Numura saturs

• Latvijas Zinātņu akadēmijas rudens pilnsapulce
• 2003. gada 27. novembrī Latvijas Zinātnieku savienības V kongress. Godātie LZS biedri!
• Pasaules Zinātnes forumā
• Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas delegācija LZA
• IR!
• 27. novembrī – Latvijas Zinātnieku savienības piektais kongress. Sākotnē
• LZS piektais kongress. Vai būs arī sestais?
• Par izpratni nākotnei draudzīgās studijās
• Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtam 10 gadi
• Vietā, kur apturēja Sauli un iekustināja Zemi
• Par zivsaimniecību domājot
• Īsumā
• Pēterim Laķim (1.11.1952–14.11.2003)
• Sveiki emeritēto zinātnieku pulkā!
• Konkurss
• Proceedings of the Latvian Academy of Sciences Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences
• Pārdomu laiks. Jānis Andris Osis Latvijas Zinātņu akadēmijā
• Konkursa rezultāti
• Aizstāvēšana

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS
RUDENS PILNSAPULCE

2003. gada 20. novembrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulce. Tās darba kārtībā bija 2003. gada LZA Lielās medaļas pasniegšana akadēmiķim Rūsiņam Mārtiņam FREIVALDAM un viņa akadēmiskā lekcija "Klasiskās matemātikas neizskaidrojumā efektivitāte datorzinātnē", LR Ministru kabineta 2002. gada balvas zinātnē laureāta Jāņa BĀRZDIŅA akadēmiskā lekcija "Datorzinātne – pamats jaunai industrijai Latvijā?", LZA Goda doktora diploma pasniegšana Valdim LOKENBAHAM, kā arī jaunu LZA locekļu vēlēšanas.

* * *

Jekaterina ERENPREISA
Inesis FELDMANIS
Jānis GRABIS
Jānis GRUNDSPEŅĶIS
Linards SKUJA

Pēteris GUĻĀNS
Juris KRONBERGS
Andris VĀRPA

Umberto Pietro DINI
Roberts EVARESTOVS
Erki HOLLO

Andris AMBAINIS
Antans SAUHATS
Juris ŽAGARS

Tatjana KOZLOVSKA
Maija RUKLIŠA
Ludmila VĪKSNA

Ausma CIMDIŅA
Remigijs POČŠ
Andris RUBENIS

Satura rādītājs

1988. gada 27. novembrī tika dibināta Latvijas Zinātnieku savienība. Šā gada 27. novembrī 16.30 sanāksim Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē uz V kongresu. Reģistrācija no 15.30.

Ļoti ceram, ka kongress, kurā vērtēsim LZS 15 gados paveikto un nepaveikto, būs lemtspējīgs.

LZS valde ierosina šādu dienas kārtību V kongresā:

1) valdes ziņojums par darbību kongresu starplaikā,
2) LZS Revīzijas komisijas ziņojums,
3) LZS Statūtu izmaiņu apspriešana,
4) kandidatūru izvirzīšana LZS Padomei,
5) vēlēšanas,
6) debates.

Satura rādītājs

Pasaules Zinātnes forumā (World Science Forum), kuru organizēja Ungārijas Zinātņu akadēmija, piedalījās vairāk nekā 500 zinātnieku no 80 valstīm. Foruma patroni bija Ungārijas Prezidents prof. Ferencs Madi, Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi, UNESCO ģenerāldirektors Koichiro Matsuura un ICSU prezidents prof. Jane Lubohenco. Foruma noslēguma lekciju augstā līmenī sniedza Latvijas Valsts Prezidente prof. Vaira Vīķe-Freiberga.

Foruma mērķis bija uzlabot sadarbību starp zinātni un sabiedrību. Forumā tika sniegti seši plenārreferāti par zinātnes lomu ekonomiskajā izaugsmē, par zinātnes sadarbību ar varas institūcijām, par Eiropas Savienības zinātnes politiku, par līdzsvarotu attīstību un par informāciju tehnoloģiju attīstību pasaulē. Sešās tematiskās sesijās 28 referātos tika konkrēti analizēti jautājumi par zinātnes un sabiedrības attiecībām dažādās dzīves jomās.

Īpaši nozīmīgi jautājumi, kas saistīti arī ar zinātnes attīstību Latvijā, tika skarti Eiropas Komisijas (EK) zinātnes ģenerāldirektora Dr. Achilles Mitsos ziņojumā. Viņš runāja par Eiropas zinātnes politiku apvienotās Eiropas zinātnes telpas veidošanā. Dr. Mitsos sniedza informāciju par EK sagatavotajiem priekšlikumiem zinātnes finansēšanas jautājumos pēc 2007. gada, kuros paredzēts ES kopējā zinātnes budžeta ievērojams pieaugums un struktūrfondu efektīva izmantošana zinātniskā potenciāla atjaunošanā un infrastruktūras pilnveidošanā. Noslēgumā Ungārijas ZA ģenerālsekretārs prof. Norberts Kroo sniedza kopējos secinājumus un runāja par nākotnes plāniem. Foruma dalībnieki ar entuziasmu atbalstīja domu, ka šādiem pasākumiem jānotiek regulāri un nākošo Pasaules Zinātnes forumu pēc diviem gadiem atkal uzņēmās organizēt Ungārijas Zinātņu akadēmija. Sīkāka informācija par notikušo forumu ir atrodama interneta mājas lapā http://www.sciforum.hu.

Foruma noslēguma dienā (10.11.03.) svinīgos apstākļos tika pasniegtas sešas UNESCO balvas. Tās saņēma augstas klases zinātnieki no Trešās pasaules valstīm. Notika arī Pasaules Jauno zinātnieku akadēmijas dalībnieku uzstāšanās.

Foruma darba laikā (09.11.03.) tika parakstīts arī protokols par konkrētas sadarbības turpināšanu starp LZA un UZA laika periodam no 2004. gada līdz 2006. gadam. UZA viceprezidents prof. Laszlo Keviczky izteica atzinību par auglīgo sadarbību starp mūsu akadēmijām. Tika panākta vienošanās, ka nākotnē sadarbība ES valstu sastāvā varētu kļūt vēl efektīvāka.

Satura rādītājs

Š. g. 7. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmiju apmeklēja Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas delegācija: BNZA viceprezidents prof. J. Pleskačevskis, Minskas koncerna "Pulvermetalurģija" ģenerāldirektors prof. V. Šeļehs, Baltkrievijas NZA starptautisko sakaru nodaļas priekšnieks V. Podkopajevs. Kopā ar viņiem bija Baltkrievijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā V. Lamkovs, vēstniecības padomnieks–vēstnieks V. Ivanovs un padomniece V. Skvorcova.

Baltkrievijas delegācija Latvijā ieradusies, lai piedalītos zinātniski praktiskajā seminārā "Zinātne ražošanai: divpusējas sadarbības aspekti un perspektīvas Latvijas līdzdalības ES kontekstā".

Latvijas Zinātņu akadēmijā viesus uzņēma LZA prezidents prof. J. Stradiņš, sarunā piedalījās LZA viceprezidenti prof. J. Ekmanis un A. Siliņš, ģenerālsekretārs prof. R. Valters, LZA Fonda vadītājs prof. T. Millers un LZA Starptautiskās daļas darbinieces.

Baltkrievijas NZA viceprezidents ir speciālists polimēru mehānikā. Viņš atcerējās 70. gadu sākumu, kad vedis uz Rīgu sava priekšnieka disertāciju aizstāvēšanai, jo LZA bija vienīgā šī zinātnes virziena ekspertu padome Padomju savienībā. Tagad Baltkrievijā polimēru mehānikas virziens ir ļoti attīstījies.

Baltkrievijā zinātnes organizācijā ir saglabājusies iepriekšējā sistēmā – institūti ir Zinātņu akadēmijā. Nacionālā Zinātņu akadēmija ir pievienojusi sev arī bijušo Agrārzinātņu akadēmiju kā atsevišķu nodaļu. Zinātne joprojām ir atzīta, un valsts prezidents norāda, kas kuriem būtu jādara. Kad zinātnieki nevarēja vienoties, kurus no agrārzinātniekiem ieskaitīt NZA sastāvā, valdība to izlēma viņu vietā. Valdības iecelta ir Zinātnes padome, valdība arī nosaka, cik un kādas fundamentālo pētījumu programmas ir nepieciešamas. Pašai Zinātņu akadēmijai ir valsts kontroles orgāna funkcijas, tā seko, kā tiek izmantoti budžeta resursi visā zinātnē. Baltkrievijā ir plaisa starp Zinātņu akadēmiju un augstskolām. Piemēram, augstskolu rektori nav akadēmijas locekļi.

Viesu izbrīnu radīja tas, ka mūsu Zinātņu akadēmijā nav piemaksas ne īstenajiem, ne korespondētājlocekļiem. Par paraugu tika piesaukta Krievijas Zinātņu akadēmija, kas stipri palielinājusi savu locekļu atalgojumu.

Tā kā prof. J. Pleskačevskis ir polimēru ķīmijas speciālists, viņš labi pārzināja šo nozari un zināja teikt, ka Baltkrievija ir 11. vietā pasaulē sintētiskās šķiedras ražošanā uz vienu iedzīvotāju. Pie katra institūta ir neliela ražotne, bijušie KB. Valsts zinātniskās programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta, daļēji no rūpniecības (50:50), tāpat arī reģionālās programmas. 100% valsts finansējums ir prezidenta programmām, cita proporcija ir lietišķo pētījumu programmām. Sadarbību ar ārzemēm kavē Baltkrievijas politiskais stāvoklis, tādēļ tā galvenokārt notiek individuālās sadarbības līmenī – vai nu personīgos, vai laboratoriju kontaktos. Ir izveidots zinātniski tehniskais centrs sadarbībai ar NATO (pie Ārlietu ministrijas), darbojas arī BNZA starpnozaru grupa. Kā jau norādīja Rīgā notikušā zinātniski praktiskā semināra nosaukums, interese par Latviju Baltkrievijas Nacionālajai Zinātņu akadēmijai lielā mērā saistīta ar Latvijas drīzo iestāšanos Eiropas Savienībā, jo sadarbība ar Latviju plašāk pavērtu durvis uz ES zinātniskajām programmām. Katrā ziņā viesus bija ļoti ietekmējušas Latvijas zinātnieku sekmes ES 5. un tagad arī 6. ietvara programmā. Baltkrievijas vēstnieks šajā ziņā nosauca Latviju par paraugu Baltkrievijai. Citos aspektos tas tā nav. Baltkrievija Latvijai pārdod četras reizes vairāk produkcijas nekā Latvija Baltkrievijai, bet tas jau arī nav nekāds brīnums. Kopš mēs savu rūpniecību, ieskaitot ķīmisko rūpniecību, esam likvidējuši, no kaut kurienes tā produkcija ir jāņem.

Prof. V. Šeļehs, runājot par pulvermetalurģijas koncernu, pieminēja tādu neparastu darbības aspektu kā artilērijas lādiņu un aviācijas bumbu utilizāciju. Koncerna labā Minskā strādā trīs institūti, 20% finansējuma saņemot no valsts budžeta, 80% – no līgumdarbiem. 90% koncerna produkcijas tiek eksportēta uz Krieviju.

Satura rādītājs

Konsorcija Eiropas ļoti garas bāzes interferometra tīkla (EVN) vadība piešķīrusi oficiālu kodu Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VIRAC) 32 metrīgajam radioteleskopam RT-32 Irbenē.

Tas ir lakonisks, bet visai daudz izsakošs – IR.

Satura rādītājs

Sākotnē bija tā. Pirms gadiem piecpadsmit, pašā Atmodas laikā, sanāca kopā domubiedru grupa un nolēma dibināt sabiedrisku organizāciju – Latvijas Zinātnieku savienību. Brieda jauni notikumi, un zinātnieki nevarēja palikt malā, bija jāorganizējas un jāsakopo spēki.

Atceros, kā garus vakarus sēdējām kādā no universitātes auditorijām un spriedām par organizāciju, tās statūtiem. Lielākoties dibinātājbiedri bija eksakto zinātņu pārstāvji, bet jau sākumā iesaistījās pa kādam humanitārim. Bieži piedalījās arī mācītājs Juris Rubenis, lielas iniciatīvas nāca no Elmāra Grēna, kuru vēlāk dibināšanas kongresā ievēlējām par pirmo LZS priekšsēdētāju. Pamazām aktivitātes risinājās zinātniskajos institūtos, mācību iestādēs. Pēc manas iniciatīvas nodibinājās grupa Latvijas Valsts konservatorijā un Latvijas Mākslas akadēmijā, pirmo reizi muzikologu pētījumiem tika piesaistīta īpaša zinātnes nauda, sarosījās zinātniski pētnieciskais darbs.

Kad 1988. gada 27. novembrī Politiskās izglītības namā Gorkija ielā 5 sanāca dibināšanas kongress, tajā 1235 dalībniekus pārstāvēja 625 delegāti, tai skaitā 111 zinātņu doktori. Mandātu komisiju vadīja prof. E. Gudreniece. Akadēmiķis J. Stradiņš ievadreferātā atzīmēja, ka esam sociāli aktīvo zinātnieku savienība – varoša, griboša, daroša. Padomju savienībā tādai nav analoga, Latvija iet Savienības pārbūves priekšgalā.

Ar augšminēto akadēmiķu domu sasaucas fakts, ka apmēram pēc pusgada, 27. jūnijā, Maskavā tika dibināta PSRS Zinātnieku savienība, pēc mūsu iedvesmojošā parauga. Viņi uzaicināja mūsu pārstāvi kā viesi no pirmās nodibinātās Zinātnieku savienības piedalīties šai kongresā. LZS valde turp deleģēja mani, un tik tiešām bija jāpiepalīdz ar padomu šai procesā, tika arī nodoti sveicieni "jaunākajam brālim no vecākās māsas". Jāatzīmē, ka šīs savienības sastāvā bija gan izcili prāti, gan varas pakalpiņi. Tā nu sagadījās, ka man iekrita līdzdalība arī Igaunijas Zinātnieku savienības dibināšanā, kopā ar Jāni Vaivadu vieglajā mašīnā mērojām ceļu uz Tartu. Kā ceturtā dibinājās Lietuvas ZS, un tad jau vairākas citas. Uz triju Baltijas valstu ZS bāzes nodibinājām kopīgu apvienību "Baltikums", koordinācijas komisijā no mūsu puses bija R. Rikards, J. R. Kalniņš un es. Tomēr pēc vairākām tikšanās reizēm šai apvienībai nebija garš mūžs, kaut īstenoja dažas labas iniciatīvas.

Pēc dibināšanas kongresa valde sanāca gandrīz ik nedēļu, padome (50 cilvēki) reizi mēnesī, darbojāmies ar entuziasmu, veidojām daudz ko jaunu. Gribas atzīmēt, ka 1988. gadā veidotie statūti bija tik progresīvi, ka par tiem nebija jākaunas arī pēc neatkarības atjaunošanas. Tikai laika gaitā jāizdara sīki precizējumi.

Daudzās aktivitātes pat nevar uzskaitīt. Kā spilgtākās minama cīņa ar Interfronti, tai skaitā TV konferencē, aktīva līdzdalība PSRS Augstākās Padomes vēlēšanās, kur Tautas fronte virzīja savus atbalstītos kandidātus. Pārņemot "Zinātnes un Tehnikas" žurnālu, nodibinājām uz tā bāzes savu – "Zinātne un Mēs" (kuru slēdza, omoniešiem iebrūkot Preses namā). Vēlāk izveidojām laikrakstu "Zinātnes Vēstnesis". Spriedām par jauniem augstākajiem apbalvojumiem, par to atjaunošanu, piemēram par Trīszvaigžņu ordeni, atbalstījām LTF Domes valdes 31.05.89. aicinājumu par Latvijas valstiskās suverenitātes atjaunošanu, izdarot izmaiņas konstitūcijā. Spriedām un veidojām jaunu zinātnes finansēšanas sistēmu, jaunu pieeju zinātnisko grādu piešķiršanā.

Nenoliedzami, ievērojamākais LZS veikums ir I Vispasaules latviešu zinātņu kongresa organizēšana 1991. gadā no 12. līdz 17. jūlijam, uz kuru ieradās liels skaits ārzemju latviešu zinātnieku, kongresā spožu runu teica Dr. psych. Vaira Vīķe-Freiberga (Kanāda), darbojās daudzas zinātniskās sekcijas, izdoti dalībnieku referāti, biogrāfijas, adreses. Kongress atstāja aktivizējošu iespaidu Latvijas zinātnes dzīvē. Tikai pēc mēneša tika atjaunota Latvijas neatkarība.

Tā 1991. gada 30. novembrī pienāca II LZS kongress jaunos apstākļos. Sākām izdot LZS žurnālu "Atklājums". 1993. gada 27. novembrī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē sarīkojām LZS 5. gadadienas svinības ar polonēzi, ar Tautas bankas dāvātu šampanieša kasti. (Tiesa gan, banka, kas bija dibināta ar zinātnieku līdzdalību, vēlāk bankrotēja, bet, cerams, ne šampanieša kastes dēļ.) Dibinājām Zinātnieku klubu pie RLB, līdz izveidojās visu radošo savienību klubs.

III LZS kongress notika 1995. gada 7. jūnijā. Iesaistījāmies Radošo savienību padomes darbā. Dažādos lielākos vai mazākos zinātniski organizatoriskos darbos pienāca LZS IV kongress 2000. gada 5. maijā. No 357 LZS biedriem ieradušies 216. Tūlīt sākās gatavošanās II Pasaules latviešu zinātnieku kongresam, kas notika 2001. gadā 14.–15. augustā. Kongresa moto: "Uz zināšanām balstīta sabiedrība Latvijā". Kongress bija vērtīgs, lai arī nebija tā vēriena un pacēluma, kas pirms 10 gadiem pirmajā latviešu zinātnieku saietā. Vai 2011. gadā notiks pasaules latviešu zinātnieku III kongress? Varbūt ātrāk, kamēr ir, kam sanākt – cits būs ārzemēs, cits smilšu kalniņā. Kur esat, jaunie? U-ū, nāciet, mēs jūs gaidām!

Prof., Dr. psych. Rita Bebre

P. S. V LZS konference notiks šogad 27. novembrī, reizē atzīmējot arī LZS 15. gadadienu.

Uz I Vispasaules latviešu zinātņu kongresu no Kanādas iebraukušo Dr. psych. Vairu Vīķi-Freibergu LZS žurnālam "Zinātne un Mēs" intervē Dr. psych. Rita Bebre. Žurnāla numurs neiznāca, to konfiscēja omonieši. Arhīva foto	Ballē Māmuļā LZS 5. gadu jubilejā 1993. gada 27. novembrī. Polonēzi vada R.Bebre un J.Graudonis Arhīva foto

Satura rādītājs

30. oktobra LZS Padomes sēde, kurā svarīgākais no izskatāmajiem jautājumiem bija LZS 5. kongresa sasaukšana, vairākos tā dalībniekos izraisīja visai pesimistiskas pārdomas par LZS pašreizējo lomu un, galvenais, par LZS perspektīvām. Tām pamats – spožās pagātnes atmiņas, kad LZS apvienoja vairākus tūkstošus biedru, un zinātnieki aktīvi iesaistījās Tautas frontes atbalstīšanā, kas rezultējās ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, un šobrīd vērojamā zinātnes blāvā (lai nelietotu vēl ekspresīvākus apzīmējumus) stāvokļa apcere, kā arī organizācijas sarukšana līdz dažiem simtiem biedru, no kuriem kaut kādu aktivitāti faktiski uzrāda vairs tikai LZS valde. Tas arī izraisīja bažīgo jautājumu, vai izdosies sasaukt lemtspējīgu LZS 5. kongresu un, ja tas tomēr izdosies, vai LZS piedzīvos arī savu 6. kongresu.

Kas novedis pie šādas bēdīgas situācijas, kad nācijas visaugstākais intelekts, faktiski tās smadzeņu visradošākā daļa, ir nonākusi praktiski izolācijas stāvoklī, un tiek apspriests pat tāds jautājums, vai "mazajai" Latvijai vispār ir lietderīgi tērēt budžeta līdzekļus, lai uzturētu zinātni? It sevišķi – fundamentālos pētījumus. Un tas notiek laikā, kad mūsdienu sabiedrības attīstība, drošība un komforts gandrīz 100% balstās uz zinātnes atziņām, un bez patiesi jaunām zinātnes saražotām atziņām, kuras dod tikai! fundamentālā zinātnē, progress šajā jomā vispār nav iedomājams. Un nepieskaršos tādām ābeces patiesībām kā zinātnes saistībai ar augstāko un vidējo izglītību. Vēl tikai atzīmēšu un uzsvēršu to, ka bez savas! zinātnes, resp., zinātniekiem, nav iedomājama Latvijas (kā jebkuras valsts) garīgā neatkarība, bet, ja nācija zaudē savu garīgo neatkarību, tad par kādu neatkarību vispār vairs var būt nopietna runa. Vai esam kaut vai padomājuši, paanalizējuši un nosaukuši tos, kas producē un izplata šādas mūsdienām neatbilstošas, vārda pilnā nozīmē – tumsonīgas – atziņas?

Kā allaž, atbildei var sameklēt gan objektīvas, gan subjektīvas dabas cēloņus un par katru no tiem var strīdēties līdz aizsmakumam. Tomēr viens no tiem un, manuprāt, pats galvenais ir zinātnieku politiskā pašizolācija jeb labprātīga (vai šobrīd dominējošo liberālpolitiķu mērķtiecīgi panākta?) atteikšanās no aktīvas līdzdalības politiskos procesos, ar mērķi šos procesus ietekmēt un vadīt.

Lielā mērā tas ir izdevies, uzbāzīgi tiražējot trafareto, šķietami patieso, bet pēc būtības pilnīgi aplamo un destruktīvo atziņu – politika ir netīra, politika ir viena no netīrākām vai pat visnetīrākā lieta pasaulē un godīgiem cilvēkiem tur nav ko darīt. Nav ko smērēties. Taču šāda snobiska novēršanās nekādi nedod atbildi uz kardināli svarīgu, t. i., katru no mums vitāli skarošu jautājumu – kas tad to politiku darīs tīru vai vismaz mums pieņemamu, jo var jau, protams, teikt – diemžēl, bet situācija mūsdienu sabiedrībā ir tāda, ka noteiktiem sabiedrības slāņiem (grupām vai grupējumiem) labvēlīgus politiskus lēmumus var pieņemt tikai pietiekami spēcīgas apvienības – partijas. Un patīk tas kādam vai ne, bet šobrīd sabiedrībā valdošā likumsakarība ir tāda, ka, vai nu cilvēks regulē politiku vai arī politika regulē viņu. Un atkal var teikt – diemžēl, bet sabiedrībā valdošās likumsakarības ir tikpat dzelžainas kā tās, kas valda dabā un līdz ar to, ja gribam kaut ko lietderīgu izveidot, panākt utt., tās neievērot nav iespējams.

Tātad, viena no LZS saglabāšanas un tās lomas palielināšanas iespējām vismaz šībrīža politiskajā realitātē ir tās mērķtiecīga pievēršanās Latvijas politikas vai vismaz zinātnes politikas veidošanai un it sevišķi zinātnieku iesaistīšanās tādu politisku partiju darbā, kuras par savas politikas prioritātēm ir pasludinājušas zinātni un izglītību. Un tieši šādā secībā, jo, kā labi zināms, izglītība, kuras mērķis ir veidot ne tikai kalpot, bet galvenokārt radīt spējīgus sabiedrības locekļus, bez zinātnes vispār nav spējīga pastāvēt.

Vairāku tūkstošu lielās zinātnieku (ieskaitot pensionāru) saimes (+ to ģimenes locekļu) iekļaušanās aktīvā politisko partiju darbībā var kļūt par ļoti iespaidīgu spēku ne tikai zinātnes prestiža reabilitācijai, bet arī un galvenokārt mūsdienu, t. i., uz zināšanām balstītas un patiesi neatkarīgas Latvijas attīstības nodrošināšanai. Un tas ir iespējams. Jautājums vienīgi, – vai mēs to patiesi gribam un vai esam spējīgi un gatavi to īstenot. Vai esam spējīgi un gatavi tikt vaļā no šobrīd mūs pārņēmušā Sūnu ciema sindroma un norobežoties no politiķiem, kuri, piemēram, uzklausot pārmetumus par priekšvēlēšanu solījumu neizpildi, ar bērnišķīgu izbrīnu (vai cinismu?) uzstāda pretjautājumu – bet kā var nesolīt. Bet, ja nē, tad – quo vadis, LZS?

A. Balklavs-Grīnhofs, LZS Padomes loceklis

Satura rādītājs

Pirms septiņiem mēnešiem "Zinātnes Vēstnesis" (14.apr.) publicēja Nākotnes studiju darba grupas aicinājumu, gatavojoties LZS kongresam, apspriest nākotnes studiju līdzšinējo stāvokli, uzdevumus un perspektīvas. Tagad ir iespējams secināt, ka attieksme pret aicinājumā izteiktajām idejām un ES pazīstamajiem teorētiskajiem pamatpieņēmumiem, tāpat arī izvirzītajiem pētījumu mērķiem un tematisko orientāciju ir bijusi auglīga un vērtīga. Darba grupas aktivitātes un pētījumi, ieskaitot mums mazpazīstamo forsaita jomu, ieguvuši pozitīvu skanējumu Latvijā un ārpus tās.

Pirms neilga laika tika pabeigtas formalitātes, kas bija nepieciešamas, lai Latvijas Zinātnieku savienība un Nākotnes studiju darba grupa (angliski – Forward Studies Unit) iekļautos Eiropas Komisijas zinātniskās struktūrvienības (nosaukumu sniegsim oriģinālā) Directorate General Joint Research Centre / Institute for Prospective Technological Studies, European Science and Technology Observatory tīkla sastāvā (ESTO network Affiliated Membership). Informācija internetā atrodama:

Tas ir liela darba sākums, lai ar nākotnes studiju palīdzību, kas ES ir atzītas par politisko lēmumu izstrādāšanas un realizēšanas procesa neatņemamu sastāvdaļu, īstenotu Lisabonas stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības uzdevumus – pirmām kārtām veicinot to, lai katrs varētu rast un izmantot 21.gs. zināšanu sabiedrības pavērtās iespējas. Kongresa priekšvakarā Nākotnes studiju darba grupa ir sagatavojusi iepriekšējo publikāciju virkni elektroniskā resursa veidā topošajā e-žurnālā "Forsaits Latvijā", kas būs pieejams:

Dr. Arturs Puga,
darba grupas vadītājs

Satura rādītājs

Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts (LU MBI) ir godam pārcietis juku laikus un pierādījis, ka spēj pastāvēt un attīstīties. Jau desmit gadi apritējuši kopš skarbā deviņdesmito sākuma, kad neviens nevarēja justies drošs par savu nākotni zinātnē un par zinātnes nākotni Latvijā vispār. Varas gaiteņos tolaik valdīja uzskats, ka Latvijā pētnieku saradies krietni par daudz. Pie tam, vairums no viņiem, tālaika Saeimas deputāta Tupešu Jāņa vārdiem runājot, esot kalpojuši padomju militāri rūpnieciskajam kompleksam, tālab brīvajai Latvijai neesot un nebūšot vajadzīgi. Valdības subjektīvā ignorance pret zinātni nelaimīgā kārtā sakrita un summējās ar tīri objektīvu naudas trūkumu, jo tieši tajā laikā Latvijas zinātnei zuda pierastais finansējums no Maskavas.

Visgrūtāko, 1992. gadu, man personīgi laimējās pavadīt Vācijā, strādājot Jūlihas Pētījumu centra Biotehnoloģijas institūtā. Kad gada pašā sākumā braucu projām, Kleistos A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā vēl rosījās ap piecsimt cilvēku. Jau kopš sešdesmito gadu sākuma virusoloģijas virzienu un institūtu kopumā vadīja akadēmiķe R. Kukaine, bet mikrobioloģijas un biotehnoloģijas virzienu – akadēmiķis M. Beķers. Mikrobioloģijas novirziens astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā bija itin plaši attīstīts un sazarots. To pārstāvēja gan mikroorganismu fizioloģija, bioķīmija un ģenētika, gan augu mikrobioloģija, gan vides mikrobioloģija, tehniskā mikrobioloģija, spēcīga bioinženierijas skola ar akadēmiķi U. Viesturu priekšgalā, kā arī ar rūpniecību cieši saistītā lietišķā biotehnoloģija. Bija gan publikācijas prestižos ārzemju zinātniskajos žurnālos, gan patenti, gan rūpnieciskās ražošanas reglamenti, gan ārzemēs pārdoti mikroorganismu celmi un tehnoloģijas. Protams, deviņdesmito gadu sākuma vētrainie politiskie notikumi un neskaidrība par zinātnes tālāko perspektīvu nevarēja neatstāt ietekmi. Daži enerģiskākie tobrīd meklēja un atrada sev jaunu darbības nišu biznesā vai valsts struktūrās, citi bija devušie saimniekot uz laukos atgūtajām zemēm, vēl citi atrada iespēju turpināt zinātnisko darbu ārzemju laboratorijās. Visi sapratām, ka institūtam gaidāmas grūtas dienas.

Jāatzīst, ka 1993. gada agrā pavasarī atgriežoties no Vācijas, šoks tiešām bija pamatīgs. Zinātnisko līdzstrādnieku skaits bija sarucis turpat vai pieckārtīgi (!). Neapkurināti, pustukši Kleistu korpusi, mēteļos satuntulējušies atlikušie kolēģi… Par konkrētu pētniecisko darbu tobrīd tika domāts gaužam maz. Tos, kuri par spīti grūtībām izlēma palikt zinātnē, izmisīgi nodarbināja jautājums par institūta saglabāšanu un pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Un glābēja doma nāca. Latvijas zinātniskajā sabiedrībā jau bija nobriedis viedoklis, ka zinātnei ir jāintegrējas augstskolās. Šādu nostādni atbalstīja Latvijas Zinātnes padome. Latvijas Universitātes vadība labprāt vēlējās savā sastāvā redzēt autonomu mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu. Arī piemērotas telpas, kas sekmētu jaundibināmā institūta sadarbību ar LU Bioloģijas fakultāti, atradās īstajā brīdī – Universitātes fiziķi no viena ēkas spārna Kronvalda bulvārī 4 sāka pārcelšanos uz Zeļļu ielu Āgenskalnā. Tādējādi 1993. gadā A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūta mikrobioloģiski biotehnoloģiskais virziens varēja pārtapt nelielā, patstāvīgā, Latvijas Universitātē integrētā pētniecības iestādē. 1993. gada 12. martā LU rektors J. Zaķis un LZA prezidents J. Lielpēteris parakstīja vienošanos par divu ar Universitāti asociētu pētniecisko institūtu izveidošanu. Tie bija: LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (LU BMC) un LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts (LU MBI). LU MBI statūti Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 1993. gada 13. septembrī.

Pēc institūta nodibināšanas, protams, ievērojamu laiku un spēkus prasīja pārbāzēšanās no Kleistiem un jauno telpu apgūšana, kas notika pakāpeniski un tā īsti beidzās tikai 1997. gadā. Taču, no šodienas skatupunkta raugoties, ir pamats optimismam: var droši teikt, ka zinātnisko potenciālu un galvenos pētniecības virzienus ar institūta domes un tā direktoru – M. Beķera, vēlāk U. Viestura – pūlēm ir izdevies saglabāt. Šobrīd institūtā strādā 53 darbinieki, no tiem 22 ir zinātņu doktori un habilitētie zinātņu doktori. Pētnieciskais darbs koncentrējas 14 LZP finansētos projektos, no kuriem 3 ir lielie sadarbības projekti. Bez tam ik gadus tiek slēgti 1–3 līgumi ar uzņēmumiem, kā arī saņemts finansējums vienam vai diviem uz tirgu orientētajiem pētījumiem. Bakalauru un maģistru darbus ik gadus institūtā izstrādā vidēji 10–12 studenti. Institūta līdzstrādnieki gadā publicē ap 60 darbu, no kuriem aptuveni puse ir publikācijas ISC izdevumos. Galvenās zinātniskās tēmas ir saistītas ar mikroorganismu centrālā metabolisma regulāciju, bioenerģētiku un šūnu pielāgošanos stresa apstākļiem, ar aminoskābju un rezerves biopolimēru sintēzes regulāciju baktērijās, kā arī ar vides biotehnoloģiju un atsevišķiem bioinženierijas aspektiem. Paralēli teorētiskiem pētījumiem tiek strādāts arī lietišķās biotehnoloģijas jomā. Te jāmin biodegvielas programma (biodīzelis no rapšu eļļas, biogāze), sadarbībā ar "Latvijas balzāmu" radītais viskijs "Aleksandrs", funkcionālie pārtikas produkti (auzu biolakto).

Ar ko tad LU MBI ir interesants pasaules zinātnes kontekstā? Ar to, ka šeit koncentrējas vērā ņemams zinātniskais potenciāls atsevišķos mikroorganismu fizioloģijas un klasiskās biotehnoloģijas virzienos. Mūsdienu Eiropas un ASV mikrobioloģiska profila laboratorijās gandrīz visi līdzstrādnieki pēc izglītības ir molekulārbiologi. Modernās molekulārbioloģiskās metodes, kā zināms, ļauj iegūt kolosālus informācijas apjomus (lai atceramies kaut vai daudzos sekvenētos genomus, kuru skaits turpina lavīnveidīgi pieaugt). Taču šī informācija neizbēgami prasa tālāku interpretāciju. Galu galā – mikrobu pētnieku centrālais uzdevums ir un paliek noskaidrot, kā īsti darbojas mikroorganisma šūna un kā tās darbību pavērst mums izdevīgā virzienā. Un te nekādi neiztikt bez bioķīmijas un fizioloģijas. Paradoksāli, taču speciālisti ar labām zināšanām mikroorganismu fizioloģijā, bioenerģētikā, biokinētikā un kultivēšanas teorijā pasaulē sastopami aizvien retāk (izņēmums varētu būt spēcīgā Holandes mikrobiologu skola). Pie tā droši vien vainojama vienpusība topošo mikrobiologu un biotehnologu sagatavošanā – īss studiju laiks (piemēram, Anglijas universitātēs pēc 3 gadu ilgām bakalaura studijām uzreiz var ķerties pie doktora disertācijas izstrādāšanas), kuru gandrīz visu aizpilda molekulārbioloģisko metožu apgūšana.

Secinājums ir acīmredzams – LU MBI zinātniskā niša ir aktuāla, nozīmīga, pie tam tā nav "pārapdzīvota". Tas ļauj viegli atrast sadarbības partnerus ārzemēs un piedalīties starptautiskajā zinātniskā darba dalīšanā. Un kas gan var būt svarīgāks mazas valsts ne visai labi finansētai pētniecības iestādei? Patlaban institūts ir iesaistījies 5 starptautiskos, tajā skaitā Eiropas piektās un sestās ietvarprogrammas projektos. Tuvākajā laikā ir pamatotas cerības palielināt starptautisko projektu skaitu līdz septiņiem. Starptautiskais finansējums sastāda piektdaļu no institūta budžeta ar tendenci pieaugt. Svarīgi, ka šeit nav runa par smadzeņu aizplūšanu uz ārzemēm – parastāko veidu, kā Latvijas zinātne mijiedarbojas ar plašo pasauli, bet gan par ārvalstu naudas piesaistīšanu.

Atbilstoši savam zinātniskajam virzienam LU MBI ieņēmis stabilu nišu arī LU Bioloģijas fakultātes studentu izglītošanā. Tie ir vairāku gadu garumā institūta līdzstrādnieku lasīti lekciju kursi mikrobioloģisko producentu, vides un pārtikas biotehnoloģijā, mikroorganismu fizioloģijā, producentu bioķīmijā, metabolisma regulācijā, producentu citoloģijā, vispārīgajā bioenerģētikā un enzimātiskajā kinētikā. u. c. Ja tos aplūkojam kontekstā ar Bioloģijas fakultātes un LU BMC nodrošinātajiem kursiem molekulārajā bioloģijā, tad kopumā iegūstam labi sabalansētu studiju programmu, kura neapšaubāmi sekmē Universitātes sagatavoto speciālistu konkurētspēju pasaulē un rada cerību, ka biotehnoloģijas attīstība Latvijā nākotnē neapsīks. Raženu darbu otrajā gadu desmitā!

Dr. Uldis Kalnenieks,
LU Bioloģijas fakultātes asociētais profesors,
LU MBI domes priekšsēdētājs

Satura rādītājs

Šā gada septembrī Latvijas un Polijas ZA apmaiņas programmas ietvaros man bija iespēja mēnesi strādāt N. Kopernika Astronomijas centrā (NCAC; www.camk.edu.pl) Toruņā. NCAC ir lielākais astronomijas institūts Polijā, kura galvenā mītne atrodas Varšavā, bet filiāle – ievērojamā poļu astronoma, heliocentriskā pasaules uzskata veidotāja Nikolaja Kopernika dzimtajā pilsētā Toruņā. Kopumā institūtā strādā apmēram 70 darbinieku, no kuriem ap 40 ir zinātnieki. Tiek veikti pētījumi gan zvaigžņu evolūcijā, gan augstu enerģiju astrofizikā, gan kosmoloģijā un relativitātes teorijā. Poļu astronomi septembra beigās ar starptautisku zinātnisku konferenci atzīmēja institūta 25. gadskārtu. Pēdējos gados institūta kolektīvs sadarbībā ar citām iestādēm ir aktīvi iesaistījies vairākos nozīmīgos starptautiskos projektos, no kuriem lielākie ir INTEGRAL, SALT un HERSCHEL. Pirmais no tiem ir gamma staru observatorija, kura tika ievadīta orbītā 2002. gadā. Šajā misijā aktīvi piedalās arī Polijas Kosmisko pētījumu centrs. SALT (Southern African Large Telescope) ir liela optiskā teleskopa (spoguļa diametrs 11 m) projekts. Teleskopu ar Polijas līdzdalību būvē Dienvidāfrikas Republikā. Polija finansē 10% no kopējām izmaksām (apmēram 30 miljonu USD) un pēc instrumenta nodošanas ekspluatācijā 2004. gada beigās saņems ekvivalentu novērošanas laika kvotu.

Toruņa un Koperniks nav nošķirami jēdzieni. Jau iebraucot pilsētā, jūtama aura, kas ikdienā materializējas gan cilvēku attieksmē pret zvaigžņu lietām, gan piemiņas zīmēs, gan arī astronomiskas simbolikas izmantošanā komerciālu mērķu sasniegšanā (piemēram, slaveno Toruņas prjaņiku iepakojums). Pilsētas centrā pie Rātsnama atrodas piemineklis dižajam Kopernikam. Latīniskais uzraksts uz monumenta vēsta: "Nicolaus Copernicus Thorunesis. Terrae motor, Solis Caelique stator", kas latviskā tulkojumā nozīmē sekojošo: "Nikolajs Koperniks no Toruņas. Iekustināja Zemi, apturēja Sauli un Debesis". Zinātnisko tradīciju ietekme ir iespaidīga, jo Toruņā ar salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu (apmēram 200 tūkstoši iedzīvotāju) atrodas gan N. Kopernika vārdā nosauktā universitāte, gan 32 m liels radioteleskops, kas darbojas Eiropas radiointerferometrijas tīklā, gan mana ceļojuma galamērķis – NCAC.

LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta Astrospektroskopijas grupas sadarbība ar Toruņas astronomiem ilgst jau vairākus gadus. Kopējās zinātniskās intereses ir saistītas ar augstas izšķirtspējas absorbcijas spektru interpretāciju, izmantojot atmosfēru modeļus un spektrālās sintēzes metodi. Šoreiz galvenā vērība tika pievērsta simbiotiskas zvaigznes augstas izšķirtspējas spektru modelēšanai. Darba zinātniskais mērķis ir noskaidrot dažādu ķīmisko elementu koncentrāciju zvaigznes atmosfērā, lai precizētu zvaigznes evolūcijas scenāriju un nukleosintēzes mehānismus. Galvenās problēmas darba procesā ir saistītas ar simbiotisko zvaigžņu absorbcijas spektru komplicētību, jo spektra optiskajā diapazonā redzams tipisks aukstas zvaigznes atmosfēras (~3000 K) absorbcijas spektrs (atomu un molekulu līnijas), kam virsū klājas emisijas līnijas. Tas saistīts ar simbiotisko zvaigžņu dabu, jo parasti tās sastāv no sarkanā (auksta) milža un baltā (karsta) pundura. Karstās zvaigznes starojums ierosina apzvaigznes gāzi, tāpēc spektrā parādās arī emisijas līnijas. Bez tam, šādās dubultsistēmās apzvaigznes materiāls brīžiem akrēcijas rezultātā nokļūst uz baltā pundura, kur "sadeg" kodolsintēzes reakcijās, tāpēc laiku pa laikam novērojami uzliesmojumi. Ņemot vērā spektru sarežģītību optiskajā diapazonā, pagaidām pasaulē nevienam nav izdevies iegūt informāciju par auksto simbiotisko zvaigžņu ķīmisko sastāvu.

Sadarbības projekta novitāte slēpjas apstāklī, ka simbiotisko zvaigžņu atmosfēru ķīmiskā sastāva noteikšanai tiek izmantots spektra infrasarkanais diapazons. Kitpīkas Nacionālajā observatorijā (Arizona, ASV) izmantojot furjē spektrometru (FTS), tika iegūti simbiotisko zvaigžņu absorbcijas spektri diapazonā no 1.4 līdz 2.6 mikroniem (izšķirtspēja 60,000). Infrasarkanajā apgabalā simbiotisko zvaigžņu spektrs ir daudz vienkāršāks nekā optiskajā. Dominē dzelzs grupas (Ca, Sc, Ti, V, Cr. Fe, Ni) elementu, vieglo (Na, Mg, Al, Si) elementu un molekulu (CO, OH, CN, HF) absorbcijas līnijas. Tiesa, novērojumiem nopietni sāk traucēt mūsu planētas atmosfēra un spektrā redzamas arī daudzas Zemes atmosfēras līnijas. Bez tam, infrasarkanajā diapazonā problēmas sagādā arī kvalitatīvu eksperimentālo atomāro datu (piemēram oscilatoru stiprumu) deficīts. Taču tās jau ir risināmas problēmas. Domājams, ka Polijas kolēģa atbildes vizītes laikā izdosies nobeigt infrasarkano spektru modelēšanu un sagatavot kopēju publikāciju kādam no Eiropas specializētajiem žurnāliem.

Satura rādītājs

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija izbraukuma sēde notika š. g. 27. oktobrī Engurē, SIA "Unda" zivju pārstrādes uzņēmumā. To organizēja LLMZA pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļa (vadītājs prof. A. Jemeļjanovs). Ar uzņēmuma darbību iepazīstināja ražošanas direktore Brigita Roginska.

Zivju pārstrādes uzņēmums "Unda" (latviski "Nāra") dibināts 1991. gadā, 1992. gadā privatizēts. Ražošanā pašlaik strādā 380 strādājošie no Engures, Mērsraga un Tukuma. Uzņēmuma ražotne pastāvīgi tiek modernizēta. Jauno iekārtu uzstādīšana un ieviestā HACCP sistēma, veicinājusi tirdzniecības iespēju paplašināšanos. Pašlaik "Undai" ir sertifikāti par tiesībām eksportēt produkciju uz Eiropas Savienības valstīm, ASV, Krieviju, Izraēlu. Ražo vairāk kā 50 zivju konservu veidu. Ļoti iecienīti un plaši pasaulē pazīstami konservi Rīgas šprotes eļļā. Uzņēmumā ražotā produkcija tiek gatavota, neizmantojot ķīmiskās piedevas, ģenētiskus modifikatorus, krāsvielas, mākslīgus konservantus. Tātad ekoloģiski augstvērtīgi produkti. Arī cena ir pieņemama izvēlīgam pircējam.

Sēdes gaitā plašu ziņojumu Par Baltijas baseina zivju resursiem, nozveju un ar to saistītām problēmām nolasīja Latvijas Zivsaimniecības institūta direktors Māris Vītiņš.

Sakarā ar intensīvo zveju un jūras ūdeņu stagnāciju Baltijas jūras zivju resursiem ir tendence samazināties. Kopējā mencu, reņģu un brētliņu pieļaujamā nozveja Baltijas jūrā kopš 1997. gada ir samazinājusies no 1.4 līdz 0,6 miljoniem tonnu. Latvijas kopējā nozveja kvota Baltijas jūrā minētajā periodā ir sarukusi no 120 līdz 70 tūkstošiem tonnu. Referents secināja, ka lai nodrošinātu zivju resursu stabilitāti un zvejas ilgtspējību Latvijā, nepieciešams:

– pilnā apjomā un atbilstoši ES prasībām nodrošināt zivju resursu novērtēšanai un zvejas regulēšanai nepieciešamos ikgadējus zinātniskus datus;
– nodrošināt Latvijas konstruktīvu dalību un savu interešu aizstāvību ES un starptautisko zivsaimniecisko organizāciju institūcijās un struktūrās;
– jāsamazina zvejas kuģu skaits (pašlaik 190) atbilstoši pieejamiem zivju resursiem, modernizējot atlikušo floti efektīvai un selektīvai zvejai;
– ES ietvaros panākt reņģu zvejas papildus iespējas, saistītas ar Rīgas jūras līča reņģu krājumu racionālu izmantošanu;
– saskaņot zvejas regulēšanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos un kopējā ES ekonomiskajā zonā;
– jāturpina zivju resursu mākslīga atražošana un jānodrošina efektīva zvejas kontrole.

Apkopotu informāciju Par saldūdens zivju audzēšanu un to perspektīvām Latvijā bija sagatavojis LLU prof. Jāzeps Sprūžs. Latvijas ezeros ir tendence pieaugt karpu, karūsu, līņu, līdaku un zandartu nozvejām. Latvijā ir daudz pamestu dīķu, kuros sekmīgi attīstāma saldūdens zivju un vēžu audzēšana. Zivkopības attīstība risināma kompleksi, saistot to ar tūrismu un atpūtas attīstību. Pēc esošās informācijas pasaulē ir pieaugoši pieprasījumi pēc augstvērtīgas saldūdens zivju produkcijas.

Sēdes noslēgumā LLMZA prezidente Baiba Rivža pasniedza LLMZA Goda locekļa diplomu Latvijas Zivsaimniecības institūta direktoram Mārim Vītiņam un pateicās SIA "Unda" vadībai par laipno uzņemšanu.

LLMZA zinātniskais sekretārs
Dr. agr. Mārtiņš Belickis

Satura rādītājs

Īsumā

• Š. g. 21. novembrī Vāgnera zālē tika pasniegtas Rīgas balvas. Pasākumu atklāja Rīgas mērs Gundars Bojārs. Laureātu diplomu saņēma un uzstājās Ojārs Spārītis, Andris Caune, Ojārs Zanders un Uģis Zālītis. Viesu uzrunām sekoja koncerts.
  
• Š. g. 25. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks LZA, v/s "Latvijas Gaisa satiksme" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" 2003. gada balvu un K. Irbīša stipendiju pasniegšana. Ar piemiņas medaļu un stipendiju par darbu kopu "Datortehnoloģijas aviācijas speciālistu profesionālās atlases un apmācīšanas sistēma" apbalvots Jevgenijs Kopitovs, ar stipendiju par darbu kopu "Zemes un mākslīgo pavadoņu novērošanas un lāzerlokācijas aparātu konstruēšana, novērojumi un to apstrāde" apbalvoti Māris Ābele un Kazimirs Lapuška, ar K. Irbīša stipendiju par metodisko darbu kopu "Radionavigācijas sistēmas" apbalvots Anatolijs Pozdņakovs. K. Irbīša stipendiju saņems vairāki studenti, bakalauri, maģistri un doktoranti.

Satura rādītājs

Dalām bēdu smagumu ar ģimeni, audzēkņiem, kolēģiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklim, Dr. habil. art. profesoram

pāragri aizejot mūžībā. Esam zaudējuši aktīvu, plaša skatījuma cilvēku, kurš filozofa, publicista, zinātnes un izglītības organizatora darbu sekmīgi apvienoja ar politiķa atbildību dzimtajā pilsētā.

Dziļās skumjās
Latvijas Zinātņu akadēmijai

Satura rādītājs

27. oktobrī pasniegšanai bija sagatavoti 40 valsts emeritēto zinātnieku diplomi un nozīmītes – tik prāvs bija jaunais mūža granta saņēmēju iesaukums. Kā jau parasts rudeņos, dažu bija aizkavējusi saaukstēšanās vai cita neraža, bet lielum lielais vairums bija pulcējušies Zinātņu akadēmijas sēžu zālē, kur viņus uzrunāja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Beķers. Ministrs, uzrunādams jaunos emeritētos zinātniekus, teica "Dārgie kolēģi! Cilvēka mūžs zinātnē beidzas ar viņa dzīvi. Kas atdevis sevi zinātnei, tas paliek zinātnieks mūžam." Valdības uzdevums ir nodrošināt paaudžu nomaiņu. Tam būtu nepieciešams, lai, pirmkārt, valsts normālā apmērā pasaka paldies tiem, kuri darba gaitas zinātnē beidz, un, otrkārt, jaunajos ļaudīs jārada interese par zinātni. Ja mūža grantu palielinās līdz 100 latiem mēnesī un likvidēs rindu šī granta saņemšanai, tas zināmā mērā būs stimuls darboties zinātnē, jo katru interesē, kā viņa mūžs ritēs. Ministrs tencināja sirmos zinātniekus par spožajiem rezultātiem viņu zinātniskajā darbībā, kas ir priekšzīme jaunajiem.

Prof. J. Stradiņš novēlēja, "lai šī Zinātņu akadēmija kļūst par jūsu otrajām mājām", jo akadēmijas telpās ļoti enerģiski darbojas emeritēto zinātnieku klubs. Zinātnieka darba dzīve nav beigusies, tā tikai ir iegājusi citā fāzē, tādēļ – sveiki emeritēto zinātnieku pulkā!

Iepriecināja ministra K. Šadurska teiktais – pretēji pesimistiskajām prognozēm, ka taupības režīma dēļ nākamgad jauni emeritēto zinātnieku granti netiks piešķirti, tie tomēr būs.

Satura rādītājs

Saskaņā ar "Likumu par zinātnisko darbību" Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem šādās nozarēs:

Dokumenti atbilstoši "Nolikumam par vēlēšanām akadēmiskajos amatos Latvijas Universitātē" mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas "Zinātnes Vēstnesī" iesniedzami LU Filozofijas un socioloģijas institūta kancelejā Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 506. istabā, tālrunis uzziņām 7229208.

Satura rādītājs

Iznācis LZA žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences (iznāk angļu valodā) 2003. gada 5. numurs. Sniedzam šā numura satura rādītāju:

Psoriasis: Triggering factors and immunopathology [Psoriāze: to veicinošie faktori un imūnpatoloģija]
Sanita Žīgure

Structural features of hepatitis B virus from long-term immunosuppressed patients in Latvia [Hepatīta B vīrusa strukturālās īpatnības imunosupresētajos pacientos no Latvijas]
Marija Mihailova, Juris Jansons, Irina Sominska, Inese Folkmane, Rafails Rozentāls, and Pauls Pumpēns

Binding of a substance P antagonist, spantide I, to melanocortin receptors [P vielas antagonista spantīda I saistīšanās pie melanokortīnu receptoriem]
Līga Krīgere, Kristīne Saleniece, Juris Rumaks, and Ruta Muceniece

Binding peculiarities of _-melanocyte stimulating hormone and its analogue [NLE4, D-PHE7]-_-MSH to melanocortin receptor subtype 1 on mouse melanoma B16-F1 cells [Melanocītus stimulējošā hormona un tā analoga [NLE4, D-PHE7]-_-MSH saistišanās pie melanokortīnu receptora 1. apakštipa: īpatnību raksturojums peļu melanomas šūnās B16-F1]
Līga Krīgere, Edgars Liepiņš, Olga Kirjanova, Kristīne Saleniece, Olga Korotejeva, Līga Zvejniece, Maija Dambrova, and Ruta Muceniece

Recurrent intracerebral haemorrhages [Atkārtotas intracerebrālas hemorāģijas]
Evija Miglāne, žertrūde Eniņa, and Biruta Tilgale

Functional activity of peripheral blood lymphocytes monitored by the fluorescent probe ABM (3-aminobenzanthrone derivative) in cancer patients [Perifēro asins limfocītu funkcionālā aktivitāte, kas noteikta vēža slimniekiem ar fluorescento zondi ABM (3-aminobenzantrona atvasinājumu)]
Laura Klimkāne, Inta Kalniņa, Imants Meirovics, Ludmila Eņģele, and Inta Jaunalksne

Functional role of tryptophan residues in sturgeon gonadotropic hormone [Triptofāna loma stores gonadotropā hormona funkcijā]
Henriks Zenkevičs, Vija Vose, and Ausma Būcena

Activities of the Latvian Academy of Sciences (LAS) in the year 2003 [Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2003. gadā (janvārī–aprīlī)]

Arnolds Osvalds Krauklis (1920–2003), a Latvian physiologist [Arnolds Osvalds Krauklis (1920–2003), fiziologs]
Renāte Ligere

Marģeris Līdaka (1928–2003), a Latvian chemist [Marģeris Līdaka (1928–2003), kīmiķis]
Jānis Stradiņš, Raimonds Valters, and Baiba Ādamsone

* * *

Satura rādītājs

"Mums šodien svētku diena," 4. novembrī, atklājot Jāņa Andra Oša izstādi, teica LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš. "Mēs godinām LZA goda locekli, Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru, izcilu mākslinieku Jāni Andri Osi vienā no viņa jubilejas izstādēm. Izstāde bija arī galerijā "Daugava". Izstādes katalogā minēts, ka viņa māksla ir kolaboratīva. Ko gan tas nozīmē? Tikai to, ka šajā mākslā jāpiedalās katram skatītājam – jādomā, jājūt līdz, jāvērtē. Tā ir pētnieciska māksla, un katrs ir tajā līdzdalīgs. J. A. Osis pētī dabu, cilvēku saskaņu. Un katrs no mums dara to pašu. Šī māksla ir daudzveidīga, ierosinoša." Prezidents vēlēja māksliniekam stipru veselību un izteica lielu gandarījumu par LMA panākumiem jauno mākslinieku audzināšanā, dodot viņiem tradicionālās kultūras pamatus un, galvenais, piešķirot radošo brīvību. "Latvijas Zinātņu akadēmija ir gandarīta, sadarbojoties ar māksliniekiem," sacīja prezidents un uzaicināja šo sadarbību turpināt, veidojot pieminekli izcilajiem latviešu valodas kopējiem Jānim Endzelīnam un Kārlim Mīlenbaham.

Pateicību māksliniekam par eleganti pelēcīgajos, klusinātos toņos ieturētajiem un smalkā, sarežģītā tehnikā izstrādātajiem darbiem izteica akadēmiķe, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja profesore Baiba Rivža. Un piebilda, ka mākslinieka prasme mobilizēties izraisa patiesu cieņu – jo LMA rektora pienākumi, līdzdarbība Augstākās izglītības padomē un vēl ik pa pāris gadiem sarīkotās izstādes – tas viss ir apbrīnas vērts. Autors Jānis Andris Osis atzina, ka darbu izvēle – dabas motīvi, nedaudz transformējot dabu, ir saskaņā ar Latvijas novembri – šajā laikā ir mūsu vēsturisko atmiņu laiks, senču piemiņas laiks. Atbildot uz smaidot izteikto repliku par akadēmijas studentu pielietoto sviesta "radošo" izmantošanu pieminekļu veidošanā, rektors uzsvēra, ka kultūras tradīciju apguvi Latvijas Mākslas akadēmijā uzskata par svētu lietu, bet jaunajiem māksliniekiem ir jāsaņem šī radošās brīvības sajūta.

Jāpiebilst, ka laiks visu noliek savās īstajās vietās. Pēc mākslinieku un skatītāju pārdomu laika.

Satura rādītājs

Latvijas Zinātņu akadēmijas Fonds un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" š. g. 22. septembrī laikrakstā "Zinātnes Vēstnesis" izsludināja konkursu uz K. Poča stipendijām fizikā 2003./2004. gadam.

Konkursam atbilstoši Nolikuma prasībām tika iesniegti 7 pieteikumi.

Konkursa komisija (LZA īstenie locekļi J. Ekmanis, E. Blūms un A. Siliņš, LZA kor. locekļi J. Dektjars un J. Kristapsons un Dr.sc.ing. Ē. Tjūņina) izskatīja un izvērtēja iesniegtos pieteikumus un nolēma piešķirt stipendijas:

Andrejam Firsovam, Daugavpils Universitāte
Vladislavam Jurkevičam, Daugavpils Universitāte,
Rorijam Dobulānam, Latvijas Universitāte,
Jeļenai Butikovai, Latvijas Universitāte.

LZA Fonda valde 12. novembra sēdē apstiprināja konkursa komisijas lēmumu.

Satura rādītājs

2003. gada 15. decembrī plkst. 10.00, LU Sociālo zinātņu fakultātē, Lomonosova ielā 1, 414. auditorijā notiks Socioloģijas, politikas zinātnes un komunikāciju zinātnes promocijas padomes atklāta sēde, kurā promocijas darbu socioloģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai socioloģijas teorijas un vēstures apakšnozarē aizstāvēs

DAGMĀRA BEITNERE

par tēmu "Pašreference latviešu kultūras paradigmā (20. gadsimta 20.–40. un 90. gadi līdz mūsdienām).

Recenzenti: Dr.sc.soc. Tālis Tisenkopfs, Dr.sc.soc. Brigita Zepa, Dr.habil.philol. Janīna Kursīte.

Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un LU bibliotēkā.

* * *

2003. gada 15. decembrī plkst. 12.00, LU Sociālo zinātņu fakultātē, Lomonosova ielā 1, 414. auditorijā notiks Socioloģijas, politikas zinātnes un komunikāciju zinātnes promocijas padomes atklāta sēde, kurā promocijas darbu politikas zinātņu doktora grāda iegūšanai politikas teorijas apakšnozarē aizstāvēs

VALTS KALNIŅŠ

par tēmu: "Korupcijas novēršanas politikas analīze: institucionālie pretkorupcijas instrumenti Latvijā".

Recenzenti: Dr.pol. Artis Pabriks, Dr.habil.pol. Tālavs Jundzis, PhD pol. zin. Nils Muižnieks.

Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un LU bibliotēkā.

* * *

DU Pedagoģijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē Daugavpilī 2003. gada 15. jūlijā Maija Laitāne aizstāvēja promocijas darbu par tēmu Tālākizglītība lauksaimniecības konsultanta kompetences iegūšanai. Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgi biļeteni – nav. Maijai Laitānei tika piešķirts pedagoģijas doktora (Dr.paed.) zinātniskais grāds augstskolu pedagoģijas apakšnozarē.

* * *

Izskatot Aivas Plotnieces disertāciju par tēmu "Polifunkcionālo kvaternizēto piridīna atvasinājumu sintēze un īpašības", LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padome 2003. gada 7. oktobrī aizklātas balsošanas rezultātā (par 6, pret nav, atturas nav, nederīgi biļeteni nav) piešķīra Aivai Plotniecei doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē.

* * *

Pamatojoties uz recenzentu Dr.habil.chem. M. Kļaviņa, Dr.habil.chem. G. Veinberga un Dr.chem. D. Cēderes atzinumu par Arkādija Soboļeva disertāciju "Enantiotīru 1,4- dihidropiridīna atvasinājumu ķīmijenzimātiskā sintēze", kas aizstāvēta Vageningenas Universitātē, Nīderlandē 2003. gada 17. jūnijā un piešķirto doktora grādu (Ph. D., Vageningenas universitātes atestāts 17.06.03.) pēc diskusijas un aizklātās balsošanas (par 6, pret nav, nederīgu biļetenu nav), LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padome 2003. g. 7. oktobrī nolēma piešķirt Arkādijam Soboļevam doktora zinātnisko grādu ķīmijā organiskās ķīmijas apakšnozarē, pielīdzinot Nīderlandē piešķirto doktora grādu.

* * *

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2003. gada 14. oktobra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr.paed.) zinātnisko grādu ŅINAI LINDEI vispārīgās pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu "Vidusskolēna gatavība pašrealizācijai un tās attīstība mācību procesā". Balsošanas rezultāti: par – 8; pret – nav; nederīgi biļeteni – nav.

* * *

2003. gada 15. oktobrī LU Medicīnas un bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Latvijas Universitātes eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā, O. Vācieša ielā 4, medicīnas doktora grādu (Dr.med.) internās medicīnas apakšnozarē ieguva Māris Bukovskis par promocijas darbu "Dažādu inhalējamo kortikosteroīdu devu prettiekaisuma darbības un kombinētās terapijas efektivitātes salīdzinājums pacientiem ar vidēji smagu persistējošu bronhiālo astmu".

Balsošanas rezultāti: par – 16, pret – nav, nederīgi biļeteni – 1;

medicīnas doktora grādu (Dr.med.) internās medicīnas apakšnozarē ieguva Dace Klincāre par promocijas darbu "Baroreceptoru refleksa hronotropās reakcijas raksturojums".

Balsošanas rezultāti: par – 16, pret – nav, nederīgi biļeteni – 1.

* * *

Rīgas tehniskās universitātes Aviācijas institūta Transporta un satiksmes nozares promocijas padome 2003. gada 29. oktobra sēdē piešķīra Latvijas inženierzinātņu doktora (Dr.sc.ing.) zinātnisko grādu ĒRIKAM OZOLIŅAM gaisa transporta un infrastruktūras apakšnozarē par promocijas darbu "Aviācijas konstrukciju noguruma defekti un tehniskā stāvokļa kontroles pilnveidošana".

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biļetenu – nav.

* * *

LLU Lauksaimniecības zinātņu nozares Laukkopības apakšnozares promocijas padome 2003. gada 31. oktobra sēdē piešķīra lauksaimniecības doktores (Dr.agr.) zinātnisko grādu VBZU Priekuļu selekcijas stacijas asistentei Ilzei Skrabulei lauksaimniecības nozares laukkopības apakšnozarē par promocijas darbu "Pārstrādes prasībām atbilstošu pazīmju izpēte kartupeļu selekcijas izejmateriālā".

Balsošanas rezultāti: par 6, pret – nav, atturas – nav.

* * *

LLU Lauksaimniecības zinātņu nozares Laukkopības apakšnozares promocijas padome 2003. gada 31. oktobra sēdē piešķīra lauksaimniecības doktores (Dr.agr.) zinātnisko grādu VBZU Priekuļu selekcijas stacijas asistentei Lindai Legzdiņai lauksaimniecības nozares laukkopības apakšnozarē par promocijas darbu "Kailgraudu miežu agrobioloģiskais vērtējums un selekcijas perspektīvas".

Balsošanas rezultāti: par 7, pret – nav, atturas – nav.

* * *

RTU inženierzinātņu nozares promocijas padome P-07 2003. gada 3. novembra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Romanam Grekovam par promocijas darbu "Uz bināru attiecību analīzes balstīta izplūdušo tēlu atpazīšana".

Balsošanas rezultāti: par – 5 balsis, pret – 5 balsis, nederīgi biļeteni – 1.

* * *

Latvijas Universitātes Vēstures nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2003. gada 12. novembrī Tālis Pumpuriņš aizstāvēja promocijas darbu par tēmu "Latvijas valsts karoga veidošanās vēsture (XIX gs. 70. gadi – 1923. gads)". T. Pumpuriņam tika piešķirts vēstures doktora (Dr. hist.) zinātniskais grāds Latvijas vēstures apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par – 9 balsis, pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs

Nākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks 8. decembrī

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

Pēdējās izmaiņas: 2003. gada 21. novembris