Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2001. gada  22. janvāris: 2 (210)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

1. Apstiprināt balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķirt sekojošas vārdbalvas:

Raiņa balvu – LZA goda loceklim Imantam ZIEDONIM – par izcilu devumu latviešu literatūrā un iniciatīvām Latvijas kultūrā, kas sekmējušas nacionālās identitātes saglabāšanu;

Edgara Siliņa balvu – Dr. phys. Agrim GAILĪTIM – Fizikas institūts – par darbu kopu “MHD Dinamo eksperiments Salaspilī”;

Edgara Siliņa balvu – LZA īstenajam loceklim Pēterim PROKOFJEVAM – Kodolpētniecības centrs – par mūža ieguldījumu zinātnē ar darbu kopumu “Kodolu struktūras pētījumi kodolreakcijās”;

Heinricha Skujas balvu – Dr. biol. Austrai ĀBOLIŅAI – Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava” – par vienotas tematikas zinātnisko darbu kopumu “Latvijas sūnas (flora, ekoloģija, aizsardzība)”;

Jāņa Endzelīna balvu – LZA īstenajai loceklei Valentīnai SKU JIŅAI – LU Latviešu valodas institūts – par veikto darbu latviešu valodas terminoloģijā un tās izstrādes principu pētniecībā.

2. Apstiprināt balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķirt LZA vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem:

Ludviga un Māra Jansonu balvu – Olgai NIKOLAJEVAI – (LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts)  – par darbu “Štarka spektroskopija un polarizācijas efekti sārmu metālu divatomu molekulās” (vad. LZA kor. loc. R. Ferbers);

M. Straumaņa – A. Ieviņa balvu – Vasilijam MIHAILOVAM – LU Ķīmiskās fizikas institūta maģistrantam – par darbu “Tiosemikarbazīda oksidēšana ar Fe III skābā vidē” (vad. LZA īst. loc. J. Tīliks);

Z. Mauriņas balvu – Ievai ZEPAI – LU Filoloģijas fakultātes maģistrantei – par darbu “Metāli latviešu folklorā” (vad. prof. I. Kalniņa).

3. Apstiprināt balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķirt LZA balvas jaunajiem zinātniekiem:

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā

Arnoldam ĶIKUSTAM – LU Fizikas un matemātikas fakultātes maģistrantam – par darbu ciklu “Regulāru valodu pazīšana ar galīgu kvantu automātu”, datorzinātnēs, (vad. LZA īst. loc. R. Freivalds);

Sergejam TARASOVAM – LU doktorantam fizikas nozarē – par darbu “Dažas nelineāras problēmas plaisu mehānikā” (vad. LZA īst. loc. V. Tamužs);

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā

Olgai ĻAPUSTINAI – M.Sc. (LU Bioloģijas fakultāte) – par darbu “Dezoksiribonukleīnskābes (DNS) analīzes metode Latvijas tiesu medicīnā” (vad. Dr. biol. D. Žīgure);

Vladimiram TITAJEVAM – LU Ķīmijas fakultātes doktorantam – par darbu “Metiljodīda ūdens šķīdumu radiolīzes mehānisms” (vad. LZA īst. loc. J. Tīliks);

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā

Evelīnai ŠPAKOVIČAI – M.Sc. (LLU Ekonomikas fakultāte) – par darbu “Patērētāju intereses un to aizsardzība” (vad. Dr. habil. agr. K. Špoģis);

Inārai ŽUKOVSKAI – M.Sc. (Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Humanitārā fakultāte) – par darbu “Romantisms un reālisms K. Ieviņa prozā” (vad. M. paed R. Rinkeviča);

Guntim SMILGZDRIVAM – Nacionālās aizsardzības akadēmijas informātikas pasniedzējam – par darbu “Datorlietošanas prasmju apguves problēmu izpēte apmācības procesā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā” (vad. Dr. paed. A. Lasmanis).

4. Atzīmējot konkursam iesniegto darbu labo zinātnisko līmeni, izteikt atzinību sekojošiem jaunajiem zinātniekiem:

1. Sandrai GRIŠĀNEI – M.Sc. (LLU Ekonomikas fakultāte) – par darbu “Eiropas Savienības Vides aizsardzības prasību ieviešanas izmaksas Latvijā” (vad. LZA īst. loc. B. Rivža);

2. Lienei JŪRMALEI – LU Filoloģijas fakultātes maģistrantei – par darbu “Sakārtojuma sakara izpausme vienkāršā teikumā I. Grebzdes romānos “Zosukalna meitenes” un “Ielejā sagriezās putenis” (vad. I. Lokmane);

3. Ievai LAPINSKAI – LU doktorantei filozofijas nozarē – par darbu “Sievietes simbolizācijas tēma mūsdienu filozofijā” (vad. E. Freiberga);

4. Litai LĪNEI – LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes maģistrantei – par darbu “Biškopības produktu izmantošana pārtikas rūpniecībā” (vad. Dr.sc.ing. U. Kauliņš);

5. Laumai KRAUZEI – M.Sc. (LU Filoloģijas fakultāte) – par darbu “Zemniecības tēlojums (ideoloģija un poētika) latviešu literatūrā pēc Otrā pasaules kara” (vad. D. Lūse);

6. Tatjanai SEVOSTJANOVAI – RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantei – par darbu “Biomateriāli un polimēru kompozīti” (vad. Dr.chem. V. Krilova un Dr.habil.sc.ing. V. Kasjanovs);

7. Kristīnai RIŽANOVAI – RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes maģistrantei – par darbu “Bioloģiski aktīvu savienojumu meklējumi hinazolīnu rindā” (vad. LZA īst. loc. A. Strakovs un Dr.chem. N. Tonkiha).

LZA goda doktori

Ādolfs Sprūdžs

Dzimis 1922. gada 19. septembrī Sakstagala pagastā Rēzeknes apriņķī varakļānieša Kārļa Sprūdža un sakstagalietes Veronikas Runtovskis-Sprūdžs ģimenē kā trešais bērns. Bērnību pavadījis Rīgā, kur tēvs strādājis par pieminekļu akmeņkalēju. 1936. gadā pabeidzis Rīgas pilsētas 37. pamatskolu. Vecākiem pārceļoties uz dzīvi Sakstagalā, mācījies Rēzeknes valsts komercskolā. Turpinājis skolas gaitas Rīgas valsts komercskolā, kuru beidzis 1941. gada jūnijā.

Divus gadus studējis tiesības toreizējā Rīgas universitātē, pēc kara to turpināja darīt Tibingenas universitātē Vācijā. 1947. gadā iz ceļojis uz Angliju, kur darbojies par angļu valodas instruktoru Eiropas strādnieku nometnēs un citos darbos.

1949. gada rudenī ieguva studiju stipendiju Luvēnas (Louvain/Leuven) katoļu universitātē Beļģijā, kur 1951. gadā ieguva licenciāta grādu komercijas un finanšu zinātnēs un iesāka bibliotekāra darbu. Turpinot studijas Luvēnas universitātē, 1954. gadā ieguva otru licenciāta grādu starptautiskajās attiecībās ar diplomdarbu “The Baltic States and American Policy, 1940–1953” (ar tā kopiju var iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā). Ā. Sprūdža darbi izmantoti ASV Kongresa t.s. Kerstena komitejas dokumentos, kas plašākai publikai bija nozīmīgākais avots angļu valodā par Baltijas valstīm. Ar psei donīmu Ad. Mārzems Ā. Sprūdžs publicējies arī trimdas presē.

Pēc pārcelšanās uz dzīvi Čikāgā 1955. gadā Ā. Sprūdžs kļuva par tiesību zinātņu bibliotekāru. 1961. gadā viņš ieguva maģistra grādu bibliotēku zinātnēs. Kopš 1965. gada darbojies Čikāgas universitātē. 1967. gadā kā ārzemju un starptautisko tiesību bibliotekārs Čikāgas universitātē ieguva Tiesību fakultātes mācību spēka (lecturer) rangu. Pensijā kopš 1992. gada, ar tiesībām lietot darba kabinetu u.t.t.

Publicējis pētījumus par Baltijas valstīm starptautiskos izdevumos, referējis, vadījis un piedalījies starptautiskās konferencēs ASV, Austrālijā, Japānā, Filipīnās, Eiropas zemēs, arī Rīgā. Kā Starptautiskās tiesību bibliotekāru asociācijas (IALL) prezidents (1986–1992), sadarbībā ar LU rektoru J. Zaķi un Tieslietu fakultātes dekānu D. J. Vēberu, 1990. gada augustā noorganizējis vienu no pirmajām rietumu un austrumu speciālistu konferencēm Rīgā tiesību jautājumos.

ASV 1906. gadā dibinātā American Association of Law Libraries 2000. gada jūlijā piešķīra A. Sprūdžam savu augstāko profesionālās atzinības balvu – Marian Gould Gallagher Distinguished Service Award.

Ojārs Jānis Zanders

Dzimis 1931. gada 11. martā Jaungulbenē. 1951. gadā beidzis Gulbenes vidusskolu un 1956. gadā ar izcilību beidzis Rīgas Pedagoģiskā institūta svešvalodu fakultātes vācu nodaļu. No 1997. gada sociālo zinātņu maģistra grāds bibliotēkzinātnē un informācijā.

Strādājis par skolotāju Apes vidusskolā (1956–1958) un vācu valodas lektoru Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (1958–1960). No 1960. līdz 1968. gadam zinātniskais līdzstrādnieks, vēlāk nodaļas vadītājs Raiņa Literatūras un mākslas muzejā. No 1968. līdz 1992. gadam Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītājs, no 1992. gada LAB galvenais bibliogrāfs.

Gandrīz 40 gadus gan Raiņa muzejā, gan vēlāk LAB vācis rok rakstus, retas grāmatas un citus kultūrvēsturiskus materiālus. Veidojis daudzas izstādes par grāmatniecības, literatūras, zinātņu vēstures un kultūras sakaru jautājumiem. Vadījis daudzas ekskursijas un lasījis referātus par grāmatniecību, latviešu un cittautu literatūru, bijis arī kultūrvēstures lektors LVU. Piedalījies ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs Latvijā, Vācijā, Krievijā, Igaunijā, Norvēģijā, Polijā.

1988. gadā iznākusi O. Zandera grāmata “Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. Pirmās Rīgā iespiestās grāmatas 1588–1625”. Sarakstījis tekstu izstādes ceļvedim “Senās grāmatas Rīgā” (1988). Izdevniecībai “Zinātne” sagatavota grāmata, kas veltīta Rīgas 800 gadu jubilejai “Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā (13. gs.– 17. gs.)”. Iznākusi 2000 g.

Arī pārējās vairāk kā 790 publikācijas rakstu krājumos un periodikā veltītas grāmatniecībai, literatūrzinātnei un vispārējai kultūrvēsturei. Publikācijas galvenokārt latviešu valodā, bet ir arī vācu, krievu, lietuviešu, igauņu un poļu valodās.

1999. gadā iznācis dzejoļu krājums “Dažādu gadu balsis”.

Janvāra
barikāžu desmit gadu atcere

LR Ministru kabinets, Latvijas Zinātņu akadēmija un 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds 2001. gada 19. janvārī rīkoja starptautisku konferenci “Janvāra barikādes kā tautas pretestības forma totalitārajam režīmam un tās mācības”, tā atzīmējot barikāžu atceres 10. gadadienu Baltijas valstīs.

Kongresa namā konferences dalībniekus sagaidīja Tautas Frontes muzeja rīkotā fotoizstāde “Par mūsu un jūsu brīvību”. Konferenci darbā ievadīja kinokadri, kuros fiksēts 1991. gada janvāris.

Konferenci atklāja LZA prezidents Jānis Stradiņš, to uzrunāja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) bijušais priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns, Lietuvas Republikas AP bijušais priekšsēdētājs Vitauts Landsberģis, Igaunijas Ministru Padomes bijušais priekšsēdētājs Edgars Savisārs, Gruzijas Tautas frontes bijušais priekšsēdētājs Nodars Na tadze.

Par padomju valsts atjaunošanas mēģinājumu Viļņā 1991. gada janvārī un tā neveiksmēs cēloņiem referēja vēstnieks, bijušais Lietuvas AP deputāts Egidijs Bičkausks, par nevardarbīgās pretošanās teoriju un starptautisko pieredzi – Alberta Einšteina institūta (ASV) profesors Džīns Šārps.

Barikāžu laika secinājumus un mācības rezumēja Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Konferences otrajā daļā par politisko situāciju Latvijā 1990. gada beigās un 1991. gada sākumā runāja bijušais LR AP Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis, par iedzīvotāju pretestību totalitārā režīma akcijām Baku un Tbilisi un šo notikumu vērtējumu no mūsdienu viedokļa – bijušais PSRS tautas deputāts Vilens Tolpežņikovs, par Latvijas Tautas Frontes lomu barikāžu organizēšanā – bijušais Tautas Frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks, par Latvijas Republikas AP darbību barikāžu dienās – bijušais Latvijas Republikas AP LTF frakcijas priekšsēdētājs Jānis Dinēvičs, par barikādēm Maskavā 1991. gada augustā – vēstnieks, bijušais Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Maskavā Jānis Peters, par preses lomu janvāra krīzes pārvarēšanā, publicitāti un demokrātiju – bijušais Latvijas Republikas AP Preses centra vadītājs Aleksandrs Mirļins.

Konferences beigu daļā atmiņās dalījās Ivars Godmanis, Odisejs Kostanda, Visvaldis Lācis, Marina Kosteņecka, par barikādēm Liepāja pastāstīja barikāžu dalībnieks Jānis Kuplais. Ģirts Kristovskis uzsvēra janvāra barikāžu lomu Latvijas armijas tapšanā, par 20. janvāri kā bruņotās pretestības precedentu izteicās 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

ieguvis EIROPAS KOMISIJAS EKSELENCES CENTRA statusu

1999. gada nogalē Eiropas Komisijas (EK) piektajā ietvaru programmā tika izsludināts konkurss par kopskaitā 34 ekselences centru (EC) izveidošanu Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs. To izveidošanai EK izdalīja 30 milj. EUR finansējumu 3 gadiem.

Ekselences centra galvenie uzdevumi:

– sekmēt zinātnes un tehnoloģijas sektoru restrukturēšanu;

– atbalstīt reģionu ekonomiskās un sociālās vajadzības;

– piesaistīt jaunos zinātniekus;

– pārņemt labāko pieredzi, sadarbojoties ar kolēģiem no Eiropas;

– nodrošināt mūsdienīgus zinātniskā darba apstākļus.

Konkursā varēja piedalīties zinātniskās iestādes ar izteiktām organizatoriskām un administratīvām robežām, kurās līdztekus fundamentāliem notiek arī lietišķie pētījumi un kurās lieto daudz disciplināru pieeju.

LU Cietvielu fizikas institūts savu projektu nosauca par Ekselences centru perspektīvo materiālu pētniecībai un tehnoloģijām. Projekta ietvaros paredzēts padziļināt un attīstīt tālāk tās tēmas, pie kurām institūts jau strādāja, akcentējot lietišķos aspektus un sadarbību. Pie projekta sastādīšanas (apm. 500 lpp. angļu valodā) divus mēnešus aktīvi strādāja institūta vadošie zinātnieki.

185 projektu konkursā (no 12 valstīm) LU Cietvielu fizikas institūta sagatavotais projekts ieguva augstu novērtējumu: 48 punktus no iespējamiem 50 un ierindojās 5.–8. vietā. Pārliecinošu pirmo vietu konkursā ieguvām starp materiālzinātnei veltītiem projektiem.

Konkursā no Latvijas piedalījās seši institūti. Labu novērtējumu ieguva LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (40 p. no 50 iespējamiem), LU Atomfīzikas un spektroskopijas institūts (37 p.) un Koksnes ķīmijas institūts (37 p.). Diemžēl finansējumu no Latvijas ieguva vienīgi LU CFI projekts. Igaunijā, kur zinātne nacionālā līmenī tiek vairāk atbalstīta, ekselences centra finansējumu ieguva divi institūti, bet Lietuvā – arī tikai viens.

Pēc atbilstošām kontrakta sagatavošanas sarunām Briselē pa gājušā gada vidū kontrakts ar EK par 703 000 EUR jeb 400 000 Ls uz trim gadiem (2001–2003) tika parakstīts decembrī. Šo EK pie šķirto naudu var lietot sekojošiem mērķiem:

– ilglaicīgām (ilgāk par 1 mēn.) ārzemju kolēģu vizītēm CFI: 31%;

– CFI darbinieku vizītēm ārzemēs, t. sk. konferenču apmeklēšanai: 35%;

– aparatūras un materiālu iegādei, ja tā nepieciešama ārzemju speciālistiem to vizītes laikā: 9%;

– pieskaitāmiem izdevumiem: 25%.

Jau janvārī institūtā Ekselences centra projekta ietvaros ieradīsies pirmie vieszinātnieki no Eiropas valstīm. Viens no smagākajiem uzdevumiem būs nodrošināt viņiem mūsdienīgus zinātniskā darba apstākļus. Tā kā zinātne visus neatkarības gadus Latvijā ir turētā stingras diētas apstākļos (praktiski nav bijis valsts finansējuma pieaugums kopš 1993. gada), tad zinātniskā aparatūra (izņemot datortehniku) nav atjaunota. Labi, ka 2001. gada Latvijas budžetā beidzot ir paredzēti līdzekļi infrastruktūras atjaunošanai.

Ceram, ka ar valdības atbalstu LU Cietvielu fizikas institūts varēs godam pārstāvēt Latviju Eiropas Ekselences centru tīklā.

LZA korespondētājloceklis prof. Andris Krūmiņš,
LU Cietvielu fizikas institūta direktora v.i.

Š.g. 12. janvārī, klātesot Valsts prezidentei V. Vīķei-Freibergai, Ministru prezidentam A. Bērziņam, izglītības un zinātnes ministram K. Greiškalnam, LU rektoram I. Lācim, jaunais Eiropas Ekselences centrs tika svinīgi atvērts. Runas teica gan jau pieminētās personas, gan LZA prezidents J. Stradiņš, gan Eiropas Komisijas pārstāve H. Gertha, vēlot sekmīgi īstenot šo trīs gadus garo programmu, kas paver ceļu jauniem, spējīgiem zinātniekiem. “Ja nebūtu šī striktā finansējuma sadalījuma, mēs, protams, visu naudu izmantotu jaunas aparatūras iegādei un paceltu algu jaunajiem zinātniekiem”, teica institūta direktora v.i. A. Krūmiņš, taču – kas maksā, tas pasūta mūziku…

Nolūkojoties uz Katlakalnu Daugavas pretējā krastā, kur atdusas Garlībs Merķelis, akad. J. Stradiņš pieminēja “Latviešos” izteikto domu par to, kādas virsotnes šī tauta sasniegtu, ja tai tiktu ļauta brīva attīstība. Varbūt tieši Kanta mums nav, bet ir daudzas zinātņu nozares, kur Latvijas zinātnieki ieņem pašas redzamākās vietas, un šādu Ekselences centru mums varētu būt vēl vismaz septiņās astoņās zinātņu nozarēs.

Pēc kopīgas fotogrāfēšanās ar institūta darbiniekiem valsts pirmās personas un viesi iepazinās ar pētniecības laboratorijām.

Z. K.

Arheoloģija un dators

Seminārā piedalījās 140 dalībnieku no 15 Eiropas (galvenokārt no Viduseiropas) valstīm. Seminārā jautājumam par datora pielietošanu arheoloģijā bija veltīts 21 referāts, no kuriem lielākā daļa tika lasīti vienlaikus ar datordemonstrējumu. Pēc semināra rīkotāju ierosinājuma nolasīju referātu “Datoru pielietojums arheoloģijā un ar to saistītajās zinātnes nozarēs Latvijā”, kā arī sarīkoju diapozitīvu skati ar komentāriem par jautājumu “Latvijas arheoloģiskie pieminekļi un to izpēte”.

Seminārā bija iespēja ne vien iepazīties ar arheoloģijai piemēroto moderno datorprogrammu attīstības tendencēm un to praktisko pielietošanu, bet arī piedalīties diskusijās par jautājumiem, kas saistīti ar arheoloģijas metodikas pārmaiņām, kuras izraisa modernās informācijas tehnoloģijas pielietojuma straujā paplašināšanās arheoloģijā.

Vairāki referenti klātesošos iepazīstināja ar modernajām attēlu iegūšanas metodēm un ierīcēm, kuras paredzētas grafiskās vai telpiskās informācijas sistēmu pielietošanai piemērotu sākotnējo datu ātrai un precīzai sagatavošanai. Šim nolūkam arī arheoloģijā sāk pielietot tādas uzmērīšanas ierīces kā 3D – lāzerpantogrāfus, lāzertahimetrus, 2-3D profilogrāfus u. c.

Arheologu darbā aizvien liela nozīme ir internetam. Semināra dalībnieki tika informēti par ieceri drīzumā izveidot Eiropas arheoloģisko pieminekļu katalogu. Šajā darbā būtu jāiesaistās visu Eiropas valstu arheologiem.

Ļoti praktiski bija no ārzemju kolēģiem uzzināt informatīvi bagātu interneta mājas lapu adreses. Šo rindu autors uzsācis sarunas par konkrētu datorprogrammu iegādes iespējām uz atvieglotiem noteikumiem. No valsts budžeta finansētajās iestādēs, kurās strādā Latvijas arheologi, moderno specializētās informācijas sistēmu iegādei līdzekļu nav, līdz ar to arī atsevišķu, vienkāršāku specializētu datorprogrammu iegāde būtu zināms solis Latvijas arheoloģijas datorizācijas līmeņa celšanā.

Pēc semināra beigām tā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažiem Vīnes arheoloģiskajiem pieminekļiem. Nākamo, jau 6. semināru “Arheoloģija un dators” paredzēts rīkot pēc gada, bet 2003. gadā iecerēts šai tēmai veltīt plašu Eiropas valstu arheologu konferenci.

Šobrīd, kad zinātnē ienāk un dominē kolektīvie, multidisciplinārie pētījumi, arī arheologi cenšas savos senatnes pētījumos izmantot dažu citu zinātņu sasniegumus, sadarbojoties gan ar pašmāju, gan ārzemju speciālistiem. Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas fondos uzkrājušās vērtīgas kolekcijas, kas prasīt prasās pēc vispusīgākas analīzes un novērtējuma. Ļoti laba sadarbība mums izveidojusies ar LU ģeologiem un ģeogrāfiem, bet daudzu citu speciālistu – kā paleozoologu, trasologu, seno tehnoloģiju pētnieku u.c. trūkst. Latvijā arheologiem nav iespējams arī veikt materiālu datēšanu ar radioaktīvā oglekļa un termoluminescences metodes palīdzību. Analīzes ir ļoti dārgas un mums praktiski nepieejamas. Rezultātā liela informācijas daļa par senāko mūsu vēstures posmu tiek zaudēta.

Latvijas vēstures institūta akmens laikmeta grupa tādēļ jau no 90. gadu sākuma sadarbojas ar mūsu ziemeļu kaimiņa – Zviedrijas zinātniekiem. Sākumā par mūsu akmens laikmeta problēmām tika nolasītas lekcijas Lundas, Stokholmas un Upsalas universitātēs, bet vēlāk jau zviedru speciālisti, kā, piemēram, profesors L. Larsons, ieinteresējās par Austrumbaltijas senāko vēsturi, sniedzot konkrētu palīdzību ar radiokarbona datējumiem, bet patlaban intensīva sadarbība notiek ar Stokholmas universitātes Arheoloģisko pētījumu laboratoriju, kuras vadītāja ir K. Lidena. Kopīgi tiek veikti pētījumi par apkārtējo vidi un akmens laikmeta cilvēku tajā, akmens laikmeta kultūrām, to hronoloģisko secību un senās sabiedrības sociālo organizāciju. Šo laboratoriju apmeklēju arī savā zinātniskās apmaiņas brauciena laikā (LZA un Karaliskās Zviedrijas ZA zinātniskās sadarbības līgums), iepazīstoties ar jaunākajām Zvejnieku kapu lauka dzīvnieku kaulu ķīmiskā sastāva analīzēm, jaunāko speciālo literatūru, kā arī laboratorijas darbiniekiem un studentiem nolasīju lekciju “Zvejnieku kapulauka izpēte un hronoloģiskās robežas”.

Tomēr galvenais brauciena mērķis bija 6. starptautiskā konference, veltīta vidējā akmens laikmeta – mezolīta – izpētei. Konference “Mezolīta laikmets Eiropā” notika nelielajā ostas pilsētiņā Ninashamnā kādus 70 km uz dienvidiem no Stokholmas un tajā piedalījās ap 200 zinātnieku no visas Eiropas, ieskaitot arī Igauniju un Latviju. Konferences tematika bija daudzveidīga, skarot visu būtisko vidējā akmens laikmeta problēmu loku, kā: 1) teritoriju pirmreizējās kolonizācijas procesi, 2) ainavu arheoloģija un apkārtējās vides kulturizācija, 3) atsevišķu reģionu izdalīšana Eiropas mezolīta vidē, 4) apmetņu organizācija telpā, 5) komunikācija un maiņa, 6) zvejnieku-mednieku sabiedrība pārmaiņu procesos, 6) sociālās attiecības un sabiedrības nogrupējumi, 9) vidējā akmens laikmeta rituāli un simboli.

Šajā pēdējā, devītajā, sekcijā arī nolasīju referātu “Mezolīta apbedīšanas tradīcijas un rituāli Austrumbaltijā”. Kopā ar minētās laboratorijas darbinieci G. Eriksoni tika sagatavots un nolasīts referāts par suņu lomu Burtnieku ezera baseina akmens laikmeta iedzīvotāju vidē. Sagatavoju un izstādīju arī stendu par jaunākajiem vidējā akmens laikmeta pētījumiem Lielupes baseinā Latvijā (1998–2000). Arheoloģisko grāmatu izstādē iesniedzu arī Latvijā izdotās grāmatas un rakstus par akmens laikmeta pētniecību. Vislielāko interesi no mūsu publikācijām vēl joprojām izraisīja Franča Zagorska 1987. gadā Rīgā izdotā monogrāfija “Zvejnieku akmens laikmeta kapulauks” un nepieciešamība to pārtulkot angļu valodā vairākkārt tika uzsvērta.

Konferences nobeigumā ar kuģīti izbraucām jūrā, bet vēlāk apmeklējām ar mežiem apaugušās piekrastes augstākās vietas, kas tālajā akmens laikmetā bijušas salas, uz kurām apmetušies pirmie šīs teritorijas apdzīvotāji.

Mezolīta problēmām veltītā konference bija ierosinoša un iespaidiem bagāta, tādēļ liels paldies ZA Starptautisko sakaru daļai un Zinātnes padomei, kas atbalsta zinātnieku savstarpējo pieredzes apmaiņu. Kopējā darbā ar kaimiņzemju speciālistiem varēs veikt pilnīgāku seno atradumu analīzi, iegūt vispusīgāku priekšstatu par Baltijas vissenāko vēsturi un skatīt to kopsakarā ar visas Ziemeļeiropas attīstības procesiem.

Dr. hist. Ilga Zagorska

Turpinās intensīvi darbi, kas skar:

– jaudīgu elektrisko ģeneratoru konstrukcijas,

– masveidīga elektromobiļa izveidi ar akumulējošām iekārtām,

– atomreaktoru izstrādi kosmiskajām un militārajām vajadzībām uz vadāmo kodoltermisko reakciju pamata.

No otras puses, var rasties iespaids, ka atjaunojamās enerģijas avotu izveide radikāli atrisinās problēmas, kas prasa milzīgus kapitālieguldījumus.

Ievērojot abus pretrunīgos momentus, pasaules attīstītākās valstis stimulē jaunas teorētiskas iestrādes elektroenerģijas avotu izveidē, kam nepieciešams vēl vismaz 10 gadus ilgs laika periods.

Var prognozēt, ka parādīsies zemas vērtības līdzsprieguma avoti un augstas vērtības augstprieguma avoti. Tehniski tiks realizēts supravadāmības efekts pie zemām temperatūrām, kuras pielietos elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtās ar LC kontūru. Tas nozīmē, ka pirmajā etapā pieaugs autonomo avotu skaits, palielināsies ražošanas decentralizācija, būtiski ietekmējot sabiedrības sociālo sfēru.

21. gs. sākumā elektroenerģijas izmantošanas smaguma centrs pār vietosies uz individuālajiem patērētājiem ar jaudu līdz 10 kW sadzīves tehnikā, fermu mehanizācijā, lauksaimniecības produkcijas pārstrādē, mazās mehanizācijas un celtniecības tehnikā, elektromobiļu piedziņās. Būtiski pieaugs regulējamo gaismas avotu skaits. Elektriskais tīkls pildīs akumulatora lomu.

Elektroenerģijas patērētāji ar jaudu no 10 kW līdz 100 kW visplašāko pielietojumu iegūs elektrotransportā ar decentralizētām piedziņām. Šāds risinājums var skart arī aviāciju un jūras transportu. Kā pamatpiedziņa būs asinhronā elektropiedziņa ar jaunām iespējām regulēt griešanās ātrumu un taupīt elektroenerģiju.

Lielas jaudas dzinēju pielietojums saistīsies ar ūdens apgādes sistēmām, zemes dzīļu izmantošanu un rūpniecisko kompleksu izveidi, balstoties uz jaunām tehnoloģijām. Ražošanā ienāks elektriskās mašīnas netradicionālā daudzveidīgā konstruktīvā izpildījumā.

Elektriskās enerģijas ražošanas un patēriņa procesus varēs aprakstīt matemātiski, galvenokārt ar varbūtības un statiskajām metodēm. Būs jāizstrādā jauni standarti, kas aizsargās ražotāja un patērētāja intereses.

Jāatceras, ka katra patērētā kWh precīzi atspoguļo tautsaimniecības attīstību kopumā dotajā momentā.

Sadarbojas valodnieki

Esmu Latvijas Kultūras akadēmijas Svešvalodu katedras vadītāja. Manas zinātniski pētnieciskās intereses saistās ar frazeoloģijas stilistisko pielietojumu diskursā (angļu valodas materiālā). Pavasarī saņēmu ielūgumu no Stokholmas universitātes Angļu valodas nodaļas nolasīt dažas pārskata lekcijas pasnie dzē jiem, doktorantiem un studentiem. No 2000. gada 23. novembra līdz 2. decembrim devos sadarbības vizītē uz Stokholmas univer sitāti Latvijas Zinātņu akadēmijas un Karaliskās Zviedrijas zinātņu akadēmijas sadarbības līguma ietvaros. Lekcijas tika uztvertas ar dzīvu interesi un bija ļoti daudz jautājumu, it īpaši no pasniedzēju un doktorantu puses. Stokholmas universitāte arī laipni piedāvāja iespēju izmantot viņu bibliotēku, kas man ir ļoti svarīgi, lai es varētu pabeigt darbu pie savas monogrāfijas. Darbs bibliotēkā ir sevišķi vērtīgs, jo, kā zinām, Latvijas bibliotēkas ir nožēlojami nabadzīgas jaunākās lingvistiskās literatūras ziņā. Es ceru, ka sadarbības līgumi starp Latvijas Zinātņu akadēmijas un ārvalstu zinātniskajām akadēmijām turpināsies. Tā arī ir lieliska iespēja nodibināt jaunus kontaktus un iepazīties ar radniecīgas katedras darbu.

Anita Načisčione

Visvaldis Kuršs

(1928. g. 11. marts – 2000. g. 24. decembris)

Viņa pētījumu rezultāti atspoguļoti divās monogrāfijās par Galvenā devona lauka nogulumiem un terigēno sedimentāciju, pēdējā no kurām publicēta 1992. g. un gadu vēlāk aizstāvēta kā habilitētā ģeoloģijas doktora disertācija, monogrāfijās par Latvijas perma kaļķakmeņiem (1986) un Latvijas derīgajiem izrakteņiem (1997), daudzās zinātniskajās publikācijās. Viņš ir arī vairāku mācību līdzekļu un populārzinātnisko izdevumu autors, kā arī daudzu rakstu autors enciklopēdiskajos izdevumos.

Ģeoloģiskos pētījumus V. Kuršs veicis ne tikai Latvijā un tai pieguļošajās teritorijās, bet arī tādos no tās attālos reģionos kā Ziemeļtimāna un Severnajas Zemļas arhipelāgs. Jaunībā, pēc LVU beigšanas, 6 gadus strādājis Rietumsibīrijas Kuzņeckas Alatau reģionā. V. Kurša vārdā nosaukta Lodes mālu karjerā atklātā fosīlo daivspuru zivju suga Strunius kurshi Upeniece. V. Kuršs devis nozīmīgu ieguldījumu vairākās Latvijas ģeoloģisko pētījumu jomās, un viņa veiktie pētījumi neapšaubāmi daudzējādā ziņā būs noderīgi un nepieciešami arī turpmākajām ģeologu paaudzēm.

PĒTERIS OZOLIŅŠ

5.03.1923 – 25.12.2000

Pēteris Ozoliņš dzimis 1923. gada 5. martā, Rīgā, skolotāju ģimenē. Beidzis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti. Pēc tam strādāja Dabas muzeja Antropoloģijas nodaļā. Kopš 1954. gada līdz pat mūža galam strādājis Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā.

Profesors Pēteris Ozoliņš bija oriģinālu zinātnisko ideju autors un izcils eksperimentators. Profesora zinātniskās intereses un darbība vispirms bija saistītas ar asinsrites fizioloģiju, pēc tam ar kaulu sensorās sistēmas fizioloģiju un skeleta muskuļu fizioloģiju. Pēteris Ozoliņš bija sporta fizioloģijas pamatlicējs Latvijā, idejas paudējs par integratīvās fizioloģijas nepieciešamību. Viņš precīzi analizēja un saistoši aprakstīja pētījumu rezultātus, kurus publicēja vairāk nekā 150 publikācijās gan Latvijas, gan ārzemju zinātniskos, medicīniskos un populārzinātniskos izdevumos un 5 monogrāfijās. P. Ozoliņš bija Eksperimentālās fizioloģijas laboratorijā radīto izgudrojumu un atklājumu līdzautors. 1987. gadā profesora zinātniskais darbs tika no vērtēts ar Valsts prēmiju. Profesors bija starptautiski atzīts zināt nieks, aktīvi piedalījās pasaules zinātniskajos kongresos un konferencēs fizioloģijā. Diemžēl šī gada pavasarī Berlīnē paredzēto zinātnisko konferenci, uz kuru profesors saņēma personīgu uzaicinājumu un nosūtīja tēzes, tagad apmeklēs tikai viņa skolnieki.

Profesors Pēteris Ozoliņš bija arī viens no Latvijas Osteoreflekso terapeitu asociācijas un Rīgas Osteorecepcijas skolas izveidotājiem un lektoriem. Viņš vadīja promocijas un habilitācijas padomi medicīnā un bioloģijā, bija Latvijas fiziologu biedrības valdē un Latvijas Zinātnieku savienībā.

Pēteris Ozoliņš bija neparasti spilgta personība, kas daudziem jaunajiem fiziologiem un ārstiem deva virzību visai dzīvei – ieveda viņus zinātnē uz palikšanu tajā. Viņa vadībā aizstāvētas 15 doktora disertācijas. Gan Latvijas, gan dažās ārvalstu universitātēs un institūtos strādā profesora Ozoliņa sagatavotie zinātnieki un pasniedzēji.

Profesors aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē, vadot Tautas Frontes nodaļu institūtā, 12 gadus būdams arodbiedrības priekšsēdētājs institūtā, dziedot Zinātņu akadēmijas korī “Gaismas pils”, būdams Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un vecbiedru nodaļas vadītājs.

Sirds gudrība, godprātība, labestība, sirsnība, atsaucība, iejūtība, dziesmas mīlestība, augstās tikumiskās, morālās un ētiskās vērtības caurstrāvoja Pētera Ozoliņa attiecības ar cilvēkiem, darot jebkuru darbu. Arī Pētera Ozoliņa ģimenē valdīja radoša zinātniska gaisotne un saprašanās. Profesora personība kā magnēts pievilka cilvēkus. Viņš bija institūta sirdsapziņa un dvēsele.

Pēteris Ozoliņš bija visa laba ceļa sākums un turpinājums ikviena cilvēka dzīvē, kuram laimējās satikt profesoru un strādāt viņa vadībā. Mēs mīlējām savu profesoru, savu kolēģi, savu skolotāju, savu draugu.

2001. gadu Eiropas Padome un Eiropas Savienība ar UNESCO atbalstu ir pasludinājusi par Eiropas Valodu gadu. Šī ideja sakņojas pārliecībā, ka valodu prasme veicina sapratni starp tautām, nodrošina sabiedrības stabilitāti un vairo iespējas iegūt labu izglītību un darbavietu.

Eiropas Valodu gada uzdevumi

• apzināties Eiropas lingvistisko bagātību un vairot Eiropas valstu iedzīvotāju interesi par dažādām valodām un kultūrām;
• veicināt visu valodu aizsardzību un attīstību;
• rosināt visus eiropiešus mācīties arī mazāk zināmās un retāk apgūtās valodas;
• atbalstīt mūžizglītību valodu apguvē, lai ikviens cilvēks spētu aktīvi iesaistīties Eiropas ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē.

Eiropas Valodu gada mērķi

• pārliecināt sabiedrību par valodu daudzveidības skaistumu un vērtību;
• radīt ticību ikviena cilvēka spējai kaut daļēji apgūt vairākas valodas.

Šajā gadā ikvienam cilvēkam un ikvienai organizācijai tiks dota iespēja paust atbalstu valodu apguves idejai.

Eiropas Valodu gada pasākumi tiek rīkoti 47 valstīs – 41 Eiropas Padomes dalībvalstī un 6 citās valstīs, kas ratificējušas Eiropas Kultūras konvenciju.

Kā varam iesaistīties Eiropas Valodu gada norisēs?

• Ikviens no mums ir aicināts piedalīties daudzveidīgajos Eiropas Valodu gada pasākumos un īstenot savas ieceres. Pašlaik ir arī īstais brīdis sākt apgūt jaunas valodas!
• Valodnieki un skolotāji – šis ir jūsu gads! Iepazīstiniet sabiedrību ar pasaules valodu dažādību, jaunākajām valodniecības atziņām, izstrādājiet jaunus mācību līdzekļus!
• Politiķi un izglītības zinātnes speciālisti! Eiropas Valodu gadā pastiprināta uzmanība tiks veltīta valodas un izglītības politikai un sadarbībai ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām. Jūsu spēkos ir nodrošināt valsts atbalstu valodu apguvei.
• Nevalstiskās organizācijas! Valoda vijas cauri visām mūsu dzīves jomām. Radoši izmantojiet Eiropas Valodu gada iespējas!
• Uzņēmējsabiedrības un fondu valdes! Sniedziet savu atbalstu Eiropas Valodu gada pasākumu organizētājiem un dalībniekiem! Jūsu spēkos ir padarīt šo gadu par notikumu ikviena cilvēka dzīvē.

Izstādes, konferences, konkursi, sacensības, diskusijas, valodu kursi, tematiski vakari, pikniki – valodas svētku iespējas ir neierobežotas. Jebkuram cilvēkam, jebkurai organizācijai, kas ir iesaistījusies Eiropas Valodu gada pasākumos, ir tiesības bez maksas izmantot Eiropas Valodu gada logo un devīzi.

Eiropas Valodu gada pasākumi notiks galvenokārt atsevišķās Eiropas valstīs vai reģionos. Tomēr vairākas idejas vienlaicīgi tiks īstenotas visā Eiropā.

• Eiropas Valodu gada atklāšanas sarīkojums Lundā (19.–20. februāris);
• Valodu apguves nedēļa pieaugušajiem (5.–11. maijs);
• Eiropas Valodu diena (26. septembris);
• Kopīgi Eiropas Padomes projekti – piemēram, Eiropas Valodu portfelis;
• Starptautiskas konferences un semināri; konference par Eiropas mazo tautu valodām Rīgā (19.–21. aprīlis);
• Eiropas Valodu gada noslēguma sarīkojums Briselē.

Kā tiek organizēts Eiropas Valodu gads?

Eiropas Valodu gada norisi koordinē Eiropas Padomes un Eiropas Savienības institūcijas. Katrā dalībvalstī ir izveidota nacionālā komiteja, kas sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām rūpējas par daudzpusīgu pasākumu programmu valstī.

Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir izstrādājusi informatīvu materiālu kopu, kas ir tulkota visu dalībvalstu valodās, arī latviešu valodā. Tajā gūsim dziļāku ieskatu Eiropas lingvistiskajā dažādībā, uzzināsim par starptautisko organizāciju darbību valodu aizsardzībā un valodu apguves veicināšanā, kā arī par Latvijā paredzētajiem pasākumiem Eiropas Valodu gada ietvaros.

Informācija par Eiropas Valodu gada norisēm un starptautiskās sadarbības iespējām ir pieejama arī internetā.:

http://www.eirolang2001.org;
http://culture.coe.int/AEL2001EYL;
http://europa.eu.int/comm/education/languages/index.html

Informācija par Eiropas Valodu gada norisi Latvijā:

http://www.coecidriga.lv/evg

Latvijas Nacionālā komiteja
Prof. Ina Druviete (koordinatore)
EVG Nacionālā komiteja
Akadēmijas laukums 1–908
Rīga LV-1050

Profesoram un ģenerālim 8. decembrī bija veltīta starptautiska konference. Tā sākās Universitātes Lielajā aulā ar LU rektora I. Lāča un LR aizsardzības ministra Ģ. V. Kristovska uzrunām. LZA prezidents profesors J. Stradiņš sniedza pārskatu par profesora un ģenerāļa Pētera Sniķera vēsturisko lomu.

Fr. Metropolitana filistrs K. Ē. Arons par darbu P. Sniķera personības apzināšanā profesoram A. Miltiņam pasniedza korporācijas apbalvojumu – P. Sniķera medaļu.

Konference turpinājās  Mazajā aulā. Par profesoru P. Sniķeru kā LU MF vairākkārtīgi ievēlētu dekānu referēja profesors U. Vikmanis. Par mazzināmiem faktiem, ko veic ārsti cīņā pret kodolkaru, auditoriju infor mēja profesors J. Salaks. Vairāki referenti pastāstīja par Latvijas NBS pirmās starptautiskās militārmedicīniskas misijas pieredzi Dienvidslāvijā. Pēterburgas kolēģe, kura dermatomikoloģijā sadarbojas ar Latvijas zināt niekiem, ziņoja par Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijas audzēkņu profesoru P. Sniķera un P. Jākobsona darbību. Par lepru Latvijā laika gaitā auditorijai stāstīja studente A. Šmite. P. Sniķeram piederēja iniciatīva izgatavot vaska mulāžas ādas slimību un lepras gadījumos. Šo kolekciju, kas saglabāta Talsu leprozorijā, 1993. gadā A. Miltiņš demonstrēja Drēzdenē, un tā tika novērtēta kā unikāla vērtība ar vēsturisku nozīmi.

Konferencē piedalījās ASV un Latvijas profesori – starptautiski pazīstamais reliģiologs Roberts Mūks (Avens) un internists Jānis Sīpols. Interese par notikušo bija arī dabas aprūpētājam Klīves mežniecībā Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim Voldemāram Birzniekam (minētajā apvidū P. Sniķers kā kara ārsts piedalījās kaujās pie Ložmetējkalna).

Profesionāļi pirms minētās konferences apsprieda paleopatoloģisko pētījumu rezultātus, kuri liecina par iedzīvotāju saslimstību ar sifilisu senajos laikos. Par šo virzienu referātu lasīja Viļņas universitātes profesors Rimants Jankausks. Viņa pētījumi publicēti Francijā. Fr. Metropolitana filistrs, P. Sniķera skolnieks Stanislavs Lubāns referēja par jubilāra darbību MF, Vents Miltiņš ieskicēja P. Sniķera personības izpratni šodienas skatījumā.

Lai gan Rīgas dome meklēšanā bija aktīva, tomēr ar grūtsirdību Fr. Metropolitana filistri un jaunā audze atcerēsies organizatoru nepadarīto – P. Sniķera piemiņas plāksni, ko 1993. gadā piestiprināja pie jubilāra mājas Brīvības ielā 39, atrast neizdevās. (Pēc tam, kad namu, kurā atradās Rīgas Centrālā bibliotēka un Lietišķās mākslas vidusskola, atguva P. Sniķera mantinieki, tas tika pārbūvēts par tirdzniecības centru – Red.)

Pasākuma norisē izskanēja katra karavīra kaujās izauklētā sirds gudrība – CERĪBA. P. Sniķera veikumu apzināšana jāturpina, jo aizmirstā pagātne nedod iespēju saskatīt nākotni.

Alfrēds Miltiņš,
LZA kor. loceklis, P. Sniķera medaļas laureāts, profesors, ārrindas Zemessardzes ārsts virsleitnanta dienesta pakāpē

Konkurss

Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs saskaņā ar statūtiem un ievēlētā direktora pilnvaru laika izbeigšanos izsludina konkursu uz LU BMC direktora vietu.

Iesniegums par piedalīšanos konkursā jāiesniedz konkursa komisijai mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

Dokumenti iesniedzami LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā Rātsupītes ielā 1, Rīgā, tālr. 7808003.

Konferences pamatvirzieni ir:

• Mūzika kā skolas mācību satura integrācijas līdzeklis;
• Mūzika kā augstskolas studiju procesa integrācijas līdzeklis;
• Tautas mūzikas tradīcijas muzikālajā audzināšanā;
• Mūzika skolotāju izglītībā.

Par pieteikšanās un materiālu sagatavošanas termiņiem interesēties RPIVA Mūzikas fakultātē pie fakultātes dekānes Dr. paed., doc. Māras Marnauzas.

Adrese:

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
Mūzikas fakultāte
Dr.paed., doc. Māra Marnauza
Brīvības 72, 207. kab.
Rīgā, LV-1011
Latvija

Tālrunis: (371) 7272793
Fakss: (371) 2272437
E-mail: marnauza@navigators.lv

JURIS ŠTEINBERGS (LU BMC)

aizstāvēs promocijas darbu “Antivielas – antigēna mijiedarbības pētījumi, izmantojot sintētiskus peptīdus”.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.

* * *

Š.g. 21. februārī plkst. 14.15 LU Bioloģijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda b. 4, 2 aud. promocijas darbu bioloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

INGVARS BIRZNIEKS

par tēmu “Senso-motoriskie vadības mehānismi, kas cilvēkam nodrošina pirkstu manipulāciju prasmīgumu”

Recenzenti: Dr. h. biol., prof. J. Aivars, Dr. h. med., prof. E. Vītols, Dr. med., vad. pētn. J. Gailāns