Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2000. gada  20. marts: 6 (193)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Pamatojoties uz mērķtiecīgām dabas vielu analogu sintēzēm, savienojumu ķīmisko, fizikāli ķīmisko, bioķīmisko, farmakoloģisko īpašību kompleksu izpēti ar modernām metodēm, radīti jauni oriģināli preparāti sirds asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, endokrīno, onkoloģisko slimību ārstēšanai, ādas aizsardzībai pret UV starojumu; saņemti patenti, norit patentēšana starptautiskajā fāzē, vairāku preparātu ražošana apgūta a/s “Grindeks” un a/s “Olainfarm”.

Aktīvā skābekļa formas un to iedarbe ir cieši saistītas ar brīvo radikālu reakcijām, kuru pētījumi un pielietošana ir strauji attīstījušies pēdējos gadu desmitos – tas attiecas uz organisko, fizikālo ķīmiju, bioķīmiju, medicīnas ķīmiju, bioloģiju, ķīmijas tehnoloģiju, pārtikas rūpniecību, medicīnu. Šo nozaru procesos liela loma ir skābeklim, skābekļa aktīvajām formām (superoksīdradikālim, ūdeņraža peroksīdam, organisko savienojumu hidroperoksīdiem, oksiradikāļiem, singleta skābeklim, ozonam), slāpekļa aktīvajām formām (slāpekļa oksīdam, slāpekļa dioksīdam, peroksinitrītam u.c.). Skābekļa aktīvās formas piedalās normālajos dzīvības procesos, regulē šūnu proliferāciju (vairošanos), realizē makrofāgu organismu aizsargājošo darbību, bet pastiprināti veidojas daudzu bojājošu faktoru iedarbībā (trauma, infekcijas, radiācija, toksīnu, karstuma iedarbība, išēmija un reoksigenācija, gaisa piesārņojums, dažas pretvēža vielas). Savukārt oksidatīvais stress veicina patoloģisko procesu attīstību. Sevišķi jutīgas ir smadzenes.

Šī sarežģītā mijiedarbība ir izveidojusies dzīvās dabas attīstības rezultātā, kur sākumā bija veidojušās anaerobās dzīvības formas, bet skābekļa koncentrācijas pieaugšana Zemes atmosfērā lika šīm formām vai nu piemēroties jaunajiem apstākļiem, izveidojot speciālu aizsardzības – antioksidantu sistēmu, vai sameklēt anaerobas nišas, vai arī iet bojā.

Antioksidantu sistēmas nepietiekošā efektivitāte vai sabojāšana pastiprina oksidatīvā stresa ietekmi. Šī stāvokļa koriģēšanai var lietot dabas vai sintētiskos antioksidantus. Tādus pēta arī Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kur iegūta jauna antioksidantu klase – daļēji hidrētie piridīna atvasinājumi. Organiskās sintēzes institūtā iegūtas un izpētītas vielas, kuras lieto organisma audu aizsardzībai pret jonizējošo radiāciju. Onkoloģiskajās klīnikās apstarojot slimniekus, cieš arī pacientu veselie audi, tas traucē veikt apstarošanu pilnā apmērā. Radioprotektoru lietošana ļauj uzlabot radioterapijas efektivitāti.

Oksidācijas un dažādos dzīvās dabas procesos piedalās arī slāpekļa aktīvās formas (slāpekļa oksīds, slāpekļa dioksīds, peroksinitrīts). Organiskās sintēzes institūtā atklāta viela, kas paildzina peroksinitrīta dzīves laiku.

Latvijas Zinātņu akadēmija uzskata, ka nepieciešams plašāk informēt sabiedrību par briesmām, ko var izraisīt un jau pašreiz izraisa cilvēku veselībai “siltumnīcas efekts” un ozona slāņa sarukšana atmosfērā.

Latvijas Zinātņu akadēmija savā gada pilnsapulcē 2000. gada18. februārī noklausījās LZA īstenā locekļa prof. G. Dubura lekciju “Skābekļa aktīvās formas un veselība”, kas balstīta uz jaunāko literatūru, Latvijas zinātnieku pētījumiem, Apvienoto Nāciju Vides programmas, Latvijas vēža slimnieku reģistra un Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem. Akadēmisko aprindu uzmanība tika pievērsta apstāklim, ka hloru un fluoru saturošo organisko savienojumu (freonu, halonu u.c. dzesējošu, ugunsdzēsības sastāvu, aerosolu sastāvdaļu u.c.) iedarbības rezultātā stratosfērā samazinās ozona daudzums. Sekojošās zinātnieku diskusijas, arī pārrunas ar viesi – Somijas Zinātņu akadēmijas prezidentu prof. Jarmo Visakorpi pauda vispārējās bažas par ozona slāņa sarukšanas būtiski kaitīgo ietekmi uz tautas veselību Ziemeļeiropā, tajā skaitā Latvijā. Dienvidu puslodē jau konstatētas katastrofālas sekas: Austrālijā novērojama ādas vēža endēmija, saslimšana tur ir daudz kārt biežāka nekā citur. Taču arī Ziemeļu puslodē (virs Kanādas uz Ziemeļeiropas) sarūk ozona slānis. Šā gada janvārī Kirunā (Zviedrija) notikušajā konferencē speciālisti konstatēja, ka ozona slānis virs Ziemeļvalstīm kļuvis plānāks, palielinot Eiropas iedzīvotājiem risku saslimt ar ādas vēzi. Sagaidāms, ka šī saslimšana ik gadus pieaugs par 5–7%. Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā (1992.–1999.) ievērojami pieaugusi saslimstība ar melanomu – par 30% vīriešiem un par 40% sievietēm, salīdzinot šī laika posma pirmo un otru pusi, un par 90% vīriešiem un par 116% sievietēm, salīdzinot 1996.–1999. ar 1980.–1984. g. Intensīva ultravioletā starojuma ietekmē tiek bojātas acis, attīstās katarakta; tiek grauta imūnsistēma, pazemināta reakcija uz ultravioletā starojuma inducētiem audzējiem, tiek sekmēta infekciju slimību attīstība; rodas ādas iekaisumi, notiek ādas fotonovecošana. Diemžēl, atmosfēras augstāko slāņu piesārņojums ar ozonu graujošām vielām vēl turpināsies ilgi, lai gan vairākas starptautiskas vienošanās paredz ozonu noārdošo vielu ražošanas un noplūdes samazināšanu, aizstājot visbīstamākās vielas ar mazāk bīstamām, vēlāk – ar nekaitīgām. Taču šī aizvietošana, atbilstoši starptautiskai programmai, turpināsies līdz pat 2040. gadam, tādēļ maksimālā saslimstība ar ādas vēzi var būt vērojama vēl ap 2060. gadu. Pašlaik novērojamais “siltumnīcas efekts” ozona slāņa sarukšanu pastiprina. Bīstamu efektu var izraisīt arī nekvalitatīvas solāriju iekārtas.

Ozona slāņa sarukšana īpaši bīstama ir Latvijai ar tās skaisto jūrmalu – plašo liedagu ar baltajām, mirdzošajām smiltīm, kas labi atstaro Saules ultravioletos starus, izraisot spēcīgu ietekmi uz atpūtniekiem, kas vēlas nostiprināt savu veselību. Ja Latvija grib attīstīt tūrisma industriju, kas varētu dot jūtamus ienākumus, tai jāievēro minētie faktori.

Ja ozona koncentrācija stratosfērā samazinās (un tas ir slikti), tad troposfērā (Zemei piegulošajos gaisa slāņos) ozona un citu piesārņojumu koncentrācija pieaug (un arī tas ir slikti). Ozons aktivē plaušu makrofāgus, inducē iekaisumus. Pēc Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem Latvijā ozona 8 stundu vērtības gaisā daudzos gadījumos ir pārsniegusi cilvēka veselībai pieļaujamo robežlielumu (1998. g. Rīgā 92 gadījumos, Daugavpilī 93 gadījumos, Saldus rajona Zaņas pagastā, kas atrodas Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas tuvumā – 138 gadījumos).

Arī staru terapija, kuru lieto onkoloģiskajās klīnikās, izraisa nevēlamus blakusefektus: dermatītus, radionekrozes, grūti dzīstošas čūlas.

Minētie efekti ir vispārēji, globāli, Latvijas ieguldījums tos būtiski ietekmēt nevar (izņemot solārijus); Latvijas daļa noārdošo vielu noplūdē ir neliela. Taču ir iespējams ne tikai brīdināt iedzīvotājus, bet arī veicināt iedzīvotāju apzinīgu rīcību, izsargājoties no pārmērīga UV starojuma, izstrādājot un lietojot piemērotus aizsardzības un ārstniecības līdzekļus. Šajā ziņā Latvija spēj dot savu ieguldījumu globālu problēmu risināšanā.

Latvijas Organiskās sintēzes institūtā atklāta antioksidantu – efektīvu bioprotektoru klase, izstrādāts radioprotektors dietons, kuru ar labiem panākumiem lieto ādas aizsardzībai pret radiācijas bojājumiem staru terapijas gadījumos un radiācijas bojājumu ārstēšanai (ražo a/s “Olainfarm”). Dietons aizsargā ādu pret UV starojumu un sekmē audu reģenerāciju. Nepieciešams izstrādāt preparātus gļotādu aizsardzībai, plaša patēriņa produktus aizsardzībai pret intensīvu UV starojumu. Iesakām atbalstīt Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Medicīnas akadēmijas pētījumus (ar Latvijas onkoloģiskā centrā līdzdalību), to sadarbību ar attiecīgajām ražotnēm nepieciešamo radioprotektoru un UV protektoru izstrādei, šo aizsarglīdzekļu lietošanu saskaņā ar mediķu ieteikumiem.

Latvijas Zinātņu akadēmija vēlas pievērst Valdības, Saeimas, Labklājības ministrijas un plašas sabiedrības uzmanību jaunu ārstniecības un profilakses preparātu izstrādāšanai, ražošanai un lietošanai Latvijā, starptautiskai sadarbībai šajā jomā, domājot par Latvijas iedzīvotāju veselības aizsardzības un tūrisma attīstības ilgtermiņa stratēģiju. Būtu vēlama komisijas dibināšana globālo dabas pārmaiņu izraisīto problēmu apzināšanai Latvijā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

Rīgā, 2000. gada 29. februārī

2000. gada 24. martā plkst. 14
LZA sēžu zālē (2. stāvā)
Rīgā, Akadēmijas laukumā 1

notiks Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde

Darba kārtība

1. Ievadvārdi

LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš

2. Pētījumu kompleksa “Latvijas zemes dzīļu bagātības un to izmantošana” nozīme Dr. inž. U. Cielēns, RTU LZBI direktors, programmas Nr. 96.0008 vadītājs

3. Materiāli no Latvijas neorganiskām minerālām izejvielām akadēmiķis U. Sedmalis

4. Plazmoķīmiskā tehnoloģija nanomateriālu izveidē Dr. h. inž. J. Grabis, NĶI direktors

5. Organo–māli, sintēze un izmantošanas perspektīvas akadēmiķis J. Freimanis

6. Humīnskābju ieguve no zemo purvu kūdras akadēmiķis V. Kampars

7. Speciālistu sagatavošana pētījumu kompleksa “Latvijas zemes dzīļu bagātības un to izmantošana” izpildei Dr. h. inž. G. Mežinskis, RTU SMI direktors

Debates

Visas Latvijā sastopamās dabas bagātības iedalāmas divās grupās: bagātības, kas atrodamas un veidojas uz zemes virsmas vai nelielā zemes dziļumā, un bagātības, kuras apslēptas zemes dzīlēs.

Sēdē paredzēts izvērtēt otrās grupas cietās minerālās izejvielas no to izpētes un tautsaimnieciskās nozīmes viedokļa. Latvijas zemes dzīles ir relatīvi plaši un vispusīgi pētītas – tās satur augstvērtīgas cietās minerālvielas (mālu, kaļķakmeni, dolomītu, ģipšakmeni, kvarca smiltis u.c.), stipri mineralizētus pazemes ūdeņus, kūdru, naftu un citus mazāk izplatītus derīgos izrakteņus. Diemžēl, zemes dzīļu bagātības līdz šim laikam izmantotas ierobežoti, vienpusīgi un neracionāli – pēdējos 50 gados lietošana ir aprobežojusies ar klasisko būvmateriālu ražošanu, kā arī kūdras izmantošanu lauksaimniecībā un enerģētikā. LZA sēdes pamatziņojumi veltīti perspektīvāko un krājumu ziņā bagātāko zemes dzīļu bagātību – dažādas ģeoloģiskas izcelsmes māla krājumu, dolomīta, kvarca smilts un kūdras izpētei un izmantošanai, ieskaitot attīstības iespējas nākotnē, kā arī šīs nozares speciālistu sagatavošanai.

Daudzveidīgas ir Latvijas māla izmantošanas iespējas. To izmanto saistvielu ražošanai (portlandcements, hidrauliskie kaļķi un piedevas), dažādu būvkeramikas izstrādājumu, blīvās un porainās tehniskās keramikas un ugunturīgo materiālu ieguvei. Pēdējos gados aizvien lielāka interese ir par mālu kā sorbentu, kas izmantojams rūpniecisko un lauksaimniecisko notekūdeņu, kā arī jūras un upju ūdeņu attīrīšanai no izplūdušas naftas. Izmantošana pamatojas uz mālu minerālu katjonu un anjonu apmaiņas spēju. Daudzpusīgu pielietojumu māls ir atradis dekoratīvās, mākslas un sadzīves keramikas, akmensmasas izstrādājumu izgatavošanā.

Sēdē paredzēts aplūkot arī jaunas kūdras izmantošanas iespējas. Izstrādāta humīnskābju ieguve no Latvijas zemo purvu kūdras. Humīnskābes izmanto kā augu augšanas biostimulatoru un bioregulatoru, tām piemīt jonu apmaiņas spēja. Perspektīvi ar teorētisku un praktisku nozīmi ir pētījumi par organo-mālu ieguvi.

Sēdes mērķis ir parādīt, ka no Latvijas minerālajām izejvielām iespējams iegūt materiālus, kuri ir konkurētspējīgi pasaules tirgū gan no energoekonomējoša, gan no vides aizsardzības viedokļa. Ziņojumu tematikas apspriešanā uzaicināti piedalīties ar šo nozari saistīto ražošanas uzņēmumu speciālisti, zinātniskie darbinieki un valsts institūciju pārstāvji.

Akad. Uldis SEDMALIS

Polimērmateriāli Latvijai ir aktuāli

Šī gada februārī beidza pastāvēt Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte – viena no lielākajām un spēcīgākajām. Tā! Atkal kaut kas ir likvidēts, kā jau tas Latvijā nereti notiek, it īpaši ar tām struktūrām, kas saistītas ar ražošanu, jo Latvijā taču nekas nav jāražo. Tikai jātirgo. Tad kāpēc vienu no fakultātes “likvidatoriem” Mārtiņu Kalniņu LZA pilnsapulcē, kur viņam tika pasniegta Gustava Vanaga balva ķīmijas zinātnēs, apsveica ar jaunas, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes izveidošanos? Vai tā ir tikai formāla nosaukuma maiņa, lai neatbaidītu studentus ar it kā diezgan šauro un pragmatisko veco nosaukumu, vai arī tam ir kāds dziļāks pamats?

– Vai ķīmiķi nodarbojas ar materiālzinātni? Jaunu materiālu veidošanu, to īpašību pētīšanu? Kā spēlē “Mini mani” jāsaka – arī. Pie tam, jo tālāk, jo vairāk. Decembrī mani ievēlēja par LZP nozaru ekspertu komisijas priekšsēdētāju 5. nozarē, kas saucas “Tehnoloģijas zinātniskie pamati: materiālu, ķīmijas, farmācijas”. 60% projektu pieteikumu ir par celtniecību un materiāliem. Otrkārt, kad Rīgas Tehniskajā universitātē radās mode pārveidot katedras par institūtiem, Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē tika izveidoti Silikātu materiālu institūts un Polimērmateriālu institūts. Jau tad gaisā bija jūtama stipri liela interese par šīm lietām.

M. Kalniņš iedod man gluži svaigu prospektu “Poli mērmateriālu institūts”, kurā rakstīts: “Polimērmateriālu institūts (PI) dibināts 1994. gadā, apvienojoties Polimēru ķīmijas tehnoloģijas katedras (1958) un Polimēru kompo zītmateriālu laboratorijas (1967) mācību spēku un zinātnisko darbinieku kolektīviem.

Tas tika darīts, lai maksimāli efektīvi un radoši iz mantotu intelektuālo un tehnisko potenciālu materiālzinību plašākai iekļaušanai gan studiju, gan zinātniski pētnieciskajā darbā.

Sākot ar 1996./97. m.g. PI organizē mācību priekš meta “Ievads materiālzinībās” pasniegšanu visām RTU bakalauru studiju programmām.

1998. g. PI direktors profesors M. Kalniņš dibina materiālzinību profesora grupu: asociētie profesori S. Reihmane, M. Dzenis, L. Mālers, docenti V. Tupureina, J. Kajaks, zinātniskie līdzstrādnieki A. Vīksne, J. Zicāns un citi.

1999./2000. m.g. RTU uzsāk studentu uzņemšanu jau nā bakalauru studiju programmā “Materiālzinātne”.

PI darbinieku iniciatīvas materiālzinību laukā veicināja Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes jaunā nosaukuma Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte izveidošanu 2000. gadā.” U.t.t., u.t.j.

Parunāsim par jauno studiju programmu “Materiālzinātne”.

– Vispirms strādājām pie vispārīgās materiālzinātnes filozofijas. Izpētījām aptuveni 300 Eiropas augstskolu materiālzinātnes programmas. Tad arī tapa mūsu “Ievads materiālzinībās”, kuru lasīja visu, pasvītroju – visu RTU fakultāšu studentiem. Nu jau ir radusies zināma pieredze, jo pagājuši divi gadi. Esam konstatējuši, kas vairumā Eiropas programmu mums šķiet nepilnīgs. Bez ķīmijas kā tādas materiālzinātne nevar eksistēt. Ķīmija ir viens no tās stūrakmeņiem. Taču jāzina, cik liela ķīmijas daļa ir absolūti nepieciešama, lai “nepārsālītu” un nesabaidītu studentus. Tā tapa mūsu jaunā studiju programma “Materiālzinātne”, kuru esam uzsākuši šajā mācību gadā.

Ķeramies pie otra prospekta, kas saucās “Materiālzinātne”. Uzrunā nākamajiem studentiem Mārtiņš Kalniņš sola: “Šodien mēs piedāvājam modernu studiju programmu, kas ļaus Tev kļūt par kvalificētu plašās materiālu saimes pazinēju patstāvīgam darbam dažādās jomās”.

Bakalaura līmeņa studentiem mācīs pētīt kopsakaru starp svarīgākajiem vispārīgajiem materiālzinātnes interešu laukiem. Studenti iepazīsies ar pašiem materiāliem: metāliem, keramiku, stiklu, polimēru materiāliem, koksnes materiāliem, kompozītmateriāliem, kā arī ar moderniem speciāliem materiāliem, tādiem kā biomateriāli, elektronikas materiāli, šķiedrmateriāli, adhezīvie un pārklājumu materiāli. Ar to, kā materiāli tiek iegūti, pārvērsti izstrādājumos un ekspluatēti, kā notiek materiālu novecošana, restaurācija, aizsardzība, izstrādājumu mūža prognozēšana un regulēšana. Nopietni tiks studētas tādas aktuālas problēmas kā materiālu ražošanas un ekspluatācijas ekoloģija, nolietotu izstrādājumu reciklēšana – atgriešana materiālu apritē vai arī noārdīšana. Nav aizmirsts arī materiālu menedžments un mārketings. Ir cerība, ka materiālzinātnes studiju absolventus plaši pieprasīs gan materiālu ražotāji, dizaina un konstruktoru biroji, gan kvalitātes dienesti, testēšanas un sertifikācijas iestādes, dažādi uzraudzības dienesti, piemēram – vides kontroles, muitas iestādes, arī ārvalstu firmu pārstāvniecības un, protams, zinātniski pētnieciskās iestādes, tad gan studijas būs jāturpina maģistratūrā un doktorantūrā. Bet tā vēl ir, tā sakot, tālas nākotnes vīzija, jo, kā jau rakstījām, nupat ir novadīts pirmais studiju semestris.

Turpinām sarunu ar M. Kalniņu.

– Nav tādas valsts, kur zinātnieki nestrādātu pie materiāliem. Katrā valstī ir kādas savas, vietējās izejvielas. Mums tie ir māli, koksne, sapropelis u.c., par kuriem ziņos arī 24. marta Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdē. Otra grupa ar tā saucamie inteliģentie materiāli – supravadītāji, pjezomateriāli u.c., kuru pētīšanā labas sekmes ir LU Cietvielu fizikas institūtam. Trešā grupa – polimēr kompozītie materiāli. Te Latvija varētu orientēties uz dabai draudzīgiem, bioloģiski saderīgiem materiāliem. Nav no slēpums, ka civilizācija savu ērtību labā patērē daudz par daudz dažādu materiālu. To diktē konkurence. Vajadzīgi arvien jauni, atkal citādi, izskatā modernāki u.c. materiāli, kas savukārt rada milzīgu piesārņojuma un atkritumu problēmu. Lūk, pudelīte, kādās iepilda dažādus atspirdzinošos dzērienus. Pilnīgi pietiktu ar šo formu, bet tiek taču nepārtraukti izdomātas jaunas. Saturu izdzer, bet kur paliek trauks? Stiklu var sadauzīt un pārkausēt, tur reciklēšana nebūtu problēma, cita lieta ir ar dažādiem sintētiskajiem materiāliem, vienreizējās lietošanas traukiem u.c. Vēl nav beiguši kalpot mazie kuģi un jahtas ar stiklaplasta korpusu. Neviens šobrīd nezina, ko darīt ar nolietotu stiklaplastu, ko nevar ne sasmalcināt, ne pār strādāt, ne sadedzināt. Viens no svarīgajiem uzdevumiem ir veidot reciklējamus, atkārtoti izmantojamus materiālus, kurus var atgriezt dzīvē citā materiālā. Tur kā izejviela noder dabas šķiedras – lini, salmi, džuta, koka milti. Otrs uzdevums ir – radīt biodegradablus polimērus, tādus, kas spēj paši dabā noārdīties. Kā piemēru var minēt poli hidroksibutirātu, kuru no cukuriem sintezē baktērijas. Ar to nodarbojas LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts. Mēs pieslēdzamies, jau, tā sakot, izstādājumu līmenī. Viens no lietošanas veidiem ir sēklu apvalks. Garā polimērmateriāla lentē tiek ievietotas sēklas kopā ar tām ķimikālijām, kas augam būs nepieciešamas – fungicīdiem, augšanas stimulatoriem, mēslojumu, šo lenti ieliek dobītē un pēc zināma laika apvalks jau ir noārdījies, dabai neko ļaunu nedarīdams. Cits piemērs – vienreizējās lietošanas trauki. Neteiksim, ka tos var pamest piknika vietā un tie noārdīsies paši no sevis, bet tos var savākt, sasmalcināt un aizvest uz komposta laukiem, kur tie pārtop kompostā parku un dārzu mēslošanai. Dažādas vides aizsardzības normas ar laiku kļūs arvien striktākas, tādēļ mums jāgatavo attiecīgi speciālisti un jāattīsta zinātne.

Ar profesoru Mārtiņu Kalniņu tikās Zaiga Kipere

Senā Ēģipte Rīgā

Pasaules vadošais eģiptologs
profesors Žans Leklāns
no Francijas apmeklē Latvijas Zinātņu akadēmiju

Šī gada 2. martā LZA vizītē ieradās viens no pasaules vadošajiem eģiptologiem Žans Leklāns ar kundzi un Francijas vēstniecības Latvijā kultūras atašejs Žans Bodrī. Sarunas vadīja LZA viceprezidents T. Millers un tajās piedalījās arī LU Latvijas vēstures institūta direktors A. Caune, šī institūta pētījumu vadītājs profesors Ē. Mugurēvičs, Ārzemju mākslas muzeja direktore D. Upeniece un LZA Starptautiskās daļas vadītāja D. Šveica. Leklāns sadarbībā ar Francijas vēstniecību Latvijā atklāja divas izstādes par Seno Ēģipti – Lietišķi dekoratīvās mākslas muzejā un Ārzemju mākslas muzejā. Uz Rīgu atvestas arī divas unikālas filmas “Septītais pasaules brīnums” un “Nekropoles atklāšana”, kuras interesentiem bija iespēja noskatīties kino teātrī “Rīga”. Profesors Leklāns apsolīja organizēt Luvras muzeja eģiptologu sadarbību ar Ārzemju mākslas muzeja Senās Ēģiptes fondu pētniekiem. Mūsu vēsturnieki pastāstīja viesim par latviešu arheologu un arī eģiptologu Franci Balodi, kurš savu zinātnisko darbību sācis 20. gados Maskavā un pēc atgriešanās Latvijā Latvijas universitātē turpinājis darbu kā mācību spēks un pētnieks. 1940. gadā F. Balodis emigrējis uz Zviedriju un turpinājis savu darbību Stokholmas universitātē.

Pašreiz profesors Leklāns ir Francijas literatūras un seno kapu uzrakstu akadēmijas (Academie des Inscriptions et de Belles Lettres) ģenerālsekretārs, bet 37 savus dzīves gadus veltījis Senās Ēģiptes piramīdās atrasto rakstu atšifrēšanai un Senās Ēģiptes kultūras pētījumiem, kā arī meklējis Ēģiptes kultūras ietekmes liecības Āfrikas valstīs Sudānā un Etiopijā. Profesors Leklāns nolasīja divas lekcijas Ārzemju mākslas muzejā. Kuplais klausītāju skaits patīkami pārsteidza mūsu viesi un pierādīja, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kas interesējas par Seno Ēģipti, tās mākslu un kultūru.

Daina Šveica

P. S. Videofilmas “Septītais pasaules brīnums (par zemūdens pētījumiem Aleksandrijas bākas rajonā) un “Nekropoles atklāšana” tiek nepārtraukti demonstrētas Lietišķi dekoratīvās mākslas muzejā, tās var noskatīties jeb kurš Senajai Ēģiptei veltītās izstādes “Faraonu pēdās” apmeklētājs.

Izstāde būs atvērta līdz 28. martam.

Zinātniskie pasākumi

Latvijā 2000. gadā

24.03.2000, 14.00, ZA sēžu zālē

13.–14.04.2000, Rīga

Ziemeļvalstu un Baltijas 1. transporta zinātņu konference (Nordic-Baltic Transport Research Conference)

Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācija, Indra Verpakovska, Tel.: 7028294, E pasts: indrav@sam.gov.lv Fakss: 7028296

25.–28.05.2000, Rīga

6. Kopsimpozijs Rostoka-Rīga par sejas ķirurģijas zinātniskajām problēmām

Latvijas Medicīnas akadēmija, A. Skaģers, E pasts: askagers@acad.latnet.lv Fakss: +371 782 8155

11.–15.06.2000, Rīga

11. Starptautiskā konference kompozītmateriālu mehānikā MCM2000

Polimēru mehānikas institūts, K. Cīrule, E pasts: cirule@pmi.lv Fakss: +371 782 0467 http://www.pmi.lv

26.–28.06.2000, Rīga

Baltijas psihologu konference

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, S. Miezīte,

E pasts: smiezitis@oise.utoronto.ca

Fakss: +371 241 4623 http://www.geocities.com/baltpsiconf/

14.–17.08.2000, Jūrmala

4. Eiropas konference “Luminiscentie detektori un jonizējošā starojuma pārveidotāji” LUMDETR’2000

Cietvielu fizikas institūts, M. Sprinģis, E pasts: lumdetr@cfi.lu.lv Fax: +371 711 2583 http://www.cfi.lu.lv/lumdetr

21.–25.08.2000, Rīga

13. Starptautiskais simpozijs “Ekzoemisija un saistītās relaksācijas parādības”

Rīgas Tehniskā universitāte, J. Dehtjars, E pasts: dekhtyar@latnet.lv Fakss: +371 708 9383

27.–30.08.2000, Jūrmala

5. Eiropas konference par polāro dielektriķu pielietojumiem

Cietvielu fizikas institūts, A. Krūmiņš, E pasts: krumins@latnet.lv Fakss: +371 711 2583

22.11.2000, Rīga

Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce

LZA Lielās medaļas laureāta akadēmiskā lekcija.

LZA zinātniskais sekretariāts, A. Edžiņa, E pasts: alma@ac.lza.lv Fakss: +371 782 1153

Plānu sastādījis
J. Kristapsons jtk@ac.lza.lv

Sadarbības līguma starp LZA un Lielbritānijas Zinātņu akadēmiju (The British Academy) ietvaros mums, Latvijas vēstures institūta pētniecēm Elgai Zālītei un Mārītei Jakovļevai, bija iespēja divas nedēļas strādāt Anglijas galvenajā arhīvā (Public Record Office), kā arī izmantot jauno Britu bibliotēku (The British Library). E. Zālītes pētījumu tēma ir tirdzniecības vēsture 20. gs. 20.–30. gados, bet Anglija minētajā laikaposmā bija Latvijas Republikas svarīgākā tirdzniecības partnere. Kaut arī vizītes laiks bija ļoti neilgs, arhīvā atrastie materiāli droši ļauj apgalvot, ka tirdzniecības partnerība bija ne vien interesanta, bet arī visai auglīga. Jauniegūto informāciju E. Zālīte ir paredzējusi izmantot, rakstot attiecīgu nodaļu LVI izdevuma “Latvijas 20. gadsimta vēsture” kārtējam sējumam.

Savukārt M. Jakovļeva arhīvā meklēja ziņas par Anglijas un Latvijas, galvenokārt jau Kurzemes hercogistes, sakariem 17. un 18. gs. Ierobežotais laiks neļāva pilnībā izskatīt visus Public Record Office milzīgos materiālu krājumus, kur varētu būt atrodami dokumenti par minēto tēmu, jo tie neglabājas vienkopus, bet ir izkaisīti pa vairākiem fondiem – admiralitātes, ārējo lietu, iekšlietu u.c. Taču ir iegūta skaidrība par turpmākajiem pētniecības virzieniem. Bez tam M. Jakovļevai izdevās ieskatīties vairākās konkrētās lietās, kuras apliecināja Anglijas karaļnama ieinteresētību un sniegto atbalstu Kurzemes hercogiem dažādos laikaposmos.

Ar Britu akadēmijas palīdzību mums bija arī iespēja tikties ar Londonas universitātes modernās vēstures profesoru Deividu Kirbī (Kirby), kurš strādā Slāvu un Austrumeiropas pētījumu centrā (School of Slavonic and East Europenian Studies) un ir pazīstams ar saviem Baltijas reģionam veltītajiem darbiem. Neaizmirstami mirkļi tika pavadīti Oksfordā, kur atrodas viena no lielākajām bibliotēkām pasaulē (Bodleian Library).

Dr. hist. Elga Zālīte,
LVI vēstures nodaļas vec. pētniece,

Dr. hist. Mārīte Jakovļeva,
LVI vēstures nodaļas pētniece

1998.–1999. gadā Ūmeas universitātes (Zviedrija), Parīzes universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas sociologi veica salīdzinošo empīrisko pētījumu pēc vienotas metodikas – “Paranormālo parādību funkcionēšana sabiedrības apziņā”. Vizītes laikā Ūmeas universitātē (no 30. novembra līdz 9. decembrim) tika analizēti iegūtie rezultāti, kā arī izstrādāta kopīga datu interpretācijas shēma. Pētījuma rezultātus kolektīvās monogrāfijas formā ir paredzēts izdot Francijā, turklāt ir paredzama arī vairāku zinātnisku rakstu sagatavošana un referāti konferencēs (arī Latvijā).

Pēdējos gados paranormālo parādību funkcionēšana sabiedrības apziņā ir viena no aktuālākajām tēmām Rietumeiropas reliģijas socioloģijas pētījumos. Austrumeiropā līdz šim izvērstāki empīriski pētījumi ir īstenoti tikai Polijā, tādēļ arī interese par Latvijas datiem ir visai liela. Protams, sava loma ir sociāli ekonomisko procesu atsevišķām īpatnībām. Tomēr kvantitatīvā aspektā relatīvi plašā ticība paranormālām parādībām vispirms ir viena no vistipiskākajām reakcijām uz zināmo “vērtību vakuumu” Eiropas garīgajā dzīvē, “prāta neskaidrības” saglabāšanos. Domājams, ka vismaz tuvākajā perspektīvā šī tematika nezaudēs savu aktualitāti reliģijas socioloģijas empīrisko pētījumu veikšanā, arī tādēļ, ka attieksme pret paranormālām parādībām ir viens no būtiskiem sabiedrības garīgā stāvokļa indikatoriem.

Vizītes laikā tika noteikta arī iespējamo turpmāko kopīgo pētījumu tematika. Ūmeas universitātes starpdisciplinārās programmas studentiem nolasīju 2 lekcijas par tēmu “Eiropas ideja Latvijā”, kā arī piedalījos metodoloģiskā seminārā.

P. Laķis,
LZA korespondētājloceklis

P.S. P. Laķa vizīte Zviedrijā notika, pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas un Zviedrijas Karaliskās Humanitāro zinātņu, vēstures un senlietu akadēmijas sadarbības līgumam.

kuras dienaskārtībā bija Latvijas un Polijas Zinātņu akadēmiju 5 gadu zinātniskās sadarbības pieredze enerģētikā un ekoloģijā. Sēdē par savu pieredzi ziņoja kā poļu, tā arī vācu kolēģi. Tika nolasīti šādi referāti:

• LZA un PZA sadarbības rezultāti (ak. J. Ekmanis, prof. N. Zeltiņš),
• Par Baltijas jūras valstu zinātniskām problēmām enerģētikā un ekoloģijā (prof. J. Kapala, Polija),
• Enerģētika un ekoloģija valstīs ar ekonomiku pārejas periodā (prof. LZA Dr.h.c. J. Mihna, Polija),
• Vācijas ieguldījums Baltijas jūras valstu ekonomikas pētījumos (prof. W. Riesner, Vācija),
• Eiropas Menedžmenta akadēmijas pētījumi enerģētikā un ekoloģijā Baltijas jūras valstīs (Dr. D. Frormann, Vācija),
• Kompānijas “STRATEGIA” pētījumi enerģētikā Baltijas jūras valstīs (M. A. Franciszek Krawczynski, Polija).

Referātiem sekoja diskusija.

Informācija Latvijas Zinātnieku savienības biedriem

Š. g. 12. aprīlī LU Bioloģijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda b. 4, 2. aud. promocijas darbus bioloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs:

plkst. 14.15

Maija Balode

par tēmu “Fitoplanktons kā Rīgas līča vides kvalitātes rādītājs”.

Recenzenti: prof. P. Cimdiņš, Dr. biol. A. Andrušaitis, Dr. biol. I. Druvietis;

turpat plkst. 16.15

Uģis Bergmanis

par tēmu “Mazā ērgļa Aquila pomorina C. L. Brehm taksonomija, izplatība, skaits un ekoloģija Latvijā”.

Recenzenti: As. prof. J. Priednieks, Dr. biol. A. Mednis, Dr. biol. V. Spuņģis

Ar darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4 un Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10.