Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2004. gada  9. februāris: 3 (274)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

• Lai tauta varētu augt
• Sveicam LZA goda locekli komponistu Pēteri Vasku!
• Dzejniekam Jurim Kronbergam pasniedz LZA goda locekļa diplomu
• Tikšanās ar LZA goda locekli Elzu Radziņu
• Latvijas Zinātnieku savienībā
  • Zinātniskajām biedrībām
  • Augstskolām un zinātniskajiem institūtiem
• Jaunākais Zinātnieku savienībā Vadlīnijas
• Zinātnieku savienības valdes sēde
• Zinātnieki! Esiet modri! Rīgā klīst blēdis!
• Latvijas Zinātnes padomē
• Zinātniskā fantastika vai fantastiskā zinātne?
• Jauna grāmata 20. gadsimta Latvijas vēsture
• Valodnieka skaidrojums
• Izstāde LZA īstenais loceklis Jānis Krastiņš. Pasaules arhitektūras šedevri II
• LZA Ētikas komisijā
• Alas Latvijā
• Konkurss

Lai tauta varētu augt

Kārļa Ulmaņa balvas pasniegšana

Kā jau ziņojām, 2003. gada 20. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmija pirmo reizi piešķīra LZA goda doktora profesora Jāņa Labsvīra ierosināto Kārļa Ulmaņa balvu zinātniekiem, izglītības un tautsaimniecības darbiniekiem par izcilu devumu Latvijas tautsaimniecības un valsts vēstures problēmu izpētē.

Pirmie K. Ulmaņa balvas laureāti ir LZA īstenais loceklis, Dr.habil.hist. Valdis Bērziņš – par grāmatas "20. gadsimta Latvijas vēsture. II. Neatkarīgā valsts. 1918.–1940." izveidošanu un pētījumiem Latvijas brīvības cīņu (1918–1920) vēsturē, kā arī LZA goda doktors profesors Dr.oec. Voldemārs Strīķis – par darbiem Latvijas lauksaimniecības un tautsaimniecības vēsturē un Kārļa Ulmaņa pozitīvā veikuma popularizēšanā šajās jomās.

Piešķirot balvu, tika nolemts to pasniegt 2004. gada 28. janvārī – Kārļu dienā, kas ir arī Draudzīgā aicinājuma 69. gadskārta.

28. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija. LU Latvijas vēstures institūta direktors akadēmiķis Jānis Bērziņš, atklājot sarīkojumu, cildināja 2002. gadā ASV mūžībā aizgājušo tautsaimnieku, publicistu un sabiedrisko darbinieku LZA goda doktoru, Latvijas vēstures institūta goda biedru Jāni Labsvīru. Ar viņa materiālo atbalstu izdoti vairāki institūta zinātniskie darbi, ar viņa testamentāro novēlējumu tapusi Kārļa Ulmaņa balva, kurai nolikumu izstrādāja Zinātņu akadēmija, kas ir šīs balvas aprūpētāja. Tās ekspertu komisija izvērtēja balvas kandidātus un izraudzījās laureātus.

J. Bērziņš vēl atzīmēja, ka šajā sarīkojumā ne tikai pasniegs balvas, bet notiks arī grāmatas "Kārlim Ulmanim – 125" atvēršana. Kārļa Ulmaņa 125. jubileju atzīmēja 2002. gada 5. septembrī, kad notika viņa piemiņai veltīta zinātniskā konference "Latvijas valsts tapšana 1918.–1920. gadā un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis", kuru organizēja Latvijas vēstures institūts, Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Latviešu biedrība, piedaloties Latvijas Universitātes Vēstures nodaļas profesūrai. Konferenci atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienība. Pēc konferences, rediģējot un papildinot tajā nolasītos referātus, tapa šī grāmata.

LZA prezidents prof. Jānis Stradiņš, sakot, ka latviešiem ir daudz slavenu Kārļu, un viens no tiem ir valodnieks Kārlis Mīlenbahs, zem kura zīmes pagāja 2003. gads, atzīmēja, ka Kārlis Ulmanis tomēr ir pats izcilākais, šo novērtējumu izpelnot ar lomu Latvijas valstiskuma iedibināšanā un vadot izcilu posmu Latvijas tautsaimniecībā, ko joprojām saucam par Ulmaņa laikiem. Jānis Labsvīrs, kurš šajos Ulmaņa laikos bija sabiedrisko lietu ministrijas kulturāli sabiedrisko lietu departamenta direktors, ziedoja 75 000 dolāru, lai iedibinātu Kārļa Ulmaņa balvu. LZA Prezidijs, domājot par to, lai šī balva netiktu politizēta, to veltīja divām zinātņu jomām, kurās Kārlim Ulmanim bija lieli nopelni. Pirmkārt, tā ir lauksaimniecība un plašāk tautsaimniecība, otrkārt – Kārlis Ulmanis aicināja rakstīt Latvijas vēsturi pašu latviešu skatījumā, ne no baltvāciešu vai kosmopolitiska redzes viedokļa. Kārlis Ulmanis 1936. gadā nodibināja Latvijas vēstures institūtu, kas labvēlīgos apstākļos būtu kļuvis par Zinātņu akadēmijas pirmsākumu, pats Ulmanis bija institūta goda biedrs. 1935. gadā Ulmanis nodibināja Zinātniskās pētniecības fondu un Studiju veicināšanas fondu, 1939. gadā – Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, tagadējo Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Lūk, šīs divas jomas – Latvijas vēstures un lauksaimniecības pētniecība – tika izraudzītas par tām, kurās piešķirt Kārļa Ulmaņa balvu. Tas nenotiks katru gadu.

Tālāk prof. J. Stradiņš iepazīstināja ar balvas laureātiem.

LZA Kārļa Ulmaņa balva piešķirta Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoram Dr.h.c. Dr.oec. Voldemāram Strīķim par lielo ieguldījumu lauksaimniecības attīstības zinātniskā nodrošināšanā, valstsvīra un tautsaimnieka Kārļa Ulmaņa piemiņas saglabāšanā.

Voldemārs Strīķis pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kā zinātnieks, universitātes profesors vadījis Latvijas lauksaimniecības zinātnisko pamatu izstrādi. Rezultāti publicēti apjomīgā monogrāfijā "Latvijas lauksaimniecības zinātniskie pamati" (1999). Savukārt grāmatā "Zeme: mana, tava, mūsu…" (2002) izanalizēta un apkopota Latvijas zemes resursu nozīme, izmantošana un parādītas iespējas lauksaimniecības attīstībai. Izdots arī cits lauku attīstībai nozīmīgs izdevums – "Ekonomikas augstākā izglītība – laukiem" (2003). Ievērojams ir V. Strīķa devums lauksaimniecības ekonomistu sagatavošanā, lasot lekciju kursu "Agrārā ekonomika", vadot bakalauru, maģistru un doktorantu darbus, kā arī izveidojot LLU Ekonomikas fakultāti un pildot tās dekāna (1967–1987), tad LLU prorektora un rektora (1987–1990; 1990–2002) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidenta (1992–1999) pienākumus. LLU šodien ir mūsdienīga, Latvijā populāra un starptautiski atzīta augstskola. Voldemārs Strīķis aktīvi piedalās Kārļa Ulmaņa piemiņas saglabāšanā. LLU studenti pēta K. Ulmaņa darbību, tiek rīkotas konferences un publicēti rakstu krājumi, gadā tiek piešķirtas četras Ulmaņa vārdiskās stipendijas, laureātus godinot K. Ulmaņa dzimtas mājās Pikšās. LLU Rektorāta zālē uzstādīts K. Ulmaņa krūšutēls. 1938. gada 23. decembrī K. Ulmanis parakstīja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmi. Šajā dienā, LLU dzimšanas dienā, notiek LLU svinīgās akadēmiskās sēdes, kurās tiek rezumēts visas augstskolas saimes darbs.

Kārļa Ulmaņa balva piešķirta LZA īstenajam loceklim profesoram Dr.habil.hist. Valdim Bērziņam. LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks V. Bērziņš, būdams atbildīgais redaktors un vadot autoru kolektīvu, ir izveidojis akadēmisko izdevumu "20. gadsimta Latvijas vēsture. II Neatkarīgā valsts. 1918–1940" (R., LVI apgāds, 2003., 1024 lpp.). Tas ir lielas vēsturnieku kopas uz daudzu valstu arhīvu dokumentu un speciālās literatūras pamata sagatavots pētījums. No visdažādākajiem aspektiem analizēts Latvijas valsts pirmais neatkarības periods, aptverot kā demokrātiskās republikas (1918–1934), tā K. Ulmaņa autoritārās valdības (1934–1940) gadus. Pētījumā izmantoti jauni, tikai Latvijas neatkarības gados pētniekiem pieejamie, Latvijas arhīvos saglabātie materiāli, ārzemju arhīvi. Grāmatā skarti arī līdz šim neaplūkoti jautājumi: Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskais apskats, pamatiedzīvotāju un lielāko minoritāšu savstarpējo attiecību raksturojums, valsts nacionālā politika un ar to saistītās sabiedrības integrācijas problēmas u.d.c. Nopietna vērība veltīta ekonomikai – sagrautās tautsaimniecības atjaunošanai, agrārajai reformai, rūpniecības, transporta, sakaru attīstībai, tolaik prioritārajai tautas izglītībai un kultūrai. V. Bērziņš šo izdevumu veidojis kā loģisku turpinājumu monogrāfijai "20. gadsimta Latvijas vēsture. I Latvija no gadsimta sākuma līdz neatkarības pasludināšanai. 1900–1918".

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kurš kopā ar prof. Jāni Stradiņu pasniedza balvas, atzinās, ka vārdi Draudzīgais aicinājums, Kārlis Ulmanis, Zinātņu akadēmija viņam izsaka ļoti daudz. Balva ir ļoti zīmīgs mūsu valsts vēstures un kultūras apzināšanas akcents. Viņš izteica šaubas, vai izdosies to nepolitizēt, jo Kārli Ulmani nevar nepolitizēt. Draudzīgā aicinājuma dienas atklājot, kādā izdevniecībā klāt bija ļoti maz žurnālistu, kuriem bija darāms kas cits. Pēc gadiem diez vai kāds atcerēsies politisko krīzi, taču atcerēsies Draudzīgo aicinājumu.

Pirms gadiem 15 Guntis Ulmanis bija ticies ar profesoru Jāni Labsvīru Indianapolē, ASV. Profesors domājis par pieminekli Kārlim Ulmani, par Latvijas atjaunošanu, ierakstījis grāmatā zīmīgus veltījuma vārdus – valsts nav mērķis par sevi, valsts ir visdrošākais līdzeklis, lai tauta varētu augt.

Latvijas vēstures institūta apgāda vadītājs prof. Andris Caune atgādināja Kārlim Ulmanim veltīto jubilejas izdevumu vēsturi jeb tradīciju jubilejas reizēs izdot rakstu krājumus. 120. un 125. gadu jubilejas izdevumi iznākuši atjaunotajā Latvijā. 125. jubilejas konferences tēma bija Latvijas valsts tapšana 1918.–1920. gadā. Šis laikposms pārstāvēts prezentējamajā rakstu krājumā. Pirmiem grāmatas "Karlim Ulmanim – 125" pasniedza Guntim Ulmanim un Pikšu saimniekam Gunāram Ulmani, tad – balvu laureātiem un rakstu autoriem

Satura rādītājs

Sveicam LZA goda locekli komponistu
Pēteri Vasku!

Sveicam LZA goda locekli komponistu Pēteri Vasku ar Kronosa kvarteta ierakstītā autoralbuma nomināciju Grammy balvai un ar starptautiskā mūzikas gadatirgus MIDEM galveno balvu Kannās – Gada mūzika ierakstu. P. Vaska Otrā simfonija un vijoļkoncerts "Tālā gaisma" atzīts par labāko 20. gadsimta orķestra mūzikas kategorijā. Priecājamies. Lepojamies. Un no sirds vēlam – tā turēt! Lai skan pasaulē mūsu Pētera Vaska mūzika un Latvijas vārds arī turpmāk – 21. gadsimtā!

Latvijas Zinātņu akadēmija

Satura rādītājs

Dzejniekam Jurim Kronbergam pasniedz LZA goda
locekļa diplomu

LZA goda loceklis Juris Kronbergs un prezidents Jānis Stradiņš

2004. gada 2. februāra LZA Prezidija sēdes dienaskārtība ieguva negaidītu, bet patīkamu papildinājumu. Īsā lietišķā vizītē Rīgā no Stokholmas bija ieradies jaunievēlētais LZA goda loceklis – dzejnieks, atdzejotājs, diplomāts Juris Kronbergs. Zinātņu akadēmijā, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā viņu ieveda LZA goda loceklis Knuts Skujenieks. LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš, pasniedzot J. Kronbergam ar akadēmijas ģerboni rotātajos ādas vākos ielikto diplomu, līdz ar apsveikuma vārdiem pateicās Latvijas un Zviedrijas Rakstnieku savienību biedram par lielo darbu divu tautu kultūru tuvināšanā – Imanta Ziedoņa, Vizmas Belševicas, Aleksandra Čaka, Māra Čaklā, Veronikas Strēlertes, Knuta Skujenieka, Amandas Aizpurietes dzejas un latvju dainu atdzejojumiem. Saņemot pavasara ziedu pušķīti, LZA goda loceklis Juris Kronbergs pateicās par viņa darba augsto novērtējumu un apsolīja līdzdarboties Latvijas Zinātņu akadēmijas aktivitātēs un veicināt akadēmijas sadarbību ar Zviedrijas akadēmijām – Zviedrijas Karalisko un Zviedrijas Karalisko Humanitāro zinātņu, vēstures un senlietu akadēmiju.

I. T.

Satura rādītājs

Tikšanās ar LZA goda locekli Elzu Radziņu

Ielūdzam Jūs uz cikla
TIKŠANĀS AR AKTIERI
pirmo sarīkojumu

Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē
10. februārī plkst. 18.30

Mūsu viešņa aktrise
ELZA RADZIŅA

Vakara gaitā: dzeju un latviešu tautasdziesmas runās Elza Radziņa, dažus vārdus par aktrisi sacīs Viktors Hausmanis, vakara noskaņu bagātinās komponists Valdis Zilveris.

RLB Teātra komisija

Satura rādītājs

Latvijas Zinātnieku savienībā

Zinātniskajām biedrībām

Pildot Zinātnieku savienības 5. kongresa mandātu (par nepieciešamību koordinēt visu nevalstisko zinātnieku organizāciju kopīgu rīcību), LZS Valde griežas pie visām Latvijas profesionālajām zinātnieku biedrībām veikt kopīgus pasākumus, lai panāktu palielinātu finansējumu pētniecībai un izstrādnēm kā no Latvijas valsts budžeta, tā arī no uzņēmējdarbības vides puses. Tāpat būtu vajadzīgs panākt, lai Izglītības un zinātnes ministrija nodod zinātniskās sabiedrības apspriešanai iecerētos grozījumus Likumā par zinātnisko darbību. Tāpēc LZS Valde aicina jūsu biedrību tās priekšsēdētāja personā vai cita īpaši nozīmēta pārstāvja personā uzņemt kontaktus ar mums – lai vispirms ar elektroniskās sarakstes palīdzību apspriestu dokumentu projektus (atklātas presē publicējamas vēstules izglītības un zinātnes ministram) augstāk minētajos jautājumos, bet pēc tam sanāktu uz kopīgu apspriedi, lai akceptētu un kopīgi parakstītu šos dokumentus.

Augstskolām un zinātniskajiem institūtiem

Pildot Zinātnieku savienības 5. kongresa mandātu (par nepieciešamību koordinēt visu zinātnieku kopīgu rīcību), LZS Valde griežas pie visām Latvijas augstskolām un zinātniskajiem institūtiem veikt kopīgus pasākumus, lai panāktu palielinātu finansējumu pētniecībai un izstrādnēm kā no Latvijas valsts budžeta, tā arī no uzņēmējdarbības vides puses. Tāpat būtu vajadzīgs panākt, lai Izglītības un zinātnes ministrija nodod zinātniskās sabiedrības apspriešanai iecerētos grozījumus Likumā par zinātnisko darbību. Tāpēc LZS Valde aicina jūsu iestādi īpaši nozīmēta pārstāvja personā uzņemt kontaktus ar mums – lai vispirms ar elektroniskās sarakstes palīdzību apspriestu dokumentu projektus (atklātas presē publicējamas vēstules Izglītības un zinātnes ministram) augstāk minētajos jautājumos, bet pēc tam sanāktu uz kopīgu apspriedi, lai akceptētu un kopīgi parakstītu šos dokumentus. LZS 5. kongresā iepriekšējā Zinātnieku savienības vadība tika kritizēta par to, ka tā vāji koordinēja savu darbību ar zinātniekiem. Uzsākot šīs kopīgās iniciatīvas, mēs gribētu arī, lai nākamajā Zinātnieku savienības kongresā no jūsu organizācijas zinātniekiem viens pārstāvis tiktu ievēlēts LZS padomē, bet pagaidām jūsu pārstāvis personīgi piedalītos LZS Padomes sēdēs, saņemtu visu elektronisko informāciju un varētu pie jums uz vietas apspriest to ar visiem ieinteresētajiem kolēģiem.

* * *

Lūdzam līdz š. g. 16. februārim plkst. 15.00 iesūtīt savus priekšlikumus par jūsuprāt nepieciešamajām izmaiņām Likumā par zinātnisko darbību.

Lūdzam piedalīties atklātajā LZS Padomes sēdē 26. februārī plkst. 16.00 LZA sēžu zālē 2. stāvā Likuma par zinātnisko darbību izmaiņu apspriešanai.

LZS Valde

Satura rādītājs

Jaunākais Zinātnieku savienībā

Vadlīnijas

29. janvārī uz sēdi bija pulcējusies jaunievēlētā Latvijas Zinātnieku savienības Valde – Aivars Āboltiņš, Rita Bebre, Ināra Bondare, Uldis Grāvītis, Jānis Kristapsons un Uldis Raitums (Ivars Šmelds atradās komandējumā ārpus Latvijas), kā arī LZS Padomes loceklis Artūrs Balklavs-Grīnhofs. Darba kārtībā bija vairāki jautājumi.

LZS darbības galveno prioritāšu noteikšana tuvākajam laikam

Par to ziņoja LZS Valdes priekšsēdētājs A. Āboltiņš. Viņš ierosināja Zinātnieku savienības darbam izraudzīties trīs galvenos virzienus. Pirmais, kas šobrīd ir visaktuālākais un veicams nekavējoties, ir grozījumi Likumā par zinātnisko darbību.

Plašāk par šī darba nepieciešamību tika runāts darba kārtības otrajā punktā – par LZS komisijām un darba grupām. Otra LZS darbības prioritāte būtu Latvijas zinātnes finansējuma palielināšana. Ir zināma, ka Eiropas Savienības uzstādītais mērķis ir sasniegt zinātnes finansējumu 3% no iekšzemes kopprodukta, ko sastādītu 1% no valsts budžeta un 2% no ekonomiskajām struktūrām. Ja Zinātnieku savienība diezgan maz varētu ietekmēt valsts budžeta daļu, tad tā varētu sadarboties ar saimnieciskiem veidojumiem un profesionālajām organizācijām, lai rosinātu tās atbalstīt zinātni savās pašu interesēs. Uzņēmējus interesē zinātnes attīstība, bet viņi zināmā mērā no tās ir atrauti. A. Āboltiņš par piemēru nosauca Piensaimnieku biedrību. Šis jautājums tika plašāk izvērsts, runājot par sadarbību ar citām nevalstiskām organizācijām un ieplānoto LZS Padomes sēdi.

Par trešo LZS darbības prioritāti A. Āboltiņš nosauca LZS darbības aktivizēšanu. Pirmkārt, tās darbība ir jāpopularizē ne tikai Rīgā un Jelgavā, no kurienes nāk lielum lielais vairums Zinātnieku savienības biedru, bet arī reģionos – Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, kur darbojas augstskolas un notiek zinātniskās pētniecības darbs. Tika izskatīti un papildināti divi LZS Aicinājumi, kas sākotnēji bija domāti Zinātniskajām biedrībām un reģionālajām augstskolām, bet diskusijas gaitā otrs aicinājums tika rediģēts un adresēts visām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, jo arī Rīgā darbojas daudzas valsts un privātās augstskolas, kuras nav pārstāvētas Zinātnieku savienībā un kurām pēc LZS V kongresā pieņemtajiem Statūtu grozījumiem ir tiesības kļūt par LZS kolektīvajiem biedriem. J. Kristapsons runāja par jau kongresā pieminēto faktu, ka lieli zinātniskie institūti, kā, piemēram, Organiskās sintēzes institūts, savā laikā ir aizgājuši no Zinātnieku savienības, neredzot tajā atbalstu savām interesēm. Pēc LZS V kongresa, kurš galvenokārt bija konstatējošs – kas padarīts un kas nav padarīts, bet maz runāja par nākotni, savas bažas par turpmāku pastāvēšanu Zinātnieku savienībā izteikuši vairāki zinātnieki. Jaunajai Valdei un Padomei ir jāatjauno ticības Zinātnieku savienībai, pierādot, ka sadarbībā ar citām nevalstiskajām organizācijām tā spēj ietekmēt sabiedrības domu un panākt konkrētus uzlabojumus zinātnes organizēšanā un arī finansēšanā, tostarp uzlabot arī pašas Zinātnieku savienības materiālo stāvokli, lai varētu atgriezties pie jautājuma par algotu darbinieku. Darba grupu un komisiju tehniskā koordinēšana, pastāvīgu E-pasta sakaru uzturēšana ar Valdes un Padomes locekļiem, kā arī E-diskusiju organizēšana un citas darbības formas ir liela slodze, lai to regulāri kāds veiktu papildus savam tiešajam darbam.

Runājot par Zinātnieku savienības tehnisko bruņojumu, LZS sekretāre A. Draveniece ziņoja par nožēlojamo stāvokli ar savienības rīcībā esošo datoru, kurš ir novecojis un mazjaudīgs. Tika izteikts viedoklis, ka lielu firmu ziedojums Zinātnieku savienībai natūrā ir daudz vieglāk realizējams nekā naudā.

Valdes sēdē tika izteikts priekšlikums Valdes un Padomes locekļiem piedalīties regulārajās valsts sekretāru sēdēs.

Par LZS komisijām un darba grupām

Tika apstiprinātas pirmās sešas komisijas vai darba grupas. Par Likuma par zinātnisko darbību darba grupas vadītāju tika apstiprināts U. Grāvītis. Jautājums ir ļoti svarīgs un steidzīgs, jo Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa savu darbu ir pabeigusi un ienesusi grozījumus Likumā par zinātnisko darbību. Tos likumprojekta veidā tuvākajā laikā nodos Ministru kabinetam. Pēc tam tos publiskos un apspriedīs, taču Zinātnieku savienībai jau tagad jāķeras pie savu priekšlikumu izstrādāšanas, lai tos varētu iesniegt ministrijā, valdībā un Saeimas komisijā, kamēr vēl nav par vēlu, un panākt nepieņemamu grozījumu koriģēšanu, ja tas būs nepieciešams, un zinātnisko sabiedrību interesējošu normu ievērošanu vai ieviešanu. Darba grupā tūdaļ pieteicās U. Raitums, J. Kristapsons, R. Bebre, I. Bondare, A. Balklavs-Grīnhofs, vēl no Padomes tajā bija izteicis vēlēšanos piedalīties D. Viesturs. Zinātniskajām biedrībām, kā arī augstskolām un zinātniskajiem institūtiem izsūtāmās vēstules tika papildinātas ar lūgumu savus priekšlikumus iesūtīt elektroniski līdz š. g. 16. februārim, tos izskatītu darba grupa un 26. februārī savienības Padomes paplašinātajā sēdē, kurā piedalītos arī zinātnisko biedrību un augstskolu pārstāvji, šos priekšlikumus apspriestu.

LZS Valde apstiprināja Nākotnes studiju darba grupu, kuru vada A. Puga, jo jāatbalsta ir visi cilvēki, kuri vēlas strādāt.

Tāpat tika apstiprināta jau esošā komisija kontaktiem ar citām radošajām organizācijām, kuru vada R. Bebre un kurā sekmīgi darbojas A. Blinkena un J. Štrauhamanis.

No jauna tika izveidota starptautiskās sadarbības komisija, kuras vadību uzticēja J. Kristapsonam un ieteica tajā no Padomes uzaicināt D. Rumpīti. Jau šobrīd ir redzami vismaz divi šīs komisijas darba virzieni, par kuriem jau tika runāts kongresā. Pirmais – atjaunot sakarus ar Igaunijas un Lietuvas zinātnieku savienībām, lai kopīgi izstrādātu projektu, kas varētu pretendēt uz Eiropas Savienības līdzekļiem jaunajām ES dalībvalstīm. Otrs – tālākajā perspektīvā vajadzētu panākt, lai Latvijas Zinātnieku savienība kļūtu par līdzīga rakstura pasaules organizācijas dalībnieci, lai ar Latvijas Zinātnieku savienību rēķinātos ne tikai Latvijai, bet arī starptautiskā līmenī.

Pagaidām atklāts palika jautājums par komisijas veidošanu kontaktiem ar nevalstiskajām organizācijām un Latvijas zinātnieku profesionālajām biedrībām. Šo jautājumu risinās 26. februāra LZS Padomes paplašinātajā sēdē, uz kuru būs uzaicināti LZS koordinatori un zinātnisko biedrību pārstāvji un uzklausītas viņu domas.

Tika izveidota komisija jaunas Latvijas Zinātnieku savienības Programmas izstrādāšanai. To vadīs A. Āboltiņš, darbosies J. Kristapsons un U. Raitums.

Visi Padomes locekļiem ir lūgti izvēlēties, kurā no darba grupām vai komisijām viņi vēlētos darboties, un paziņot to līdz nākamajai Padomes sēdei.

Lai Zinātnieku savienības biedriem un ne tikai viņiem būtu arī kāds priecīgs brīdis, tika izveidota kultūras jautājumu komisija (vadītāja R. Bebre), kurai uzdeva reizi gadā sarīkot zinātnieku balli. Valdes domas bija, ka to varētu saistīt ar LZS dibināšanas gadskārtu un rīkot novembra beigās, kad valsts dibināšanas svētki pagājuši bet Ziemassvētku drudzis vēl nav iestājies. U. Grāvītis gan piezīmēja, ka kārtīgas balles sarīkošanai būtu vajadzīgs Zinātnieku savienības desmit gadu budžets, bet kas meklē, tas atrod. Arī pa kādam sponsoram.

"Zinātnes Vēstneša" jaunā padome

Kā jau acīgs lasītājs būs pamanījis, un "Zinātnes Vēstneša" lasītāji tādi ir, ar šo gadu laikrakstam ir jauna redakcijas padome. To vada akadēmiķis Juris Ekmanis, kurš pārstāv kā Zinātņu akadēmiju, tā Zinātnes padomi. Pārējie redakcijas padomes locekļi ir: akadēmiķis Jānis Bērziņš (LU LVI, pārstāv humanitārās un sociālās zinātnes), kor. loc. Jānis Kristapsons (Latvijas Zinātnieku savienība, LZA), iepriekšējais redkolēģijas vadītājs akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs, akadēmiķe Baiba Rivža (LMZA, LLU, Augstākās izglītības padome) un Dr.chem. Pēteris Trapencieris (OSI, zinātniskās biedrības). Latvijas Zinātnieku savienības Valde apstiprināja "Zinātnes Vēstneša" redakcijas padomi, kā to jau bija izdarījis Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs.

Pēc LZS finansiālās stāvokļa pārskata, ko sniedza sekretāre Anita Draveniece, Valde vienojās par pēdējo darba kārtības jautājumu – Valdes un Padomes sēžu plānu.

Valdes sēde notiks 12. februārī, kā parasts – ceturtdien, plkst. 16.00. Valdes sēžu biežums – maksimāli divas reizes mēnesī.

Padomes sēde notiks 26. februārī plkst. 16.00 LZA Augstceltnes 2. stāva sēžu zālē. Tajā izskatīs Likumu par zinātnisko darbību labojumus un apstiprinās LZS finansu pārskatu, kā arī spriedīs par sadarbību ar zinātnieku profesionālajām organizācijām.

Tā kā Padomes sēdes ir paredzētas reizi ceturksnī, tad tāda varētu notikt aprīlī vai maijā, lai izskatītu un apstiprinātu jauno LZS Programmu.

Z. K.

Satura rādītājs

Zinātnieku savienības valdes sēde

2004. gada 29. janvārī

Par LZS komisijām un darba grupām

Lēmums

1. Izveidot sekojošas LZS Padomes komisijas un darba grupas:

Likuma par zinātnisko darbību darba grupa (vad. – U. Grāvītis);
LZS programmas izstrādes darba grupa (vad. – A. Āboltiņš);
kultūras jautājumu komisija (vad. – R. Bebre);
starptautiskās sadarbības komisija (vad. – J. Kristapsons);
komisija kontaktiem ar citām Latvijas radošām savienībām (vad. – R. Bebre);
nākotnes pētījumu darba grupa (vad. A. Puga)

2. Uzskatīt par optimālu, ka katrs LZS Padomes loceklis darbojas vismaz vienā komisijā vai darba grupā. LZS Padomes locekļi un LZS biedri tiek aicināti atsūtīt priekšlikumus par to, kādā komisijā (darba grupā) viņi gribētu darboties. Komisiju un darba grupu vadītāji pēc savas iniciatīvas arī vēršas pie LZS Padomes locekļiem un LZS biedriem un papildina savu komisiju (grupu) sastāvu.

3. Pieņemt zināšanai, ka Likuma par zinātnisko darbību darba grupas sastāvs šobrīd ir sekojošs: U. Grāvītis (vad.), A. Āboltiņš, A. Balklavs-Grīnhofs, I. Bondare, J. Kristapsons, U. Raitums, D. Viesturs. Darba grupa uz savu pirmo sēdi sanāk 12. februārī. Paplašināta LZS Padomes sēde, lai apspriestu vajadzīgos labojumus Likumā par zinātnisko darbību, notiks 26. februārī, plkst. 16.00, LZA Augstceltnē, 2. stāva sēžu zālē. Paredzēts, ka sēdē tiks pieaicināti profesionālo zinātnisko biedrību pārstāvji, augstskolu un zinātnisko institūtu LZS grupu esošie vai bijušie koordinatori vai pārstāvji. LZS valde pilnvaro darba grupas vadību izmantot nevalstiskajām organizācijām paredzētās iespējas ietekmēt valsts lēmumu pieņemšanu.

4. Pieņemt zināšanai, ka LZS Programmas izstrādes darba grupas sastāvs šobrīd ir sekojošs: A. Āboltiņš (vad.), J. Kristapsons, U. Raitums.

5. Ieteikt darba grupām un komisijām savai iekšējai domu apmaiņai izmantot elektronisko pastu.

6. Nolēma, ka katram Padomes loceklim jāiesaistās vismaz vienas komisijas vai darba grupas darbā.

Valde pagaidām atlika komisiju (darba grupu) par zinātnes finansējumu, kontaktiem ar nevalstisko organizāciju padomi, kontaktiem ar Latvijas zinātnieku profesionālajām biedrībām izveidošanu.

Par izmaiņām "Zinātnes Vēstneša" izdošanā

Lēmums

1. Uzskatīt par nepieciešamu divkārtīgu finansējuma palielināšanu avīzei (lai tā varētu iznākt 6 lpp. apjomā).

2. Akceptēt redakcijas padomes jauno sastāvu: J. Ekmanis (vad.), J. Bērziņš, J. Kristapsons, Ē. Mugurēvičs, B. Rivža, P. Trapencieris.

3. Veicināt avīzē diskusijas un problēmrakstus par Latvijas zinātnei aktuāliem jautājumiem. Aicināt LZS katru Padomes locekli 2004. gada laikā publicēt "Zinātnes Vēstnesī" vismaz vienu šāda tipa rakstu.

4. Atzinīgi novērtēt faktu, ka kopš 1998. gada tiek veidota avīzes pilna interneta versija (http://www.lza.lv/zv00.htm), kura parasti ir pieejama pat agrāk par drukāto variantu.

5. Aicināt LZS Padomes locekļus un "Zinātnes Vēstneša" lasītājus jebkurā pasaules malā atsūtīt savus priekšlikumus par avīzes pilnveidošanu.

Satura rādītājs

Zinātnieki!
Esiet modri!
Rīgā klīst blēdis!

Mūsu stāsta galvenais varonis, kurš darbojas no stāsta sākuma līdz beigām (nu jau vairākus gadus), ir 25 - 30 gadus vecs komunikabls cilvēks. ar melnām ūsiņām. Te viņš uzdodas par Zigurdu Zirnīti, te viņš esot Kaspars Pusbarnieks...Varbūt vesela šādu "censoņu" plejāde? Vai tiešām šis "censonis" " strādā" viens pats vai arī viņš ir tikai "jumts"? Viņš spēj orientēties visdažādākajās zinātņu nozarēs un ir "kompetents" folklorā, terminoloģijā (it kā sastādot vārdnīcas), dabas aizsardzībā u.t.t Mums gan nav zināma ne viņa dzīves, ne darba vieta, ne arī amats. Viņš apmeklē institūtus, augstskolas, pensionētus zinātniekus. Zinot to, ka zinātnieki ir labsirdīgi un atsaucīgi (un arī visai lētticīgi), viņš ar tiem nodibina kontaktus. Piemēram, viņš jūs satiek un pavēstī, ka ir nodomājis apmeklēt jūsu lekciju. Viņam arī atrodas informācija, kura jūs varētu interesēt. To viņš labprāt jums pastāsta. Jaunais cilvēks labprāt dalās savā "pieredzē" par Latvijas vēsturi, dabu, folkloru u.c. Nekādas manāmas muļķības viņš nestāsta. Vēlāk gan, pārbaudot viņa dotos datus, izrādās, ka tie neatbilst īstenībai.

Viņam ir arī ko jums pajautāt. Kad radīts pozitīva censoņa tēls, viņš promejot ieminas, ka, redz, šorīt esot atbraucis no attāla Latvijas nostūra un Rīgā apzagts un ka viņam nav neviena latiņa, par ko atgriezties mājās... Nu jūs jau saprotat, ko šis mājiens nozīmē... Tiekoties lekcijā, viņš šo naudiņu atdošot un vēl atnesīšot medus podiņu vai lauku speķa gabaliņu. Protams, uz lekciju viņš neierodas. Citreiz viņš ir galīgā bezizejā: nav naudas par ko paēst, tēvs smagi slims slimnīcā, galīgi sabojājies autiņš un nav neviena santīma...

Pēc pirmās iepazīšanās un tikšanās savstarpēji saprotošā gaisotnē var sekot apmeklējums mājās, jau otrajā tikšanās reizē zinātnieku uzskatot par "tu" draugu un pie durvīm jautājot: "Vai es varētu satikt Andreju?" (Šeit ar Andreju neviens konkrēts cilvēks nav domāts).

Ne vienmēr iepazīšanās notiek tā, kā tas tikko aprakstīts. Citreiz viņš ierodas pie jums mājās: ne čiku, ne grabu – zvans pie durvīm, viņš ir klāt un iepazīšanās var sākties.

Šī censoņa darbošanās Rīgā ilgst jau vairākus gadus. Speciālisti klusē. Nevienam jau negribas atzīties, ka ir bijis tik lētticīgs un blēdim (līdz atšifrēšanai) šķiņķojis dažus latiņus. Un ko gan mūsu stāsta varonim varam pārmest? Ka viņš kādu būtu apzadzis? Paši esam viņam devuši. Runā jau gan, ka no kāda institūta telpas, kuru viņš apmeklējis, vēlāk pazudis dators. Aizdomīgi arī tas, ka viņam vienmēr līdzi apjomīga soma...Bet kas nav noķerts, tas nav zaglis.

Kolēģi zinātnieki, augstskolu un institūtu darbinieki! Esiet uzmanīgi! Neuzticieties katram jaunam "censonim", kurš par tādu izliekas un teikto apliecina, rādot pazīstamu zinātnieku publikācijas ar veltījumu it kā viņam.

*

Pēc pēdējām ziņām, šis noslēpumainais cilvēks ir sācis apmeklēt arī laikrakstu un žurnālu redakcijas, kā arī ministrijas, iekasēdams savu artavu.

E. V.

Satura rādītājs

Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 2003. gada 21. janvāra lēmumam

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2004. gadā (2. pielikums)

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

2. Starptautisko konferenču organizēšana

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

4. Starptautiskā sadarbība

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Satura rādītājs

Ko raksta par zinātni un zinātniekiem

Zinātniskā fantastika
vai fantastiskā zinātne?

Stāsta profesors ANDRIS BUIĶIS

Jebkura zinātniskā fantastiska nobāl salīdzinājumā ar jaunajām idejām zinātnē. Īstā zinātniskā fantastika šobrīd atklājas zinātnē: ne tradicionālajā zinātnē, bet tās priekšējās līnijās, kur zinātne pienāk ļoti tuvu un saskaras ar neizzināto. Zinātnē šobrīd ļoti pārliecinoši ienāk jaunas idejas. Savulaik kopā ar Edisonu strādāja izgudrotājs Nikola Tesla, kuru šodien daudzi uzskata par ģeniālu. Kādā Vācijā izdotā grāmatā izlasīju: tikai tagad, pēc simts gadiem, mēs sākam saprast Teslas idejas…

Viena no idejām: elektroenerģiju var iegūt jebkurā telpas punktā un tā nav jāvada pa elektrības vadiem. Teslas pētījumus sponsorēja baņķieris Morgans, kurš, balstoties uz domu, ka elektrības vadiem būs vajadzīgs varš, bija nopircis vara raktuves. Un, kad viņš saprata Teslas idejas būtību, atņēma finansējumu un Teslas ideja uz simts gadiem tika apturēta. Tesla tolaik Koloradospringsā bija konstruējis iespaidīga izmēra iekārtu, kas pēdējo pārdesmit gadu laikā arvien biežāk tiek nopietni aprakstīta zinātnes vēsturē. Lai gan daudzi par to joprojām smejas.

Šobrīd, kad zinātnē tuvojas jaunu atklājumu laiks, tomēr spēkā ir paradokss, ka jauno pētījumu idejiskā bāze sakņojas pagātnē. Einšteins 20. gadsimta sākumā deva jaunas idejas fizikā. Sākotnēji tām bija pretestība, vēlāk tās pieņēma, un lielākoties visu 20. gadsimtu zinātnieku saime runāja apmēram vienā valodā: zinātnē valdīja viens priekšstatu kopums un šajos rāmīšos darbojās praktiski visi zinātnieki. Zinātnieku sabiedrība bija vienota. Bet vēlāk arvien vairāk un biežāk kāds apgalvoja, ka viņa eksperiments vai pieredze liecina, ka viens no fundamentālajiem pieņēmumiem ir nepareizs. Un šodien atkal sāk apstrīdēt Einšteinu. Piemēram, kaut vai Šipova teorijā, apgalvojot: Einšteina teorija nepilnīga, jo tajā nav ņemtas vērā vērpes kustības īpatnības, tādēļ Einšteina vienādojumiem jāliek klāt daži papildu vienādojumi.

Un, ja teorētiski un praktiski pierādīs torsionu lauku esamību, tas kardināli mainīs situāciju pasaulē. Ar ko Krievija šobrīd ir varena? Ar saviem energoresursiem, naftu. Bet, ja elektroenerģiju no torsionu lauka varēs iegūt jebkurā telpas punktā… Drīzumā vajadzētu parādīties jauniem patentiem, pie kuriem, esmu pārliecināts, strādā visās vadošajās valstīs. Tikai šo sacensību neafišē, tā notiek zem paklāja.

– Tātad, tikko būs radītas iekārtas, kurās izmantota jaunā tehnoloģija, kritīsies naftas un gāzes cena?

– Manuprāt, gudrākie naftas magnāti jau šobrīd kādu daļu no saviem ienākumiem velta pētījumiem jaunajās tehnoloģijās. Un vēl izmisīgi mēģina nokāst pēdējo lielo naftas peļņu. Vai mēs esam pārliecināti, ka zinām, kāpēc un par ko īsti karoja naftas lielvalstīs Kuveitā un Irākā? Pirms pārtrauc šos energoresursus izmantot, vēl var sapelnīt milzīgu naudu. Un nodrošināt sev kapitālu izrāvienam arī jaunajās tehnoloģijās. Vēl Klintona laikā es biju aizbraucis uz Moldāviju, kur ar torsionu enerģijām strādāja izgudrotājs Potapovs. Klintons Potapovam piešķīra prēmiju "Par izcilu ieguldījumu starptautiskā projektā "Ekonomiskā izdzīvošana, attīstība grūtajos apstākļos"". Un, kā neoficiāli dzirdēju, Amerikā Klintons personiski vadījis nopietnu enerģētikas pētījumu komisiju, kas, pieņemu, vairāk interesējusies tieši par jaunajām enerģijām. Ja saņem no Klintona godarakstu, tas nozīmē, ka ir kāds pasaules līmeņa sasniegums.

Un kas īpašs Potapova iekārtās? Potapovs apgalvo, ka ar viņa iekārtu var iegūt 150 līdz 400 procentiem enerģijas attiecībā pret to enerģijas daudzumu, kas tiek ieguldīts.

– Ja tā ir patiesībā, tad jau tas ir ģeniālāks izgudrojums nekā mūžīgais dzinējs!

– Jā. Bet, ja pieņemam, ka eksistē vēl viens spēka lauks – torsionu lauks, tas viss nostājas savā vietā. "No nekā" enerģiju nevar iegūt, enerģijas nezūdamības likums paliek spēkā, tikai paplašinātā nozīmē.

– Vai tiešām esat pārliecināts, ka cilvēce drīkst tērēt torsionu spēkus un tādējādi netiks grauts pasaules līdzsvars, harmonija?

– Es par to daudz esmu domājis. Tas ir tāpat kā sākumā ar radioaktivitāti. Mēs sākam darboties jaunā jomā un vēl nevaram pateikt, vai un cik bīstami tas var būt. Jābūt ļoti piesardzīgiem. Jo vērpe, rotācija iespējama gan vienā, gan otrā virzienā. Šipovs un Akimovs apgalvo: viens no vērpes virzieniem – pretējais pulksteņrādītāja virzienam – ir kaitīgs veselībai.

Vai mēs drīkstam torsionu enerģiju tērēt? Visā pasaulē slavenais amerikāņu fiziķis Džons Vīlers novērtējis, kāds varētu būt šīs jaunās enerģijas lauka jeb torsionu lauka blīvums. Enerģiju var izteikt arī blīvuma vienībās. Piemēram, ūdens blīvums ir grams uz vienu kubikcentimetru vielas. Šobrīd visiem zināmā blīvākā viela ir atoma kodols: apmēram 10 trīspadsmitajā pakāpē jeb desmit triljonu gramu uz kubikcentimetru vielas. Lūk, ja torsionu lauka enerģijas blīvumu pārvērš vieliskā blīvumā, rezultāts ir šāds: desmit 95. pakāpē gramu uz kubikcentimetru. Tas ir vieninieks ar 95 nullēm.

– Tas ir cilvēka prātam neaptverams lielums.

– Patiesībā pret torsionu lauka enerģijas blīvumu mēs esam nevis sabiezinājumi, bet burbuļi – kaut kas ļoti gaisīgs.

Torsionu enerģijas blīvums ir grandiozs, un, lai mēs, visa cilvēce, apmierinātu savas enerģētiskās vajadzības, mēs tik un tā no šīs enerģijas jūras paņemsim neiedomājami mazu kripatiņu. Bet, protams, te vēl daudz neizpētītā. Un šajos nezināmajos zinātnes laukos zinātnieks ceļo kā Odisejs: nonāc teiksmainā salā un nezini, kas tevi tur gaida. Ciklopi? Labi, ja vēl gadās amazones, tās vismaz ir skaistas. (Smejas.)

Varbūt ļoti daudz neveiksmju, kas mums bija jāpiedzīvo ar šīm jaunajām enerģijām, un visādas traģiskas lietas notika tādēļ, ka cilvēkos šobrīd vēl nav tik liela atbildības sajūta, lai mēs šīs jaunās, spēcīgās enerģijas būtu tiesīgi saņemt.

Kad Nobels izgudroja dinamītu, viņš teica: kad cilvēki ieraudzīs, cik dinamīts ir graujošs, pasaulē vairs nebūs iespējami kari. Viņš nenovērtēja cilvēku nesaprātīgumu… Tieši otrādi, jebkurš no valdniekiem iedomājās: "Ā, man tagad ir!", un sākās drausmīga spridzināšana. Un, kad ieguva atomenerģiju, sāka spridzināt atomumbas. Acīmredzot, ja iegūtu jaunos enerģijas veidus – torsionu enerģiju, cilvēce ar to rīkotos tikpat nesaprātīgi… Un varbūt tādēļ tā mums arī nedodas rokās un nedosies, kamēr cilvēce sevī ieaudzinās atbildību. Un man šķiet, ja cilvēcei neveidosies atbildība, tad to tiešām vistuvākajā laikā gaida kas līdzīgs apokalipsei, sāksies dažādas kataklizmas. Kaut vai tāpēc vien, ka esam neprātīgi piesārņojuši Zemi. Tās jau šodien notiek…

Es neredzu, ka cilvēcei būtu ilglaicīgas izdzīvošanas stratēģija un ka cilvēce darbotos atbildīgi. Pagaidām tā darbojas kā nesaprātīgs bērns vai pusaudzis.

Bet vai cilvēcei ir ilglaicīgas izdzīvošanas stratēģija? Civilizācija enerģētiski balstās uz naftu. Nafta zemeslodē ir galīgs daudzums un tās nav visur. Vai tas nav vēl briesmīgāk? Naftu šobrīd tērē ļoti negausīgi, arvien vairāk. Ko darīs mūsu bērnubērni un viņu bērni? Pienāks brīdis, kad energoresursu vairs nebūs. Mums ir jādomā par citiem enerģijas veidiem.

– Vecākās zinātnieku paaudzes vēsā un pat noliedzošā attieksme pret jaunajām teorijām zinātnē, jāsaka, ir saprotama, jo, tieši tradicionālās zinātnes patiesības pamatojot, viņi izstrādājuši zinātniskos darbus, par to saņēmuši prēmijas. Bet ko saka jaunie zinātnieki? Vai viņi ir gatavi saukt: "Un tomēr viņa griežas?"

– Cilvēka attieksme pret jauno, manuprāt, atkarīga nevis no gadu skaita, bet domāšanas. Pirms pāris dienām saņēmu vēstuli no kāda astronomijas skolotāja tepat no Rīgas. Kādā intervijā es ieminējos, ka pasaule ir lielāka, nekā mēs domājam. es to biju domājis filozofiskā nozīmē. Bet šis skolotājs man atsūtīja savus aprēķinus, kas, viņaprāt, pierādot, ka zinātnē pieņemtie Visuma novērtējumi esot nepareizi un Visums esot daudz lielāks, nekā pieņemts domāt. Es šos aprēķinus došu speciālistiem izpētei. Un, redzat, rakstītājs nav gados jauns cilvēks.

Jā, pie manis nāk studenti: gan biologi, gan fiziķi. Reiz kopā atnāca fiziķis un biologs un lūdza konsultāciju. Viņi gāja nevis pie bioloģijas vai fizikas profesora, bet pie manis – matemātiķa… Un es viņiem pastāstīju, ko zināju par šo specifisko jautājumu, ieteicu literatūru, un viņi aizgāja gandarīti. Pie manis bieži vēršas matemātikas studenti, līdz ierakstu manā grāmatā "Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam", kur viņi atraduši sev kaut ko interesantu. Viens no maniem studentiem īpaši pēta jaunākās zinātniskās teorijas, pieņēmumus, koncepcijas, arī tehnoloģijas un par to raksta.

Tomēr, vērtējot kopumā, jaunie zinātnes patiesības kopumā daudz vieglāk uzķer, viņos nav aizspriedumu. Redziet, es jau arī vairs neesmu jauns… Jāatzīst, savā ziņā esmu bijis ļoti laimīgs cilvēks. Dzīve nav bijusi viegla un zinātnieki nav bagāti dzīvojuši. Bet es visu mūžu esmu darījis to, ko man bijis interesanti darīt. Neesmu gan spēlējis pirmās lomas, un man arī nav bijusi interese to darīt. Esmu izjutis gandarījumu, ka varu darīt to, kas nes labumu manai valstij – Latvijai. Esmu tai piesaistīts ar ļoti ciešām saitēm: te dzīvojuši un apglabāti mani vecvecāki un vecāki, te aug mani bērni. Es gribu, lai Latvija nebūtu caurstaigājams gaitenis, kur avantūristi no Rietumiem un Austrumiem kārto savas rebes un latviešiem ierādīta otršķirīga loma.

Saīsināti no Ināras Mūrnieces intervijas ar profesoru Andri Buiķi "Fantastiku meklējiet zinātnē!" laikrakstā "Latvijas Avīze" 2004. g. 17.I

Satura rādītājs

Jauna grāmata

20. gadsimta Latvijas vēsture

II

Neatkarīgā valsts

1918–1940

Latvijas vēstures institūta apgāds

Rīga 2003

Ievads

Latvijas neatkarīgās demokrātiskās republikas pasludināšana bija izaicinājums kā lielvalstīm kaimiņos, tā pašmāju nihilistiem un nacionālas valsts idejas noliedzējiem. Tas izrādījās pārsteigums Eiropai un pārējai pasaulei, kam līdz tam Latvijas un latviešu vārds neko neizteica. Latvijai un citām jaunajām valstīm ne mazums uzņēmības un pūļu prasīja starptautiskās atzīšanas iegūšana. Pat labvēlīgi noskaņotās sabiedroto lielvalstis, izņemot Lielbritāniju un nosacīti arī Pirmajā pasaules karā sakauto Vāciju, vilcinājās atzīt Latviju de facto, par de iure nemaz nerunājot. Juridiskais atzinums tika novilcināts līdz brīdim, kad kļuva skaidra neiespējamība tuvākajā nākotnē sagaidīt vecās kārtības atjaunošanu Krievijā.

Dzimušai karu un revolūciju ievadīto tālejošu pārmaiņu, arī lielu šaubu un veco pieņēmumu pārvērtējumu laikā, neatkarīgajai Latvijai nācās pierādīt spējas eksistēt kā valstij, risinot sarežģītās iekšpolitiskās problēmas, izvēloties un attīstot savu tautsaimniecības modeli, veicinot sabiedrības integrāciju, sekmējot kultūras un izglītības progresu, sadarbojoties ar citām valstīm starptautiskajā laukā. Būdama viena no Pirmā pasaules kara gados visvairāk cietušajām zemēm, Latvija bija spiesta pārdzīvot šim karam sekojošo padomju varas periodu un bermontiādi, lai pēc 1920. gada 11. augustā noslēgtā miera līguma ar Padomju Krieviju beidzot varētu pa īstam ķerties pie dziļi cirsto brūču dziedēšanas un jauncelsmes.

Viss bija izpostīts. Fabriku korpusi Rīgā u. c. pilsētās stāvēja tukši, daudzviet tīrumus un pļavas šķērsoja pussagruvuši ierakumi, intensīvas karadarbības vietās zemes virskārta bija sajaukta ar cilvēku kauliem un šāviņu šķembām. Gandrīz miljons cilvēku, glābdamies no kara šausmām, kā bēgļi vai evakuētie bija atstājuši dzimtās vietas, un vairākums no viņiem aizvien vēl atradās svešumā. Pēc konvencijas noslēgšanas ar Padomju Krieviju (vēlāk arī ar Ukrainu) atgriezās vairāki simttūkstoši bēgļu. Diemžēl atgriezās ne visi, kas vēlējās; daudziem tas Krievijā netika ļauts. Jaunā valsts tā arī nespēja atgūt iedzīvotāju kopskaitu, kas tajā bija līdz Pirmajam pasaules karam. Latvijā pārradušos bēgļu ģimenēm ļoti bieži nācās sākt dzīvi no jauna uz nopostīto māju drupām. Trūka pārtikas, pilsētās valdīja bezdarbs. Taču soli pa solim stāvoklis uzlabojās.

Līdz Pirmajam pasaules karam Latvija bija viena no Krievijas impērijas rūpnieciskā ziņā augsti attīstītām nomalēm un ar saviem ražojumiem apgādāja galvenokārt šīs impērijas tirgu, bet 20. un 30. gados jaunā valsts orientējās uz ierobežotu, pārsvarā vietējam patēriņam ražojošu rūpniecību. Tika izgatavota visai dažāda produkcija, līdz pat pasaules slavu ātri ieguvušajam minifotoaparātam "Minox" un atsevišķām sporta lidmašīnām. Pārvērtusies par agrāru valsti, neilgā laikā Latvija tomēr atplauka, turklāt, par spīti toreizējiem un vēlākajiem kritiķiem, prata nodrošināt iedzīvotājiem salīdzinoši augstu dzīves līmeni. Vēl lielāku ievērību Latvija izpelnījās ar sasniegumiem kultūrā un izglītībā. Pēc studentu skaita augstākajās mācību iestādēs, rēķinot uz 10 tūkst. iedzīvotāju, tā tūlīt aiz kaimiņzemes Igaunijas ieņēma godpilno otro vietu Eiropā.

Pusotra desmita gadu Latvija bija demokrātiska republika ar Satversmes sapulcē apstiprinātu Satversmi, ar savu parlamentu – Saeimu, kas tika vēlēta vispārējās un vienlīdzīgās vēlēšanās, aizklāti balsojot. Politiskā dzīve valstī daļu sabiedrības iesaistīja partijās un politiskās organizācijās, un, saprotams, parlamentārajā darbībā. Satversmes sapulce un Saeima bija likumdevējas institūcijas, izpildvaru likumā noteiktajās robežās realizēja valdība jeb Ministru kabinets ar Ministru prezidentu priekšgalā. Šāda iekārta garantēja demokrātijas principu ievērošanu, kuru stingrs balsts bija pirmais Valsts prezidents J. Čakste. Taču lielais politisko partiju – galvenokārt sīkpartiju skaits un līdz ar to uzskatu ziņā pārāk dažādais Saeimu sastāvs, tāpat valdību visumā īsais mūžs nereti traucēja valsts iespējami sekmīgāku attīstību. Diemžēl neiztika arī bez korupcijas skandāliem.

Pietāte pret Latvijā dzīvojošajām minoritātēm, viņu vēlmēm savdabīgāk risināt specifiskas kultūras problēmas veicināja sabiedrības integrāciju. Tiesa, atsevišķas minoritāšu grupas, piemēram, baltvācu baroni, sakarā ar agrāro reformu neslēpa neapmierinātību. Tomēr Tautu Savienība, par kuras pilntiesīgu locekli Latvija kļuva drīz pēc tās starptautiskās juridiskās atzīšanas, minoritāšu politikas jomā neizvirzīja Latvijai pretenzijas.

Pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma Latvijā pie varas atradās autoritāra valdība. Tika atlaista Saeima, apturēta Satversme, likvidētas vairākas citas demokrātisku valsti raksturojošas institūcijas, pārtraukta politisko partiju darbība. Kā tas parasti notiek autoritāru režīmu apstākļos, uzplauka vadonības kults. Ja arī atkāpes no demokrātijas nenāca par labu valstij, tuvu ne viss 30. gadu vidū un otrajā pusē Latvijā notikušais pelna nosodījumu. Tieši tad tika nostiprināts latviskums, svarīga vieta ierādīta latviešu valodai un Latvijas vēsturei, tauta beidzot jutās vienota un kļuvusi par saimnieku savā zemē. Līdz ar to pieauga latviešu pašapziņa. Autoritārisma laikā netika izpildīts neviens nāves sods, pieņēma jaunu Civillikumu, kas pamatos ir spēkā arī mūsu dienās, valstī nepieļāva nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus. Tas vien liecina, cik tālu no patiesības izrādījušies visi tie, kas t. s. 15. maija Latviju centušies salīdzināt ar fašistisko režīmu Itālijā vai pat nacismu Vācijā. Starp citu, ar K. Ulmaņa – ievērojamākā neatkarīgās Latvijas valstsvīra vārdu tieši saistāma Kultūras fonda izveide, "Draudzīgais aicinājums", Tēvzemes balva u. c. ierosmes.

Pārāk vēlu – tikai pēc nopietnu ārējo draudu pieaugšanas 1934. gada septembrī tika noslēgta Baltijas Antante. Turklāt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas politiskajam nolīgumam nesekoja nepieciešamā militārā savienība, lai gan katrai atsevišķi tām nebija pietiekamu spēku neatkarības nosargāšanai. Atrašanās starp divām agresīvām totalitārām lielvalstīm – Vāciju un Padomju Savienību, kā arī demokrātisko valstu – vispirms Lielbritānijas un Francijas agresoriem piekāpīgā nomierināšanas politika, reāla starptautiskā atbalsta trūkums izšķīra Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu likteni. Drīz pēc Otrā pasaules kara sākuma Igaunijai, Latvijai un Lietuvai nācās pieņemt Padomju Savienības uzspiestos "savstarpējās palīdzības paktus", kas ne tikai ļoti ierobežoja Baltijas valstu patstāvību un neatkarību, bet izrādījās prelūdija to sekojošai okupācijai.

Valdis Bērziņš

Šis ir milzīgā, ar abām rokām turamā sējuma "20. gadsimta Latvijas vēsture. II Neatkarīgā valsts, 1918–1940" galvenā redaktora Dr.habil.hist. Valda Bērziņa ievadraksts, kurš ieskicē pētījuma tematiku. Lieki piebilst, ka tas ir vēl nebijis fundamentāli izstrādāts darbs par laiku, kura atspoguļojums dažādos periodos ir bijis dažādi tendēts. Eiforiski slavināts vai no šķiru cīņas pozīcijām gānīts. Kā jau Kārļa Ulmaņa balvas pasniegšanā teica prof. Jānis Stradiņš, grāmatas autori izmantojuši daudzus līdz šim nepublicētus vietējo un ārzemju arhīvu materiālus, lai visu nostādītu savā vietā.

Grāmata sastāv no 12 lielām nodaļām, no kurām pirmās divas aplūko Brīvības cīņu sākumu un Latvijas atbrīvošanas cīņas, sīkāk aplūkojot karadarbību 1918. gada janvārī – aprīlī, baltvāciešu sazvērestību pret Latvijas valsti, Rīgas ieņemšanu un Cēsu kaujas, Latvijas armijas izveidošanu, cīņas pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanu, Parīzes miera konferenci un miera līgumu ar Padomju Krieviju, robežjautājumus.

Tālākās nodaļās aplūkota Latvijas valsts augstāko pārvaldes orgānu darbība, pašvaldības, sabiedriskās organizācijas un baznīca, nacionālās attiecības, demokrātiskās republikas saimniecība, valsts drošība, tautas labklājība, Latvijas ārpolitika, it īpaši pēc tās kļūšanas par autoritāru valsti. Par to sīkāku ieskatu sniedz 11. nodaļa Autoritārās valdības ārpolitika ar šādām apakšnodaļām:

1. No Austrumu pakta līdz Minhenes nolīgumam

2. 1939. gads pirms un pēc 23. augusta

3. Savstarpējās "palīdzības" pakts ar Padomju Savienību.

Sava vieta atvēlēta arī izglītības, zinātnes un kultūras apskatam.

Satura rādītājs

Valodnieka skaidrojums

Saņemot publicēšanai domātus materiālus, bieži vien redzam, ka nav īstas konsekvences lielo un mazo burtu lietošanā. Tā, piemēram, promociju sludinājumos ar lielo burtu nereti tiek rakstīta gan nozare, gan padome. Tāpat reizēm nav skaidrs, vai ar lielo burtu rakstāms tikai konkrētais senāts, dome, valde, vai senāti, domes, valdes vispār.

Lai palīdzētu autoriem, "Zinātnes Vēstnesis" publicēs valodnieku skaidrojumus par visbiežāk sastopamajiem jautājumiem.

Ja arī jums ir kādi jautājumi, rakstiet, centīsimies kopīgiem spēkiem tos noskaidrot.

Latvijas zinātnisko iestāžu un to struktūrvienību nosaukumi:

Latvijas Zinātņu akadēmija
LZA prezidents
LZA Senāts
LZA Valde
LZA Prezidijs
Latvijas Zinātnes padome
Latvijas Zinātnieku savienība
LZS Valde
LU Latviešu valodas institūts
LU LVI Dome

Struktūrvienību nosaukumos lietoto nomenklatūras vārdu lietošana tekstā, piemēram:

..konkursā piedalās zinātnisko institūtu padomes, universitāšu senāti, fakultāšu domes..

Promociju padomes nosaukums:

Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas nozares promocijas padome

Zinātnisko un akadēmisko grādu saīsinājumi:

Dr. – doktors, Mg. – maģistrs, Bc. – bakalaurs, savukārt ārsta profesijas apzīmēšanai lietojams dr.

Tuvākajā laikā sagatavosim sarakstu ar visu Latvijas augstskolu nosaukumiem.

Valentīna Skujiņa

Satura rādītājs

Izstāde

LZA īstenais loceklis Jānis Krastiņš.
Pasaules arhitektūras šedevri II

Pagājušā gada nogalē – 2. decembrī LZA Izstāžu telpā atklāja Dr. habil. arch. profesora Jāņa Krastiņa foto izstādi – "Rakursi. 20. gadsimta nogales arhitektūra". Skatītājiem atklājās profesora fotoobjektīva fiksētās pasaules slavenākās celtnes, uztvertas tepat Eiropā un tālu aiz okeāna. Uztvertas meistarīgi, ar mākslinieka redzi, un volens nolens pārliecinot skatītāju par pazīstamās aksiomas, ka arhitektūra ir akmenī sastingusi mūzika – pareizību. Tiesa, autors, komentējot attēlu rašanos, atzina, ka daži darbi – Singapūras esplanāde, teātris, darījumu komplekss – pieder viņa dēlam Mārim, kuru viņš rakursu izvēlē konsultējis pa telefonu no Rīgas.

Izstādes intriga – prospektā apsolīti 174 attēli, taču īstenībā to bija uz pusi mazāk. Iekārtojot izstādi kopā ar dzīvesbiedri arhitekti Zentu Krastiņu, savulaik Arhitektu namā tika atrasts asprātīgs risinājums – skatītājs varēja apiet stendiem apkārt un ieraudzīt, ka otrā pusē ir pilnīgi cits kadrs. LZA Augstceltnes iespējas – eksponēt darbu tikai vienā plaknē – sagādāja mazu, jauku pārsteigumu un divkāršus svētkus. 20. janvārī izstādes "apgriešanu" vadīja un otrās puses attēlus komentēja Zenta Krastiņa. Pasaules arhitektūras šedevru skate akadēmijā turpinās. Līdz šim to apmeklējuši ne tikai zinātnieki, bet arī daudzi citi interesenti, un, pats galvenais, RTU Arhitektūras fakultātes studenti. Jāsaka sirsnīgs paldies visai Krastiņu ģimenei par mums sagādāto iespēju skatīt pasaules elpu arhitektūras mākslā.

I. T.

Satura rādītājs

LZA Ētikas komisijā

Balstoties uz LZP un LZA Ētikas komisijā saņemto iesniegumu no Latvijas Bankas ar tam pievienotajiem materiāliem, kā arī uz Ētikas komisijas locekļu pārrunām ar Dr.oec. Inesi Spīču, LZA Ētikas komisija savā lēmumā 2004. g. 26. janvāra sēdē (protokols Nr. 1) atzīst, ka LU Ekonomikas un vadības fakultātes docentes Ineses Spīčas pētnieciskajā līgumdarbā ar Latvijas Banku "Iestāšanās Eiropas Savienībā ietekme uz Latvijas uzņēmējsabiedrību konkurētspēju" (no 8. līdz 62. lpp.) ir pilnībā izmantota kopija no LU Ekonomikas un vadības fakultātes Tirgvedības un kvalitātes vadības institūtā 2003. gadā aizstāvētā Nataļjas Skorohodas bakalaura darba "Latvijas ārējās tirdzniecības attīstības efektivitātes un iespēju novērtēšana". Tas ir uzskatāms par klaju un nepārprotamu Zinātnieka ētikas kodeksa pārkāpumu.

Ētikas komisija konstatēja doc. I. Spīčas neizpratni par zinātnieka ētikas ievērošanas nepieciešamību viņas zinātniskajā un pedagoģiskajā darbībā.

Ētikas komisija aicina LU un fakultātes vadību aktualizēt ētikas principu ievērošanu universitātē.

Ētikas komisijas locekļi:

Dr.habil.phil. M. Kūle
Dr.habil.med. V. Kluša
Dr.habil.chem. A. Strakovs
Dr.habil.phys. A. Balklavs-Grīnhofs

Satura rādītājs

ALAS LATVIJĀ

Klajā nākusi sērijas "Latvijas mazā enciklopēdija" sestā grāmata

Guntis Eniņš
ALAS LATVIJĀ

Enciklopēdija par tukšumiem Latvijas pazemē, par alu unikālo un noslēpumaino pasauli

Enciklopēdiju atvērsim š. g. 12. februārī plkst. 18.00
Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē, Merķeļa ielā 13

Piedalās autors LZA goda doktors G. Eniņš, apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja V. Kilbloka, prof. J.Kursīte, prof. J. Urtāns, doc. E. Vimba un alu pētnieki.

Izstāde Latvijas alas fotogrāfijās, plānos, kartēs. Unikāli fosiliju atradumi. Video kadri no kino un TV raidījumiem.

Grāmatas Alas Latvijā iegāde, autora autogrāfi

Satura rādītājs

KONKURSS

LATVIJAS ORGANISKĀS SINTĒZES INSTITŪTS

izsludina konkursu uz šādām pētnieku vietām:

– organiskā ķīmijā 2 vietas,

– bioloģijā 1 vieta.

Dokumenti iesniedzami Rīgā, Aizkraukles ielā 21, 212. istabā viena mēneša laikā no konkursa izsludināšanas dienas.

Tālrunis uzziņām 7553247.

Satura rādītājs

Nākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks 23. februārī

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

Pēdējās izmaiņas: 2004. gada 9. februāris