Zinātnes Vēstnesis
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
2003. gada 10. februāris: 3 (253) ISSN 1407-6748
________________________________________________________
Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts_____________________________________________________________________________________
Lai dialogs ar varu būtu sekmīgs
LZA prezidenta Jāņa Stradiņa uzruna konferences Latvijas ekonomiskā stratēģija atklāšanā 2003. gada 24. janvārī
Sirsnīgi sveicu Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā šo nozīmīgo konferenci Latvijas ekonomiskā stratēģija, izsaku gandarījumu, ka laikraksts Dienas Bizness un J. Paiders uzņēmies savest kopā dialogam Latvijas valdību un uzņēmējus un ka par šī pirmā dialoga vietu izraudzīta ZA konferenču zāle, varbūt nedaudz noplukusi, neremontēta, bet tradīcijām bagāta vide. Tieši šodien Davosā atklāj Pasaules ekonomistu forumu zem saukļa Uzticības veidošana, un arī mūsu forumu varētu apzīmēt ar līdzīgu vārdu.Uzticību spēj radīt garantēti spēles noteikumi uzņēmējam un valsts atbalsts, īpaši maziem un vidējiem uzņēmējiem, vietējam biznesam (varbūt jāsaka arī vietējam biznesam, lai aprūpēti un valsts loloti netiktu tikai ārzemju investori). Varbūt līdz šim dzīšanās pēc makroekonomiskiem rādītājiem ir aptumšojuši reālo situāciju Latvijā. Divpadsmit gados, protams, sasniegts ļoti daudz, nevēlos neko noniecināt, taču jāatzīst arī, ka šajos gados nav izveidojusies stabila vidusšķira. Man draugs, ASV tautsaimniecības profesors Nikolajs Balabkins šos gadus nosaucis par zaudētiem gadiem. Šādam apzīmējumam ne gluži piekrītu, taču pārmetumus lielā mērā atzīstu par dibinātiem. Latvijā ir bijusi pavāja, primitīva taktika un visai haotiska tautsaimniecības stratēģija, kur viss vērsts noteiktu aprindu interesēs, turklāt to aprindu, kas nav tiešie uzņēmējdarbības veicēji, un bieži vien jau nu nepavisam ne valsts interesēs.
Visas še pārstāvētās jomas ir cienījamas tirdzniecība, tranzītpakalpojumi, pakalpojumi vispār, tradicionālās nozares kokmateriāli, lauksaimniecība, tranzīts, ostas. Valsts ir daudzveidīgs organisms, taču valsts stabilitāte un progress cieši saistāmi ar rūpniecisku ražošanu.
Vecās ražošanas vietās stājas jauna, nav vairs VEF, RAF, daudzu lielo uzņēmumu (daži, samērā reti, ir palikuši) vietā daļēji stājas mazie un vidējie uzņēmumi, taču pārāk neliela daļa balstās uz jaunajām, augstajām tehnoloģijām, ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību. Latvijā rūpniecisko ražojumu eksportā tikai 67% ir augsttehnoloģijas produktu, Igaunijā, ja nemaldos, to ir pāri par 30%, Ungārijā virs 60%. Inovācijas, zinātņietilpīgu, informācijas tehnoloģiju produkti Latviju kā valsti spētu pacelt kvalitatīvi. To veidošanā talkā varētu nākt zinātnieki. Ir jau zinātnes un tehnoloģijas parku, inkubatoru iedīgļi, ir izgudrotāji. Pašreiz no Latvijas zinātniekiem un izgudrotājiem ES aizgājis 31 jaunu tehnoloģiju piedāvājums, kā apgalvo še klātesošais profesors Uldis Viesturs (IRC Latvia Technology offers). Mūsu mērķis veidot uz zināšanām balstītu Latviju, kur attīstītos zinātnes un tehnoloģijas. Nupat Eiropas Savienībā ir iecerēts likumdošanas ceļā tuvāko desmit gadu laikā panākt, lai katrā valstī 3% nacionālā ienākuma tiktu atvēlēti zinātnei un jaunajām tehnoloģijām (R&D); pašreiz šis skaitlis ES valstīs ir vidēji 1,9%, pēc kandidātvalstu iestāšanās tas kritīsies līdz 1,8%, Latvija šajā ziņā ir dramatiski atpalikusi ap 0,5% IKP, no kā zem 0,2% nāk no valsts budžeta, 0,15% no ražošanas un 0,15% no ārzemju (galvenokārt) fondiem. Zinātne, tāpat kā uzņēmējdarbība Latvijā tiek balstīta nepietiekami, esam ar jums vienādā situācijā.
Arī te būtu nepieciešams patiešām reāls, ne kurlmēmo dialogs jāvienojas ar valdību par atbalstu, gan finansiālu (daudzos gadījumos), gan it īpaši morālo. Jaunās valdības politika, vismaz tās mērķu deklarācija vieš cerības, piesardzīgu optimismu. Daudz cer saņemt no ES, kad iestāsies, taču ES nav brīnumrīkstīte bez pašu valsts atbalsta arī ES finansējums nenāk. Mums nav vienalga, kādā Eiropā mēs iestājamies, un mums nav vienalga, kādi mēs ieejam Eiropā. Galu galā nākotnē tomēr ir mūsu pašu rokās, ja jēdzienā mēs ietveram gan valdību, gan sabiedrību, uzņēmējus, zinātniekus.
Novēlu sekmīgu dialogu ar varu, novēlu izpratni, skaidrību un katram veiksmi tajā nozarē, kurā tas darbojas savā un visu mūsu labā.
Satura rādītājsZinātnes un sabiedrības attiecības:
skats nākotnes Eiropā
Lisabonā un Barselonā izvirzītie ES attīstības mērķi ir ļoti pievilcīgi, bet arī stipri ambiciozi, tāpēc būtiskai zinātnes lomai šo mērķu sasniegšanā ir vajadzīga plašas sabiedrības izpratne un atbalsts. Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi rīcības plānu zinātnes un sabiedrības attiecību uzlabošanai, kura realizēšanu stimulē ES Zinātnes un tehnisko pētījumu komiteja (CREST), izveidojot atbilstošas darba grupas: a) zinātne, tehnoloģija un masu saziņas līdzekļi, b) zinātnes nedēļas, c) zinātnes izglītība, d) dialogs un līdzdalība, e) sievietes un zinātne, f) nākotnes pētniecība un sabiedrība, g) ētika, h) valdības riski un ekspertīze. Šajās darba grupās strādā valstu nominētie CREST pārstāvji.
Š. g. 13. janvārī kā Latvijas CREST pārstāvis piedalījos semināra darba grupā par nākotnes pētniecību un sabiedrību. Semināru Briselē organizēja CREST Grieķijas pārstāvji. Tajā piedalījās pārstāvji no ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, daudzās no kurām ir izveidotas un strādā zinātnes nākotnes pētījumu (foresight) grupas.
Galvenais secinājums seminārā: zinātnes nākotnes pētījumos (foresight) ir jāiesaista plaša sabiedrība, ir jāveido tās locekļu izpratne un jāiegūst atbalsts, lai varētu praktiski realizēt nākotnes pētījumos paredzēto atbilstošās valsts attīstības stratēģiju. Būtiska nozīme šajā procesā ir masu saziņas līdzekļu plašai piesaistei.
2002.gada 29. oktobrī, parakstot asociācijas līgumu ES Sestajai ietvara programmai, Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES zinātnes un tehnoloģiskās attīstības dalībnieci ar tādām pašam tiesībām un pienākumiem, kādi ir ES dalībvalstīm. Latvijas zinātnieku panākumi, piedaloties ES Piektajā ietvara programmā (sekmīgo projektu veidā ir nopelnīts divas reizes lielāks finansējums nekā dalības maksa), pierāda, ka Latvijā ir augsti kvalificēts zinātnieku un speciālistu potenciāls. Tomēr neadekvātas sabiedrības un valsts varas attieksmes rezultātā šis potenciāls noveco un izsīkst.
2002. gada Latvijas Zinātnes padomes elektorāts rāda, ka pašlaik Latvijā ir tikai 1885 aktīvo zinātnieku. Vairāk nekā trešdaļa Latvijas zinātnieku strādā ārzemēs, aizstāvēto zinātņu doktora disertāciju skaits pēdējos gados ir nedaudz virs 50 ik gadu, taču, lai nodrošinātu normālu atjaunotnes procesu, šim skaitlim jābūt vismaz piecas reizes lielākam. Lai iekļautos ES stratēģiskajā attīstībā, Latvijā ir jārealizē Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vadlīnijas, kurās paredzēts, ka 2010. gadā zinātnes budžeta finansējumam ir jāsasniedz 1% no IKP, kā arī jāīsteno Nacionālā inovāciju programma.
Andrejs Siliņš
Satura rādītājsVispirms izvērtējām valdes darbu kopš iepriekšējās Padomes sēdes un konstatējām, ka uz daudzām aktuālām problēmām (naftas terminālu projekti Rīgas ostā, celulozes rūpnīcas iecere, u. c.) valde nav reaģējusi. Te gan gribētu atgādināt, ka arī t. s. ierindas biedriem būtu jānāk uz valdi ar katru kopīgu rūpi, un tikai tad LZS būs jūtama sabiedrībā. Nenoliedzami vērtīgas bija kolēģu ierosmes par sadarbību ar emeritēto zinātnieku klubu, Inteliģences apvienību, par aktīvu reakciju uz pseidozinātnes izpausmēm.
Revīzijas komisijas vērtējums par LZS finansu stāvokli un dokumentāciju bija pozitīvs, bet valdes un Padomes darbības raksturojums šoreiz izpalika.
Uz LZS kongresu, kurš notiks 28. novembrī, tiek gatavotas izmaiņas Statūtos un darba grupai vairākus padomus deva arī šajā sēdē. Izmaiņu projekts tika publicēts mūsu laikrakstā.
Diskusijā tika vēlreiz uzsvērta mūsu organizācijas pasivitāte, bet vai LZS aktivizēs atbrīvots izpilddirektors (kā Lietuvas ZS), es personīgi neesmu pārliecināts. Jau tāpēc, ka pašreiz nav aktīvu jaunās paaudzes zinātnieku, kas būtu gatavi šādus pienākumus veikt (ja ir, lūdzu, atsaucieties). Otra problēma ir finanses, bet tā ir risināma.
LZS nākotni jāveido mums pašiem.
Jānis Štrauhmanis
Satura rādītājsŠoreiz apbalvoti bija četri. Par mūža veikumu telekomunikāciju inženierzinātnēs ar piemiņas medaļu un stipendiju apbalvots ilggadējs telekomunikāciju speciālists Tālis Galdiņš, par izcilu veikumu Latvijas attīstības socioloģiskās zinātnēs Tālis Tisenkopfs. Balvu jaunajiem zinātniekiem par pētījumiem tele komunikāciju inženierzinātnēs saņēma Alla Anohina un par pētījumiem sociāli humanitārajās zinātnēs Anda Ādamsone.
Pasniedzot diplomu un medaļu, katrs apbalvotais tika raksturots izsmeļošāk.
Lattelekom SIA Tīklu daļas direktoram Tālim Galdiņam daudz jauku vārdu veltīja galvenā izpilddirektore Lēna Suhonena, kuras vietnieks viņš ir. Uzrunājot mūsu ļoti mīļoto Tāli, viņa pieminēja to Pļaviņu vidusskolas zēnu, kurš jau puikas gados interesējās par telekomunikācijām un ir tām uzticīgs vairāk nekā 30 gadu. Lattelekom SIA šobrīd viņa vadībā strādā 1700 speciālistu. Tālis Galdiņš bija viens no pirmajiem Latvijas speciālistiem, kurš apguva stikla šķiedras kabeļlīniju projektēšanu, viņa vadībā notika ciparsignālu sistēmu ieviešana. Lattelekom SIA prezidents G. Strautmanis savā atsauksmē prēmijas ekspertu komisijai raksta par neparastiem risinājumiem, kādus T. Galdiņš ieteicis dažādu problēmu gadījumos. Tā, piemēram, radās neparedzēta problēma, ekspluatējot stikla šķiedras kabeļu līniju Stokholma Ventspils. Kabeļa izvadu jūras krastā viļņi izskaloja. Draudēja kabeļa pārtrūkšana. Pēc problēmas izpētes radās risinājums kabeļa izvadīšanai uz sauszemi izmantot Lāčupīti, kura kabeli nevis atkailina, bet gan tam uzskalo smiltis. Problēmas ar stikla šķiedras kabeļiem radās arī augstsprieguma līnijās un kabeļakās, kur krāsaino metālu zagļu vandalisma dēļ tie tika bojāti. Izveidots speciāls kontroles dienests, kurš nekavējoties signalizē par kabeļlīnijas bojājumiem un ļauj tos novērst normatīvos paredzētajā laikā.
Garā sveiktgribētāju virkne un ziedu pušķi liecināja, ka Tālis Galdiņš savā kolektīvā ir cienīts un mīlēts.
LZA korespondētājloceklis Latvijas Universitātes profesors Tālis Tisenkopfs balvu saņēma par darbu kopumu Latvijas attīstības socioloģiskā analīze, kas veikts laikā no 1999. līdz 2002. gadam. LZA korespondētājloceklis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Domes priekšsēdētājs A. Tabuns apbalvoto raksturo šādi: Profesora T. Tisenkopfa darbi ir veicinājuši Latvijas ilgtspējīgu attīstību un tie ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas socioloģijas attīstībā. T. Tisenkopfs ir vairāku nozīmīgu izdevumu redaktors, pētījumu un publikācijai autors un visos gadījumos demonstrējis augstu profesionalitāti un pilsonisku atbildību. Daudzi T. Tisenkopfa darbi ir veltīti tehnoloģisko inovāciju problemātikai, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izplatībai. Tie ir veicinājuši sabiedrības izpratni par faktoriem, kuri varētu palielināt Latvijas tautsaimniecības zinātņietilpību un konkurētspēju, kā arī Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte konkursam uz jaunā zinātnieka balvu izvirzīja pirmā kursa doktorantes Allas Anohinas maģistra darbu Biznesa procesu reinženierijas metodoloģiju un metožu salīdzinoša analīze, kas saskaņā ar RTU prasībām pret maģistrantūras studiju programmu izstrādāts kopā ar inženiera darbu Biznesa procesu reinženierijas tehniku informācijas sistēmas ar apmācības komponenti izstrādāšana un veido vienu veselu darbu. Darba zinātniskais vadītājs ir profesors, habilitētais inženierzinātņu doktors Jānis Grundspeņķis.
Latvijas Universitātes socioloģijas maģistrantūras studente un LZA Scientometrisko pētījumu grupas pētniece Anda Ādamsone apbalvota par darbu Nacionālā inovāciju sistēma, trīskāršā spirāle un inovāciju atbalsta starpniekorganizācijas pēcpadomju valstī: Latvija. Šis darbs tapis starptautiskas maģistrantūras programmas ietvaros Linčepingas universitātē Zviedrijā, kur A. Ādamsone ieguvusi maģistra grādu humanitārajās zinātnēs.
Kā balvu pasniegšanas ceremonijas laikā teica A. Tabuns, ir īpašs prieks, ka 50% no balvu laureātiem ir no Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes, par ko prieks bija arī fakultātes dekānei A. Brikšei, kura bija ieradusies apsveikt kolēģi T. Tisenkopfu un audzēkni A. Ādamsoni, kura savukārt ir arī T. Tisenkopfa audzēkne.
Balvu pasniegšanu, kas apvienota ar Lattelekom SIA dzimšanas dienu, kuplināja operas mākslinieks Samsons Izjumovs.
Z. Kipere
Satura rādītājsŠķidrais kurināmais no koka
Profesors, habilitētais ķīmijas doktors JĀNIS GRĀVĪTIS ir Latvijas valsts Koksnes ķīmijas institūta Biomasas ekoefektīvas konversijas laboratorijas vadītājs, sabiedriskā fonda ZERI BALTICUM prezidents. Fonds dibināts saistībā ar starptautisku ANO nulles izmešu (bezatkritumu) ražošanas sistēmu programmu, kuras ietvaros Jānis Grāvītis četrus gadus strādāja ANO Universitātes Tokijā Prioritāro pētījumu institūtā. ZERI tehnoloģijas ir vērstas uz oglekļa koncentrācijas sama zināšanu gaisā, bet oglekļa dioksīds, kā zināms, ir viens no galvenajiem siltumnīcas efekta izraisītājiem. Prof. J. Grāvītis divas reizes apmeklējis Somijas naftas pārstrādes lieluzņēmuma FORTUM pētniecisko ražotni Forestera, kur pagājušā gada rudenī tika iedarbināta pilotiekārta koksnes atlikumu pārstrādē šķidrajā deg vielā. Kas ir FORTUM un ar ko tas nodarbojas?
FORTUM ir lielākais naftas rafinēšanas uzņēmums Skandināvijā, kas no arābiem un Krievijas iepirkto jēlnaftu sadala ļoti daudzās frakcijās, ko izmanto dažnedažādām degvielām, lidmašīnām, automašīnām, dīzeļdzinējiem, kurināmajam. Sašķeļot naftu simtos un tūkstošos dažādu savienojumu, var no tiem ražot ķimikālijas, pesticīdus, plastmasas utt. FORTUM atrodas blakus Helsinkiem. Tas veidojies no divām lielām firmām, lielākajai somu ķīmijas, naftas un degvielas firmai NESTE apvienojoties ar Somijas lielāko elektroenerģijas ražotāju IMATRAN. Abi kopā ir FORTUM. FORTUM pilsētiņa ir apaugusi ar dažnedažādām ķimikāliju, plastmasu, naftas rafinēšanas u.c. ražotnēm.
Kādēļ FORTUM, kura bizness saistīts ar naftu, pēkšņi ieinteresējies par koksnes izlietošanu šķidrās degvielas, naftas analoga ražošanā? Parasti naftas rūpnieki visai noraidoši izturas pret citu enerģijas veidu iespiešanos viņu lauciņā.
Te jāpalūkojas, kāda ir situācija pasaulē un kādas nākotnes prognozes. Neraugoties uz to, ka optimisti prognozē jaunu tehnoloģiju radīšanu, kas ļaus nākotnē izmantot tos naftas, dabas gāzes un akmeņogļu krājumus, kurus šodien vēl nespējam ap gūt vai kurus izmantot nav racionāli, fosilās izejvielas tomēr nav bezgalīgas. Tas ir, pirmkārt, Otrkārt, CO2, kas izplūst gaisā, sadedzinot ogles, dabas gāzi un naftas produktus, darbojas kā siltumnīcas plēve, kas laiž cauri enerģiju, kas uz Zemi nonāk no Saules, bet nelaiž cauri enerģiju, ko Zeme izstaro visumā. To sauc par siltumnīcas efektu. Šo iemeslu dēļ pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta atjaunojamiem energoresursiem upju enerģijai, vēja enerģijai, Saules enerģijai un tai enerģijai, ko satur biomasa augi, mežs. ASV vadošais ģeologs Huberts Kings jau 50. gados, izmantojot savu metodi, prognozēja, ka 70. gados naftas ieguves līkne ASV ies uz leju. Naftas kompānijas un automotorizētā sabiedrība viņu izsmēja. Taču viņa prognozes ASV patiešām piepildījās. Izmantojot viņa metodi, pasaules vadošie ģeologi prognozē, ka jau ap 2010. gadu naftas krājumi nespēs nodrošināt pieprasījumu. Ko tad likt vietā? Sauli? Vēju? Ūdeni? Biomasu? Mums saka tās ir muļķības! ASV šobrīd no biomasas iegūst tikai 12% šķidro degvielu un apmēram 10% ķimikāliju. Pie tam amerikāņi izmanto cilvēku pārtikas izejvielas kukurūzu, sojas pupas, graudus. Taču arī amerikāņi kā vienīgo iespēju nākotnē redz biomasas izmantošanu, turklāt nevis pārtikā lietojamo, bet pārkoksnēto biomasu. Mežu. Amerikas Nacionālā zinātnes padome, kas ir valdības padomdevēja, izvirzījusi mērķi 2020. gadā no biomasas iegūt 10% šķidro degvielu un līdz 25% ķimikāliju. 2090. gadā amerikāņiem nekas cits neatliks, kā iegūt 50% šķidrās degvielas un vairāk nekā 90% ķimikāliju, izmantojot biomasu. Līdzīgs stāvoklis ir Japānā, kur naftas patēriņš uz vienu apdzīvoto kvadrātkilometru, pat salīdzinot ar ASV, ir ārkārtīgi liels. Taču, lai paliek Amerika un Japāna. Palūkosimies tuvāk uz Zviedriju, Somiju un Austriju, kas arī ir zemes ar ļoti augstu dzīves līmeni, ne zemāku kā Amerikā un Japānā. Zviedrijā un Somijā apmēram 1718% enerģijas iegūst no meža atkri tumiem, tiem 50% koksnes, kas paliek pēc nociršanas. Tiesa, tur ietilpst gan malka, gan šķelda, gan granulas, bet īpatsvars vienalga ir liels. Tātad tēze, ka biomasa spēj dot tikai niecīgu daļu no patērējamās enerģijas, neatbilst patiesībai. Taču taisnība ir tā, ka biomasa ir enerģētiski daudz vājāka, ar daudz mazāku enerģijas ietilpību vienā un tai pašā tilpuma vai svara vienībā, salīdzinot ar naftu. To ir arī daudz neizdevīgāk transportēt, jo naftu var dzīt pa cauruļvadiem tūkstošiem kilometru, bet, pie mēram, salmiem ir zināms kritiskais radiuss, kādā tos ir ekonomiski izdevīgi transportēt. Uzdevums ir sakoncentrēt enerģiju, padarīt tās nesēju viendabīgāku. Un, lūk, FORTUM no dažādiem risinājumiem ir izvēlējies biomasas sašķidrināšanas ceļu, pārvēršanu to naftas analogā, ko, tāpat kā naftu, var transportēt cisternās un pa cauruļvadiem.
Un tomēr kādēļ tas bija jādara tieši naftas pārstrādātājiem?
Viena no atbildēm būtu tāda, ka somi šobrīd visvairāk pasaulē investē zinātnē un tehnoloģijā. Otra tas naftas krājumu izsīkšanas Damokla zobens, kas karājas virs naftas pārstrādātāju galvas. Treškārt agrāk vai vēlāk arī Somijā līdzīgi tam, kā tas jau ir Zviedrijā, tiks ievērojami paaugstināts nodoklis par atmosfēras piesārņošanu ar CO2, un alternatīvas enerģijas izmantošana kļūs izdevīga. Somija grib tam visam būt gatava. Tādēļ FORTUM sācis jaunu projektu Forestera, kā sašķidrināt biomasu, kas paliek pāri pēc mežu izstrādes un kokzāģētavām. Principā šī tehnoloģija derīga arī lauksaimniecības atkritumiem, piemēram, salmiem, bet pašreiz pētījumi tiek izdarīti ar koku. Pētījumi no laboratorijas fāzes jau pārgājuši pilotiekārtas fāzē, lai gan kas tā par pilotiekārtu! Tas jau mūsu izpratnē ir mazs uzņēmums, kas stundā saražo pustonnu šķidrās degvielas.
Es šo uzņēmumu apmeklēju divas reizes, iepazinos ar izgudrojuma autoru, viņa vārds ir Juka-Peka Nīminens (Jukka-Pekka Nieminen), pēc profesijas fiziķis, bet viņa vadītajā kolektīvā strādā ļoti aizrautīgi ķīmiķi un tehnologi.
Vai jums bija iespēja iepazīties ar procesu vai arī tas vēl ir aiz septiņiem zieģeļiem?
Uz āru izpaužamā informācija ir minimāla, lielā mērā tas ir komercnoslēpums, par kura neizpaušanu esmu parakstījies, bet galvenos vilcienos ar to iepazīstināt lasītājus es drīkstu. Meža industrijas atlikumi, kas paliek pāri pēc koku nociršanas un pārstrādes, vispirms tiek sastrādāti aptuveni 5 cm lielos gabaliņos, kurus ar speciālu mašīnu homogenizē, sastrādā mazās daļiņās. Tad tās izžāvē, lai mitruma nebūtu vairāk par 10%. Pēc tam šīs daļiņas tiek it kā iekārtas gaisā t. s. virstošajā slānī, kur process notiek 1 sekundes laikā pie 500 °C lielas temperatūras. Tā ir tā saucamā ātrā pirolīze. Visa cietā fāze pārvēršas tvaikos, kurus kondensējot iegūst šķidrumu, kas ir līdzīgs naftai. Rezultāts ir fantastisks viņi dabū laukā ap 70% no tā, ko ievada. Tas ir unikāls gadījums. 70% no ievadītās koksnes pār vēršas šķidrumā! Process ir interesants vēl arī tajā ziņā, ka pārpalikums no tā pievadītā siltuma, kas pārtvaicē koksni, tiek ievadīts atpakaļ koksnes daļiņu žāvēšanai. Tas ir ekonomiski izdevīgi, bet galvenais ekonomiskais efekts ir tas, ka šķidrumu var uzreiz pildīt FORTUM tankos un pārvadāt.
Ko ar šo šķidrumu var darīt?
Kurināt. Pie tam katlu mājas nav pat jāpārbūvē. Savos reklāmas izdevumos viņi raksta, ka tas varētu būt labs kurināmais 100800 kilovatu lielas jaudas apkures sistēmās skolās, slimnīcās, vecu ļaužu mītnēs utt., bet viņi to pārdos arī privātmāju apkurināšanai, jo esošās kurtuves tam ir pilnīgi piemērotas. Ja nemaldos, šoziem bija izmēģinājumu kārtā jāapkurina viena skola. Nez kā viņiem veicies, jo, kā zinām, sals Somijā bija ļoti liels, līdz 40 °C. Ja izmēģinājumi būs sekmīgi, tiks celts komerciāls uzņēmums ar jaudu 5 t stundā.
Vai šis naftas analogs der tikai kurināšanai? Pat ne kā dīzeļdegviela?
Es šādu jautājumu uzdevu, jo pēc sava sastāva tas ir pat tuvāk naftas vieglajām frakcijām, ko izmanto benzīnam, nekā tām, kuras lieto kā dīzeļdegvielu. Taču tā acīmredzot ir firmas politika, savā ziņā ekonomiskā spēle. Ja viņi nevar pierādīt, ka ir ekonomiski konkurētspējīgi ar naftas degvielu, tad ir izvēlējušies šo kurināmā virzienu.
Vai tas būtu naftas lobiju dēļ?
Tieši naftas lobiji jau atbalsta šos pētījumus. Somijā katru gadu tiek drukāta grāmata, kur parādīti gada izcilākie sasniegumi zinātnē, medicīnā, enerģētikā, kuģu būvēšanā utt. Somija2002 grāmatā lielais naftas gigants FORTUM par gada lielāko sasniegumu ir ielicis tikai Jukas-Pekas Nīminena fotogrāfiju, kur viņš redzams ar sava izgudrojuma pudelīti rokā. Es viņam jautāju, vai viņš nejūtas ārkārtīgi pagodināts. Tā ir! viņš atbildēja.
Es saprotu, ka meža izstrādes atkritumu pārstrāde ir savā ziņā eksperimentāls pasākums. Diez vai ar to pasaules enerģētiku varēs glābt.
Royal Duch Shell gigants arī ir paziņojis, ka 21. gadsimta pirmajā pusē ap 30% no pasaules degvielas būs saražotas no biomasas. Tieši lielās virsnacionālās naftas kompānijas ir vieni no lielākajiem ātri augošas koksnes plantāciju īpašniekiem Dienvidamerikā, tātad runa ir par īpaši šim nolūkam audzētu koksni. Dienvidamerikā tas ir viens ātraudzīgs eikalipts, kuru kultivē. Pa pusei baumu līmenī ir tāds zaļo žurnāls Ecologist. Tur raksta par tā saucamajiem Frankenšteina mežiem, ģenētiski modificētajiem kokiem, kuros būtu pastiprinātas kādas audzētājiem nepieciešamās vēlamās īpašības. Sevišķi tādu mežu izveidošanā ir ieinteresētas lielās celulozes un papīra kompānijas. Tām izdevīga koksne, kurā ir pēc iespējas mazāk lignīna, jo galvenais tehnoloģiskais process celulozes ieguvē ir koksnes delignifikācija, lignīna atdalīšana. Parasti koksnē lignīns ir 2030%, celuloze 4050%. Modificēšanas uzdevums būtu uztaisīt tādu koku, kurā būtu ļoti maz lignīna, bet daudz celulozes. Bet nelaime ir tā, ka lignīns ir dabiskais protektors, kas aizsargā koku no mikroorganismu uzbrukuma, no sēnēm, radiācijas, pie dod stumbram mehānisko izturību. Nav īsti skaidrs, kas notiks ar Frankenšteina mežu, kam nebūs aizsargspēju.
Līdz modificētiem kokiem Latvijai vēl tālu, pagaidām pietiek pašiem savu mežu. Bet varbūt ātraudzīgu koku plantāciju audzēšana būtu labs peļņas avots lauku ļaudīm? Neapstrādātu lauksaimniecisku zemju taču ir tik daudz.
Latvijā tās varētu būt Silavas institūtā selekcionētās ātraudzīgās apses, kuras varētu izmantot arī Ozolsalas celu lozes rūpnīca. Latvijā un vispār Eiropā ir īpatnēja situācija. Ja pasaulē visu laiku gaužas, ka trūkst zemes lauksaimniecības produktu ražošanai, ir bads, un tas zināmā mērā ir trumpis Frankenšteina kultūru piekritējiem (par Frankenšteina kultūrām sauc visus ģenētiski modificētos augus), jo tā, lūk, var atrisināt bada problēmu, tad Eiropā ir lauksaimniecības produktu pārpilnība, nav tos kur likt. Prognoze ir tāda, ka tuvākajos 10 gados pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kas bija tās kodols, izveidosies no lauksaimniecības brīvas zemes tādā platībā, kas aizņemtu 3/5 no Britu salām. Tās tiks atdotas vai nu mežam vai ātraudzīgajām enerģētiskajām kultūrām. Somijā un Zviedrijā valdība īpaši atbalsta zemniekus, kuri atstāj savu zemi mežam vai, piemēram, zirgu izjādēm. Tur meža ciršana vispār nav iedomājama bez meža stādīšanas. Ja salīdzina to enerģijas daudzumu, kas patērēts lauksaimniecības produkcijas ražošanā, ar to, ko iegūst gala rezultātā, tad pozitīvā enerģija ir tikai 0,52%. Meža gadījumā tā ir 20 reižu lielāka, jo pēc tam, kad brika ir iestādīta, nekāda lielā kopšana vairs nav vajadzīga. Latvija ar tās milzīgajām aizaugošajām teritorijām būtu ideāla vieta, kur realizēt šādus projektus, bet tādu sistēmu vajag ekonomiski un organizatoriski izveidot. Esmu runājis ar čehu kolēģiem. Viņiem ir tā pati problēma. Vispār visās bijušajās sociālisma bloka valstīs, kur bija ekstensīva lauksaimniecība ar milzu platībām un mazām ražām.
Varbūt Latvijai pietiek ar jau esošajiem mežiem?
Mežu izstrāde Latvijā ir diezgan nelīdzsvarota. Tā notiek ļoti vardarbīgi. Tur, kur ir ceļi un ir pieeja ostām, meži tiek pārcirsti, toties tālākos rajonos, kur nevar iebraukt, mežs ir pāraudzis. Sumāros skaitļos Latvija vēl izskatās tīri labi, bet, ja paanalizētu dziļāk, aina būtu pavisam cita.
ZERI tehnoloģijas ir vērstas uz oglekļa koncentrācijas samazināšanu gaisā, uz videi draudzīgāku tehnoloģiju radīšanu. Kā šajā aspektā izskatās gan FORTUM jaunās iniciatīvas naftas analoga ražošanā, gan koksnes izmantošana enerģētikā vispār?
To varētu nosaukt par oglekļa diaoksīda neitrālu procesu. Mēs nocērtam mežu, kas ir galvenais oglekļa dioksīda uztvērējs un izlietotājs, pārstrādājam to naftas analogā un kurinot atkal saražojam CO2. Taču, ja mēs mežu ne tikai cērtam, bet arī stādām, kas, kā jau es teicu, ir obligāti, jo Somijā un Zviedrijā ciršana nav iedomājam bez stādīšanas, tad augošais mežs patērē CO2. Līdz ar to viņiem pasaules skatījumā vispār nav CO2 problēmu, jo viņi ar savu mežu uzķer visu, ko sviež laukā rūpniecība un arī automobīļu dzinēji. Man liekas, kā tas pats ir arī Latvijā, tikai nav vēl pienācīgas kontroles un datu.
Ar prof. J. Grāvīti runāja Z. Kipere
2002. gada nozīmīgākie notikumi Latvijas zinātnē
1. 1999. gadā realizētā Rīgas MHD dinamo eksperimenta atzīšana pasaulē un Eiropas nozīmes pētniecības centra organizēšana magnetohidrodinamikā.2. Veiksmīga sirds transplantācijas operācija (aprīlī).
3. Organiskās sintēzes institūta zinātnieku patentu sērija par jaunu medicīnas preparātu izstrādi.
4. Karnakas tempļa izpētē Ēģiptē piedalījās Latvijas ģeodēzisti (februārī).
5. Latvijas un Rīgas industriālā mantojuma apzināšana (septembrī).
6. Nacionālā ziņojuma par Latvijas ilgtspējīgu attīstību (Rio+10) sastādīšana (pirmoreiz definētas Latvijas prioritātes šajā aspektā).
7. Valsts valodas komisijas nodibināšana un latviešu valodas attīstības valsts programmas koncepcijas sastādīšana sabiedrības apspriešanai (janvārisdecembris).
8. Krievijas valodnieka un kultūrvēsturnieka akadēmiķa V. Toporova akadēmiskā lekcija Pēdējā pusgadsimta baltistikas pētījumu rezultāti (aprīlī).
9. Augstākās tehniskās izglītības aktuālo problēmu un vēstures apzināšana sakarā ar RTU 140 gadu jubileju (oktobrī).
10. Latvijas ZA līguma parakstīšana ar BerlīnesBrandenburgas ZA (kādreizējo Prūsijas ZA) un FrancijasLatvijas divpusējās zinātniskās sadarbības programmas Osmoze līguma parakstīšana.
11. Enciklopēdiju izdošanas atsākšana Latvijā: nācis klajā Latvijas Enciklopēdijas 1. sējums, prezentēta Virtuālā enciklopēdija (decembrī).
12. Krišjāņa Barona Dainu skapis pieejams internetā: http//www.dainuskapis.lv
Satura rādītājsAugsta Indijas atzinība akadēmiķim Viktoram Ivbulim
Vasaras vidū Latvijas Zinātņu akadēmiju sasniedza ziņa, ka 80 miljonu cilvēku apdzīvotajā Indijas Rietumbengāles štatā iedibinātā Rabindranata Tagores prēmija (Rabīndra Memorial Prize) piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim Viktoram Ivbulim.Katru gadu tiek piešķirtas trīs prēmijas: literatūrā (pie tās tiek pieskaitīta arī filozofija un vēsture), zinātnē un par darbiem, kas ir veltīti bengāļu valodai, literatūrai un kultūrai, bet uzrakstīti nebengāļu valodā. Prēmijas laureāts tiek noteikts pēc sarežģītas sistēmas, šajā procesā ir iesaistīts liels ļoti autoritatīvu cilvēku skaits.
Grāmatu, par kuru akadēmiķim V. Ivbulim tika piešķirta prēmija (Tagore East and West Cultural Unity) 1999. gadā ir izdevusi Kolkatas (tā tagad sauc agrāko Kalkutu) Rabīndra Bhārati Universitāte un tā ir profesora ceturtā grāmata par plašā kontekstā aplūkotu Latvijā vēl nesen ļoti populāro Rabindranatu Tagori. Prēmētā grāmata satur maz latviski publicētu materiālu. Nodaļa ar nosaukumu Mazas tautas lielā mīlestība, kurā ir runāts par tagoristiku Latvijā, izraisīja milzu interesi.
Rabindranata Tagores prēmija ir augstākais Rietumbengāles pavalsts apbalvo jums. Tas tiek pie šķirts kopš 1950. gada un gadu gaitā to saņēmuši visi izcilie pavalsts intelektuāļi. Prēmija līdz šim tikusi pavisam nelielam skaitam rietumnieku. Pēdējais pirms latviešu zinātnieka to 1992. gadā saņēmis Bengālē jau sen dzīvojošais vācietis Martins Kemfhens. Bet V. Ivbulim vienīgajam tā piešķirta tieši par R. Tagores daiļrades pētniecību.
Humanitāro un sociālo nozaru pētnieku ievērībai
LU žurnāla Humanities and Social Sciences. Latvia redakcija izdevums, jācer, vismaz akadēmiskajā vidē ir jau kaut cik pazīstams allaž savlaicīgi plāno savu darbu, ņemot vērā to, ka katrs numurs iznāk par vienu tēmu, kura parasti iekļaujas vienā nozarē. Bet, protams, var būt starpnozaru numuri par kopīgu problēmu. Tādi būtu pat vēlami.Mazajai redakcijai, kurā pamatdarbā nestrādā neviens, grūtāk ir rūpēties par autoru kolektīviem, kuri dzīvo ārpus Rīgas, taču mēs uzskatām, ka ir svarīgi aptvert visu Latviju. 2002. gada priekšpēdējais, 36. numurs bija veltīts Latgalei un tā atbildīgā redaktora darbu ļoti labi veica daugavpilietis Henrihs Soms. Šim piemēram varētu sekot kurzemnieki, zemgalieši un vidzemnieki. Mums īpaši gribētos drukāt gados jaunāku pētnieku, piemēram, doktorantu, darbus. Varētu būt tikai viņiem vien veltīti numuri.
Ļoti lūdzam izteikt priekšlikumus pētnieku grupu vārdā, norādot arī, kas būs numura atbildīgais redaktors (sastādītājs). Žurnāla valde izlems, kura nozare līdz šim ir bijusi nepietiekoši pārstāvēta un kurai tādēļ ir jādod iespēja sevi parādīt jau 2004. gadā. Atgādināšu, ka žurnāls ir pieskaitīts pie svarīgākajiem zinātniskajiem izdevumiem Latvijā un publicēties tajā it kā nozīmētu paaugstināt izredzes aizstāvēt disertāciju vai veicināt panākumu gūšanu akadēmisku amatu vēlēšanās. Bet autoriem jāatceras, ka viņi raksta starptautiskam lasītājam un nav jākoncentrē uzmanība uz tīri lokālām pasīkām problēmām.
Jānorāda, ka saskaņā ar LU žurnāla Humanities and Social Sciences. Latvia dibinātāju pilnsapulces 2002. gada 6. maija lēmumu raksti ir jāiesniedz angļu valodā. Šāds lēmums ir pieņemts, lai atvieglotu mūsu izdevuma finansēšanu, kas nekad nav bijusi kaut cik pietiekama. Iespējams, ka valdība beidzot zinātnei piešķirs vairāk naudas, un mēs varēsim pieņemt rakstus latviešu valodā. Tādēļ lūdzam arī trūcīgākās nozares iesniegt savus priekšlikumus.
Lūdzu atsūtīt pieteikumus līdz š.g. 15. martam. Adresēt: ivbulis@lanet.lv vai uz mana vārda Visvalža ielā 4-a, Rīga LV-1051.
Galvenais redaktors Viktors Ivbulis
N. p.k. | Organizācija | Projekta nosaukums, izpildītāji | Finansējums, Ls pieprasītais / piešķirtais |
1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās
1. | LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs | LU biedra maksa Eiropas Biotehnoloģijas federācijā par 2003. gadu. Elmārs Grēns | 200 EUR | 125 |
2. | Latvijas Organiskās sintēzes institūts | LOSI biedra maksa Amerikas Peptīdu biedrībā par 2003. gadu. Inta Liepiņa | 125 USD | 75 |
3. | Latvijas valsts Koksnes ķīmijas institūts | LVKĶI biedra maksa Starptaustīskajā Biobojājumu un biodegradācijas biedrībā par 2003. gadu. Gaļina Teliševa | 75 EUR | 45 |
4. | Latvijas valsts Koksnes ķīmijas institūts | LVKĶI biedra maksa Starptautiskajā bionoārdīšanās biedrībā par 2003. gadu. Ilze Irbe | 75 EUR | atteikt |
5. | LZA Ekonomikas institūts | LZA EI biedra maksa Starptautiskās sociologu asociācijas brīvā laika izlietojuma socioloģijas pētnieciskajā komitejā par 2003.2006. gadu. Pārsla Eglīte | 30 USD | 20 |
6. | Fizikālās enerģētikas institūts | FEI biedra maksa Pasaules atjaunojamo energoresursu padomē par 2003. gadu. Pēteris Šipkovs | 130 GBP | 125 |
7. | LZA | LZA biedra maksa Starptautiskajā zinātnes padomē (ICSU) par 2003. gadu. Raimonds Valters | 1000 USD | 400 (daļējs finansējums) |
8. | LZA | LZA biedra maksa Starptautiskajai Humanitāro zinātņu akadēmiju apvienībai par 2001.2003. gadu. Raimonds Valters | 745 EUR | 300 (daļējs finansējums) |
9. | LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs | LaBS biedra maksa Eiropas Bioķīmiķu biedrību federācijā par 2003. gadu. Viesturs Baumanis | 70 EUR | 45 |
10. | RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte | RTU biedra maksa IEEE biedrībā par 2002. gadu. Valērijs Zagurskis | 500 USD | 200 (daļējs finansējums) |
11. | LU Cietvielu fizikas institūts | LU CFI biedra maksa Eiropas Stiklu tehnoloģijas biedrībā par 2002. un 2003. gadu. Andrejs Siliņš | 159 GBP | 150 |
2. Starptautisko konferenču organizēšana
1. | Liepājas Pedagoģijas akadēmija | Starptautiska zinātniska konference Aktuālas problēmas literatūras zinātnē (Liepāja, Latvija, 28.02.1.03.2003.). Edgars Lāms | 350 | 300 |
2. | LU Atomfizikas un spektroskopijas | Starptautiska zinātniska konference Integrative Approaches towards Sustainability (Jūrmala, Latvija, 26.29.03.2003.). Arnolds Ūbelis | 520 | 330 |
3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs
1. | LU Fizikas un matemātikas fakultāte | 3. Starptautiskais zinātniskais kolokvijs Elektromagnētisko procesu modelēšana Hanovera, Vācija, 24.26.03.2003.). Vilnis Frišfelds | 300 EUR | 185 |
2. | LU Fizikas un matemātikas fakultāte | 3. Starptautiskais zinātniskais kolokvijs Elektromagnētisko procesu modelēšana Hanovera, Vācija, 24.26.03.2003.). Andris Jakovičs | 300 EUR | 185 |
3. | LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte | 26. Starptautiskā zinātniskā konference No tradīcijām uz 21. gadsimtu (Tampa, ASV, 26.30.03.2003.). Vladimirs Kincāns | 325 USD | 190 |
4. | RTU | 4. EUA konference Universitāšu loma Eiropas zinātniskās pētniecības telpā Bristole, Lielbritānija, 28.29.03.2003.). Ivars Knēts | 425 EUR | 265 |
5. | LU | 4. EUA konference Universitāšu loma Eiropas zinātniskās pētniecības telpā (Bristole, Lielbritānija, 28.29.03.2003.). Ivars Lācis | 425 EUR | 265 |
6. | RPIVA | 3. Starptautiskās Muzikālās izglītības sabiedrības konference (Eksetera, Lielbritānija, 8.12.04.2003.). Māra Marnauza | 400 GBP | atlikt |
7. | RPIVA | Starptautiska konference Mācīšana un mācīšanās augstākajā izglītībā (Aveiro, Portugāle, 13.17.04.2003.). Māra Marnauza | 420 EUR | atlikt |
8. | RPIVA | 12. Starptautiskā darba ergonomikas un drošības konference (Minhene, Vācija, 7.9.05.2003.). Jānis Indāns | 90 EUR | 55 |
9. | Fizikālās enerģētikas institūts | Starptautiska konference par enerģijas tehnoloģijām (Roskilde, Dānija, 19.21.05.2003.). Viktors Zēbergs | 500 EUR | 270 |
10. | RTU Būvniecības fakultāte | 9. Starptautiskā konference Materiālu mehāniskā uzvedība ICM-9 (Ženēva, Šveice, 25.29.05.2003.). Jevgenijs Barkanovs | 500 USD | 270 |
11. | LLU VBZU Skrīveru zinātnes centrs | Starptautiskās Pļavkopības federācijas simpozijs (Pļevna, Bulgārija, 26.28.05.2003.). Maruta Spārniņa | 200 EUR | 125 |
12. | LLU Lauksaimniecības fakultāte | Starptautiskās Pļavkopības federācijas simpozijs (Pļevna, Bulgārija, 26.28.05.2003.). Aleksandrs Adamovičs | 230 EUR | 125 |
13. | RTU Neorganiskās ķīmijas institūts | Starptautiska konference Analytics and Analysts (Voroņeža, Krievija, 2.6.06.2003.). T. Sadirbajeva | 200 USD | 120 |
14. | RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte | 11. starptautiskā zinātniskā konference Present-Day Problems of Power Engineering (Gdaņska, Polija, 11.13.06.2003.). Anna Voinovska | 270 EUR | 165 |
15. | Fizikālās enerģētikas institūts | Starptautiska konference Healthy Building 2003 (Singapūra, 13.17.07.2003.). Namejs Zeltiņš | 700 USD | 270 |
4. Starptautiskā sadarbība
1. | Fizikālās enerģētikas institūts | Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas Vācijas sadarbības projekta (LVA 02/001) ietvaros. Inta Muzikante | 200 | 160 |
2. | Fizikālās enerģētikas institūts | Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas Vācijas sadarbības projekta (LVA 02/001) ietvaros. Egils Fonavs | 200 | 160 |
3. | Fizikālās enerģētikas institūts | Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas Vācijas sadarbības projekta (LVA 02/001) ietvaros. Daiga Cepīte | 125 | 125 |
4. | Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs | Eiropas ļoti garas bāzes interferometra projekta RadioNET ietvaros (Grenoble, Francija, 5.8.02.2003.). Edgars Bērvalds | 480 | 300 (daļējs finansējums) |
5. | LU Fizikas un matemātikas fakultāte | Dalība 34. Starptautiskajā skolēnu fizikas olimpiādē (Taipeja, Taivāna, 12.21.07.2003.). M. Auziņš | 650 | 650 |
Piezīme: LZP noteiktais maksimālais finansējuma apjoms, kas var tikt piešķirts konferenču dalības maksas segšanai, ir Ls 270.
Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs
* * *
2002. g. 27. decembra LZP Lēmums Nr. 5-3-1 (sk. LZP mājaslapu http://www.lza.lv/)Proceedings of the Latvian Academy of Sciences
Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences
Iznācis LZA žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences (iznāk angļu valodā) 2002. gada 4./5. numurs. Sniedzam šā numura satura rādītāju:SCIENCE LIFE:
Jānis Stradiņš. 800 years of science in Rīga, Latvia [Zinātne Rīgā 800 gados]
Jānis Kristapsons and Juris Ekmanis. Science of Latvia: An overview of the 19902000 period [Latvijas zinātne laikposmā no 1990. līdz 2000. gadam]
Jānis Jansons. The beginnings of academic studies in physics at the University of Latvia, 19191928 [Akadēmiskā darbība fizikā Latvijas Universitātē: sākumposms, 19191928]
Arturs Balklavs-Grīnhofs and Natālija Cimahoviča. Radio astronomy in Latvia, 19522000 [Radioastronomija Latvijā (19522000)]
Tarass Pūka and Andris Zvirgzds. Plant gene pool of confirmed identity to meet the needs of community [Autentisks augu genofonds sabiedrības vajadzībām]
Henriks Zenkevičs. Fifty years of the Institute of Biology [Bioloģijas institūta 50 gadi]
Ritma Gaumiga and Zinta Seisuma. Jānis Sloka (19201997), a well known Latvian ichthyologist [Jānis Sloka (19201997) ievērojams latviešu ihtiologs]
Inta Rozenvalde and Jānis Kristapsons. The Second World Congress of Latvian Scientists [Otrais pasaules latviešu zinātnieku kongress]
Juris Hartmanis. The development of computer science and its impact on universities [Datorzinātnes attīstība un tās ietekme uz universitātēm]
Vaira Vīķe-Freiberga. Scientific development as a foundation for the revival of the country [Zinātnes attīstība ir pamats valsts uzplaukumam]
The unveiling ceremony of the monument to Wilhelm Ostwald (18531932), founder of physical chemistry, from Rīga: Opening addresses by Vaira Vīķe Freiberga, and Jānis Stradiņš [Fizikālās ķīmijas pamatlicēja Vilhelma Ostvalda pieminekļa atklāšanas ceremonija: Vairas Vīķes Freibergas un Jāņa Stradiņa uzrunas]
Agreement on co-operation between the Latvian Academy of Sciences and the Ministry of Education and Science of the Republic of Latvia [Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas vienošanās par sadarbību]
* * *
Žurnālu var iegādāties redakcijā Akadēmijas laukumā 1, 912. vai 915. istabā (tālr. 7229830, e-pasta adrese: vestis@lza.lv).
Akadēmiķis profesors
Juris BANKOVSKIS
(22.12.192728.01.2003)
Juris Bankovskis ir dzimis 1927. gada 22. decembrī Ukrainā, Čerņigovas apgabala Bobrovicas ciematā. 1946. gada rudenī kopā ar vecākiem viņš pārcēlās uz Rīgu un turpināja Tbilisi Industriālajā institūtā sāktās studijas Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē, ko absolvēja 1948. gadā. Jau 1949. gadā, iestājoties toreizējā Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūta aspirantūrā, J. Bankovskis izvēlējās sava turpmākā zinātniskā darba virzienu organisko analītisko reaģentu un to veidoto koordinācijas savienojumu izpēti.
1958. gadā kļūdams par šī institūta laboratorijas vadītāju, J. Bankovskis ievērojami paplašināja savu pētījumu loku. 8-Merkaptohinolīns (tiooksīns) un tā atvasinājumi kā organiskie reaģenti guva popularitāti un nozīmību analītiskajā ķīmijā. Izvēlētajam pētnieciskajam virzienam Juris Bankovskis palika uzticīgs visu savu zinātnieka mūžu. Zinātnieka gūtie rezultāti kļuva starptautiski pazīstami, tie citēti daudzās monogrāfijās un enciklopēdijās. Sešdesmito un septiņdesmito gadu teorētisko un eksperimentālo pētījumu rezultāti apkopoti apjomīgajā monogrāfijā Merkaptohinolīna un tā atvasinājumu iekšēji komplekso savienojumu ķīmija (1978).
Pēdējos gadu desmitos Neorganiskās ķīmijas institūtā ievērojami paplašinājās akadēmiķa vadītā kolektīva pētījumi šo savienojumu struktūras noskaidrošanā ar rentgenstruktūranalīzi, kas ļāva nonākt pie jaunām atziņām par ķīmiskās saites raksturu koordinācijas savienojumos. tika postulēts jauns ķīmiskās saites veids koordinācijas savienojumos.
Liels ir J. Bankovska devums analītiskās ķīmijas praksei izstrādātas jutīgas un selektīvas metodes elementu mikrodaudzumu koncentrēšanai, atdalīšanai un kvantitatīvai noteikšanai dabas un rūpnieciskajos objektos.
Pētījumu nozīmību raksturo aizgājēja atstātās 750 zinātniskās publikācijas, 19 autorapliecības, 18 viņa vadītās disertācijas. J. Bankovska skolotājs ķīmijā bija akadēmiķis A. Ieviņš, bet pats viņš savukārt izaudzinājis daudzus ķīmiķus -analītiķus.
Liela bijusi J. Bankovska organizatoriskā un sabiedriskā slodze dažādās padomēs, komisijās, žurnālu redkolēģijās. Īpaši jāatzīmē, ka akadēmiķis bija PSRS ZA Analītiskās ķīmijas Zinātniskās padomes loceklis un tās Ziemeļrietumu nodaļas vadītājs.
Par nopelniem zinātnē J. Bankovskim piešķirta Latvijas PSR Valsts prēmija (1967), ZA Gustava Vanaga prēmija (1980), Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums (1977), viņš apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni (1986). 1973. gadā J. Bankovski ievēlēja par ZA korespondētājlocekli, bet 1982. gadā par īsteno locekli (akadēmiķi). 1997. gadā par mūža veikumu zinātnē J. Bankovskis saņēmis Valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukumu.
J. Bankovskis Latvijas ķīmiķu saimei paliks atmiņā ar savām vispusīgajām zināšanām, ar savu darbības mērķtiecību, pašaizliedzību zinātnē, ar iejūtīgu, bet vienlaikus prasīgu attieksmi pret kolēģiem.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs
LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa
RTU Neorganiskās ķīmijas institūts
Rakstīsim zinātnisko grādu
apzīmējumus pareizi
Atgādinām, kāda ir Latvijas Zinātnes padomes pieņemtā zinātnisko grādu nomenklatūra un to saīsinātais apzīmējums latīņu valodā (LZP Lēmums Nr. 11, pielikums Nr. 2, 1998. gada 17. februārī, publicēts Zinātnes Vēstnesī Nr. 6(151) 1998. gada 23. martā).
Pielikums Nr. 2
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas republikā
Nr. | Zinātniskā grāda nosaukums | Zinātnes nozares, kurās tiek piešķirts attiecīgais grāds | Saīsinātais apzīmējums latīņu valodā |
1. | Arhitektūras doktors | Arhitektūra | Dr. arch. Dr. habil. arch. |
2. | Bioloģijas doktors | Bioloģija Medicīna Pārtikas zinātne Vides zinātne |
Dr. biol. Dr. habil. biol. |
3. | Datorzinātņu doktors | Datorzinātne | Dr. sc. comp. Dr. habil. sc. comp. |
4. | Ekonomikas doktors | Demogrāfija Ekonomika Vadībzinātne Vides zinātne |
Dr. oec. Dr. habil. oec. |
5. | Farmācijas doktors | Farmācija | Dr. pharm. Dr. habil. pharm. |
6. | Filoloģijas doktors | Folkloristika Literatūrzinātne Valodniecība Komunikāciju zinātne |
Dr. philol. Dr. habil. philol. |
7. | Filozofijas doktors | Filozofija Teoloģija un reliģiju zinātne | Dr. phil. Dr. habil. phil. |
8. | Fizikas doktors | Astronomija Fizika Materiālzinātne Vides zinātne |
Dr. phys. Dr. habil. phys. |
9. | Ģeogrāfijas doktors | Ģeogrāfija Vides zinātne |
Dr. geogr. Dr. habil. geogr. |
10. | Ģeoloģijas doktors | Ģeoloģija | Dr. geol. Dr. habil. geol. |
11. | Inženierzinātņu doktors | Būvzinātne Elektronika un telekomunikācijas Elektrotehnika Enerģētika Hidroinženierzinātne Informācijas tehnoloģijas Ķīmijas inženierzinātne Lauksaimniecības zinātne Mašīnzinātne Materiālzinātne Mehānika Mežzinātne Transporta un satiksmes zinātne Pārtikas zinātne |
Dr. sc. ing. Dr. habil. sc. ing. |
12. | Ķīmijas doktors | Ķīmija Vides zinātne Materiālzinātne Pārtikas zinātne |
Dr. chem. Dr. habil. chem. |
13. | Lauksaimniecības doktors | Lauksaimniecība | Dr. agr. Dr. habil. agr. |
14. | Matemātikas doktors | Matemātika | Dr. math. Dr. habil. math. |
15. | Mākslas zinātņu doktors | Mākslas zinātnes | Dr.art. Dr. habil. art. |
16. | Medicīnas doktors | Medicīna Sporta zinātne |
Dr. med. Dr. habil. med. |
17. | Mežzinātņu doktors | Mežzinātne | Dr. silv. Dr. habil. silv. |
18. | Pedagoģijas doktors | Pedagoģija Sporta zinātne |
Dr. paed. Dr. habil. paed. |
19. | Politoloģijas doktors | Politiskās zinātnes Vadībzinātne |
Dr. sc. pol. Dr. habil. sc. pol. |
20. | Psiholoģijas doktors | Psiholoģija | Dr. psych. Dr. habil. psych. |
21. | Socioloģijas doktors | Socioloģija Komunikācijas zinātne |
Dr. sc. soc. Dr. habil. sc. soc. |
22. | Teoloģijas doktors | Teoloģija un reliģiju zinātne | Dr. theol. Dr. habil. theol. |
23. | Tiesību doktors | Juridiskā zinātne | Dr. jur. Dr. habil. jur. |
24. | Veterinārmedicīnas doktors | Veterinārmedicīna | Dr. med. vet. Dr. habil. med. vet. |
25. | Vēstures doktors | Vēsture | Dr. hist. Dr. habil. hist. |
* * *
Atgādinājums
DOKTORANTS DOKTORANTŪRA,
MAĢISTRANTS MAĢISTRANTŪRA
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, lai saskaņotu zinātnisko grādu pretendentu, kā arī attiecīgā zinātniskā personāla sagatavošanas sistēmu nosaukumus un novērstu praksē izplatīto nekonsekvenci, vienotai lietošanai ir apstiprinājusi šādus augstāko zinātnisko grādu, to pretendentu un zinātniskā personāla sagatavošanas sistēmu nosaukumus (precizētā vārda forma dota izcēlumā):
doktors doktorants doktorantūra
maģistrs maģistrants maģistrantūra
KOMENTĀRS.
1. Līdz šim vārdnīcās (arī jaunākajā Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā R., 1995, literārās valodas skaidrojošajās un svešvārdu vārdnīcās u.c.) latviešu valodā dota tikai forma doktorands, tomēr līdztekus tai izplatījusies arī otra forma doktorants.
Oriģinālvalodas, t.i., latīņu valodas skatījumā pamatojamas abas formas:
doktorands ar latīņu valodas gerundijam raksturīgo nd, ko lieto vajadzības nozīmes izteikšanai;
doktorants ar latīņu valodas darāmās kārtas tagadnes divdabim raksturīgo nt, kas ietver aktīvas darbības nozīmi.
(Salīdzināsim arī, piemēram: docendus kas jāmāca; docentus kas māca.)
Sistēmiskā skatījumā, t.i., salīdzinot formas doktorands un doktorants kā doktora grāda pretendenta nosaukumus ar maģistra grāda pretendenta nosaukumu maģistrants un arī ar doktoru sagatavošanas sistēmas nosaukumu doktorantūra, par iederīgāku jāatzīst forma ar -ants: doktorants maģistrants un doktorants doktorantūra, tāpat kā vēl arī aspirants aspi rantūra.
2. Tāpat kā aspirantūra ir zinātniskās izglītības sistēma, kurā studē aspiranti un doktorantūra kurā savu pētniecisko darbu izstrādā doktoranti, tā maģistrantiem savas studijas un zinātniskā darbība būtu jāveic maģistrantūrā, nevis maģistratūrā. Šāda analoģija ir sistēmiska. Turklāt vārds maģistratūra ir aizņemts vēl citās nozīmēs: tas ir amatpersonu kopums (dažās valstīs), bet vēsturiski augstākie valsts amati.
Tātad turpmāk, lai novērstu praksē ieviesušos nekonsekvenci, atteiksimies no formām doktorands un maģistratūra (maģistru sagatavošanas sistēmas nozīmē) un, ievērojot LZA Terminoloģijas komisijas lēmumu, lietosim formas:
doktorants doktorantūra,
maģistrants maģistrantūra.
LZA Terminoloģijas komisijas līdzpriekšsēdētāja
V. Skujiņa
RAMONA RUPEIKA-APOGA
par tematu: Naudas piedāvājuma transmisijas mehānisms Baltijas valstīs.
Recenzenti: profesors Dr. habil. oec. Edgars Vasermanis, profesors Dr. oec. Valerijs Roldugins, Dr. oec. Dace Kaužēna.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.
* * *
2002. gada 27. februārī plkst. 14.00 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks RTU P14 promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs
NATAĻJA ROLDUGINA
par tēmu Sinhrono dzinēju speciālo režīmu regulēšanas likumu optimizācija.
Recenzenti: prof., t.z.d. V. Boroņins (Krievijas Elektrotehnisko ZA akadēmiķis), prof., Dr.habil.sc.ing. J. Greivulis (RTU, Latvija), prof., Dr.habil.sc.ing. V. Uzārs (Latvijas Jūras akadēmija).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.
* * *
2003. gada 11. martā notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252. aud.), kurā disertācijas pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs:
plkst. 11.00
NORA LŪSE
Temats Atskaņotājmākslinieka prasmju pilnveidošanās studijās augstskolā.
Recenzenti: Dr.habil.paed., LPA prof. D. Lieģeniece, Dr.habil.paed., RPIVA prof. D. Zariņš, Dr.art., LMA prof. O. Grāvītis;
plkst. 13.00
NILS SAUTIŅŠ
Temats Harmoniskas personības veidošanās kristīgās skolas pedagoģiskajā procesā.
Recenzenti: Dr.habil.paed., LU prof. I. Žogla, Dr.theol., Bostonas universitātes, LU prof. I. Kalniņš, Dr.paed., RPIVA prof. A. Petere.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.
* * *
LU Vēstures nozares promocijas padome 2003. gada 29. janvāra sēdē piešķīra vēstures doktora (Dr. hist.) zinātnisko grādu Tatjanai Bartelei par promocijas darbu kopu Latvieši Maskavā pilsoņu kara gados. 19181922. Balsošanas rezultāti: par 9 balsis, pret 1 balss, atturas nav.
Nākamais "Zinātnes Vēstneša" numurs iznāks 24. februārī
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
Pēdējās izmaiņas: 2003. gada 7. februāris