Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2007. gada  24. septembris: 15 (349)     ISSN 14076748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Vārds jaunajiem

Jaunie pētnieki studē menedžmentu

Šovasar Baltijas valstu jaunie pētnieki ir kopīgi apguvuši vairākas ar menedžmentu un zinātnieku mobilitāti saistītas nodarbības un praktiskos uzdevumus. Projekta “BaltMob” ietvaros Igaunijas Jauno zinātnieku akadēmija sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību no 19. līdz 25. augustam Tallinā pulcēja aptuveni 40 dažādu nozaru doktorantus. Vienu dienu projekta dalībnieki pavadīja apmaksātā vizītē Somijas inovatīvās organizācijās.

Dalībnieku atlasei tika rīkots eseju konkurss par menedžmenta principiem zinātnieku ikdienas darba sekmēšanai. Atzīstams ir fakts, ka divas pirmās godalgas šajā konkursā guva Latvijas pārstāvji. Viola Korpa, viena no laureātiem un Latvijas Universitātes sociālo zinātņu doktorante, ir pazīstama arī ar ģimenes vērtībām veltītajiem komentāriem laikrakstā “Diena”.

Viens no spilgtākajiem iespaidiem jaunajiem cilvēkiem ir kļuvis “Nokia” Pētniecības centra apmeklējums Helsinkos. Līdztekus jaunākajiem mobilo sakaru risinājumiem, kas balstīti uz attēlu apstrādi, Baltijas valstu pārstāvji konstatēja vienu inovāciju veicināšanas metodi. Daudzstāvu “Nokia” Pētniecības centra foajē atrodas bezmaksas kafijas automāti, pie kuriem darbinieki drīkst pavadīt vairāk laika, nekā atvēlēts pusdienas pārtraukumam, ja ir iesaistījušies inovatīvo ideju apmaiņā ar citu nodaļu pārstāvjiem.

Jānis Jaško, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis, informē, ka projektā katram dalībniekam iztērēts aptuveni 1000 eiro. Daļu no šīs summas Igaunijas valdība atvēlējusi no līdzekļiem, kas iekasēti nodokļu veidā no azartspēļu iestādēm. Informācija par projektu atrodama www.enta.ee/baltmob. Ziņas par citām aktualitātēm meklējiet www.ljza.lv.

Roberts Paeglis, Latvijas Universitātes fizikas doktorants

Satura rādītājs


Veltījums Latvijas mazajām pilsētām un laukiem. 18.gs.

Iznācis J.K. Broces “Zīmējumu un aprakstu” 4. sējums

LU Latvijas vēstures institūta apgādā nācis klajā Johana Kristofa Broces (1742 – 1823) “Zīmējumu un aprakstu” 4. sējums. Latvijas mazajām pilsētām un laukiem veltītā apjomīgā izdevuma atklāšanas svētki 14. septembrī notika Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

Ja trešajā sējumā (2002) ar tādu pašu nosaukumu lielākā daļa attēlu stāstīja par Vidzemes guberņu, tad ceturtajā ievietotie skati raksturo, pēc mūsdienu iedalījuma spriežot, Cēsu, Valkas un Alūksnes rajonus, bet Kurzemei un Zemgalei veltīti tikai 32, Latgalei – 25 attēli.

Vēstures doktors Muntis Auns un zinātnieku grupa īstenojuši ievērojamā Latvijas viduslaiku vēstures speciālista Dr.hist. Teodora Zeida ieceri par LAB fondos brīnumainā kārtā saglabājušos, unikālo J.K. Broces zīmējumu, dokumentu un aprakstu kolekciju “Monumente”10 sējumos. Otrā pasaules kara laikā nodega Rīgas pilsētas bibliotēka, par laimi, kolekcija saglabājās. Vēlāk tā tika rūpīgi restaurēta un digitalizēta Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

Vēstures doktoriem: Teodoram Zeidam, Melitai Svarānei, Dzidrai Liepiņai, Gvido Straubem, Ritai Brambei, Mārītei Jakovļevai, Margaritai Barzdevičai un Muntim Aunam pienākas pateicība par Broces 4. sējuma nodošanu lasītāju vērtējumā.

Tas ir ilgu gadu darbs, pie kura strādājot, aizritējuši gadu desmiti, daži no speciālistiem jau aizgājuši mūžībā. Rezultātā esam ieguvuši unikālu, krāsainu, bagātu ilustrāciju krājumu par laiku, kad precīzs zīmējums aizstāja fotogrāfiju, bet aizrautīgs, profesionāls novadpētnieka (?) darbs deva nepārvērtējamu ieguldījumu Latvijas vēsturē. Pēc izcelsmes čehs, vācu kultūrai piederīgs, pēc nodarbošanās skolotājs, Vidzemes patriots Johans Kristofs Broce dokumentēja Vidzemi Latvijā, Dienvidigauniju un Sāmsalu. Igauņu kolēģi LZA goda doktora Raimo Pullata vadībā ar savu Broces sējumu “Estonica” jau paguvuši iepazīstināt vai pusi Eiropas. Mums atliek sekot labajam paraugam, pārliecinot par acīmredzamo faktu, ka Eiropa šeit, Latvijā, bija jau tajā tālajā 18.gs. un arī Latvija bija Eiropā.

I.T.

Satura rādītājs


Alberts Auziņš, Dr.oec.

Investīciju lēmumu pieņemšana riska apstākļos

Investīciju lēmumu pieņemšana riska apstākļos ir bijusi aktuāla tautsaimniecībā jau kopš ļoti seniem laikiem. Šī jautājuma aktualitāte pasaulē ir būtiski palielinājusies, attīstoties ekonomikas sistēmām, kas balstās uz tirgus ekonomikas principiem.

Latvijā šis jautājums ir aktualizējies līdz ar tirgus ekonomikas principu ieviešanu Latvijas tautsaimniecībā pēc neatkarības atjaunošanas. Šis jautājums ir īpaši aktualizējies pēc nesenajiem pasaules ekonomiskajiem satricinājumiem (Āzijas krīze, Brazīlijas krīze, Krievijas krīze, Argentīnas krīze, masveida bankroti informācijas tehnoloģiju nozarē, krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū u.c.).

Pašreiz ekonomikas teorijā ir labi izpētīti jautājumi, kas saistīti ar investīciju lēmumu pieņemšanu noteiktības apstākļos, bet nepietiekami ir izpētīta investīciju lēmumu pieņemšana riska apstākļos. Tādēļ pieejamās metodes un pieejas investīciju lēmumu pieņemšanai riska apstākļos ir specifiskas (orientētas uz noteiktiem lēmumu veidiem) ar nepilnīgu teorētisko pamatojumu, un tām trūkst universāluma. Līdz ar to ir sarežģīta arī investīciju lēmumu pieņemšana praksē, jo lielākā daļa investīciju lēmumu ir jāpieņem riska apstākļos. Tādēļ ir nepieciešama šī jautājuma tālāka izpēte un jaunu metožu izstrāde.

Šī jautājuma izpēte ir veikta autora promocijas darbā un, baltoties uz tās rezultātiem, ir izstrādāta jauna metode investīciju lēmumu pieņemšanai riska apstākļos – noteiktas pakāpes rezultātu neiestāšanās (iestāšanās) varbūtību izmantošanas metode. Izstrādātā metode ir universāla metode ekonomisku lēmumu pieņemšanai riska apstākļos. Šīs metodes pamatprincipi ir šādi:

1. Riska profila pieejas izmantošana.
2. Tīrās tagadnes vērtības (NPV) izmantošana par ienesīgumu raksturojošo rādītāju.
3. Nekoriģētas diskonta likmes lietošana NPV aprēķināšanai.

Riska profila pieejas izmantošana izpaužas kā tīrās tagadnes vērtības varbūtību sadalījuma jeb riska profila lietošana lēmumu pieņemšanai. Tā kā iespējas izmantot riska profilu tiešā veidā ir ierobežotas, tad metodes ietvaros tiek izmantota šāda uz riska profila bāzes aprēķināmu rādītāju sistēma:

1. Vidējā NPV.
2. Noteiktas pakāpes rezultātu neiestāšanās (iestāšanās) varbūtības.

Noteiktās pakāpes rezultātu neiestāšanās vai iestāšanās varbūtība ir autora izstrādāts rādītājs, kurš raksturo iespēju, ka faktiskie investīciju projekta rezultāti būs attiecīgi labāki vai sliktāki par kādu iepriekš noteiktu līmeni. Noteiktas pakāpes rezultātu neiestāšanās (iestāšanās) varbūtības tiek izmantotas metodes ietvaros riska mērīšanai.

Šo varbūtību konkrēts skaitlisks formulējums ir atkarīgs no investora (lēmuma pieņēmēja) izvēlētās lēmumu rezultātu klasifikācijas, kura savukārt ir atkarīga no investora (lēmuma pieņēmēja) subjektīvās attieksmes pret risku. Investoriem (lēmuma pieņēmējiem) ar negatīvu attieksmi pret risku piedāvāju izmantot šādi formulētas varbūtības:

1. Varbūtība, ka projekta (lēmuma) rezultāti nebūs katastrofāli nelabvēlīgi.
2. Varbūtība, ka projekta (lēmuma) rezultāti nebūs ne ievērojami nelabvēlīgi, ne katastrofāli nelabvēlīgi.
3. Kritiskais procents jeb varbūtība, ka projekta (lēmuma) rezultāti vispār nebūs nelabvēlīgi.

Saskaņā ar izstrādāto metodi izvērtējamais projekts (lēmums) ir pieņemams, ja tas ir pieņemams pēc visiem metodes rādītāju sistēmā iekļautajiem rādītājiem, t.i., tam ir jābūt pieņemamam gan pēc vidējās NPV, gan visām noteiktas pakāpes rezultātu neiestāšanās (iestāšanās) varbūtībām.

Promocijas darbā ir izstrādāti vairāki risinājumi metodes izmantošanas iespēju paplašināšanai, piemēram, risinājumi lēmumu pieņemšanai par investīciju projekta izvēli no vairākiem alternatīviem projektiem, riska pakāpes samazināšanas paņēmienu novērtēšanai, iespējas darījumu (opciju) novērtēšanai, kolektīvu investīciju novērtēšanai.

Tā kā izstrādātajā metodē par raksturojošo rādītāju tiek izmantota tīrā tagadnes vērtība, kuras interpretāciju neietekmē naudas plūsmu raksturs un kuru iespējams aprēķināt praktiski jebkādām naudas plūsmām, tad šī metode pēc būtības ir ļoti universāla. Vienīgais priekšnoteikums, lai metodi varētu izmantot, ir iespēja konstruēt izvērtējamo lēmumu raksturojošu riska profilu. Tādejādi šo metodi ir iespējams izmantot praktiski jebkuru komerciālu investīciju lēmumu pieņemšanai riska apstākļos un arī citu ekonomisku lēmumu pieņemšanai riska apstākļos.

Tomēr noteiktas pakāpes rezultātu neiestāšanās (iestāšanās) varbūtību izmantošanas metodes universālums nenozīmē, ka šo metodi ir lietderīgi izmantot visos gadījumos. Praksē mēdz būt situācijas, kad to pašu rezultātu var iegūt arī ar citām, vienkāršākām un mazāk darbietilpīgām metodēm (piemēram, izmantojot metodes, kas balstās uz portfeļteorijas principiem). Turklāt ir satopamas situācijas (piemēram, kad tiek pieņemti nenozīmīgi investīciju lēmumi), kad šādu vienkāršāku un mazāk darbietilpīgu metožu radītā līdzekļu ekonomija var kompensēt iespējamos zaudējumus no neoptimālu lēmumu pieņemšanas. Tādēļ noteiktas pakāpes rezultātu neiestāšanās (iestāšanās) varbūtību izmantošanas metode ir vairāk orientēta uz nozīmīgiem investīciju lēmumiem un citiem nozīmīgiem ekonomiskiem lēmumiem.

Noteiktas pakāpes rezultātu neiestāšanās (iestāšanās) varbūtību izmantošanas metode ir aprobēta praksē, lietojot to dažādu investīciju lēmumu novērtēšanai mazo un vidējo uzņēmumu sektorā.

Satura rādītājs


Izstāde

Rīga gadsimtu mijā

zv349-1.jpg (18855 bytes)

Esmu fotogrāfs, kuru mudina atbildības izjūta pret Rīgu, Latviju un pasauli. Ar Latvijas Zinātņu akadēmiju esmu saistīts jau sen, jo akadēmiķis Jānis Stradiņš ir atklājis trīs manus albumus un divas izstādes. Man ir svarīgi, kas stāv man blakus, jo foto mirklis ir mirklis mūžībai, mūžībai nākotnē. Vienkāršs moments kļūst par Laika daļu. Ir fotografētas pasaules pilsētas, taču dziļums, emocijas – tās ir Rīgā. No foto kolekcijas, kurā ir vairāk nekā 3000 darbu, ir izstādītas nedaudzas, tie ir kā mozaīkas fragmenti. Grāmatas, albumi, izstādes dod spēku, lai strādātu tālāk. Tā savas personālizstādes atklāšanā 4. septembrī LZA teica pazīstamais foto meistars Vilhelms Mihailovskis.

Vairāk nekā 300 izstādēs piecdesmit valstu skatītāji iepazinušies ar V. Mihailovska (EFIAP ) skatu uz pasauli. Tagad tāda izdevība ir mums, jo Latvijas Zinātņu akadēmijas izstāžu telpā varam priecāties par meistara skatu uz Rīgu un tās pārvērtībām. Emocionālu un filozofisku, un ļoti skaistu. Kā jau tas piederas daudzu Latvijas un starptautisku balvu laureātam, īsi sakot, Māksliniekam.

I.T.

P.S. Ar izstādi iepazīties varēs vēl līdz 14.oktobrim.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis

Iznācis žurnāla Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis 3. numurs, kas šoreiz piedāvā gan trīs rakstus Letonikas avotu sērijā, gan akadēmiķa Viļa Samsona viedokli par Heinriha Stroda grāmatas PSRS kaujinieki Latvijā 1941–1945 1. daļu, aicinot visus interesentus izteikt savu viedokli šajā jautājumā.

Letonikas avotos Valtentīna Skujiņa pārlūko LZA Terminoloģijas komisijas veikumu sešos gadu desmitos, bet Pēteris Korsaks un Anete Karlsone, katrs no sava skatpunkta, apskata 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma fotogrāfijas kā iespējamu Latvijas vēstures avotu, kas vērīgam pētniekam mūsdienās spēj sniegt visai daudz informācijas gan par latviešu dzīvesveidu, gan modi un ieradumiem.

Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīm 2007. gads ir jubilejas gads, jo aprit 60 gadu kopš žurnāla (toreiz to dēvēja arī par biļetenu) pirmā numura iznākšanas. Šis vēsturiskais notikums un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstu šodienas iespējas aplūkotas rubrikā Zinātnes dzīve. Tā piedāvā arī Artas Porietes rakstu par Latvijas un Francijas kultūrvēsturiskajām saiknēm un liecībām, ko glabā LAB krātuves un kas īpaši aktualizējās saistībā ar festivāla Francijas pavasaris norisēm. Savukārt Voldemārs Hermanis ticies ar Hosē Manuelu Silvu Rodrigesu – Eiropas Savienības Zinātnes un pētniecības ģenerāldirektoru, kurš maija sākumā viesojās Latvijā.

Visiem žurnāla Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis lasītgribētājiem piebilstams – visvienkāršāk šo izdevumu ir abonēt abonēšanas centrā Diena. Žurnāla abonēšanas maksa jau gadiem ir nemainīga – 12 lati vienam gadam.

Satura rādītājs


Zinātne un mākla

Viņš varētu būt arī fiziķis

zv349-2.jpg (15469 bytes)
“Telpas membrāna”
zv349-3.jpg (16133 bytes)
“Skaistuma spogulis”

Kopš jūnija sākuma Venēcijā, 52. starptautiskajā mākslas biennālē Latviju pārstāv scenogrāfa un instalāciju mākslinieka Ginta Gabrāna veidotā ekspozīcija “Paraspoguļi”. Izstādes tēmu Domā ar jūtām – jūti ar prātu. Māksla tagadnes laikā mākslinieks risinājis, sasaistot apziņas dziļumos noslēptās misticisma alkas un brīnuma gaidas ar visjaunākajām tehnoloģijām, kas ir spējīgas šo brīnumu radīt.

Pirms uzzināt skatītājas, zinātnieku un mākslinieka domas, daži vārdi par pašu autoru.

Gints Gabrāns ir 37 gadus vecs, dzimis Valmierā, mākslu apguvis Liepājā (Liepājas Lietišķās mākslas vidusskola) un Rīgā (Latvijas Mākslas akadēmija). Viņam ir bijušas personālizstādes Rīgā, Tallinā, Viļņā un Stokholmā, bet grupu izstādēs viņa darbi tikuši eksponēti vai visā Eiropas kontinentā no Zviedrijas un Somijas ziemeļos līdz Grieķijai, Spānijai un Horvātijai dienvidos, kā arī Dienvidamerikas kontinentā Sanpaulu pilsētā Brazīlijā. Enciklopēdijā “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” teikts, ka viņa “darbiem piemīt laiku un eksistenci raksturojošs spriegums, mākslas un realitātes pārklāšanās un nesakritību apspēle”.

Un tagad – Venēcija un Ginta Gabrāna “Paraspoguļi”.

Solvita Krese,
Laikmetīgās mākslas centra direktore

Ginta Gabrāna nolūks ir radīt skatītājiem ilūziju par reālās pasaules robežu paplašināšanas iespēju, liekot lietā gan gaismas, gan siltuma, gan elektromagnētiskos viļņus. Tas zināmā mērā bija negaidīti, kad Gints no sociāli aktīvas izpētes (projekts “Starix” par to, kā nepazīstamu bezpajumtnieku, “bomzi” padarīt par TV “zvaigzni”, kurš, tērpies baltā uzvalkā, parādās visos televīzijas pasākumos ar publikas klātbūtni) pievērsās fizikālu parādību bieži vien vēl neizpētītām iedarbībām uz cilvēku, “pasaules paplašināšanai”, veicot to ar saviem, mākslas līdzekļiem. Viņš vada skatītāju caur blīvām gaismas un dūmu sienām, pa pazemes tuneļiem, kuru grīdā noslēptos siltumu izstarojošus priekšmetus fotografē ar infrasarkano staru kameru . Šķiet, ka Gints vairs nespēj normāli paskatīties uz parastām lietām, viņš tūdaļ domā, kā tās projicēsies, atstarosies, izstaros, kādu efektu tas radīs. Šīs viņa spējas parastajā ieraudzīt neparasto spoži atklājas Latvijas ekspozīcijā Venēcijā, kur baznīcas draudzes skolas vairākos stāvos izstādes skatītāji gūst ne tikai vizuālus, bet arī spilgtus emocionālus iespaidus. Venēcija ir kristālisko spoguļu dzimtene un, ņemot to par vadmotīvu, Gints spēlējas ar spoguļiem, liekot attēlam tajos izgaist, parādīties svešā veidolā, kustēties, uzbur to maģijas un nerealitātes atmosfēru, kas izsenis pavada ar spoguli veiktas izdarības. Un dara to uz stingriem zinātniskiem pamatiem. Visvairāk mani pārsteidza darbs, kur skatītāji sākotnēji redz tikai ir ar melnu drānu pārklātu galdu, tajā iegremdētu trauku ar melnu šķidrumu un iepretim pie sienas piestiprinātu it kā spoguli. Kad cilvēks tuvojas galdam vai tuvina traukam roku, šķidrums tajā sāk savilkties un izslieties smailēs, vienlaicīgi uz spoguļa parādās un nemitīgi kustoties pārveidojas gaismas ornaments. Cilvēks ir pilnīgā neziņā, kas izraisa šīs kustības. Viņš pats, viņa siltums? Neviens jau neredz, kas atrodas zem melnās drānas, bet tur ir ļoti smalka elektronika. Zīmīgi, ka gaismas reklāmas firmas “Neonita” direktors Oļegs Slosmans, pie kura Gints meklēja palīdzību tehniskos jautājumos, tā aizrāvās, ka ne tikai palīdzēja uztaisīt prasīto, bet arī atstāja savu firmu un 20 dienas dzīvojās pa Venēciju, kamēr visu uzstādīja, pie tam vēl iesaistot arī savus itāļu kolēģus. Tāda, lūk, ir tā neredzamā daļa, kas atrodas “zem melnā pārklāja”.

Vai darbs, kas vēl vairāk balansē uz realitātes un mistikas robežas, – videofilmā uzņemts hipnozes seanss, kur hipnotizētājs, monotoni runājot tekstus par gaismu, guļošos ieved hipnozē. Skatītājs vēro videofilmu un redz savu attēlu spogulī. Kad seanss beidzas, attēls spogulī pazūd un tas uzliesmo ar apdullinoši spilgtu gaismu. Iespaids ir tik spēcīgs, ka tehniskajiem darbiniekiem, kuri montēja ekspozīciju un strādāja visu laiku, kamēr darbu testēja, no monotonās hipnotizētāja balss, kuru papildināja skaņu efekti, fiziski kļuva slikti.

Izstādes atklāšanā uz takas, kas ved uz Latvijas ekspozīciju, tika izbārstīti halogēni fliterīši, un pēc tam tie, ar apavu zolēm iznēsāti, bija sastopami visā Venēcijā kā mazas Latvijas vizītkartes. Rīgas dome ir solījusi, ka novembrī pēc biennales slēgšanas “Paraspoguļus” varēsim redzēt izstāžu zālē zem Rātslaukuma. Arī vairāki ārzemju muzeji ieinteresējušies par mūsu ekspozīciju.

Dr. phys. Vismants Zauls,
LU Cietvielu fizikas institūts

Gints Gabrāns pēc savas darbības varētu būt arī fiziķis. Viņam patīk eksperimentēt. Man arī patīk eksperimentēt, šajā jomā mēs ļoti labi saprotamies. Viņš atnāca uz mūsu institūtu pārliecināties, vai ir iespējams realizēt dažas viņa idejas. Venēcijas biennale, kurai viņš gatavojās, jau bija orientēta uz zināmu misticisma, noslēpumainības devu, lai radītu cilvēkā jaunas izjūtas, jaunus redzējumus, pie tam nevis ar gleznojumu vai citādu attēlu, bet ņemot palīgā dažādus fizikālus efektus, kurus rada ar polarizētu gaismu un dažādu krāsu apgaismojumu, ar dažādiem spoguļiem, tai skaitā puscaurspīdīgiem spoguļiem un citiem līdzīgiem trikiem. Māksliniekam bija diezgan interesanta vēsturiska pieeja. Cilvēkiem jau senatnē bija interese par maģisku vidi, par optiskām parādībām, kuras pirmajā mirklī nevar saprast. Tam ir tāds īpašs pievilcīgums. Spogulis jau pats par sevi bija maģisks priekšmets, jo tajos laikos nebija plaši pieejams. Arī par gaismu bija uzskats, ka tai ir maģiska iedarbība uz cilvēku. ?odien ek­sistē gan krāsu terapija, gan apgaismojuma terapija – kādā apgaismojumā jāuzturas, lai cīnītos pret depresiju.

Pirms nākt pie mums konsultēties, mākslinieks bija daudz ko jau apguvis. Mēs veicām dažus mazus eksperimentiņus, iekams sākt realizēt materiālā, jo tas ir saistīts ar lieliem naudas ieguldījumiem, tādēļ vispirms eksperimentāli jāpārbauda, vai ideja vispār darbosies. Kā mākslinieks, kurš ļoti labi strādā ar dažādām elektroniskām ierīcēm un aparatūru, kas paslēpta citu acīm, Gints Gabrāns ir meistarīgs.

Viena no idejām, ko mēs pārbaudījām, ir dalītās telpas ideja. Divas telpas ir savstarpēji saistītas ar gaismu caurlaidīgu spoguli, bet cilvēki, kas atrodas šajās telpās, paši kļūst par izstādes eksponātiem. Skatoties spogulī jūs, atkarībā no tā, kā orientēti polarizatori un apgaismotāji, redzat sevi, un tad kādā brīdī it kā redzat savu otro “es” – kādu cilvēku otrajā telpā, kurš arī aplūko savu attēlu spogulī. Atkarībā no apgaismojuma var radīt situāciju, kad jūs neko neredzat blakus telpā, jo tā ir tumša, kad redzat blakustelpu un aptumšota ir jūsu telpa, un tad vēl ir pārejas stāvoklis, kad redzat savu seju spogulī izzūdam un transformējamies par citu cilvēku, kas lielā ziņkārē jūs aplūko, jo pretējā pusē notiek tādas pašas transformācijas. Manuprāt tas, ka paši izstādes apmeklētāji kļūst par eksponātiem un līdzdarbojas uztveres procesā, ir viena no labākajām izstādes idejām.

Pieļauju, ka šis nav pēdējais darbs, kurā sadarbojamies ar Gintu Gabrānu. Fizikā daudzas parādības ir ļoti skatāmas, skaistas, tajā pašā optikā bieži var redzēt tik skaistas lietas, pat nezinot, kas tās ir. Īsts baudījums acīm. Tipisks piemērs ir vadošās mikroskopijas un elektromikroskopijas firmas, kuras publicē liela izmēra reklāmas kalendārus ar mikroskopijas attēliem. Zinātnē, uzmanīgi raugoties, var atrast ļoti daudzas gleznas parādības, ko plašākai sabiedrībai rādīt. Kaut vai magnētiskie šķidrumi, kas zinātnē ir pazīstami gadus 20, bet plašākai sabiedrībai nav zināmi. Tagad Gints Gabrāns tos parāda. Viņš īstenībā ir bijis ļoti daudzpusīgs, atradis daudz dažādas parādības, kuras sasaistījis vienā kopīgā priekšnesumā. Tas ir skaists darbs un laba Latvijas reprezentācija starptautiskā mērogā. Itāļi ir lieli gardēži, tādēļ ir gods parādīties tur, kur ir ļoti izvēlīga publika, bagāta, gudra, daudz redzējusi. Mēs, zinātnieki, esam ieinteresēti tādā reklāmā, jo tā parāda arī mūsu līdzdalību.

Zinātne un māksla vēsturiski jau ir sadarbojušās. Protams, īpašs fenomens bija Leonardo da Vinči, kur tas notika vienā personā. Šodien tipisks piemērs ir hologrāfija, diezgan sarežģīts attēlu parādīšanas veids, kuru izmanto dažādos mākslas objektos gan reklāmas nolūkos, gan holografējot un eksponējot ļoti retus, unikālus priekšmetus, tādus kā skitu zelta figūriņas. Daudzi laikmetīgās mākslas objekti ir balstīti uz optiskiem efektiem, piemēram, saules pulkstenis Parīzē ar iebūvētiem gaismas vadiem. Zinātne mākslai var dot ļoti ļoti daudz. Jāprot paņemt.

Dr. habil. phys. Elmārs Blūms,
LU Fizikas institūts

Piezvanīja jauns cilvēks un stādījās priekšā: “Esmu Gints Gabrāns, mākslinieks, taisu visādas gaismu spēles ar mākslas ievirzi. Jums esot dažādas interesantas lietas, magnētiskie šķidrumi, es gribētu paskatīties, vai nevar ar tiem kaut ko izdarīt.” Sarunāju ar viņu tikšanos, un tā izvērtās ļoti interesanta. Mēs Salaspilī, institūtā tos efektus paskatījāmies, viņa fotogrāfs daudz safotografēja. Nopriecājās, ka tā ir lieta, no kuras var uztaisīt smuku mākslu. Tas bija gada sākumā, tālāk viss notika ļoti ātri. Tas ir, viņam idejas radās ļoti ātri, bet realizēt tās nebija tik vienkārši. Redziet, te tā lietiņa ir, tā teikt, neestētiskā veidā (E. Blūms rāda pudelīti ar šķidrumu. Paliekot zem tās magnētu, šķidruma līmeņa viducī paceļas kūkums un sabož eža adatas). Tas jānoformē kā mākslas darbs, un tas prasa gan izdomu, gan arī līdzekļus. Mēs bijām pārāk aizņemti ar zinātnisko darbu, lai ar viņu sadarbotos tīri tehniski, bet mēs ļoti pamatīgi nokonsultējām. Redzamo daļu – šķīvi, šķidrumu, “pīķus” jau var dabūt gatavus diezgan viegli, tur viņš kā mākslinieks varēja izvērsties, problēma bija ar magnētu, kas ierosina struktūras. Lai procesu varētu skatīties dinamikā, vajadzīgs mainīgs magnētiskais lauks. Tam ir divas iespējas: vai nu pastāvīgais magnēts, kuru mehāniski tuvina un attālina, vai elektromagnēts, kuram lauka stiprumu regulē ar strāvu. Tehniski tas nav sarežģīts, bet darbs ir ietilpīgs, prasa gan laiku, gan līdzekļus. Es pateicu, ka mums šobrīd tādas iespējas nav, un biju ļoti priecīgs, ka viņš ātri atrada izeju un nākošo reizi atbrauca jau kopā ar inženieriem. Mēs iedevām visus realizācijai nepieciešamos parametrus. Pie reizes ar mūsu institūtā esošajiem magnētiem pamodelējām, pamērījām, kādus laukus vajag, un nokonsultējām, kā var aprēķināt barošanas strāvas, lai šādu lauku iegūtu. Inženieri ar to ļoti jauki tika galā.

Vizuāli tas izskatās tā – magnēts rada šķidruma virsmas deformācijas. No dekoratīvā viedokļa ļoti labi ir tas, ka izveidotās struktūras ir simetriskas. Tā ir dabas simetrija – stingri sakārtotas heksagonālās struktūras ar vienu centrālo apli un sešiem elementiem ap to. Te acīmredzot rodas tas mistiskais skaitlis 7. Tā kā struktūra ir tik regulāra, tad ar to var iegūt īpatnējus gaismas efektus. Apstarojot virsmu ar dažādām gaismām zem dažādiem leņķiem, atstarojums dod optiskās figūras. Mainot magnētisko lauku, mainās struktūru ģeometrija un līdz ar to mainās atstarotā gaisma, radot dažādas optiskās mirāžas. Magnētiskā lauka izmaiņas ir ieprogrammētas un tiek vadītas ar datoru.

Eksponātam bija vajadzīgs kāds litrs magnētiskā šķidruma. Ja mēs to gatavotu mājas kārtībā, tas aizņemtu ļoti daudz laika un viņiem izmaksātu stipri dārgi, tādēļ es ieteicu sazināties ar vienu japāņu firmu, kura magnētiskos šķidrumus gatavo rūpnieciski. Iedevām visus parametrus – šķidruma marku, magnetizācijas pakāpi u.t.t., un firma to izgatavoja ļoti operatīvi.

Magnētiskie šķidrumi ir savā ziņā eksotiska lieta, tos izmanto reklāmai, lai reklamētu pašus šķidrumus un pētījumus, kā arī reizēm mēģina izmantot arī komercijai – Rumānijā viena firma bija pat izgatavojusi suvenīrus ar magnētiskajiem šķidrumiem. Gabrāns ir radošs cilvēks, viņam ir idejas un viņš tās pasniedz kā mākslu. Tas ir ārkārtīgi jauki. Apsveicami, ja šī izstāde tiktu parādīta Rīgā. Vācijā, piemēram, gandrīz katrā pilsētā ir tādi centri, kur ļoti atraktīvi, ar lielu izdomu popularizē zinātnes sasniegumus. Tos apmeklē ģimenes ar bērniem, jaunieši. Tā rodas interese par zinātni. Pie mums vienīgais atraktīvais muzejs ir Medicīnas vēstures muzejs, bet arī tajā galvenokārt ir aplūkojamas muzejiskas vērtības.

Gints Gabrāns,
mākslinieks

Tas, kas neparādijās darbos, bet gāja līdzi kā satelītinformācija, bija kultūrvēsturiskais aspekts – Venēcija kā spoguļu dzimtene un kā pilsēta, kas nepārtraukti atspoguļojas. Arī spoguļu mistiskā un ezotēriskā vēsture. Nav gluži tā, ka Venēcijas biennāle būtu bijusi kāds īpašs pagrieziena punkts, jo interese par gaismu, optiku ir bijusi arī manos iepriekšējos darbos. Šajā gadījumā bija spoguļi, gaisma un tas, kā gaisma iedarbojas uz cilvēku fizioloģiski un arī uz viņa apziņu, gaismas spēja izraisīt izmainītas apziņas stāvokļus. Ekspozīciju es veidoju pa stāviem – vispirms fizioloģiskās iedarbības līmenis, es to nosaucu par “Skaistuma spoguli”, tad līmenis, kas vairāk veltīts formai, tajā izmantots magnētiskais šķidrums, tad – izmainītās apziņas līmenis saistībā ar gaismu, videofilmā uzņemtais hipnozes seanss un, visbeidzot, dalītā telpa. Visur piedalījās spogulis, ne tikai tāds, kādu mēs to parastā veidā pazīstam, bet arī , piemēram, magnētiskā šķidruma virsma, virsma, no kuras atstarojas gaisma. Līmeņu nosaukumi ir, tā teikt, iekšējai lietošanai, nekādos katalogos tie neparādās. Nekur oficiāli nav formulēts tāds izmainītās apziņas stāvokļa līmenis, kur hipnoze tiek apvienota ar spoguļiem un gaismām, faktiski salikti divi veidi, kā pie izmainītas apziņas stāvokļa nokļūt. Viens ir sociāli akceptētais un vadītais, kad, galvenokārt terapeitiskos nolūkos, speciālists tevi ieved šajā stāvoklī un izved no tā. Ar spoguli tā lieta ir daudz bīstamāka un līdz ar to arī slepenāka. Ar to cilvēks individuāli var sasniegt izmainītas apziņas stāvokli, to mēs izstādē neafišējam. Atcerieties, cik daudz buršanos un arī aizliegumu tradicionāli ir saistīti ar spoguli. Mēs Mākslas muzejā naktī filmējām hipnozes seansu, kad hipnoterapeits Pēteris Zālītis ar balsi, kas pastiprināta ar papildus veidotu skaņu, brīvprātīgos iežūžina ar vārdiem par gaismu, kas ieplūst cilvēkā. Laukā aiz loga ir tumša nakts, arī telpa ir tumša. Seansa laikā ar krāniem aiz logiem tiek pacelti ļoti jaudīgi prožektori, ar kādiem kinostudijas filmēšanā imitē dienas gaismu. Seansam beidzoties cilvēkus pamodina, un viņi tiešām redz, ka ārā ir gaiša diena. Hipnozes seanss ilgst piecas minūtes, tā laikā cilvēkus pavisam neiemidzina, viņi ir tādā relaksējošā snaudā. Izstādē uzņemtais video tiek kombinēts ar spoguli, kurā skatītāji redz sevi, kā arī pakāpenisko gaismas aušanu aiz logiem. Seansam beidzoties, skatītāja attēls spogulī izdziest un no tā nāk ārā gaisma. To var panākt ar optiskiem paņēmieniem.

Ja man jautā, kāpēc tika salikta kopā hipnoze un gaisma, tad gan hipnoze, gan gaisma un skaņa ir tikai instrumenti, līdzekļi, lai cilvēku ievestu transa stāvoklī, būtiskas atšķirības starp tiem nav. Arī spoguļi ir tāds pašhipnozes instruments. Kā tik cilvēki nav ar tiem ņēmušies! Ar dubultiem spoguļiem, svecēm panāk transa stāvokli, kad sāk rādīties halucinācijas. Es šīs “halucinācijas” radu kā mākslas darbu, kad cilvēks ar optiskiem paņēmieniem “izzūd” spogulī. Vai ierauga tajā kādu citu, kā tas ir dalītajā telpā. Es simulēju brīnumu ar mākslas paņēmieniem.

Es esmu mākslinieks un man nav jānodarbojas ar savu darbu zinātnisku pamatošanu, tādēļ es izstādes katalogā varu atļauties pieminēt arī torsionu laukus, par kuriem daudzi zinātnieki smaida. Man galvenais ir mākslinieciskais efekts.

Satura rādītājs


Pielikums LZP ZSKK 2007. gada 28. augusta lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2007. gada septembrī (9. pielikums)

Satura rādītājs


NOLIKUMS

par Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas,
LLU Zemkopības zinātniskā institūta,
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta
JĀŅA LIELMAŅA prēmijas
piešķiršanu

1. Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (turpmāk tekstā – LLMZA), LLU Zemkopības zinātniskais institūts un Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts aicina piedalīties konkursā par ievērojamā selekcionāra un agronoma Jāņa Lielmaņa (1895.–1970.) prēmiju – par izciliem sasniegumiem lauka kultūru selekcijā, sēklkopībā un šī darba popularizēšanu. Prēmija iedibināta 1995. gadā, atzīmējot agr. J.Lielmaņa 100 gadu jubileju, un to piešķir reizi trijos gados.

2. Prēmiju konkursa kārtībā piešķir rīkotāji Ls 900 apjomā.

3. Konkursā par agr. J. Lielmaņa prēmiju var piedalīties lauku kultūru selekcijā un sēklkopībā strādājošie Latvijas zinātnieki vai to grupas, specializētās zemnieku saimniecības, sēklkopības firmas, speciālisti, kuri devuši būtisku ieguldīju selekcijas un sēklkopības attīstībai Latvijā.

4. Kandidatūras konkursam izvirza lauksaimniecības zinātnisko un mācību iestāžu kolektīvi, darbinieku grupas, Agronomu biedrība un citas ar lauksaimniecību saistītas organizācijas.

5. Konkursa pieteikumus novērtē LLMZA Lauksaimniecības zinātņu nodaļas noteikta komisija. Komisijas slēdzienu apstiprina LLMZA prezidijs.

6. Informāciju par Jāņa Lielmaņa prēmijas laureātiem, īsu darba anotāciju publicē presē “Latvijas Avīze”, “Saimnieks”, “Zinātnes Vēstnesis” u.c.)

7. Prēmijas laureātiem tiek dotas tiesības uzrādīt “Apbalvots ar agr. Jāņa Lielmaņa prēmiju”.

8. Konkursam iesniegtos darbus atpakaļ neizsniedz.

9. Kandidatūru ieteikumu vēstules un pretendentu darbus iesniedz Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV – 1050, Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas kabinetā, tālr. 67223448, 26363506., e–pasts lmnz@lza.lv) līdz 2007.gada 20.oktobrim. Balvas pasniegšanas pasākuma norises vieta un laiks: Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, 2007. gada 9. novembris.

10. Pieteikumā iesniedzamie dokumenti (2 eksemplāros):

– Iesniegums vai ieteikums, kurā atspoguļots konkursa darba raksturs un nozīmība agrārās zinātnes un Latvijas lauksaimniecības attīstība;

– konkursam izvirzīto darbu vai izgudrojumu apstiprinošu dokumentu (autorapliecības, licences) kopijas;

– ziņas par pretendentu (–tiem) (Curriculum vitae) norādot darba vietas un mājas adreses, tālruni;

– autoru kolektīvam jāiesniedz atsevišķu dalībnieku līdzdalības novērtējums.

Satura rādītājs


KONKURSI

LU Cietvielu fizikas institūts
izsludina konkursu
uz akadēmiskajiem amatiem :

Cietvielu fizikā – vad. pētnieks – 6 štata vietas

– asistents – 3 štata vietas

Materiālu fizikā – vad. pētnieks – 1 štata vieta

– pētnieks – 2 štata vietas

– asistents – 2 štata vietas

Kodolu fizikā – vad. pētnieks – 1 štata vieta

Teorētiskajā fizikā – asistents – 1 štata vieta

Medicīnas fizikā – asistents – 1 štata vieta

Pieteikumā jānorāda nozare, kurā vēlas pretendēt.

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža. Rīgā, Ķengaraga ielā 8, 338. istabā. Tālrunis uzziņām 7–260556.

Pieteikumam pievienot:

1.Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
2.CV;
3.Publicēto darbu sarakstu;
4.Citas, kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles.)

* * *

Latvijas Universitātes
Polimēru mehānikas institūts
izsludina konkursu
uz akadēmiskajiem amatiem

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Rīgā, Aizkraukles ielā 23, 204.istabā, tālrunis 7551145.

Pieteikumam pievienot:

1) biogrāfiju (Curriculum vitae),
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas,
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu (2002.–2007.g.),
4) citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas ( pēc pretendenta izvēles).

Satura rādītājs


Proceedings of the Latvian Academy of Sciences
Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences

Iznācis LZA žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences (iznāk angļu valodā) 2007. gada 1./2. un 3./4. numurs. Sniedzam šo numuru satura rādītājus:

1./2. numurs

APSKATA RAKSTI [REVIEWS]

Character of transformation of organic matter in peat and peat humic substances [Organiskās vielas transformācija kūdrā un kūdras humusvielās]
Māris Kļaviņš and Jānis Šīre 1–13

Quality of life-a reliable measure of treatment efficiency in bronchial asthma patients [Dzīves kvalitāte – ārstēšanas efektivitātes mērs bronhiālās astmas slimniekiem]
Jūlija Voicehovska, Juris Karpovs, Grigorijs Orļikovs, Ingrīda Kreile, Egils Mauliņš, and Līga Ciekure 14–19

ORIĢINĀLRAKSTI [ORIGINAL PAPERS]

Positive effect of protein kinase A on the transcriptional activity of the nuclear factor of activated T–cell family proteins occurs via several different signal transduction mechanisms [Proteīna kināzes A pozitīvā ietekme uz aktivētu T šūnu kodolu faktoru transkripcijas aktivitāti notiek, darbojoties dažādiem signālu pārneses mehānismiem]
Inna Iņaškina, Edgar Serfling, and Ēriks Jankevics 20–25

Mildronate protects stavudine and lamivudine induced cardiotoxicity [Mildronāts samazina stavudīna un lamivudīna izraisīto kardiotoksicitāti]
Sergejs Isajevs, Jolanta Pupure, Valentīna Gordjušina, Aina Kratovska, Immanuels Taivans, Ludmila Vīksna, Ivars Kalviņš, and Vija Kluša 26–32

Neuroprotective activity of 1,4–dihydropyridine derivatives: structure determinants [1,4–dihidropiridīnu atvasinājumu neiroprotektīvā aktivitāte: struktūras determinantes]
Linda Klimavičiusa, Anti Kalda, Allen Kaasik, Alexander Zharkovsky, Egīls Bisenieks, Jānis Uldriķis, Gunārs Duburs, and Vija Kluša 33–37

Results of clinical evaluation of photochemotherapy in patients with localised scleroderma [Fotoķīmijterapijas klīniskās efektivitātes izvērtējums norobežotas sklerodermijas slimniekiem]
Ilona Hartmane, Ingmārs Mikažāns, Andra Dērveniece, and Ināra Ančupāne 38–43

Pancreatic Index: A new approach to chronic pancreatitis estimation [Aizkuņģa dziedzera indekss: jauna pieeja hroniska pankreatīta novērtēšanai]
Grigorijs Orļikovs, Ilze Plaviņa, Jurijs Selezņovs, Juris Pokrotnieks, Jurijs Karpovs, and Jūlija Voicehovska 43–46

Changes of electrocardiogram QT interval in German Shepherd and Cocker Spaniel dogs during premedication and general anaesthesia [Elektrokardiogrammas QT intervāla izmaiņas kokerspanielu un vācu aitu šķirnes suņiem premedikācijas un vispārējās anestēzijas laikā]
Guntars Avdoško and Edīte Birģele 47–51

Mycobiota of Moricsala Island [Moricsalas mikobiota]
Kuulo Kalamees, Stellan Sunhede, and Edgars Vimba 52–58

Quantification of nutrient loads from diffuse and point sources into inland surface waters in Latvia [Biogēno elementu izkliedētā un punktveida avotu piesārņojuma slodžu sadalījums Latvijas virszemes ūdeņos]
Elga Apsīte and Aigars Indriksons 59–65

ZINĀTNES DZĪVE [SCIENCE LIFE]

Activities of the Latvian Academy of Sciences in 2006 (September–November) [Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2006. gadā (septembrī–novembrī)] 66–70

IN MEMORIAM

Jānis Freimanis (1935–2006), a Latvian chemist [Jānis Freimanis (1935–2006) – ķīmiķis 69–70

Eduards Jakubaitis (1924–2006), a Latvian computer scientist [Eduards Jakubaitis (1924–2006) – datorzinātnieks
Ivars Biļinskis 71–72

* * *

3./4. numurs

ORIĢINĀLRAKSTI [ORIGINAL PAPERS]

Surface activity of humic substances depending on their origin [Humusvielas kā virsmas aktīvās vielas]
Māris Kļaviņš, Oskars Purmalis, Jānis Šīre, Pāvels Birjukovs, and Andris Zicmanis 73–82

Large-scale atmospheric circulation processes as a driving force at the climatic turning points and regime shifts in the Baltic region [Liela mēroga atmosfēras cirkulācijas procesi kā klimata izmaiņas virzošais faktors Baltijas reģionā]
Māris Kļaviņš, Valery Rodinov, and Anita Draveniece 83–90

Variety of mtDNA haplotypes in the populations of the European perch (Perca fluviatilis) of the Curonian Lagoon, the coastal zone of the Baltic Sea, and the Gulf of Rīga [mtDNS haplotipu dažādība Kuršu līča, Baltijas jūras piekrastes zonas un Rīgas līča asaru (Perca fluviatilis) populācijās]
Aniolas Sruoga, Isaak Rashal, Dalius Butkauskas, and Linas Ložys 91–95

Structure and feeding ecology of the fish community in the surf zone of the Eastern Baltic Latvian coast [Ihtiofaunas sastāvs un barošanās ekoloģija Baltijas jūras Latvijas piekrastes zonā]
Didzis Ustups, Danute Uzars, and Bärbel Müller–Karulis 96–106

Changes in ovarian steroid and pituitary gonadotropic hormone levels in female patients with epilepsy [Olnīcu steroīdo un hipofīzes gonadotropo hormonu līmeņu izmaiņas sievietēm ar epilepsiju]
Nora Jurjāne and Ilona Puriņa 107–113

Brain perfusion determined by modified and standard methods of perfusion computed tomography in patients with various extension, localisation, and stage of development of middle cerebral artery infarction [Smadzeņu perfūzijas kompjūtertomogrāfijas rādītāji, kas noteikti ar modificētu un standarta metodi pacientiem ar dažāda plašuma, lokalizācijas un attīstības periodu vidējās smadzeņu artērijas infarktu]
Ģertrūde Eniņa, Ardis Platkājis, Vaira Martinova, and Biruta Tilgale 114–119

Internal carotid artery intima–media thickness diagnostic values and cerebral infarction risk factors and subtypes [Karotīdās artērijas intīmas un mēdijas biezuma izmaiņu saistība ar cerebrāla infarkta riska faktoriem un subtipu]
Ģertrūde Eniņa, Linda Zandersone, Ženija Kovaldina, Ilga Ķikule, and Ivars Saukāns 120–124

Thallium partially blocks potassium conductance in gramicidin channels incorporated into muscle membranes [Tl+ joni daļēji kavē kālija vadītspēju muskuļšķiedras membrānas gramicidīna kanālā]
Nora Švinka 125–127

SCIENCE LIFE [ZINĀTNES DZĪVE]

Activities of the Latvian Academy of Sciences in 2006 (December) and 2007 (January, February] [Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2006. gadā (decembrī) un 2007. gadā (janvārī, februārī)]
128–131

Division of Physical and Technical Sciences of the Latvian Academy of Sciences: Activities in 2006 [Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas darbība 2006. gadā]
Juris Jansons and Sofja Negrejeva 132–134

Division of Chemical, Biological, and Medical Sciences of the Latvian Academy of Sciences: Activities in the year 2006 [Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas darbība 2006. gadā]
Raimonds Valters and Baiba Ādamsone 135–138

Division of Agriculture and Forestry Sciences of the Latvian Academy of Sciences: Activities in the year 2006 [Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas darbība 2006. gadā]
Ieva Sloka 139

Members of the Latvian Academy of Sciences, elected at the LAS General Meeting of 7 December 2006 [2006. gadā ievēlētie Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi] 140–143

IN MEMORIAM

Ādolfs Krauklis (1937–2006), a Latvian geographer [Ādolfs Krauklis (1937–2006), ģeogrāfs]
Anatolijs Isačenko, Valerians Snitko, and Grigorijs Isačenko 144–145

Juris Tīliks (1937–2007), a Latvian physical chemist [Juris Tīliks (1937–2007), fizikālais ķīmiķis]
Andris Actiņš 146–147

Žurnālu var iegādāties redakcijā Akadēmijas laukumā 1, 912. istabā (tālr. 7228085, e–pasta adrese: proceed@lza.lv).

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2007.gada 11.oktobrī plkst. 16.15 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulvārī 4, 252. klausītavā LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

Antra Bormane

aizstāvēs promocijas darbu “Ixodes ricinus L. un Ixodes persulcatus P.Sch.(Acari:Ixodidae) izplatība, to pārnēsāto infekcijas slimību nozīme un molekulārā epidemioloģija Latvijā” bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.biol. Pauls Pumpēns, Dr.biol. Viesturs Melecis, Dr.biol. Arvīds Barševskis.
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.

***

2007. gada16. oktobrī plkst.16.00 LU Ekonomikas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Edgars Brēķis.

Temats – “Latvijas ēnu ekonomikas modelēšana: nodokļu politikas aspektā.” Nozare – ekonomika, apakšnozare – ekonometrija.
Recenzenti: Dr. habil. oec., profesore Ludmila Frolova; Dr. habil.oec., Ilmārs Vanags; Dr. oec.,Oļegs Barānovs.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007.gada 17.oktobrī plkst. 14.15 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulvārī 4, 252. klausītavā LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

Guntis Tabors

aizstāvēs promocijas darbu “Hylocomium splendens (Hedw.) B.S.G. kā viena no bioģeoķīmiskā cikla komponentēm priežu mežos” bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.biol. Ģederts Ieviņš, Dr.habil.biol. Valdis Ģirts Balodis, Dr.biol. Viesturs Melecis
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

***

2007. gada 26. oktobrī plkst. 10.00 Kaļķu ielā 1 RTU 407. auditorijā notiks

Mārtiņa Čakstes

promocijas darba “Krājumu regulēšanas optimizēšana Baltijas valstu tirgos” aizstāvēšana RTU P–09 promocijas padomes sēdē Ekonomikas zinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Maija Šenfelde, Dr. oec., RTU profesore; Pēteris Romāns, Dr. oec., Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta direktora vietnieks; Adolfas Baublis, Dr. habil. oec., Viļņas Tehniskā universitātes profesors, Transporta institūta direktors.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10”

***

2007. gada 2. novembrī plkst. 14.00 Daugavpils Universitātes Matemātikas promocijas padomes atklātajā sēdē Daugavpilī, Vienības ielā 13, 215. auditorijā

INĀRA JERMAČENKO

aizstāvēs promocijas darbu “Kvazilinearizācija un nelineāro robežproblēmu atrisinājumu tipi” matemātikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.math., Jānis Cepītis (Latvijas Universitāte, LU MII); prof., Jurijs Rogovčenko (University of Kalmar); Dr.math., Leonīds Lepins (LU MII).
Ar promocijas darbu var iepazīties Daugavpils Universitātes bibliotēkas Bibliogrāfijas un informācijas nodaļā Saules ielā 1/3, B202. auditorijā un interneta lapā http://www.lapas.dau.lv/science/

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2007. gada 8. oktobrī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2007. gada 22.septembrī