apmeklēja Latvijas–Francijas Zinātniskās informācijas centru, kā arī viesi pieņēma Francijas vēstniecības Latvijā padomnieks kultūras un zinātnes jautājumos Žans Bodrī. Sarunā ar Bodrī kungu tika skarti jautājumi par iespējamo sadarbību nākotnē starp Latvijas–Francijas Zinātniskās informācijas centru un Parīzes Starptautiskās filosofijas koledžu, kā arī dzima projekts sarīkot Latvijā 2001. gadā starptautisku konferenci par nacionālās indentitātes jautājumiem, pieaicinot ne tikai filozofus, bet arī sociologus, žurnālistus, u. c. radošo profesiju pārstāvjus.

Profesors Zurabišvili apskatīja pilsētu, sevišķi sajūsminoties par jūgendstila kvartālu Rīgas centrā, apmeklēja Jūrmalu, kā arī noskatījās Verdi operas “Nabuko” izrādi Latvijas Nacionālajā operā.

Š. g. 25. maijā Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs rīkoja Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta iesvētīšanas 800 gadu atcerei veltītu zinātnisku konferenci “Alberts no Brēmenes – bīskaps un valstsvīrs”. Tajā tika aplūkoti dažādi bīskapa Alberta personības un darbības aspekti (“Bīskapa Alberta darbības vērtējums historiogrāfijā”, “Rakstītie avoti par bīskapa Alberta personību un viņa pasākumiem Livonijas valsts veidošanā”, “Bīskaps Alberts un Rīgas pilsēta”, “Bīskapa Alberta ekleziālās darbības pastorālie aspekti vēlo viduslaiku kontekstā”), kā arī analizētas citas bīskapa Alberta laika norises, tādas kā Rīgas Doma un Livonijas piļu celtniecība. Arheologi un antropologi iepazīstināja ar izrakumiem Rīgas Doma dārzā un izteica savus atzinumus par Rīgas vācu iedzīvotāju antropoloģisko raksturojumu.

Atcerēsimies, ka š. g. 12. februārī grāmatas “Senā Rīga” klajā nākšanas svinībās šepat Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā tika runāts par to, ka 1999. gadu vēsturnieki vada kā vācu Rīgas un bīskapa Alberta gadu, ko vajadzētu noslēgt ar attiecīgu rakstu krājumu. Nu konference jau notikusi, cerēsim arī uz tās “paliekošu turpinājumu”.

2. jūnijā – latviešu teātra dzimšanas dienā Rīgas Latviešu biedrības namā notika LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas un Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijas rīkotā saruna “Teātris manai šodienai”, kurā, Lilijas Dzenes un Viktora Hausmaņa rosināti, piedalījās un runāja visdažādāko zinātņu pārstāvji.

KONKURSS

Izsludina konkursu

2 Gada balvām ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu datorzinātnēs, informātikā vai par nozīmīgu informācijas izstrādes sistēmu veicināšanu.

Gada balvas laureāts saņem speciālu piemiņas medaļu, dip lomu un stipendiju.

Pretendentu balvu saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, zinātnisko institūtu padomes, a/s “DATI”, universitāšu senāti un fakultāšu domes.

Izvirzot kandidātus LZA, a/s “DATI” un LIF mērķprogrammas balvai, divos eksemplāros iesniedzami šādi dokumenti:

– motivēts izvirzītāja iesniegums;

– ziņas par kandidātu, norādot darba un mājas adresi, telefonu;

– izvirzītāja vai kandidāta pamatota iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);

– izvirzāmais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

Jānis Stradiņš

Zinību komisija, Kārlis Mīlenbahs, latviešu rakstība, Akadēmija

(ievadreferāts LZA pilnsapulcē 1999. g. 14. maijā)

Šī ir pēdējā reize, kad vēl 20. gadsimtā un šajā gadu tūkstotī varam pagūt atzīmēt Rīgas Latviešu biedrības un tās izslavētās Zinību komisijas apaļu gadskārtu, proti, tās dibināšanas atceres 130 gadus. Notikumam par godu Latvijas Zinātņu akadēmija sasaukusi īpašu ārkārtas pilnsapulci, lai daudzinātu savas priekšteces devumu latviešu humanitārajās zinātnēs un kultūrā. Reizē atzīmējam arī mūsu tagadējās, Zinību komisijas radītās latviešu rakstības 90 gadus.

Nesen, 1998. gada 10. decembrī, man bija gods nolasīt referātu Rīgas Latviešu biedrības 130 gadu jubilejas svinīgajā sanāksmē šeit pat, šajā Zelta zālē, tieši par RLB Zinību komisijas devumu. Komisijas darbs samērā sīki aplūkots jaunajā grāmatā par Latvijas Zinātņu akadēmijas vēsturi (III un IV nodaļās), tās dažādas darbošanās jomas šodien apcerēs kolēģi akadēmiķi A. Blinkena, V. Hausmanis, S.Cimermanis. Viss tas atbrīvo mani no pienākuma sīkāk ieslīgt pagātnes detaļās, tomēr dažus sumārus vērtējumus jāsaka laikam būtu.

Zinību vai Zinātnības komisija uzskatāma gan par pirmo mūsu humanitāro zinātņu centru, gan par nacionālās zinātņu akadēmijas aizmetni, tiesa, vēl ne profesionāļu, bet amatieru līmenī. Komisija izauga latviešu nācijas atmodas gaitā un virzīja to. Tā bija pirmo latviešu inteliģentu noorganizēts alternatīvs pretmets vāciskajai Lettische Literarische Gesellschaft, kas darbojās mācītāju vadībā un centās latviešus noturēt vācu intelektuālajā aizbildniecībā. Starp citu, atcerēsimies: šogad aprit arī 175 gadi, kopš Lestenes mācītāja Kārļa Vatsona ierosme 1824. gadā izveidoja minēto Latviešu literārisko (Latviešu draugu) biedrību, kas uzņēmās gādību par “Latviešu Avīzēm” un cita veida literatūru latviešiem, par Bībeles tulkojuma pārlūkošanu, par latviešu etnogrāfijas, valodniecības, folkloras materiālu sistematizēšanu. Arī šī organizācija, kuras izcilākais pārstāvis bija Augusts Bīlenšteins, tās izdotais žurnāls “Magazin” mums šodien būtu jāpiemin ar zināmu bijību un pateicību, tomēr apzinoties – pilngadību sasniedzot, latviešu goda lieta un pienākums bija veidot savējo organizāciju, šajā gadījumā, Rīgas Latviešu biedrību un tās Zinību komisiju.

Zinību komisijas dibināšanas iegansts bija Friča Brīvzemnieka aicinājums latviešiem pašiem vākt materiālus par “savas cilts” etnogrāfiju Maskavas Rumjanceva muzejam. Atsaucoties aicinājumam, 1869. g. 4. maijā (16. maijā j. st.) tika dibināta Zinātnības komisija, par kuras pirmo priekšnieku kļuva Bernhards Dīriķis, bet par rakstvedi – Fricis Veinbergs. Latviešu biedrības iekšējo nesaskaņu dēļ (tādas bija arī toreiz) komisijas reāls regulārs darbs sākās tikai 1875. gadā, varbūt vēl precīzāk runājot, pat 1881. g., kad komisijas vadībā Dīriķi un Veinbergu aizstāja žurnālists un sabiedriskais darbinieks Aleksandrs Vēbers. Zinību komisijas raženākais darba cēliens, no 1875. līdz 1902. gadam, saistās ar Dīriķa, Vēbera un Viļa Olava vārdiem. Redzam, ka Zinību komisiju būtībā vadīja žurnālisti, sabiedriski darbinieki un zinātnes popularizatori, turpinot Kr. Valdemāra un agrīnā Kr. Barona tradīciju; komisija bija cieši saistīta ar latviešu avīžniecību. Gribētos te izvērst analoģiju ar Āronu Matīsu 20. gs. sākumā un Oskaru Gertu mūsdienās, kas zināmā mērā turpinājuši Zinību komisijas līniju.

No svarīgākajiem Zinību komisijas pasākumiem un veikumiem manuprāt būtu atzīmējami 9 sekojoši:

1) RLB Rakstu krājuma, pirmā latviešu zinātniskā žurnāla, izdošana no 1876. gada līdz 1940. gadam (iznāca 23 sējumi, līdz 1914. g. – 17 sējumi).

2) Latviešu etnogrāfiskās izstādes sarīkošana 1896. gadā Rīgā X Krievijas arheoloģijas kongresa laikā un ar to saistītā latviešu muzeja dibināšana.

3) Zinību komisijas Derīgu grāmatu nodaļa (kopš 1886. g.), kas cita starpā izdeva arī RLB četrsējumu Latviešu konversācijas vārdnīcu (1903–1921), pirmo pilna apjoma latviešu enciklopēdiju, un citus vērtīgus izdevumus, toskait Skruzīšu Mikus grāmatu “Sēļi – Augškurzemes novada senči” (1889), ko atceramies sakarā ar nākamnedēļ rīkojamo I Sēlijas kongresu.

4) Zinību komisijas vasaras sapulces (kopš 1884. g.) – pārskati sabiedrībai par latviešu rakstniecības, valodas kultūras ikgada aktuālo situāciju.

5) Latviešu valodas izkopšana – jaunvārdi, vietvārdu vākums, terminoloģija, latviešu ortogrāfija uz latinizētā raksta bāzes.

6) Pirmo pētījumu rosināšana par Latvijas vēsturi no latviešu viedokļa.

7) Jautājumu izskaidrošanas vakari Rīgas sabiedrībai (līdz 1904. g.).

8) Stipendiju piešķiršana latviešu studentiem, g.k. no korporācijām.

9) Kultūras mecenātisms – gādība par izciliem latviešu darbiniekiem un to piemiņu (atbalsts Kr. Baronam dainu kārtošanai, “Pēterburgas Avīžu” piemiņas krājums, F. Brīvzemnieka rakstu sakārtošana un izdošana pēc viņa nāves).

Var atšķirīgi vērtēt Zinību komisiju, arī no politiskā un ideoloģiskā viedokļa. Gadsimta sākumā prāva daļa latviešu sabiedrības RLB uzlūkoja par konservatīvu, pat reakcionāru. Pēc 1903. gada būtībā Zinību komisija kopumā darbojās neefektīvi. Varētu pat sacīt – gandrīz nedarbojās. Taču visai aktīvas bija dažas tās apakšvienības – Valodniecības nodaļa kopā ar Ortogrāfijas komisiju (K. Mīlenbaha vadībā) kopš 1904. g., Vēstures nodaļa (Fr. Veinberga vadībā, dib. 1905), Literatūras fonds (no 1898. g.) un Derīgu grāmatu nodaļa ar Konversācijas vārdnīcu. Pat ja latviešu “progresīvā sabiedrība” no RLB, Zinību komisijas bija novērsusies, atsevišķās jomās joprojām tika veikts kluss, svētīgs, paliekamas nozīmes darbs latviešu kultūras labā, tā kā jaunstrāvnieku, arī Raiņa kritika “(Pusideālists”!) vēstures perspektīvā ir tikai ne lielā mērā apstiprinājusies, drīzāk gan vēstures spriedums bijis pretējs.

1914. gadā Zinību komisija pārtrauca savu darbību vispār. Kad tā pēc 1920. gada atjaunojās, ievērojamam sinologam, valodniekam un folkloristam Pēterim Šmitam kļūstot par priekšnieku, tad neatkarīgajā Latvijā LU, jaunās mākslas un zinātnes iestādes tomēr vēl vairāk atņēma ZK tās agrāko spožumu un sabiedrisko ietekmi, autoritāti. 1932. gadā Zinību komisija transformējās par privātu pilntiesīgu zinātņu akadēmiju RLB paspārnē, ko vadīja vispirms P. Šmits, pēc tam J. Endzelīns. Tās darbības formas bija visai līdzīgas tām, kuras esam izvēlējušies šodien, varbūt nedaudz pārāk arhaiskas, vecīgas, gaudenas, bez plašākas atbalss sabiedrībā. Tā tomēr – ar visām nepilnībām – bija pirmā īsti profesionālā (kaut gan vēl valstiski neatzītā) zinātņu akadēmija Latvijā, kura – visai ticami – būtu pārtapusi par oficiālo zinātņu akadēmiju, ja pirmajai Latvijas Republikai būtu bijis lemts ilgāks mūžs. Divi šīs Zinātņu akadēmijas kārtējie biedri – valodnieks Jānis Endzelīns un purvu pētnieks Pēteris Nomals kļuva par jaundibinātās Latvijas PSR ZA pirmajiem īstenajiem locekļiem, iezīmējot tiešu pēctecību. 1996. gadā šajā pašā Zelta zālē tika parakstīts līgums starp LZA un RLB, kurā oficiāli fiksēts šis moments. No RLB Zinību komisijas arī šodien varam daudz mācīties – gan kā jādara, gan kā nav jādara.

Domāju, tagadējā LZA lielā mērā jaunos vēstures apstākļos patiešām turpina Zinību komisijas aizsākto darbu, turklāt sadarbība ar RLB veidojas arvien ciešāka. Domāju arī, un to rosināja RLB vadība, ka varētu atjaunot pašu Zinību komisiju jaunā statusā, dodot tai humanitāro zinātņu un vispār zinātņu popularizēšanas funkcijas sabiedrībā. Tāpat varbūt vērts būtu atjaunot Vasaras sapulču tradīciju, sarīkojot tās Izglītības un zinātnes ministrijas ikgadējo skolotāju augusta sanāksmju laikā, to ietvaros kā kultūras un valodas dienu. Tiesa, jau seno grieķu prātnieks ir teicis, ka vienā ūdenī divreiz iekāpt nevarot, taču tēmas un variācijas tomēr būtu apsveramas, varbūt paveicas?

Tiktāl par Zinību komisiju kā LZA priekšteci. Šodien īpaši jāatgādina vēl viens aspekts – proti, ar Zinību komisiju un tās valodniecības nodaļas darbību visciešākā kārtā saistīta mūsdienu latviešu latinizētās ortogrāfijas tapšana. Jānim Streičam ir taisnība, ka līdz drukas aizliegumam Latgalē jau lietoja latīņu, nevis gotu rakstību, taču latviešu rakstību tagadējā variantā izstrādāja RLB Zinību komisijā. To akceptēja 1908. gadā ortogrāfijas komisijā K. Mīlenbaha un J. Endzelīna vadībā, tās principi aplūkoti P. Šmita apcerē “Jaunās pareizrakstības lietā” RLB Rakstu 15. krājumā 1911. gadā. Šo ortogrāfiju ar likumu ieviesa Latvijas Republikā 1920.–1922. g., kaut arī gotiskā “vecā druka” vēl daļēji noturējās, īpaši žurnālos un laikrakstos, līdz pat 30. gadu vidum. Šodien mēs Zinību komisijas 130 gadu atceri saistām ar latviešu mūsdienu ortogrāfijas 90 gadu jubileju, īpaši izceļot Kārļa Mīlenbaha kā ZK Valodniecības nodaļas priekšsēdētāja nopelnus, kaut arī – atzīsim – priekšdarbus jaunajai ortogrāfijai veica jau B. Dīriķis un A. Vēbers.

Godinot Kārli Mīlenbahu kā vienu no latviešu valodniecības celm laužiem, LZA un RLB iedibinājusi kopēju Kārļa Mīlenbaha balvu. Līdzās J. Endzelīna balvai, ko ZA turpinās piešķirt par izciliem pētījumiem valodniecībā, īpaši baltu valodniecībā, Mīlenbaha balvu piešķirs par devumu latviešu valodas izkopšanā un lietišķā valodniecībā. Atgādināsim, ka Kārlis Mīlenbahs (1853–1916) bija pirmais latviešu valodnieks – profesionālis, kas darbojies vēsturiski salīdzināmā valodniecībā, kopā ar Endzelīnu sastādījis latviešu gramatiku, interesējies par vispārējās valodniecības problēmām. Profesores Inas Druvietes pētījumi par Kārli Mīlenbahu, viņas sagatavotā Mīlenbaha rakstu izlase, kas iznāks drīzumā, cerams, dos vēl pilnīgāku priekšstatu par šo vēl ne gluži novērtēto valodnieku, ko īpatnējā dzejolī cildinājis arī Uldis Bērziņš. Nemirstīgs Mīlenbaha veikums ir “Latviešu valodas vārdnīca”, ko Endzelīns publicējis jau pēc Mīlenbaha nāves 1920. gados. Tā ir pirmā latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca ar milzum plašu vārdu krājumu, varbūt izcilākais piemineklis latviešu valodai, kurai gan, par laimi, pieminekļi vēl nav jāceļ.

Kārlis Mīlenbahs, vācu valodas virsskolotājs Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, bija valodnieks ar milzīgu savas misijas apziņu. Kad mans tēvs, Pauls Stradiņš, viņa skolnieks, pateicis, ka izšķīries kļūt par ārstu, nevis valodnieku, Kārlis Mīlenbahs ar dziļu nožēlu izsaucās: “Arzt kann jedermann sein, aber ein Philologe kann nur von tausender einer werden!” (“Par ārstu var kļūt katrs, bet valodnieks var būt tikai viens no tūkstošiem”). Mīlenbahs centās izkopt latviešu valodu, normēt to, taču viņa polemika ar Raini “Baltijas Vēstnesī” un “Mājas Viesī” J. V. Gētes “Fausta” tulkojuma lietā bija kontrversa, latviešu kultūrvēsturē tā allaž uztverta dalītām jūtām. Tiesa, pats Mīlenbahs rakstīja šajā sakarā: “Uz 5–6 kļūdām “Fausta” tulkojumā norādīt nenozīmē “Fausta” tulkojumu nolamāt un noķengāt. Par “Fausta” tulkojumu es neesmu nekur spriedis. Ja man nāktos par viņu spriest, tad droši vien mans spriedums nelīdzinātos ķengāšanai”. Taču Mīlenbahs vēršas pret, viņaprāt, pārsteidzīgiem valodas eksperimentiem, pret “jauno valodu”, un šī 100 gadus vecā polemika, kas ilga 1898.–1899. g. un dažbrīd veidoja par Mīlenbahu greizu priekšstatu, vēl šodien ir aktuāla. Nekonfrontēsim Mīlenbahu nu vairs ar Raini – nesen ZA iedibināja un piešķīra pirmo Raiņa balvu, abi ir savā ziņā izcilības.

Savā ziņā Jānis Kušķis, ko šodien godinām kā pašu pirmo Mīlenbaha balvas laureātu, itin kā turpina Mīlenbaha cīņu par latviešu valodas tīrību, netaupot arī autoritātes, turpina cīņu par latviešu valodas stingriem normatīviem. Filoloģijas maģistrs Jānis Kušķis visu sava filologa mūžu ir veltījis latviešu valodas kultūras kopšanai un jaunu valodniecības speciālistu audzināšanai. Viņš ir iemantojis lietpratīga, prasīga, brīžiem pat pārlieku prasīga mācībspēka slavu, veidojis vairākus akadēmiskus kursus.

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas dibināšanas 130. gadadienai un latviešu ortogrāfijas 90. gadadienai veltītās

Rīgā, 1999. gada 14. maijā

1. Latvijas Zinātņu akadēmija atzīmē veiksmīgo sadarbību ar Rīgas Latviešu biedrību zinātnes un sabiedrisko pasākumu jomā, kas izveidojusies kopš 1995. gada. Regulāri tiek organizēti kopīgi saieti un abas organizācijas kopā ar Latvijas Inteliģences apvienību rīko konferences, daudzi LZA locekļi vienlaikus ir arī RLB un LIA biedri.

2. Latvijas Zinātņu akadēmija atbalsta Zinību komisijas atjaunošanu Rīgas Latviešu biedrībā, kas nodarbotos ar zinātņu, īpaši humanitāro zinātņu popularizēšanu sabiedrībā, un izsaka gatavību piedalīties tās pasākumos. Latvijas Zinātņu akadēmija ir gatava atbalstīt vasaras sapulču tradīciju atjaunošanu Rīgas Latviešu biedrībā. Sapulces varētu rīkot Izglītības un zinātnes ministrijas organizēto skolotāju augusta sanāksmju laikā.

3. Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar Rīgas Latviešu biedrību turpinās tradicionāli piešķirt Kārļa Mīlenbaha balvu.

4. Latvijas Zinātņu akadēmija atbalsta konsekventu latviešu valodas politikas ievērošanu valsts pārvaldē, izglītībā un sabiedriskajā dzīvē, tai skaitā lai nodrošinātu integrētas sabiedrības veidošanu Latvijā.

LU-80

1999. gadā aprit 80 gadi, kopš dibināta Latvijas Universitāte. Lai atzīmētu šo nozīmīgo gadskārtu, Latvijas Universitāte kopā ar Latvijas Zinātņu vēstures asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti rīko konferenci. Tajā paredzēts pēc iespējas aptvert visas zinātņu nozares, kas saistītas ar Latvijas Universitāti.

Aicinām Jūs piedalīties konferencē, kura notiks 1999. gada 24. septembrī Rīgā, Latvijas Universitātē. Sekciju sēdes no plkst. 9 līdz 13, plenārsēdes sākums plkst. 14. Referātu ilgums sekcijās 10–15 min., plenārsēdē 20–25 min.

Paredzētas šādas sekcijas:

1. Augstskolu vēsture (koordinatori I. Ondzule, H. Strods).

2. Ķīmijas vēsture (U. Alksnis, I. Meirovics).

3. Tehnisko zinātņu vēsture (H. Guļevskis, J. Ločmelis)

4. Medicīnas un veterinārmedicīnas vēsture  (A. Vīksna, M. Baltiņš).

5. Lauksaimniecības un meža zinātņu vēsture (K. Vārtu kapteinis).

6. Pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu vēsture (A. Špona, A. Krūze).

7. Tautsaimniecības un juridisko zinātņu vēsture (E. Vasermanis).

8. Humanitāro (filoloģija, teoloģija, filozofija) zinātņu vēsture (P. Vanags, V. Vārsbergs).

9. Matemātikas un dabaszinātņu vēsture (J. Klētnieks, M. Rudzītis, G. Daija).

Par piedalīšanos konferencē lūdzam ziņot orgkomitejai līdz 15. jūnijam, norādot vārdu, uzvārdu, amatu, darbvietu, tālr., fax, E-pastu, sekcijas nosaukumu un orientējošu referātu nosaukumu.

Tēzes publicēšanai jāiesniedz līdz 15. jūlijām izdrukas veidā divos eksemplāros A4 formātā un disketē (Word Windows, fonti Rim vai Unicod standarts, 12 p). Apjoms 3600 zīmes, bez attēliem. Tekstu rakstīt vienlaidus, bez formatizēšanas, atdalot vienīgi rindkopas. Nelietot autoformatizēšanas rīku, ja nepieciešama numurēšana.

Paraugs

LATVIJAS UNIVERSITĀTES DEVUMS ZINĀTNEI

Jānis Kārkliņš

Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulv. 4, Rīga, LV-1586

Par piedalīšanos konferencē jāziņo un tēzes jāiesniedz I. Ondzulei Zinātņu un tehnikas vēstures muzejā Raiņa bulv. 19, 409., 412. kab., Rīga LV-1586, tālr. 7228909, fax: 371-7225039; 371-7820113, E-mail: lulc@lanet. lv

LU-80 Zinātņu vēstures konferences orgkomiteja

Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 1999. gada 20. maija lēmumam

2. Starptautisko konferenču organizēšana

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

4. Starptautiskā sadarbība

KONKURSI

bioloģijā – 6 vietas doktorantūrā (hidrobioloģija; šūnas bioloģija; zooloģija; mikrobioloģija; augu fizioloģija; ekoloģija-augu);

datorzinātnēs – 2 vietas doktorantūrā (datoru un sistēmu program matūra; datorzinātņu matemātiskie pamati; programmēšanas valodas un sistēmas);

ekonomikā – 3 vietas doktorantūrā (Latvijas tautsaimniecība; finanses un kredīts);

demografijā – 1 vieta doktorantūrā (sociāli ekonomiskā de mogrāfija);

vadības zinātnēs – 2 vietas doktorantūrā (uzņēmējdarbības vadība; sabiedrības vadība)

valodniecībā – 3 vietas doktorantūrā (latviešu valodniecība; ģermā ņu valodniecība);

literatūrzinātnē – 2 vietas doktorantūrā (latviešu literatūras vēsture);

komunikācijas zinātnē – 1 vieta doktorantūrā (bibliotēku zinātne);

mākslas zinātnes – 2 vietas doktorantūrā (teātra un kino teorija un vēsture);

filozofijā – 2 vietas doktorantūrā (filozofijas vēsture; praktiskā filozofija);

fizikā – 5 vietas doktorantūrā (astronomija; lāzeru fizika un spektroskopija; cietvielu fizika; šķidruma un gāzu mehānika; fizikas didaktika);

mehānikā – 1 vieta doktorantūrā (cietvielu mehānika);

materiālzinātnēs – 1 vieta doktorantūrā (polimēri un kompozītmateriāli);

ģeogrāfijā – 4 vietas doktorantūrā (cilvēka ģeogrāfija; fiziskā ģeogrāfija; reģionālā un vides ģeogrāfija; lietišķā ģeogrāfija);

ģeoloģijā – 1 vieta doktorantūrā (kvartārģeoloģija un ģeomofoloģija);

vides zinātnēs – 1 vieta doktorantūrā (vides ķīmija);

juridiskās – 2 vietas doktorantūrā (civiltiesības; starptautiskās tiesības);

ķīmijā – 2 vietas doktorantūrā (organiskā ķīmija; analītiskā ķīmija);

matemātikā – 2 vietas doktorantūrā (ģeometrija un topoloģija; skaitliskā analīze; matemātiskā analīze un funkcionālanalīze);

pedagoģijā – 4 vietas doktorantūrā (vispārīgā pedagoģija; skolas pedagoģija, augstskolas pedagoģija; pieaugušo pedagoģija; sociālā pedagoģija);

psiholoģijā – 2 vietas doktorantūrā (vispārīgā psiholoģija; attīstības psiholoģija);

politiskās zinātnes – 1 vieta doktorantūrā (pārvalde un administrācija);

socioloģijā – 2 vietas doktorantūrā (industriālā un darba socioloģija; sociālā politika un labklājība; socioloģijas teorija un vēsture);

teoloģijā – 2 vietas doktorantūrā (Bībeles teoloģija; praktiskā teoloģija; Latvijas baznīcu vēsture);

vēsturē – 3 vietas doktorantūrā (vispārīgā vēsture; etnogrāfija);

medicīnā – 3 vietas doktorantūrā (mikrobioloģija un virusoloģija; internā medicīna; pediatrija).

Doktorantūras pretendentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

– iesniegums;

– izvēlētā zinātniskā darba pamatojums un iestrāde (3–5 lpp.);

– dzīves un darba gājums (Curriculum vitae);

– akadēmiskās izglītības dokumenta un sertifikāta (sekmju lapas) kopija;

– rekomendācijas studijām doktorantūrā (ja ir);

– divas fotokartītes (3x4 cm);

– anketa.

Doktorantu pretendentiem iestājpārrunas notiek septembrī. Doku menti iesniedzami no 25. augusta līdz 25. septembrim Raiņa bulv. 19, 277. telpā, Doktorantūras daļā, tālr. 7228714.

Konkursam var pieteikties personas ar habilitētā doktora grādu (asociētā profesora amatā – ar doktora grādu.

Konkursa pretendentiem ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc konkursa izsludināšanas dienas jāiesniedz DPU Personāla daļā (Daugavpilī, Vienības ielā 13, 223. kabinetā) šādus dokumentus:

l iesniegumu par piedalīšanos konkursā;

l dokumentu kopijas, kas apliecina nepieciešamos zinātniskos grādus;

l dzīves un darba gājumu;

l amata pretendenta anketu;

l publicēto darbu sarakstu;

l citus dokumentus, ar kuriem pretendents vēlas pilnīgāk raksturot savu kvalifikāciju.

ANASTASIJA ŽIRAVECKA

aizstāvēs disertāciju par tēmu “Asinhronā elektrodzinēja plūstošās palaišanas īpatnību pētīšana sistēmā ar tiristoru maiņstrāvas regulatoru” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. inž., prof. V. Uzārs (LJA), Dr. habil. inž., prof. L. Ribickis (RTU), Dr. inž. L. Latkovskis (LZA FEI).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā un LZA Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

17. jūnijā plkst. 10.00 LLU Lauku inženieru fakultātes 402. auditorijā Akadēmijas ielā 19, Jelgavā notiks LLU Hidroinženierzinātnes habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

INESE JAUJA

par tēmu “Sniega kušanas ūdeņu veidoto iespējami maksimālo plūdu aprēķina metodika”.

Recenzenti: Dr. habil. sc. ing. H. Segals, Dr. habil. math. A. Buiķis, Dr. habil. sc. ing. R. Tums (Lietuvas LA).

Ar disertāciju var iepazīties LLU Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskā institūta bibliotēkā Dobeles ielā 43, Jelgavā.

Tālrunis uzziņām 3027180.

* * *

Latvijas Universitātes 2. Habilitācijas un promocijas padomes sēdes notiks Cietvielu fizikas institūtā Ķengaraga ielā 8, 1. auditorijā š. g. 17. un 18. jūnijā.

17. jūnijā plkst. 10.00

L. ŠEBANOVS (LU CFI)

aizstāvēs habilitācijas darbu “Oktaedriski koordinētu skābekli saturošu segnetoelektriķu rentgendifraktometriskie pētījumi: kristalogrāfija, izomorfisms, jonu sakārtošanās un inducētās fāžu pārejas”.

Recenzenti: akad. I Tāle (LU CFI), prof. I. Lācis, Dr. habil. phys. D. Millers (LU CFI);

plkst. 13.00

A. KRISTIŅŠ (LU CFI);

aizstāvēs promocijas darbu “Metodika un aparatūra ¹⁴C aktivitātes noteik šanai mazaktīvos paraugos”.

Recenzenti: Dr. habil. phys. A. Truhins (LU CFI), prof. J. Tīliks (LU ĶF), Dr. habil. phys. I. Vītols (LU CFI).

plkst. 15.00

L. RUSEVIČS (FEI)

aizstāvēs promocijas darbu “Neitronu, rentgenstaru un Mesbauera starojuma dinamiskā difrakcija deformētos un akustiski ierosinātos monokristālos”.

Recenzenti: Dr. habil. phys. J. R. Kalniņš (LU CFI), prof. B. Rolovs (LU), Dr. phys. L. Šebanovs (LU CFI).

18. jūnijā plkst. 10.00

E. ŠATKOVSKIS (Lietuva)

aizstāvēs habilitācijas darbu “Blīvas elektronu-caurumu plazmas sakaršanas fizikālie aspekti šaurzonas pusvadītājos, ierosinātos ar intensīvu lāzera starojumu”.

Recenzenti: akad. I. Tāle (LU CFI), akad. J. Ekmanis, prof. A. Medvids (RTU);

plkst. 13.00

B. BĒRZIŅŠ (LU CFI)

aizstāvēs habilitācijas darbu “Elektronu procesi sārmu metālu jodīdos un alumīnija nitrīda keramikā”.

Recenzenti: prof. J. Tīliks (LU ĶF), Dr. habil. phys. I. Vītols (LU CFI), Dr. habil. phys. S. Černovs.

Ar habilitācijas darbu materiāliem var iepazīties Cietvielu fizikas institūtā Ķengaraga ielā 8, 333. kab.

* * *

1999. gada 18. jūnijā plkst. 13.00 Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā, O. Vācieša ielā 4, LU Medicīnas un Bioloģijas zinātņu nozares Habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē

Gunta Strazda

aizstāvēs promocijas darbu “Lāzera doplera metodes lietošana bronhiālās un pulmonālās mikrocirkulācijas novērtēšanā” bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: prof., Dr. habil. biol. P. Ozoliņš, prof., Dr. habil. med. O. Marga, doc., Dr. med. V. Šiliņš.

Ar darbu var iepazīties LU un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1998. gada 18. jūnijā plkst. 15.00 Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā, O. Vācieša ielā 4, LU Medicīnas un Bioloģijas zinātņu nozares Habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē

Valdis Folkmanis

aizstāvēs promocijas darbu “Objektīvās audiometrijas metode bērnu dzirdes traucējumu noteikšanā” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: prof., Dr. habil. med. I. Rumba, prof., Dr. habil. med. M. Baltiņš, prof., Dr. habil. med. T. Hellbrügge.

Ar darbu var iepazīties LU un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. g. 21. jūnijā plkst. 11.00 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (Brīvības ielā 333, 73. auditorijā) Promocijas padomes sēdē savu promocijas darbu “Likumpārkāpēja aizturēšanas metodikas teorētiskie pamati” peda goģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai sporta zinātnē aizstāvēs

Jānis Želvis

Recenzenti: LSPA asoc. profesors, Dr. h. ped. J. Lanka, LPA asoc. profe sors, Dr. ped. P. Vucenlazdāns, LSPA asoc. profesors, Dr. ped. T. Jēkabsons.

Plkst. 13.00 savu promocijas darbu “Šāvēju tehniskā sagatavošana” pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai sporta zinātnē aizstāvēs

Ludmila Beļikova

Rezenzenti: LU profesore, Dr. h. ped. A. Špona, LU profesore, Dr. h. ped. A. Kopeloviča, LSPA asoc. profesors, Dr. ped. U. Švinks.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LSPA bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 21. jūnijā notiks LU Psiholoģijas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda bulv. 4, 252. aud.), kurā disertācijas psiholoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs:

plkst. 13.00

MIHAILS PUPIŅŠ

Temats “Skolēnu negatīvās attieksmes pret dzīvniekiem dinamika”.

Recenzenti: Dz. Meikšāne, Dr. habil. paed.; I. Krūmiņa, Dr. psych.; A. Pipere, Dr. psych.;

Plkst. 15.00

VJAČESLAVS FILATOVS

Temats “Bezdarbnieku sociāli psiholoģiskā adaptācija”.

Recenzenti: Ā. Karpova, Dr. habil. psych.; I. Plotnieks, Dr. habil. paed.; G. Svence, Dr. psych.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 21. jūnijā plkst. 16.00 Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML) Promocijas un habilitācijas ķirurģisko disciplīnu padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

Signe Plāte

aizstāvēs promocijas darbu “Ftorafūra un ftorafūra-leikovorīna salīdzinošā efektivitāte resnās zarnas vēža ķimioterapijā” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesors R. Lācis (AML), profesore A. Muceniece, Dr. med. I. Pavāre (Rhone-Poulenc Rorer).

Ar darbu var iepazīties AML un Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 25. jūnijā plkst. 13.00 Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā, O. Vācieša ielā 4, LU Medicīnas un Bioloģijas zinātņu nozares Habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē

Antra Jurka

aizstāvēs promocijas darbu “Asins mikrocirkulācijas izmaiņu atkarība no vidējās glikēmijas cukura diabēta mikroangiopātijas slimniekiem” bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: prof., Dr. habil. biol. J. Aivars, prof., Dr. habil. biol. N. Švinka, prof., Dr. habil. med. I. Lazovskis.

Ar darbu var iepazīties LU un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 28. jūnijā plkst. 15.30 DPU Habilitācijas padomes literatūr zinātnes nozares atklātajā sēdē Daugavpilī, Vienības ielā 13, 324. auditorijā

NATĀLIJA DAINOVIČA

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Vārda “ńėīāī”/”Wort” problēma baznīcas slāvu un luteriskajos Evaņģēlijos (salīdzinošas analīzes mēģinājums)” filoloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: filol. zin. doktors, profesors G. Stadņikovs (Sanktpēterburga, Krievija), Dr. habil. philol., DPU prof. E. Mekšs, Dr. phil., LU doc. J. Sidjakovs.

Ar disertāciju var iepazīties Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Zinātniskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 28. jūnijā plkst. 13.00 DPU Habilitācijas padomes literatūrzinātnes nozares atklātajā sēdē Daugavpilī, Vienības ielā 13, 324. auditorijā

GENĀDIJS MARKOVS

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “K. Slučevska poēmas “Eloa” mākslinieciskā pasaule: struktūra, semantika” filoloģijas doktora zināt niskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: filol. zin. doktore, Pasaules literatūras institūta (Maskava) vad. zin. līdzstrādniece J. Ivanova, Dr. habil. philol., DPU asoc. profesors J. Trofimovs, Dr. philol., LVU asoc. profesore L. Sproģe.

Ar disertāciju var iepazīties Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Zinātniskajā bibliotēkā.

* * *

28. jūnijā plkst. 10.00 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Alberta ielā 10, 313. aud. notiks LU Ģeogrāfijas zinātņu habilitācijas un promocijas pa domes sēde, kurā promocijas darbu par tematu “Teritorijas un teritoriālās stratēģijas Latvijā” ģeogrāfijas doktora grāda iegūšanai cilvēka ģeogrāfijas apakšnozarē aizstāvēs

PĒTERIS ŠĶIŅĶIS

Recenzenti: Dr. habil. geogr. A. Melluma, Dr. habil. oec. B. Rivža, Dr. habil. oec. E. Vanags.

Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. g. 28. jūnijā plkst. 11.00 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (Brīvības ielā 333, 73. auditorijā) Promocijas padomes sēdē savu promocijas darbu “Treneru izglītība Latvijā” pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai sporta zinātnē aizstāvēs

Ludmila Kurova.

Recenzenti: LSPA profesors, Dr. h. ped. N. Jaružnijs, LU docents, Dr. ped. J. Melbārdis, RTU docents, Dr. ped. J. Muižnieks.

Plkst. 13.00 savu promocijas darbu “Aerobās spējas un to kontrole sporta spēlēs” pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai sporta zinātnē aizstāvēs

Juris Žuravļovs.

Recenzenti: LSPA asoc. profesors, Dr. h. ped. J. Lanka, LSPA asoc. profesors, Dr. ped. U. Grāvītis, RTU docents, Dr. ped. G. Vanajevs.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LSPA bibliotēkā un Latvijas Akadē miskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 29. jūnijā plkst. 9.00 RTU Ekonomikas nozares habilitācijas padomes RTU H-09 atklātajā sēdē, Rīgā, Kaļķu ielā 1, 119. auditorijā

mag. oec. MĀRIS JURUŠS

aizstāvēs doktora disertāciju ekonomikas doktora grāda iegūšanai par tēmu “Nodokļu sistēmas teorētiskie pilnveidošanas aspekti”.

Recenzenti: Dr. habil. oec., prof. A. Sproģis (Latvijas Universitāte), Dr. habil. oec., prof. J. Porietis (Latvijas Universitāte), Dr. oec., prof. J. Ē. Niedrītis (Biznesa augstskola “Turība”).

Ar disertāciju var iepazīties RTU bibliotēkā, Rīgā, Kaļķu ielā 1a.

* * *

1999. gada 29. jūnijā plkst. 12.00 Rīgas Aviācijas universitātē Habili tācijas un promocijas padomes (nozare – “Transporta un satiksmes zinātne”, apakšnozare – “Gaisa transporta ekspluatācija”) atklātā sēdē Lomonosova ielā 1, (Sēžu zālē)

Dr. inž. Valerijs Muhins

aizstāvēs habilitācijas darbu “Gāzturbīnu lāpstiņu virsmas termiskie bojā jumi un lāpstiņu aizsardzība pret koroziju” habilitētā inženierzinātņu dok tora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. h. inž. J. Martinovs (Rīgas Aviācijas universitāte), Dr. h. inž. G. Locmanovs (Rīgas Aviācijas universitāte), T. z. dr. G. Berezins (SIA “Montis”).

Ar darbu var iepazīties RAU bibliotēkā Lomonosova ielā 1 un Akadē miskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10.

* * *

1999. gada 29. jūnijā plkst. 14.00 RTU Ekonomikas nozares habilitācijas padomes RTU H-09 atklātajā sēdē, Rīgā, Kaļķu ielā 1, 119. Auditorijā

mag. oec. VITA ZVIRBULE

aizstāvēs doktora disertāciju ekonomikas doktora grāda iegūšanai par tēmu “Pakalpojumu tirgzinību problēmas telekomunikāciju nozarē”.

Recenzenti: Dr. habil. oec., prof. A. Magidenko (RTU), Dr. habil. oec., prof. J. Beļčikovs (LU), Dr. oec., as. prof. M. Živitere (RAU).

Ar disertāciju var iepazīties RTU bibliotēkā, Rīgā, Kaļķu ielā 1a.

* * *

1999. gada 29. jūnijā plkst. 16.00 Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML) Promocijas un habilitācijas internās medicīnas disciplīnu padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

HELĒNA MIKAŽĀNE

aizstāvēs promocijas darbu “Jauni aspekti reimatoīdā artrīta ārstēšanā” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesors Jānis Zaļkalns (AML), profesore Tamāra Sorokina (AML), Dr. med. Pēteris Studers (VTOS).

Ar darbu var iepazīties AML un Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. g. 30. jūnijā plkst. 11.00 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (Brīvības ielā 333, 73. auditorijā) Promocijas padomes sēdē savu promocijas darbu “Kustību rotaļas sporta veidu apguvē” pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai sporta zinātnē aizstāvēs

Irēna Dravniece.

Recenzenti: LSPA profesors, Dr. h. ped. L. Žukovs, RPIVA asoc. profe sore, Dr. ped. T. Škoļņikova, LU docente, Dr. ped. A. Ābele.

Plkst. 13.00 savu promocijas darbu “Peldēšanas tehnikas mācīšanās atkarībā no treniņa režīmiem” pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai sporta zinātnē aizstāvēs

Arvils Lielvārds.

Recenzenti: LU profesore, Dr. h. ped. A. Špona, LSPA asoc. profesors, Dr. h. ped. J. Lanka, RTU docents, Dr. ped. J. Muižnieks.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LSPA bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. g. 30. jūnijā plkst. 15.00 RTU Enerģētikas nozares Siltuma procesu un siltuma apgādes apakšnozares un Hidroinženierzinātņu nozares Ūdenssaimniecības apakšnozares habilitācijas padomes “RTU H-12” atklātā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 16, Būvniecības fakultātes sēžu zālē

Gatis Bažbauers

aizstāvēs disertāciju par tēmu “Turbulences iespaids uz ogļrūdeņražu oksidēšanās procesu un kaitīgo izmešu veidošanos enerģētisko iekārtu pēc-liesmas zonā” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. sc. ing. prof. D. Turlajs (RTU), Dr. habil. sc. ing. P. Šipkovs (FEI), Dr. sc. ing. M. Gedrovičs (LAA).

Ar disertāciju var iepazīties RTU zinātniskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 30. jūnijā plkst. 16.00 Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML) Promocijas un habilitācijas biomedicīnas integrēto disciplīnu padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

EGĪLS VĪTOLS

aizstāvēs habilitācijas darbu “Mugurkaulāja dinamisko slodžu biomehāniskie aspekti neiroloģisko sindromu patoģenēzes izpētē” habilitētā medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesors I. Knēts (RTU), profesors J. Vētra (AML), profesors I. Detlavs (VTOS).

Ar darbu var iepazīties AML un Akadēmiskajā bibliotēkā.

LLU Veterinārmedicīnas nozares habilitācijas un promocijas padome 1999. gada 14. maija sēdē piešķīra veterinārmedicīnas habilitētā doktora (Dr. habil. med. vet.) grādu Dr. med. vet. JĀZEPAM RIMEICĀNAM par habilitācijas darba kopu: “Slaucamo govju hepatozes problēma Latvijas republikā”.

Balsošanas rezultāti: par – 9 balsis, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

LU Astronomijas un fizikas nozaru habilitācijas un promocijas padome 1999. gada 18. maija sēdēs piešķīra Dr. habil. phys. zinātnisko grādu lāzeru fizikas un spektroskopijas apakšnozarē:

1) LU Cietvielu fizikas institūta vadošajam pētniekam MĀRTIŅAM BALODIM par habilitācijas darbu – zinātnisku rakstu kopu “Retzemju pārejas apgabalu nepāru-nepāru kodolu pētījumi”.

Balsošanas rezultāti: par – 12, pret – nav, noderīgu biļetenu nav;

2) LU Cietvielu fizikas institūta vadošajam pētniekam VALĒRIJAM BONDARENKO par habilitācijas darbu – zinātnisku rakstu kopu “Telūra un bārija kodolu struktūras pētījumi”.

Balsošanas rezultāti: par – 11, pret – 1, nederīgu biļetenu nav.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības zinātnes nozares Lopkopības apakšnozares habilitācijas un promocijas padome piešķīra Dr. agr. zinātnisko grādu LLU Informātikas katedras lektorei LĪGAI PAURAI par promocijas darbu “Latvijas apstākļiem piemērota buļļu ciltsvērtēšanas modeļa izstrādāšana”.

Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

LU Ģeogrāfijas zinātņu habilitācijas un promocijas padome 1999. gada 21. maija sēdē piešķīra doktora zinātnisko grādu ģeogrāfijas zinātņu nozares reģionālās un vides ģeogrāfijas apakšnozarē ELGAI APSĪTEI par promocijas darbu “Organisko vielu plūsmu izmaiņas Latvijas un Zviedrijas virszemes ūdeņos mainīgas antropogēnās slodzes apstākļos”.

Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

LU Ģeogrāfijas zinātņu habilitācijas un promocijas padome 1999. gada 21. maija sēdē piešķīra doktora zinātnisko grādu ģeogrāfijas zinātņu nozares cilvēka ģeogrāfijas apakšnozarē MAIJAI ROZĪTEI par promocijas darbu “Pilsētas tūrisms, tā attīstība un telpiskās izpausmes Rīgā”.